ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 10, 21-24)
Tajā laikā Jēzus gavilēja Svētajā Garā un sacīja: “Es Tevi slavēju, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu esi to apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem, bet atklājis mazajiem. Jā, Tēvs, tādēļ ka Tev tā ir labpaticis.
Mans Tēvs man ir atdevis visu. Un neviens nezina, kas ir Dēls, kā tikai Tēvs; un neviens nezina, kas ir Tēvs, kā tikai Dēls un tas, kuram Dēls to gribēs atklāt.”
Tad Viņš vērsās atsevišķi pie mācekļiem un sacīja: “Svētīgas ir acis, kas redz to, ko jūs redzat! Jo Es jums saku: daudzi pravieši un ķēniņi gribēja redzēt to, ko jūs redzat, bet neredzēja, un dzirdēt to, ko jūs dzirdat, bet nedzirdēja.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
(Lasījumi no www.mieramtuvu.lv)
Ko es lūdzu no Jēzus? Vienkāršu sirdi, kas māk priecāties Kungā! Kāds izskatās Kungs, kad ir iepriecināts Svētajā Garā? Es varu lūgt, lai Kungs man dod iespēju piedzīvot to pašu, ko Viņš. Mēs redzam Jēzu, kurš sarunājas ar Savu Tēvu. Saruna ar Dievu vienmēr izraisa prieku. Jēzus izsaka šos vārdus manā klātbūtnē. Viņš vēlas, lai es tos dzirdētu. Jēzus, vēlas, lai es noticu tam, ka Dievam es esmu svarīgs savā vienkāršībā, dievbērnībā. Tikai Jēzus zin, kas ir Tēvs. Es varu lūgt, lai Jēzus atklāj man Tēvu. Ja es esmu kopā ar Dievu, esmu priecīgs. Tas ir evaņģēlija prieks (Evangelii gaudium). Vai saruna, būšana kopā ar Dievu mani iepriecina?
Es varu šodien atdod Dievam visu, kas mani skumdina un attālina no Viņa. Nāc, Kungs Jēzu!
