8.decembrī FM viļņos sāks skanēt "Radio Marija Latvija"

8.decembrī 6:00 ar Latvijas himnas atskaņošanu Latvijā FM radioviļņos sāks raidīt jauna, kristīga, nekomerciāla radiostacija “Radio Marija Latvija”. Radio būs dzirdams FM frekvencēs – Rīgā 97,3, Liepājā 97,1 un Krāslavā 97,0. Lai uzsāktu raidīšanu, “Radio Marija Latvija” nācās pārpirkt trīs Latvijas radiostacijas, kuras iepriekš Latvijā retranslēja Krievijas radiostacijas.

Līdzekļi studijas izveidei un citiem ar radio darbības sākšanu nepieciešamiem finanšu resursiem tika saziedoti pateicoties kopienai “Radio Maria World Family”. Naudu ziedojuši gan Eiropas, gan arī Āfrikas katoļticīgie. Daudziem Latvijas interesentiem “Radio Marija Latvija” ir jau pazīstama, jo kopš 2014. gada decembra “Radio Marija Latvija” bija pieejama klausītājiem testa versijā internetā www.RML.lv.

“Radio Marija Latvija” ir nekomerciāla, katoļu radiostacija. “Radiostacijas klausītājiem tiek sniegta iespēja gūt skaistas pārdomas, klausoties raidījumus par dažādām aktuālām tēmām, radio ēterā vienoties Baznīcas lūgšanās, padziļināt Svēto Rakstu zināšanas, kā arī nostiprināt kristīgo identitāti,” informē “Radio Marija Latvija” prezidents Mareks Gruškevics.

“Radio Marija Latvija” savā misijā ir pilnīgi atkarīgs no brīvprātīgo kalpojuma. “Radio Marija Latvija” nav apmaksātu reklāmu, tas ir nekomerciāls radio kanāls, kas pastāv tikai pateicoties brīvprātīgiem ziedojumiem no saviem klausītājiem.

“Radio Marija Latvija” programmas veidošanā tiek aicināti tā klausītāji. Brīvprātīgie kļūst par raidījumu autoriem, vadītājiem, ētera balsīm. “Tas ir “Radio Marija” darbības princips visā Pasaulē. Mēs neplānojam piesaistīt pastāvīgus raidījumu vadītājus un producentus, jo tad klausītājiem pazudīs tā sajūta, ka viņi paši ir šī radio satura noteicēji. Šī radio uzdevums nav kaut ko vienpusēji sludināt, bet gan dod iespēju ikvienam dalīties ar savām kristīgajām pārdomām, sajūtām un atklāsmēm,” skaidro Mareks Gruškevics.

“Radio Marija Latvija” vadīšana ir uzticēta 25 gadus jaunajam priesterim Pēterim Skudram: “Ne vienmēr cilvēkiem ir iespēja apmeklēt baznīcas dievkalpojumus, rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem vai vienkārši būt kopā ar citiem. “Radio Marija Latvija” ir viena no Baznīcas atbildēm, kas ļauj cilvēkiem labāk iepazīt un izprast Dievu, Baznīcu un ticību,” radio misiju skaidro Pēteris Skudra.

Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankēvičs izsaka cerību, ka „Radio Marija Latvija” kļūs par nozīmīgu Dieva mīlestības, žēlsirdības un patiesības ruporu Latvijas publiskajā telpā. “Mūsdienu sabiedrībā masu medijiem ir nozīmīga loma cilvēku apziņas veidošanā. Caur tiem cilvēku prātus var piepildīt vai nu ar patiesību vai ar meliem,” uzskata Zbigņevs Stankēvičs.

„Radio Marija” tika izveidots kā kristīgās mīlestības auglis. Tā darbības mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kas meklē dzīves jēgu, atrast to Kristus Labajā Vēstī – Evaņģēlijā. Dzīvajā ēterā „Radio Marija” nes mieru un saticību sirdīm, ģimenēm un visai sabiedrībai. Var teikt, ka „Radio Marija” ir līdzīgs „pastieptai rokai”, kas tiek dāvāta katram labas gribas cilvēkam, lai viņu atbalstītu, lai sniegtu palīdzību grūtā brīdī, lai palīdzētu ar cerību raudzīties uz nākotni.

Īpašu uzmanību „Radio Marija” velta tiem, kuri cieš un cīnās ar slimībām gan dvēselē, gan miesā. „Radio Marija” cenšas būt kopā ar vientuļajiem, nabadzīgajiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un ieslodzītajiem. Respektējot sirdsapziņas brīvību, „Radio Marija” cenšas sniegt liecību par Dieva mīlestību un nes cerību uz mūžīgo dzīvi.

