Jauns www.katolis.lv mājaslapas dizains

Sirsnīgi sveicam RKBL Informācijas Centru ar jauno www.katolis.lv mājaslapas versiju. Aicinu visus palīdzēt ar padomiem un priekšlikumiem šīs mājaslapas veidošanā. Rakstīt info@catholic.lv

Steidzamas lūgšanu vajadzības

lūdzu Jūsu aizlūgumu par smagi slimo 33-gadīgo Raimondu, kuram ir atklāta onkoloģiska saslimšana. Lai caur viņa garīgo atjaunotni tiek dziedinātas miesas kaites, ja tas ir saskaņā ar Dieva nodomu.

Lūgsimies par Justīni, kura šodien bezsamaņā ir aizvesta uz Bērnu slimnīcu. 

Lūdzam par jaundzimušo Veroniku, kurai cukura trūkuma dēļ ir sākusies smadzeņu tūska. 

8.septembrī sv. Mise pateicībā par katolis.lv jauno veidolu

Pirmdien, 8.septembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas Dzimšanas dienā svētā Mise plkst. 14.30 Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klosterī, Rīgā, Klostera ielā 17/19. Tiekamies pie sv. Jēkaba katedrāles 14.20. sv. Mise tiek svinēta par RKBL Informācijas Centra un "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" kolektīvu un pateicībā par mājaslapas www.katolis.lv jauno veidolu.

Sprediķis 7.septembrī, parastā liturģiskā laika 23.svētdienā (speciāli Vatikāna radio)

15 Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. 
16 Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. 
17 Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku. 
18 Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs. 
19 Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. 
20 Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū."  (Mateja 18, 15-20)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie „Vatikāna radio” klausītāji. Vispirms vēlos sveikt visus skolēnus, studentus, pasniedzējus un pedagogus jaunā mācību gada sākumā, un novēlēt Dieva palīdzību un lūgt Jaunavas Marijas – Gudrības Mātes palīdzību šajā jaunajā studiju periodā.

Šodienas evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem piedāvā sava veida recepti, kā risināt savstarpējās konflikta un strīdu situācijas. Dažreiz cilvēki ārpus Baznīcas domā, ka ticīgi cilvēki draudzēs visu laiku atrodas savstarpējā mīlestībā. Jā, tā tam vajadzētu būt, tas ir ideāls uz ko mēs tiecamies, tomēr realitātē ir tā, kā ir. Tas, ka Dievs mūs draudzēs sapulcina tik dažādus norāda, ka Dievs mūs mīl katru atsevišķi un individuāli. Dievs nevēlas mūs lauzt vai ar spēku pārmācīt. Mūsu pārveides process noris lēnām un pakāpeniski. Un arī savstarpējās attiecības un strīdi ietilpst šajā pārveides procesā. Arī strīdu procesā ir svarīgi ievērot kristīgos pamatprincipus. Vispirms ir svarīgi izlīgt, izrunāties ar to, ar kuru esam sastrīdējušies. Jēzus arī saka: „Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. (Mt 5,23-24)” Tālāk Jēzus norāda, ko darīt situācijās, kad savstarpējā saruna nepalīdz un otrs cilvēks paliek pie sava. Tad šie konflikti ir jārisina Kopienas – Baznīcas ietvaros. Un to ir svarīgi apzināties – draudze, diacēze, Baznīca ir mana, mūsu kopiena, kurā mēs pastāvam mīlestības pilnās attiecībās. Pat, ja ņemot vērā to, ka esam iedzintā grēka skarti, mūsu starpā notiek konflikti, tas nenozīmē, ka mīlestība mūsu starpā nebūtu. Mīlestība nenozīmē tikai jūtas, vai patīkamas emocijas. Mīlestība pieprasa arī runāt un pastāvēt par patiesību. Un patiesība dažreiz pieprasa būt arī skarbiem un aizrādīt. Kādā no saviem vēstījumiem 2011 gadā emeritētais pāvests Benedikts XVI runāja par brālīgo aizrādījumu. Lūk ko viņš teica: „Vispirms vajag parunāties ar diviem vai trīs cilvēkiem, kuri palīdzēs viņam labāk saprast, ko ir izdarījis. Un, ja arī tiem viņš neklausītu, tad obligāti ir jāinformē kopiena. Bet, ja viņš negribētu paklausīt pat tai, tad lai apzinās, ka pats ar saviem vārdiem un rīcību ir sarāvis attiecības ar Baznīcu. Tas liecina par mūsu līdzatbildību kristīgās dzīves ceļā. Ikviens no mums, apzinoties savu vājumu, ir aicināts pieņemt brālīgu aizrādījumu un palīdzēt citiem šajā konkrētajā kalpojumā.”

