20.aprīlī 20.00 raidījums "Paradokss" Radio Marija Latvija ēterā. Fideisms un racionālisms.

Raidījumu vada: priesteris Ilmārs Tolstovs Raidījums skan: katra mēneša 3. trešdienā pl. 20.00 (sākot ar 20. oktobri) Apraksts: Ar Iemiesošanās brīdi, kad Vārds tapa Miesa un mājoja mūsu vidū, kristietība ir paradoksu pilna. Par dažiem mēs pārrunāsim mūsu jaunākajā raidījumā “Paradokss”.


 8 tikšanās reizes, katra mēneša trešajā trešdienā no 20.00 – 21.00

Tēmas:

Aprīlī – fideisms un racionālisms

Maijā – Dieva visvarenība, iepriekšnolemtība un mūsu gribas brīvība.

Iepriekšējo raidījumu ieraksti:

Teisms un ateisms

 

Partikulārisms un unifikācija

 

Sv. Rakstu un Tradīcijas saikne

 

Ārpus Baznīcas nav pestīšana un citas konfesijas

 

Krustaceļš Salaspilī

Lieldienu dievkalpojumu kārtība Salaspils Romas katoļu draudzē

 




15.aprīlis – Lielā Piektdiena

13.00 – Krustaceļš pie baznīcas
15.00 - Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums, lūgšana pie Kristus Kapa

16.aprīlis – Lielā Sestdiena

Piezīme: ūdeni un Lieldienu maltīti svētīs tikai pēc vakara vigilijas dievkalpojuma

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās vigilija

18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, kristības solījumu atjaunošana, Lieldienu maltītes un ūdens svētīšana.

17.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki

8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise
11.00 - svētā Mise krievu valodā
15.00 - svētā Mise latviešu valodā Baldonē, baznīcas dārzā.

18.aprīlis – Otrās Lieldienas

9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā

Latvijas Bīskapu konferences norādījumi draudzēm pēc ārkārtas situācijas beigām (pārpublicēts no www.katedrale.lv)

Ar 28. februāri Latvijā noslēdzas ārkārtas situācija un saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir mainīti noteikumi, kas sākot ar 1. martu attiecas uz baznīcām.

Latvijas Bīskapu konference ziņo, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī turpmāk baznīcu apmeklētājiem ir jālieto medicīniskās maskas vai FFP2 respirators. Visām šīm prasībām rekomendācijas raksturs būs, sākot ar 1. aprīli. Jau tagad tiek rekomendēts ievērot divu metru distanci, veikt roku dezinfekciju un telpu vēdināšanu.

Tai pat laikā no 1. marta dievnamu apmeklētājiem vairs nebūs jāuzrāda pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, kā arī tiek atcelti noteikumi par konkrētas platības ievērošanu vienam apmeklētājam.

Neskatoties uz atvieglojumiem, tomēr aicinām vērot savu veselības stāvokli un, parādoties slimības simptomiem, pārdomāt par savu dalību dievkalpojumā klātienē.

No rītdienas, 1. marta, nebūs spēkā dispensa no svētdienas un svētku dienu Svētās Mises apmeklēšanas. Tādēļ tiem, kuriem nav attaisnojošu iemeslu (slimība, vecums vai attālums un transporta trūkums), jāpiedalās svētdienas un svētku dienu Svētajā Misē atbilstoši pirmajam Baznīcas bauslim.

“Centīsimies aizvien vairāk atgriezties pie ierastās dzīves, jo Svētās Mises – Euharistijas svinēšana “ir virsotne, uz kuru tiecas Baznīcas darbība, un tajā pašā laikā - avots, no kura tā smeļ visu savu spēku”. (Sacorsanctum concilium, 10) Kādu laiku mēs pieņēmām attālumu no Kunga altāra kā Euharistiskā gavēņa laiku, lai no jauna atklātu svarīgāko – Euharistijas nozīmi, skaistumu un neizmērojamo vērtību mūsu ticības dzīvē.

Latvijas Bīskapu konference






Sprediķis Gavēņa 1 svētdienai (Mieram tuvu)

Dārgie Mieram tuvu lasītāji. Atkal ir sācies Lielais Gavēnis, kura laikā mums katram tiks dota brīnišķīgi sagatavoties Lieldienu svētkiem un “varbūt” izmainīt kaut ko savā dzīvē. Pāvests Francisks savos dokumentos runā par bīstamību iekrist pelagiānisma maldos, uzskatot, ka mēs ar saviem spēkiem varēsim uzveikt grēku un sasniegt svētumu. Tādēļ gavēnis vienmēr ir lielu uzvaru un briesmīgu sakāvju laiks. Ja gavēni iesākam ar augstprātīgu uzticēšanos saviem spēkiem, tad drīz vien Kungs mums atklāj, ka neko paši ar saviem spēkiem mēs paveikt nevaram. Tātad pirmā gavēšana ir pazemības gavēnis – esmu gatavs gavēt, bet ne savā, bet Kunga spēkā.

