Adventa pārdomas: pirmdiena, 22.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)
Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu Jēzum? Cilvēcisku jūtīgumu un vienkāršību, satiekoties ar otru cilvēku. Uzlūkojam Jaunavu Mariju, kura nevar palikt viena ar savu prieku. Viņa vēlas dalīties. Satiekas divas Sievietes. Viņas abas ir piedzīvojušas un piedzīvo Dieva tuvumu. Tas, kurš ir piedzīvojis Dieva pieskārienu, nevar klusēt. Sirds gavilē un evaņģelizācija kļūst par ikdienas lietu. Vai manī ir ilgas liecināt par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē? Vai neesmu aizslēdzis savu sirdi slavēšanai? Vai bieži slavēju un pateicos Dievam par visu, ko esmu no Dieva saņēmis – dzīvību, veselību, talantus, harizmas, kalpojumu, u.t.t? Kāda ir mana lūgšana? Vai tajā ir klātesoša arī pateicības un slavēšanas dimensija?

Adventa pārdomas: 21.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38)
Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija.
Un eņģelis, iegājis pie viņas, sacīja: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Viņa iztrūkās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu.
Bet eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels un tiks saukts par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
Tad Marija sacīja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Un eņģelis viņai atbildot sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu.
Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu. Dievam taču nekas nav neiespējams!” Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Un eņģelis no viņas aizgāja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Žēlastību ikdienā izdzīvot saikni ar Dievu un Viņa Vārdu. Varu iedomāties Vissvētāko Jaunavu Mariju, vienkāršu un pazemīgu meiteni no Nācaretes. Viņa pieder nabadzīgai ļaužu kārtai. Dievs tuvojas ar mīlestību katram cilvēkam. Viņš nevienam neuzspiež ne Savu mīlestību, ne Savu Glābšanu. Dievs darbojas mūsu ikdienā vienkāršos un „parastos” notikumos. Dieva „neparastums” tiek realizēts mūsu „parastumā”. Eņģelis nosauc bērna vārdu: „Jēzus!” Jēzus ir tas, kurš glābj. Dievs arī mani sauc vārdā. Es esmu Dievam svarīgs. Viņš mani nekad neatstās. Dievs mani nekad neatstums. Vai es tam ticu? Vai Jēzus ir manas dzīves Kungs! Ja nē, tad es varu ieaicināt Jēzu savā dzīvē. Nāc, Kungs Jēzu!

Adventa pārdomas: 20.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38)
Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija.
Un eņģelis, iegājis pie viņas, sacīja: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Viņa iztrūkās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu. Bet eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un Viņu sauks par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
Tad Marija sacīja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Un eņģelis viņai atbildot sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu. Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu. Dievam taču nekas nav neiespējams.” Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Un eņģelis no viņas aizgāja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Pilnīgu uzticēšanos. Kristus dzimšanas svētki ir jau ļoti tuvu. Ļoti tuvu. Bet Dievs ir daudz tuvāk, jo Viņš, savā mīlestībā tuvojas mums katram un Jēzū Kristū ir pietuvojies līdz maksimālajam tuvumam. Tuvāk vairs nav iespējams. Vai ticu, ka Dievs ir man tuvu, blakus, manī? Marija visus Dieva Vārdus noglabā savā sirdī. Kā ir ar manu sirdi? Vai es bieži lasu Bībeli? Vai dzīvoju no Dieva Vārda? Vai liturģijā uzmanīgi klausos Dieva Vārdu? Vai atvēlu savā saspringtajā ikdienā laiku, lai mazu brīdi paliktu kopā ar Kungu klusumā, un ieklausītos Dievā un sevī? Eņģelis Vissvētāko Jaunavu Mariju nosauc par „žēlastības pilno”. Arī es, kad esmu bijis pie grēksūdzes, esmu žēlastības pilns. Vai bieži eju pie grēksūdzes? Eņģelis saka Marijai: „Nebīsties”. Viņš to saka arī katram no mums: Nebīsties no Dieva! Nebīsties no Dieva darbiem savā dzīvē!”