„Radio Marija” ir dzimis, sācis darboties un izplatīties Itālijā. Pēc tam radio parādījās visos piecos kontinentos, nesot un izplatot dedzīgu mīlestību pret Vissvētāko Jaunavu Mariju – mūsu Kunga Jēzus Kristus Māti. „Radio Marija” kalpošanas avots bija un ir vēlme palīdzēt Dieva bērniem dvēseļu pestīšanas darbā. Radio saskaņā ar savu būtību un mērķi nes un izplata Dieva vārdu. Radio ir kā starpnieks, kura balss skan un sasniedz klausītāja ausi: fides ex auditu – „ticība dzimst no dzirdēšanas” (Rom 10,17). Dieva Vārda sludināšana ir lielisks instruments, kuru izmantoja pats Kristus un Viņa apustuļi: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai! Kas ticēs un taps kristīts, tas būs pestīts.” (Mk 16, 15)

Adventa pārdomas: ceturtdiena, 10.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 11-15)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.
Bet no Jāņa Kristītāja dienām līdz šim brīdim Debesu valstība cieš pārspēku, un to sagrābj tie, kas lieto varu. Jo visi pravieši un Likums pravietoja līdz pat Jānim. Un, ja gribat to saprast, viņš ir Elijs, kuram jānāk. Kam ir ausis, tas lai klausās!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Jānis Kristītajs. Radikālisma paraugs. Vai būt radikālam savā ticībā ir labi vai slikti. Radikālisms nenozīmē fundamentālismu. Jā, Jēzus saka: „Esi vai nu auksts vai karsts...” Tomēr es, sekojot Jēzum, ieklausīšos arī citos un mīlēšu tos, kas domā un rīkojas savādāk. Mīlēšu grēcinieku, nemīlot grēku. Sv. Jānis Kristītajs palīdzēs man šajā adventā atpazīt Jēzu. Varam uzlūkot svētā Jāņa Kristītāja pazemību un pieticību. Viņš iet mazumā, lai Jēzus varētu iet vairumā. Ja es gribu augt, tad manī visam, kas nav no Jēzus ir jāiet mazumā, lai Jēzus būtu manas dzīves centrā. Vai Jēzus ir visu manu ikdienas aktivitāšu centrā? Vai es nekaunos liecināt par Jēzu savā ikdienā? Vai manī deg „Elijas gars” – svētais Gars? Vai esmu Dieva mīlestības liesmu aizdedzināts?

Saruna ar Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktori Annu Jermakoviču

Adventa pārdomas: pirmdiena, 7.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 5, 17-26)
Kādu dienu, kad Jēzus mācīja, tur sēdēja arī farizeji un Likuma mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzalemes. Bet Viņā bija Kunga spēks, ka Viņš spēja dziedināt.
Un, lūk, vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija paralizēts. Viņi mēģināja to ienest un nolikt Viņa priekšā. Ļaužu daudzuma dēļ neatrazdami, no kuras puses slimo ienest, tie uzkāpa uz jumta un caur segumu nolaida viņu reizē ar gultu vidū Jēzus priekšā. Redzēdams viņu ticību, Jēzus teica: “Cilvēk, tavi grēki tev tiek piedoti.” Bet Rakstu zinātāji un farizeji sāka spriest, sacīdami: “Kas Viņš tāds ir, ka runā zaimus? Kas gan var piedot grēkus kā vienīgi Dievs?” Bet Jēzus, izprazdams viņu domas, atbildēja tiem, sacīdams: “Ko jūs domājat savā sirdī? Kas ir vieglāk – pateikt: “Tavi grēki tev tiek piedoti,” – vai sacīt: “Celies un staigā”? Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes piedot grēkus,” Viņš sacīja paralizētajam: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz savām mājām!” Tas tūlīt, viņu priekšā piecēlies, paņēma gultu, kurā bija gulējis, un aizgāja uz mājām, slavēdams Dievu.
Un visus pārņēma izbrīns, un viņi slavēja Dievu un bijības pilni sacīja: “Šodien mēs redzējām brīnumus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Varam iedomāties, ka atrodamies pūlī, kurā visi klausās Jēzu. Apsēžos blakus Jēzum, kuram ir spēks dziedināt. Varu šajā adventā uzmodināt sevī ilgas, lai tiktos ar Jēzu. Katru dienu varu satikties ar Jēzu un "pieskarties" Viņam sakramentos. Vai es tam ticu? Ko es varu pateikt par savu ticību? Vai es ticu, ka Jēzus ir klātesošs Euharistijā, grēksūdzē, Komūnijā? Varbūt es savā ikdienā esmu līdzīgs šim paralizētajam cilvēkam, kurš pats nevar aiziet līdz Jēzum? Vai manī ir ilgas, lai satiktos ar Jēzu? 