Kas mums traucē izlīgt, izrunāties? Tās ir mūsu ambīcijas, kuru pamatā ir dziļi apslēpta lepnība.
Ambiciozitātes un varaskāres problēma ļoti skaudri izpaužas gan sabiedrībā, gan arī Baznīcā, visi taču esam arī šīs sabiedrības locekļi. Apustulis Pāvils 1. vēstules korintiešiem 12. nodaļā raksta: „Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.” Dievs mūs katru caur Kristības sakramentu ir aicinājis savā Baznīcā un katrs no mums tajā ir aicināts veikt kādu kalpojumu. Daži ir galva, piemēram, pāvests, bīskapi, priesteri, u.c., citi savukārt ir mazi, mazi šī lielā un skaistā ķermeņa – Baznīcas – locekļi. Neskatoties uz to, katram no mums ir sava vērtība.

Mums bieži vien ir tendence Baznīcu uzlūkot kā vēl vienu sabiedrisku, politisku vai biznesa organizāciju, kurā iespējams izpaust savas nesakārtotās un nedziedinātās ambīcijas. Par to var pārliecināties situācijās, kad kāds tiek atlaists no darba vai amata Baznīcā, bet, nespēdams to pieņemt, rada smagas problēmas. Diemžēl gadās redzēt arī to, kā „dievbijīgi” katoļi pēkšņi pārvēršas atklātos Baznīcas ienaidniekos, kas citastarp iesūdz Baznīcu un tās vadītājus tiesā. Protams, mums katram ir savas tiesības aizstāvēt sevi un savu cieņu. Tas ir likumīgi. Bet vienlaikus ir ļoti jāuzmanās, jo tieši šī ir joma, kurā ļaunais gars spēcīgi darbojas. Apustulis Pāvils saka: „Bet brālis iet tiesāties ar brāli, un tad vēl pie neticīgajiem.” (1 Kor 6) Tādēļ šajā svētdienā dziļāk ielūkosimies savā sirdsapziņā un padomāsim – kādas ir manas attiecības ar citiem draudzes, kopienas locekļiem? Varbūt manī dziļi mājo apslēptas ambīcijas, kur dēļ es esmu sanaidojies ar gandrīz visiem? Kas mani kavē ar viņiem izlīgt? Varbūt ir pienācis laiks sanākt kopā un palūgties kopā, lai Dievs uzrāda, kur ir problēmas sakne un lai Kungs ir tas, kurš mūs apvieno. 

Ateisma problēma agrīnajā komunisma stadijā :)

Publicēt by Lauris Mans.

Svētceļojums uz Romu

Ir ideja apmeklēt mūžīgo pilsētu un pagodināt svētos Pēteri un Pāvilu un svēto Jāni Pāvilu II. Ja kāds vēlas braukt, tad info ir sekojoša:

1. Izbraucam 2015.gada 9.februārī, atgriežamies 14.februārī.
2. Lidmašīnas biļeti jānopērk pašiem
3. Apskatām visu, ko varam apskatīt, tiekamies ar dažādiem interesantiem cilvēkiem :)
4. Naktsmājas rezervēju es, ēšanu domājam paši
5. Ja gribat - dodiet ziņu līdz septembra beigām.

Aicinām uz Valmieras baznīcas iesvētīšanu

Tie, kuri vēlas braukt sestdien uz iesvētīšanu, tad man ir trīs vietas mašīnā. Izbraucam sestdien, 9.30 no mākslas muzeja Rīgā. Pieteikties 26382126

Publicēt by Katolislv.