Adventa pārdomas: 19.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 5-25)
Jūdejas ķēniņa Hēroda laikā bija kāds priesteris no Abija maiņas, vārdā Zaharijs, un viņam bija sieva no Ārona meitām, kuras vārds bija Elizabete. Un viņi abi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus. Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga un abi bija jau gados.
Un notika, ka tad, kad Zaharijs savu reizi pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā, viņam, pēc priesteru paražas lozējot, nācās kūpināt vīraku, ieejot Kunga svētnīcā. Bet viss ļaužu pulks kūpināšanas stundā lūdzās ārpusē. Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, kas stāvēja kūpināmā altāra labajā pusē. Zaharijs, to redzēdams, iztrūkās, un viņu pārņēma bailes.
Bet eņģelis viņam sacīja: “Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta un tava sieva Elizabete tev dzemdēs dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa dzimšanu. Jo viņš būs liels Kunga priekšā, un viņš nedzers vīnu un reibinošus dzērienus un jau no mātes klēpja būs Svētā Gara piepildīts. Daudzus no Izraēļa bērniem viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva, un pats ies Viņam pa priekšu Elija garā un spēkā, lai pievērstu tēvu sirdi bērniem un nepa­kļāvīgos – taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam pilnīgu tautu.”
Bet Zaharijs sacīja eņģelim: “No kurienes lai es to zinātu? Es taču esmu vecs, un mana sieva ir jau gados.”
Tad eņģelis, atbildot viņam, sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāvu Dieva priekšā, un esmu sūtīts runāt ar tevi un tev pasludināt šo prieka vēsti. Bet, lūk, tu kļūsi mēms un nespēsi runāt līdz tai dienai, kad tas notiks, tāpēc ka tu neieticēji maniem vārdiem, kas piepildīsies savā laikā.”
Bet ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, ka viņš svētnīcā tik ilgi kavējas. Bet viņš, izgājis ārā, nespēja tiem neko pateikt, un ļaudis saprata, ka viņš svētnīcā ir redzējis parādību. Viņš tiem tikai pamāja un palika mēms.
Un notika, ka, viņa kalpošanas dienām beidzoties, viņš aizgāja uz savu namu. Un pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete ieņēma un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus, sacīdama: “Tā man ir izdarījis Kungs tajās dienās, kad Viņš mani uzlūkoja, lai noņemtu manu negodu ļaužu acīs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Lai spētu atpazīt Dieva darbus manā dzīvē. Dieva Vārds ir kā prožektors, kas izgaismo mani un tā priekšā spēju atpazīt visu patiesībā un Dieva priekšā nekas nav un nevar tikt paslēpts. Lūgsimies, lai Dieva Vārds atklāj visas tās jomas manā dzīvē, kuras ir noslēptas un aizklātas. Zahārijs un Elizabete bija taisnīgi Dieva priekšā. Kāds es esmu Dieva priekšā? Šī ģimene bija neauglīga. Vai es, savā garīgā dzīvē piedzīvoju augļus? Ja nē, varbūt tie ir, bet es tos neredzu? Varbūt Dievs tos dod, bet Viņš paslēpj tos no manām acīm, lai es nekļūtu lepns? Bet varbūt augļi būs vēlāk? Vai es kalpoju Dievam tikai tāpēc, lai kaut ko no Viņa dabūtu? Dievs ienāk Zaharija dzīvē tanī momentā, kad viņš to vismazāk gaidīja. Mūsu Dievs ir pārsteigumu Dievs. Vai esmu gatavs tiem? Dievam taču viss ir iespējams. Dievs vienmēr piepilda savus apsolījumus, jo Dievs nekad nepieviļ. „Tā man ir darījis Kungs...”. Atkārtošu šos vārdus dienas garumā, pateicoties par varenajiem brīnumdarbiem, ko Kungs ir darījis manā dzīvē.