Jēzus vispirmām kārtām paralizēto cilvēku atbrīvo no grēka. Grēks izraisa garīgu paralīzi. Vai manī ir iekšējā brīvība, vēlme atbrīvoties no grēka? Cik sen es pēdējo reizi esmu bijis uz grēksūdzi? 

II adventa svētdienas sprediķis (speciāli Vatikāna radio)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 3, 1-6)
Ķeizara Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Poncijs Pilāts pārvaldīja Jūdeju, bet Hērods bija tetrarhs Galilejā, viņa brālis Filips – Iturejā un Trahonitīdas apgabalā, bet Lizānijs – tetrarhs Abilēnā, augsto priesteru Annas un Kaifas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī.
Un viņš apstaigāja visu Piejordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlas kristību grēku piedošanai, kā rakstīts pravieša Isaja runu grāmatā: “Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, – par līdzenu ceļu. Un ikkatra miesa redzēs Dieva pestīšanu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Šīs otrās adventa svētdienas devīze ir: “Sagatavojiet Kungam ceļu!” Noteikti ka ikviens no mums ar labu grēksūdzi, lūgšanu un laiku, ko pavadījis klusumā ir mēginājis gatavoties līksmajiem Kristus Dzimšanas svētkiem. Tomēr šī gada advents ir īpašāks, jo šogad, tieši pēc dažām dienām pāvests Francisks svinīgi atklās Dieva Žēlsirdībai veltīto gadu, kurš noslēgsies nākamgad Kristus Karaļa svētkos. Šajās pārdomās pieskarošos kādam aspektam, par kuru šī gada kontekstā runā mazāk – Vatikāna II koncilam. 8.decembrī aprit tieši 50 gadu, kopš šis, XX gadsimta lielākais Baznīcas notikums tika noslēgts.