Būsim vienoti ar vajātajiem Irākas kristiešiem

Par miera sveicienu svētās Mises laikā

Pēdējā priesteru konferencē, garīdznieki tika iepazīstināti ar jauno Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas apkārtrakstu "Miera dāvanas rituālais izteiksmes veids Svētajā Misē". Nepārpublicēšu šo dokumentu, bet citēšu tikai atsevišķu daļu no tā, un šis citāts un viss dokuments mums visiem ir saistošs: 

Miera sveiciena laikā (pirms dziedājuma "Dieva Jērs...) vajadzētu galīgi izskaust tādas dažas novirzes kā:

- “Dziesmas par mieru” ieviešana, kas Romas ritā neeksistē. (Latvijā nav izplatīta)

- Ticīgo pārvietošanās un savas vietas atstāšana, lai apmainītos ar miera sveicienu viens ar otru.

- Priestera attālināšanās no altāra, lai pasniegtu miera sveicienu kādam ticīgajam.

- dažos gadījumos – Lieldienās un Ziemassvētkos, vai ritu svinēšanas laikā, piemēram, Kristības, Pirmās Svētās Komūnijas, Iestiprināšanas, Laulības, Ordinācijas, klosterļaužu svētsolījumu salikšanas vai izvadīšanas pēdējā gaitā laikā – izmantot miera sveicienu kā izdevību, lai apsveiktu klātesošos, izteiktu tiem novēlējumus vai līdzjūtību.

Lūk, teoloģiskais skaidrojums šim miera sveicienam:

Svētais Tēvs Pio

Atskats uz bērnu nometni Gančauskās 2014. gadā

Maza fotoreportāža no svētceļojuma uz Aglonu ar Valmieras grupu

 

Aglonas svētku kārtība 2014

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
(11.augusts – pirmdiena)

10.00 – Rīta Sv.Mise
11.00 – Rožukronis
12.00 – Sv.Mise, svētība slimniekiem
15.00 – Žēlsirdības kronītis
18.30 – Vesperes
19.00 – Vakara Sv.Mise, litānija Vissvētākās Jaunavas Marijas godam

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
(12.augusts – otrdiena)

  7.00 - Sv.Mise
  9.00 - Sv.Mise
11.00 - Rožukronis
12.00 – Dienas Sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00 – Žēlsirdības kronītis
18.30 – Vesperes
19.00 – Sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija
24.00 – Pusnakts Mise, nakts vigīlija bazilikā

13.augusts – trešdiena

  7.00 - Sv. Mise
  9.00 - Sv.Mise
10.00 - Rožukronis
12.00 - Sv. Mise
15.00 - Žēlsirdības kronītis

SVĒTĀ  MEINARDA LIELIE  SVĒTKI

18.30 – Vesperes
19.00 – Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija
20.00 - Procesija ar Fatimas Dievmātes statuju ap baziliku
22.00 - Svētceļnieku pateicības vakars bazilikā
24.00 – Pusnakts Mise, nomoda nakts bazilikā


14.augusts – ceturtdiena

  7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)
  9.00 – Sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie centrālā altāra)
11.00 - Rožukronis (bazilikā pie centrālā altāra)
12.00 - Dienas Sv.Mise jaunatnei un svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00 - Žēlsirdības kronītis
17.00 - Dienas Sv.Mise ārzemju svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)

VISSVĒTĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS LIELIE SVĒTKI

18.00 – Konkursa "Dziedu Dievmātei" laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 – Vesperes
19.00 – Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)

22.00 - Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00 – Pusnakts Sv.Mise (pie pāvesta altāra)
1.00-7.00 Vissvētākā Sakramenta adorācija bazilikā

 15.augusts – piektdiena

  7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
  9.00 – Sv.Mise jaunatnei, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)
10.00 - Sv.Mise svešvalodā (bazilikas kriptā jeb apakšējā baznīcā)
11.00 – Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 – Svētku galvenā Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 – Vakara Sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

No portāla www.katedrale.lv