Adventa pārdomas: 18.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 18-24)
Ar Jēzus Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, pirms nekā viņi sanāca kopā, izrādījās, ka viņa ir mātes cerībās no Svētā Gara. Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja viņu klusām atstāt.
Bet, kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: «Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņā dzimis, Tas ir no Svētā Gara.
Un viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.«
Bet tas viss notika, lai piepildītos, ko Kungs bija runājis caur pravieti, sakot: «Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņu nosauks vārdā Emanuēls, kas tulkojumā ir «Dievs ar mums».» Uzmodies no miega, Jāzeps izdarīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis, un pieņēma savu sievu. Tie ir Svētā Evaņģēlija vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Pēc dziļa jūtīguma spēt ikdienā izdzīvot Dieva klātbūtni. Dievs izvēlas vienkāršu, parastu, pazemīgu, bet ļoti dievbijīgu „meiteni” no Nazaretes – Mariju, lai veiktu viscildenāko, vislielāko un visnoslēpumaināko „Iejaukšanos” pasaules dabisko lietu kārtībā. Dievs izvēlas to, kas ir visvājākais pasaulē, lai caur to veiktu lielas lietas. Kā ir manā dzīvē? Vai pieņemu to, ka Dievs darbojas manā „monotonismā”? Varu būt kopā arī ar svēto Jāzepu, viņa iekšējās cīņās. Kā es esmu izturējies savas dzīves pārbaudījumos un grūtībās? Kas tādos brīžos uzvar manā dzīvē? Miers vai agresija? Žēlsirdība vai sava labuma pieprasīšana? Labestība vai atriebības kāre? Svētais Jāzeps cieš, bet neaizverās pret Dievu. Viņš paliek atvērts Dieva balsij. Jāzeps pieņem Dieva plānu, pat ja līdz galam to nesaprot. Viņš uzticās Dievam un Marijai. Kā ir ar mani?

Adventa pārdomas: 17.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 1-17)
Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahama dēla, cilmes grāmata.
Ābrahamam dzima Īzāks, Īzākam dzima Jēkabs, Jēkabam dzima Jūda un viņa brāļi. Jūdam no Tamāras dzima Faress un Zara, Faresam dzima Esrons, Esronam dzima Arams, Aramam dzima Aminadabs, Aminadabam dzima Nāsons, Nāsonam dzima Salmons, Salmonam no Rahabes dzima Boozs. Boozam no Rutes dzima Obeds, Obedam dzima Jesse, Jessem dzima ķēniņš Dāvids.
Dāvidam dzima Salomons no tās, kas bija Ūrijas sieva. Salomonam dzima Roboams, Roboamam dzima Abijs, Abijam dzima Azs, Azam dzima Jozafats, Jozafatam dzima Jorams, Joramam dzima Ozijs, Ozijam dzima Joatams, Joatamam dzima Ahazs, Ahazam dzima Ezehijs, Ezehijam dzima Manass, Manasam dzima Amons, Amonam dzima Josijs, Josijam Babilonas trimdā dzima Jehonijs un viņa brāļi.
Un pēc Babilonas trimdas Jehonijam dzima Salatiēls, Salatiēlam dzima Zorobabels. Zorobabelam dzima Abiuds, Abiudam dzima Eljakims, Eljakimam dzima Azors, Azoram dzima Sadoks, Sadokam dzima Ahims, Ahimam dzima Eliuds, Eliudam dzima Eleazars, Eleazaram dzima Matans, Matanam dzima Jēkabs. Bet Jēkabam dzima Jāzeps, Marijas vīrs, no kuras piedzima Jēzus, kas tiek saukts Kristus.
Tātad pavisam no Ābrahama līdz Dāvidam ir četrpadsmit paaudzes un no Dāvida līdz Babilonas trimdai četrpadsmit paaudzes, un no Babilonas trimdas līdz Kristum četrpadsmit paaudzes. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Lai pazītu patiesību, ka Jēzus ir mans Pestītajs. Ar šo dienu sākas intensīvs sagatavošanās laiks Kristus Dzimšanas svētkiem. Adventa laiks dalās divos posmos un otrais posms sākas ar 17.decembrī. Lasot šos Jēzus ciltsrakstus, man var būt garlaicīgi. Tomēr šajos vārdos ir ietverta mana un visu mūsu Pestīšanas vēsture. Jēzus, būdams Iemiesotais Vārds, savā cilvēciskumā ir saistīts ar konkrētu tautu, laikmetu un tādējādi mēs redzam, ka Dievs darbojas vēsturē, konkrētā laikā. Dievs savu Glābjošo plānu realizē ar cilvēku starpniecību. Ar grēcīgu un ierobežotu cilvēku starpniecību. Šie cilvēki gatavo ceļu Pilnīgajam Cilvēkam – Jēzum Kristum. Vai es spēju savas dzīves vēsturē atpazīt Dieva darbības pēdas? Šajā ciltsrakstā redzam Ābrahāmu – ticības vīru. Arī manā dzīvē bija cilvēki, kuri stiprināja manu ticību. Varu šodien viņus atcerēties un Dievam pateikties, ka Viņš šos cilvēkus sūtīja manā dzīves ceļā. Bet Jēzus arī mani lieto priekš citiem. Ļausimies Dievam mūs lietot!