Varam uzskatīt, ka tieši šis koncils bija lielākā Dieva Žēlsirdības dāvana Baznīcai pēdejos laikos, jo, runājot pāvesta Benedikta XVI vārdiem, nav lielākas žēlsirdības, kā atklāt patiesību. Jēzus saka: “Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus” (Jņ 8,32). Šajā Koncilā Baznīca vēl dziļāk pārdomāja Atklāsmes patiesības un mēgināja šo Dieva dāvanu – patiesību vēl labāk un skaidrāk pasludināt un izkaidrot pārējai pasaulei.
Kāda bija šī koncila galvenā doma, vīzija un mērķis? Ja skatāmies plašākā kontekstā, tad jau kopš reformācijas, Tridentas koncila XVI gs. beigās, apgaismības un nesenajiem “modernajiem” laikiem Baznīca un pārējā pasaule savās attiecībās nonāca spriedzes stāvoklī. Daži tā laikmeta pētnieki uzskata, ka Vatikāna II koncila sākumā Baznīca un pasaule atradās kara stāvoklī. Koncila uzdevums bija atgriesties pie sākotnējiem avotiem un mēgināt pasludināt no jauna Labo vēsti mūsdienu pasaulē. Koncils pārdomāja patiesību par pašu Baznīcu un par Baznīcas attiecībām ar pasauli. Koncils mēģināja iziet pretī pasaulei, jo Dievs nav nācis šo pasauli iznīcināt, bet gan glābt. No otras puses, koncils skaidri norādīja Baznīcai, kā nepiemēroties šai pasaulei, jo grēka dēļ Baznīcas spriedze ar pasauli pastāv. Koncils ieveda Baznīcā atjaunotni, tomēr tika uzsvērts, ka nevar būt dialogs ar ārpasauli, ja nav dialoga pašā Baznīcā. Koncilā tika pārdomāta, kāda ir laju, vienkāršo katoļu loma Baznīcā un pasaulē. Pāvests, dokumentā ar kuru viņš atklāja Žēlsirdības gadu, uzsver: “Es izvēlējos 8. decembri, jo šis datums ir nozīmju bagāts nesenajā Baznīcas vēsturē. Svētās Durvis es atvēršu piecdesmitajā gadadienā kopš noslēdzās Vatikāna II vispārējais koncils. Baznīca jūt nepieciešamību turēt dzīvu šo notikumu. Ar to tai sākās jauns vēstures posms. Koncila tēvi bija spēcīgi uztvēruši kā patiesu Gara dvesmu, nepieciešamību sava laika cilvēkiem runāt par Dievu daudz saprotamākā veidā. Nojaucot mūrus, kas ilgu laiku ieslēdza Baznīcu kā priviliģētu cietoksni, bija pienācis laiks pasludināt Evaņģēliju jaunā veidā. Vienmēr aktuālās evaņģelizācijas jauns etaps. Jauns pienākums visiem kristiešiem liecināt ar daudz lielāku entuziasmu un pārliecību savu ticību. Baznīca juta atbildību būt pasaulē par dzīvu Tēva mīlestības zīmi.”
Pāvests atsaucās uz svētā pāvesta Jāņa XXIII teikto, ka „tagad Kristus Līgava izvēlas lietot žēlsirdības medicīnu, nevis ņemt rokās stingrības ieročus. (..) Katoliskā Baznīca, ar šo Ekumēnisko koncilu paceļot katoliskās patiesības lāpu, grib sevi parādīt kā visus mīlošu māti, labdabīgu, pacietīgu, žēlsirdības un labestības aizkustinātu par tās šķirtajiem bērniem”. (Vatikāna II koncila atklāšanas uzruna Gaudet Mater Ecclesia, 2-3, 1962, gada 11. oktobris.) Arī svētīgais Pāvils VI, kurš, noslēdzot Koncilu, teica: “Mēs gribam īpaši norādīt, ka mūsu Koncila reliģija galvenokārt bija mīlestība. (..) Senais stāsts par samarieti bija Koncila garīguma paradigma. (..) Simpātijas un apbrīnas straume izplūda no Koncila pār moderno cilvēku pasauli. Jā, norādot uz kļūdām, jo to pieprasa mīlestība ne mazāk kā patiesība, bet pret personām tikai pamudinājums, cieņa un mīlestība. Nevis nomācoša diagnoze, bet iedrošinoši līdzekļi; nevis ļaunas nojautas, bet uzticības vēstījumi izceļoja no Koncila pretī mūsdienu pasaulei; tā vērtības bija ne tikai respektētas, bet cienītas, tā centieni atbalstīti, tā vēlmes attīrītas un svētītas. (..) Ir vēl kāda lieta, ko mums jāatklāj: visa šī doktrinārā bagātība ir vērsta vienā virzienā, proti, kalpot cilvēkam. Mēs sakām: „Cilvēks,” ikvienā stāvoklī, ikvienā vājībā, ikvienā nepieciešamībā”. (Pāvils VI, Uzrunājot Koncila tēvus pēdējā vispārējās sinodes sēdē, 1965. gada 7. decembrī.), „Misericordiae Vultus”, 4.
Lai cik tas nebūtu skumīgi, vēl joprojām, 50 gadus pēc Koncila, latviešu valodā nav pieejami koncila teksti plašai auditorijai. Cerams ka nākamgad tie tiks izdoti. Tomēr ikvienam ir pieejams Katoliskās Baznīcas Katehisms, ko var uzskatīt par Vatikāna II koncila dokumentu sintēzi, gan arī par vērienīgu, apjomīgu un koncentrētu visas Baznīcas mācības izklāstu. Centīsimies šajā jubilejas gadā veltīt vairāk laika gan koncila dokumentu, gan katehisma iepazīšanai, studēšanai un iedzīvināšanai savā ikdienā.

Rīgas arhidiecēzes garīdznieku konferences apskatītie jautājumi 30.novembrī

30.novembrī, Rīgas arhidiecēzes garīdznieku konferencē pārrunātie jautājumi:

1. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar priesteru padomes dalībnieku vēlēšanas un jaunu dekānu izvēlēšanu un iecelšanu. Jāatgādina, ka mūsu arhidiecēzē ir četri dekanāti – Rīgas, Ogres, Madonas un Valmieras.
2. Nākamgad, no 18. līdz 25.janvārim jau tradicionāli visā pasaulē tiks svinēta lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Šoreiz īpašie pārdomu teksti visai pasaulei ir izvēlēti, saistībā ar Latvijas situāciju. Būtu labi, ja draudžu prāvesti un draudzes nopietni pārdomātu, kā šo lūgšanu nedēļu intensīvi atzīmētu.
3. Nodibinājums “Caritas Latvija” no 10.decembra piedāvās draudzēm iegādāties speciālas “Caritas” sveces, lūdzoties un pārdomājot par Dieva žēlsirdību šī īpašā gada ietvaros. Nopērkot šo speciālo sveci, ikviens var atbalstīt “Caritas Latvija” darbību visā Latvijā vai savā draudzē.
4. Jau kādu laiku darbojas portāls www.draudzedraudzei.lv, kurā cilvēki var, iepriekš registrējoties, dalīties ar mantām vai lietām, kas ir kļuvušas liekas ar tiem cilvēkiem, kuriem šīs lietas noderētu. Esam aicināti šo protālu izmantot.
5. Tuvojas Pasaules Jauniešu dienas Krakovā, kas norisināsies nākamgad jūlija mēnesī. Prāvesti ir aicināti jau tagad pārdomāt, kā viņu draudžu janieši dosies uz šīm jauniešu dienām.
6. “Radio Marija Latvija” turpina savu attīstību, tādēļ ikviens garīdznieks, iespēju robežās ir aicināts atbalstīt un iesaistīties šī radio darbībā.
7. 8.decembrī pāvests Francisks Romā, Vatikānā atvērs Žēlsirdības gada durvis un arī mūsu diecēzēs, gan katedrālēs, gan īpašos sanktuārijos būs speciāli sagatavotas Žēlsirdības durvis, caur kurām izejot un pārdomājot par Dieva žēlsirdību varēs saņemt īpašās Žēlsirdības gada atlaidas. Sīkāka informācija vēl sekos un būs pieejama katoliskajos plašsaziņas līdzekļos.
8. Polijas Bīskapu konferences doktrīnas komisija nesen bija izdevusi speciālu dekrētu, kurā vērš uzmanību uz teoloģiskajām problēmām, kas skar t.s. “dzimtas sakņu dziedināšanas” svētajām Misēm. Arhibīskaps, komentējot šo faktu, uzsvēra, ka mūs tiešā veidā šis dokuments neskar, bet ir vērts padziļināt teoloģiskās diskusijas, saistībā ar šo jautājumu. Rīgas arhidiecēzē šādas svētās Mises svinēšana nav aizliegta.

Adventa pārdomas: otrdiena, 1.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 8, 5-11)

Tajā laikā, kad Jēzus ieradās Kafarnaumā, pie Viņa piegāja simtnieks un Viņu lūdza, sacīdams: “Kungs, mans kalps mājās guļ paralizēts un cieš lielas mokas.” Jēzus viņam sacīja: “Es aiziešu un viņu izdziedināšu.” Bet simtnieks atbildēdams teica: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.
Jo arī es esmu priekšniecībai padots cilvēks, un man ir padoti karavīri. Un es saku vienam: “Ej!” – un viņš iet; un otram: “Nāc!” – un viņš nāk; un savam kalpam: “Dari to!” – un viņš dara.”
To dzirdot, Jēzus brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi, Es jums saku: ne pie viena Izraēlī Es neesmu atradis tādu ticību.
Un Es jums saku, ka daudzi no austrumiem un rietumiem nāks un apsēdīsies ar Ābrahamu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(Lasījumi no www.mieramtuvu.lv)

Ko es lūdzu no Jēzus? Spēcīgu ticību tam, ka Jēzus var mani dziedināt. Mēs varam apbrīnot to vienkāršību, ar kādu šis virsnieks vēršas pie Jēzus. Vai arī es esmu bijis līdzīgās, bezcerīgās situācijās? „Es nākšu, un viņu izdziedināšu.” Jēzus vēlas ienākt arī manas dzīves vistumšākajās vietās un tās dziedināt. Dziedināt vispirms no grēka, no attālināšanās, no ieslēgšanās sevī. Šis simtnieks nejūtas cienīgs, ka Jēzus nāks pie viņa. Viņš nedomā par savu reputāciju, par to, kāds viņš izskatīsies citu acīs. Kā ir ar mani? Vai man vairāk rūp mana reputācija, vai tomēr patiesas attiecības ar Dievu? Jēzus saprot, ka šī pagānu virsnieka ticība daudzkārt pārspēj jūdu reliģisko ticību. Jēzus dod apsolījumu, ka daudzas pagānu tautas (tai skaitā arī mūsu) tiks ievestas Dieva Valstībā.
Šajā adventa sākumā varam lūgt Jēzum, lai Viņš mums katram dod spēku ticēt Viņa dziedinošajam spēkam.