Adventa pārdomas: pirmdiena, 16.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 23-27)
Un kad Viņš iegāja svētnīcā, tad, Viņam mācot, augstie priesteri un tautas vecākie pienāca pie Viņa un jautāja: Kā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu? Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Es arī jautāšu jums vienu vārdu un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums sacīšu, kā varā es to daru. No kurienes bija Jāņa kristība – no debesīm vai no cilvēkiem? Bet viņi apspriedās savā starpā un sacīja: Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sacīsim: no cilvēkiem, tad mums jābīstas no ļaudīm, jo visi viņu tur par pravieti. Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: Mēs nezinām. Tad Viņš tiem atbildēja: Arī es jums neteikšu, kā varā es to daru. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Dzīvot patiesībā un bez konformismiem. Tikko Jēzus ir „izmetis” no svētnīcas tirgotājus un dziedinājis aklos un klibos. Kontemplēšu Kungu, kurš attīra, dziedina un sludina spēkā. Vārds ir tas, kas dziedina un visu atjauno. Vai es ļauju Jēzum mani dziedināt un atjaunot caur Savu Vārdu? Varu uzlūkot Farizejus un augstpriesterus. It kā izglītoti ļaudis, labi zin Dieva Likumu, tomēr prāts, zināšanas pašas mūs neglābj. Varam daudz zināt par Jēzu, bet svarīga ir sirds. Vai man ir bērna sirds? Jēzus vēlas aizsniegt klausītāju sirdis. Bet tās joprojām paliek aukstas un noslēgtas. Vai manā dzīvē vārdi saskan ar darbiem? Varu tuvoties Jēzum un lūgt, lai Viņš atklāj manas iekšienes, manas dvēseles patieso stāvokli. Negribu būt tikai kristīga, ārēja fasāde.

Adventa pārdomas: sestdiena, 14.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 17, 10-13)
Kāpjot lejā no kalna, mācekļi jautāja Jēzum: “Kāpēc tad Rakstu zinātāji teic, ka vispirms jānāk Elijam?” Bet Viņš atbildot sacīja: “Elijs nāks gan un visu atjaunos. Bet Es jums saku, ka Elijs jau bija atnācis, bet tie viņu nepazina un darīja ar viņu, ko gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam no viņiem būs jācieš.” Tad mācekļi saprata, ka Viņš tiem stāstīja par Jāni Kristītāju. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Jūtīgu un atvērtu sirdi sadzirdēt Jēzus un Viņa sūtņu vārdus. Es negribu savu ticību balstīt uz to, ko domā par Jēzu citi. Pasaulē ir ļoti daudz uzskatu par Jēzu, par Dievu, par Baznīcu. Vai nav tā, ka es biežāk savus uzskatus par garīgām lietām balstu uz to, ko man ir teikuši citi, arī mediji un pasaulīgi cilvēki? Bet ko par Jēzu saka Baznīca un tās pārstāvji? Es šodien celšos un iešu pie Jēzus, lai parunātu ar Viņu pašu. Vai es ticu, ka Dievs nekad neko nenokavē un nesteidzās? Kas ir manas dzīves „Elija”? Vai es pazīstu tos „praviešus”, kurus Dievs manā dzīvē ir sūtījis un sūtīs? Vai mani pēdējie pieņemtie lēmumi ir saskaņā ar 10 Dieva baušļiem, ar Evaņģēliju? Jēzus cieš par to, ka es nevēlos pieņemt Patiesību. Jēzu, palīdzi man nerevidēt Tevis doto patiesību, bet pieņemt šo mācību un Tevi pašu tādu, kāds esi.

Adventa pārdomas: piektdiena, 13.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 16-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar ko lai Es salīdzinu šo paaudzi? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēž tirgus laukumā un kliedz uz vienaudžiem, sacīdami: “Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs nesērojāt.”
Jo atnāca Jānis, kas ne ēda, ne dzēra, bet tie saka: “Viņā ir velns.” Atnāca Cilvēka Dēls, kas ēd un dzer, un tie saka: “Lūk, cilvēks – izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs!” Tomēr gudrība pierāda sevi savos darbos.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

No www.mieramtuvu.lv

Izdabāšana. Es nevaru visiem izdabāt. Nākas dzirdēt: „Mani ieļaunoja priesteris, draudze, ticīgie.” Protams, jācenšas uz svētumu, bet mēs visi esam cilvēki un nav iespējams, ka mēs visiem izdabāsim „pa spalvai.” Bieži vien es pats vēlos, lai Dievs „dancotu pēc manas stabules.” Kā es pieņemu šodien, manā dzīvē sūtītos „praviešus” no Dieva? Vai esmu gatavs pakārtot savas idejas Dieva plānam? Vai esmu gatavs mainīties? Adventa laikā esmu aicināts iepazīt Jēzu – muitnieku un grēcinieku draugu. Jēzus saka: „Nevis veselajiem, bet slimajiem ārsts ir nepieciešams.” Vai nav tā, ka es vēlos, lai visi ap mani, tai skaitā draudze būtu ideāla un tāda, kādu es to vēlos redzēt? Varbūt ir pienācis laiks mainīties man pašam? Nevis mainīt citus, bet mainīties pašam? Adventā varam lūgt: „Jēzu! Dāvā man sirdi, kas ir nevis apsūdzību un kritikas pilna, bet sirdi, kas ir atvērta uz Tavu prasīgo mīlestību!”

Adventa pārdomas: ceturtdiena, 12.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 11-15)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.
Bet no Jāņa Kristītāja dienām līdz šim brīdim Debesu valstība cieš pārspēku, un to sagrābj tie, kas lieto varu. Jo visi pravieši un Likums pravietoja līdz pat Jānim. Un, ja gribat to saprast, viņš ir Elijs, kuram jānāk. Kam ir ausis, tas lai klausās!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(no www.mieramtuvu.lv)

Jānis Kristītajs. Radikālisma paraugs. Vai būt radikālam savā ticībā ir labi vai slikti. Radikālisms nenozīmē fundamentālismu. Jā, Jēzus saka: „Esi vai nu auksts vai karsts...” Tomēr es, sekojot Jēzum, ieklausīšos arī citos un mīlēšu tos, kas domā un rīkojas savādāk. Mīlēšu grēcinieku, nemīlot grēku. Sv. Jānis Kristītajs palīdzēs man šajā adventā atpazīt Jēzu. Varam uzlūkot svētā Jāņa Kristītāja pazemību un pieticību. Viņš iet mazumā, lai Jēzus varētu iet vairumā. Ja es gribu augt, tad manī visam, kas nav no Jēzus ir jāiet mazumā, lai Jēzus būtu manas dzīves centrā. Vai Jēzus ir visu manu ikdienas aktivitāšu centrā? Vai es nekaunos liecināt par Jēzu savā ikdienā? Vai manī deg „Elijas gars” – svētais Gars? Vai esmu Dieva mīlestības liesmu aizdedzināts?

Adventa pārdomas: trešdiena, 11.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 28-30)
Tajā laikā Jēzus sacīja: “Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un Es jūs atspirdzināšu.
Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savai dvēselei. Jo mans jūgs ir maigs, un mana nasta ir viegla.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

„Nāciet pie manis, visi!” Nevis tikai pareizie un izredzētie. Visi. Jēzus gaida ikvienu, arī mani un tevi. Vai es ticu, ka es esmu Jēzum svarīgs? Jēzus vēlas, lai eju pie Viņa ar visām savām bēdām. Vai nekautrējos no sava nespēka un nevarības Jēzus priekšā? Kas man visvairāk traucē satikties ar Jēzu? „Ņemiet Manu jūgu uz sevis...” Ko man ir visgrūtāk pieņemt no Jēzus mācības? Vai pēdējā laikā neesmu sācis revidēt Jēzus vārdus, izvēloties tikai tos, kuri man patīk? Es šodien varu Jēzum atdot arī šo savu spītību. Jēzus man apsola, ka, ja Viņam uzticēšos, tad piedzīvošu Viņa lēnprātību un pazemību. Mana sirds atradīs mieru Viņā. Es šodien varu lūgt no Jēzus žēlastību paslēpties Viņa Sirdī. Kopā ar Jēzu mana nasta kļūst viegla. Es varu atkārtot: „Jēzu – lēnprātīgs un pazemīgu Sirdi!”

Adventa pārdomas: otrdiena, 10.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 12-14)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā jums šķiet? Ja kādam būtu simts avis un viena no tām būtu nomaldījusies, vai tad viņš neatstās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas ir nomaldījusies?
Un, ja viņam izdodas to atrast, patiesi, Es jums saku: viņš par to priecājas vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kuras nebija nomaldījušās.
Tā arī jūsu Tēvs, kas ir Debesīs, negrib, lai pazustu kāds no šiem mazajiem.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(No www.mieramtuvu.lv)
Jēzus meklē pazudušo. Jēzus vēlas mani ievest Dieva Tēva mīlestības apskāvienos. Esmu aicināts apsēsties blakus Jēzum un Viņā ieklausīties. Varu iedomāties tās situācijas savā dzīvē, kad jutos pazudis un apmaldījies. Kas man tajā situācijā bija vissāpīgākais? Es varu to pateikt Jēzum. Jēzus ir labais Gans. Gans ātri pamana, ka ganāmpulkā ir pazudusi avs. Gans ir ļoti vērīgs. Vai es ticu, ka Dievs mani nekad neatstāj? Vai es ticu, ka esmu Dievam ļoti dārgs, dārga? Kāds gan ir Gana prieks, kad avs ir atradusies. Es varu piedzīvot to, ka Gans ņem mani savās rokās un kopā ar Viņu varu būt drošībā, tāpat kā bērns mātes klēpī. Vai es ikdienā jūtos kā bērns mātes klēpī? Vai ticu, ka Dievs mani sargā un mani vienmēr meklē, lai glābtu? Varu ar paļāvību teikt: „Es vēlos būt mājās pie sava Tēva.”

8.decembris – Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38)

Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija.
Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Viņa izbijās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu. Bet eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un Viņu sauks par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
Tad Marija sacīja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Un eņģelis, viņai atbildot, sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu. Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams.”
Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Un eņģelis no viņas aizgāja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

8.decembrī Katoliskā Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta 1854.gadā: "Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa." Arī vēlākie notikumi mazā Francijas ciematiņā Lurdā apstiprināja šī svarīgā fakta patiesumu.

Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?

Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus – patiess Dievs un patiess Cilvēks, nāca šajā pasaulē Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: „Lai Marija kļūtu par Pestītāja Māti, Dievs viņai piešķīra dāvanas, kas piemērotas viņas tik cildenajam uzdevumam. Pasludināšanas brīdī eņģelis Gabriēls sveicina viņu kā "žēlastības pilno". Patiešām, lai Marija varētu ticībā brīvi piekrist pasludinātajam aicinājumam, bija nepieciešams, lai viņu pilnībā vadītu Dieva žēlastība.” (KBK 490) Kā zinām, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē. Daudzi protestanti nesaprot katoļu un, savā veidā, arī pareizticīgo teoloģijas stingro nostāju, attiecībā uz Jaunavas Marijas lomu Dieva plānā. Caur Jaunavas Marijas godināšanu, mēs uzsveram gan Jēzus dievišķību gan cilvēcību un „uzturam šīs proporcijas” pareizā līmenī. Tiklīdz kā tiek noliegta Jaunavas Marijas loma pestīšanas plānā, tā momentāli sākas visa cilvēciskā noliegšana kristīgajā ticībā, ko mēs redzam piemēram LKR prezidenta personā. Marijas godināšana nemazina Kristus unikālo starpniecību. Tieši otrādi - to uzsver, nostiprina un norāda, ka Kristū ir klātesoša pilnīga cilvēcība un pilnīga dievišķība. Katehisms uzsver, ka „šo "absolūti unikālā svētuma" spožumu, ar kuru viņa tikusi bagātināta kopš pirmā savas ieņemšanas brīža, visā pilnībā viņa saņem no Kristus: viņa ir atpirkta izcilā veidā sava Dēla nopelnu dēļ. Viņai, vairāk nekā jebkurai citai radītajai personai, Tēvs "Kristū ir devis ikvienu garīgo svētību debesu lietās" ( Ef 1, 3). Dievs "izredzējis" Mariju "pirms pasaules radīšanas", lai viņa "mīlestībā" būtu svēta un nevainojama "Viņa priekšā" ( Ef 1, 4).” (KBK 492)

Pārspīlētā protestantismā viss cilvēciskais momentāli kļūst ļauns (skatīt ievērojamā luterāņu teologa K. Barta teoloģiju). Tiek pārspīlēts „dievišķais” elements, žēlastības loma un kristietis tādējādi kļūst līdzīgs jūdam vai musulmanim, kuram nav iespējama Dieva, jeb Transcendences ienākšana imanencē, jeb radītajā, profānajā sfērā. Viss cilvēciskais tiek uzskatīts kā „konkurents” dievišķajam.

Baznīca 8.decembri ir pasludinājusi par Lieliem svētkiem, un ticīgajiem ir obligāti jāpiedalās šajos svētkos kā svētdienā. Ja darba vai citu apstākļu dēļ tas nav iespējams, tad vismaz vakarā mēģināt aiziet uz svēto Misi.

Adventa pārdomas: sestdiena, 7.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 9, 35–10, 1.6-8)
Tajā laikā Jēzus pārstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības Evaņģēliju, un dziedinādams visas slimības un kaites. Bet, redzēdams ļaužu pulkus, Viņš iežēlojās par tiem, jo viņi bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.
Tad Viņš sacīja saviem mācekļiem: “Pļaujas lauks patiešām ir liels, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas lauka Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!”
Pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, Viņš deva tiem varu pār ļaunajiem gariem, lai viņi tos izdzītu un lai dziedinātu visas kaites un visas slimības. Šos divpadsmit Jēzus sūtīja, viņiem pavēlēdams un sacīdams: “Ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm! Iedami sludiniet, sacīdami: “Debesu valstība ir tuvu.” Dziediniet slimos, augšāmceliet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Jēzus pārstaigā visas pilsētas un ciemus. Viņš nešķiro cilvēkus tajos, kuri Viņam patīk, simpatizē, no kuriem var saņemt kādu labumu un tajos, kas nepatīk. Jēzus, ieraugot lielo ļaužu pūli, iežēlojās par tiem. Arī es esmu tajā pūlī un Jēzus iežēlojas arī par mani. Jēzus vēlas sūtīt pie manis cilvēkus, kuri man palīdzēs manās bēdās. Vai es spēju saskatīt Jēzu pāvestā Franciskā, savā bīskapā un savas draudzes prāvestā, garīdzniekos? Bet Jēzus vēlas arī mani iesaistīt savā misijā. Vai es gribu Jēzum palīdzēt? Mēs šajos svētkos gaidām daudz dāvanu. Bet vai es esmu gatavs būt par dāvanu Jēzum un citiem? Vai esmu atvērts uz dalīšanos. Ļausim Jēzum mūs katru lietot savas Valstības celšanai.

Adventa pārdomas: piektdiena, 6.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 9, 27-31)
Tajā laikā, Jēzum tālāk ejot, divi neredzīgie Viņam sekoja, kliegdami un sacīdami: “Apžēlojies par mums, Dāvida Dēls!” Kad Viņš iegāja mājā, neredzīgie piegāja Viņam klāt, un Jēzus tiem jautāja: “Vai jūs ticat, ka Es spēju to izdarīt?” Tie Viņam atbildēja: “Jā, Kungs!” Tad Viņš pieskārās to acīm, teikdams: “Lai jums notiek saskaņā ar jūsu ticību!” Un viņu acis atvērās. Jēzus viņus brīdināja, sacīdams: “Raugiet, ka neviens to nedabū zināt!” Bet tie izgājuši izdaudzināja Viņu pa visu to apvidu.Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(Lasījums no www.mieramtuvu.lv)

Ko es lūdzu no Jēzus? Pacietīgu sirdi, kas iztur ticībā un kas ir spējīga panest pārbaudījumus. Savā acu priekšā redzu šos divus neredzīgos. Varu pateikties Dievam, ka redzu. Tomēr, vai mana sirds ir redzīga? Vai spēju saredzēt sava tuvākā vajadzības? Varu uz kādām pāris minūtēm aizvērt acis un pamēģināt kā tas ir – dzīvot neredzīgam. Vai esmu pateicīgs par veselību un spējām, ko man ir dāvājis Dievs? Varu pievērst uzmanību tam, ar kādu neatlaidību neredzīgie sauc uz Jēzu? Kāda ir mana lūgšana un ticīgā cilvēka dedzība? Vai neesmu kļuvis pārāk kūtrs un pasīvs? Redzam, ka neredzīgie stipri tic, ka var tikt dziedināti. Kā ir ar manu ticību? Jēzus saka: „Lai jums notiek saskaņā ar jūsu ticību!” Lai manā dzīvē arī viss notiek, saskaņā ar manu ticību. „Un viņu acis atvērās.” Kungs, atver arī manas acis. Manas sirds acis. Ka es spētu redzēt tālāk par „savu degungalu”.