Pirmajā lasījumā mēs varam iepazīties ar Vecās Derības Izraēļa tautas kodeksu, kurš noteica ikgadēju pirmo augļu upurēšanu Jeruzalemes svētnīcā, un šis kodekss arī noteica obligātu svētceļojumu uz Jeruzalemes svētnīcu. Pamatojums tam ir tautas ceļojums tuksnesī, kur viņi piedzīvoja pilnīgu atkarību no Dieva labvēlības un žēlastības. Tekstā ir redzama spēcīga norāde uz Dieva iniciatīvu un Viņa spēku, kurā tauta tika izvesta no Ēģiptes un piedzīvoja glābšanu. Tātad es esmu pilnībā atkarīgs no Dieva un gavēņa laiks ir iespēja no jauna “pārlikt akcentus” manā dzīvē. Vai es esmu savas dzīves “kungs”, vai tomēr Dievam pieder galvenā iniciatīva manā dzīvē? Vai es Dievam atmetu “to kas man paliek pāri”, vai es Dievam atdodu visu to labāko? Vai es pateicos Dievam par saviem talantiem, spējām un dāvanām, ko Viņš man ir devis?

Par katastrofālo Salaspils katoļu baznīcas jumtu

Turpināšu informēt par reālo situāciju, kādā atrodamies, saistībā ar mūsu jumtu.

Jumta kopējā platība ir 1000 m2. Pēc ekspertīzes, kas veikta šim jumtam, ir noskaidrots, ka jumtā ir "sastūķēta" akmens vate, apmēram 10 cm. biezumā. Bet vislielākās problēmas ir salaiduma vietas, jo tikai pagājušajā gadā ar betonu tika piepildītas  sānos esošās caurules, kas šobrīd nodrošina baznīcas stabilitāti. Visus šo 25 gadus baznīca stiprā vējā "staigāja" kā tāds kāršu namiņš. Tieši šuvju un salaidumu vietas ir tās, kas laiž ūdeni un baznīcā tek. Ir skaidrs, ka jumts ir jāmaina, jo ar katru dienu situācija kļūst aizvien sliktāka. Vēl pēc brīža dievnamā sēdošiem, stipra lietus laikā vajadzēs sēdēt ar lietussargiem. Un tas nav joks vai sarkasms. Tā ir realitāte. 

Kādi ir risinājumi? Līdz rudenim mūsu draudzei ir jāsavāc vismaz 200 000 eiro, lai varētu uzsākt jumta rekonstrukciju. Tie, kuri orientējas šī brīža cenās, zinās, ka tā ir minimālā summa. Šobrīd mūsu draudzes kontā ir apmēram 50 000 eiro un katru svētdienu mēs varam savākt apmēram 1000 eiro ziedojumos. Apmēram. Mums vēl ir elektrības, apkures un daži citi izdevumi, tomēr ir iespējams, ka gadā mēs 50 000 varam savākt. Lai uzsāktu jumta rekonstrukciju, šādā tempā mums būs jāvāc trīs gadi. Baznīcas jumts tomēr nākamo ziemu var nepārdzīvot.

Kādi ir risinājumi?

1. Ja šīs vasaras laikā summa netiek savākta, rudenī es ierosināšu Salaspils katoļu baznīcas ēku atzīt par ekspluatācijai nedrošu un to slēgt.

2. Draudze tomēr savāc nepieciešamo summu, kas gan ir maz ticams.

3. Runāju ar arhibīskapu un ierosināju šo jautājumu pārrunāt visas arhidiecēzes līmenī, jo tā nav tikai mūsu personīgā lieta. Draudzes locekļi nav vainīgi pie tā, ka deviņdesmito gadu vidū tika uzcelts šāds "monstrs" un būtu tikai pareizi, ja visa diecēze uzņemtos solidāru līdzdalību šī jautājuma risināšanai. Tad kad mums būs jauns jumts, mēs arī būsim gatavi, vajadzības gadījumā, palīdzēt citām draudzēm, kad viņas nonāks līdzīgā situācijā.

4. Ņemt aizdevumu bankā, tomēr, jāsaprot, ka reliģiskas organizācijas nav pelnošs uzņēmums un bankai ir vajadzīgas garantijas, ka mēs šo aizdevumu atdosim. 

Tāda ir realitāte. Mums ir laiks līdz vasaras vidum vai beigām. Draudze šobrīd intensīvi strādā ar firmām, kas nodarbojas ar jumtu likšanu, lai izvērtētu potenciālos darbu veicējus. Lai Visvarenais Dievs un Visvētākā Jaunava Marija, Rožukroņa Karaliene, ar Svētā Meinarda aizbildniecību mums visiem palīdz šajā ceļā. 

Atbilde uz Minhenes arhibīskapa iebildumiem, saistībā ar celibāta "atcelšanu"

Jautājums par celibāta t.s. “atcelšanu” Romas Katoliskajā Baznīcā virmo jau vairākus gadu desmitus. Laika posmā no 1962-1965.gadam Romas Katoliskajā Baznīcā notika Vatikāna II koncils, kas bija milzīga visu bīskapu un vadošo garīdznieku sanāksme, kurā daudzi cerēja, ka tiks dota iespēja Romas rita katoļu garīdzniekiem precēties. Jāuzsver, ka Romas Katoliskajā Baznīcā ir dažādi riti, kā piemēram grieķu katoļu rits, kurā jau tiek pieļauts ordinēt par diakoniem un priesteriem precētus vīriešus. Bīskapiem, gan austrumu pareizticīgajā, gan Romas katoliskajā Baznīcā, vienmēr jābūt neprecētiem.

Pēc Vatikāna II koncila tika atļauts ordinēt par diakoniem (pirmā priesterības pakāpe) precētus vīriešus, tomēr, jautājumā par Romas rita katoļu priesteriem, Koncils noteica turēties pie senās tradīcijas un ordinēt tikai neprecētus vīriešus. Tā ir sena Baznīcas prakse un Koncilā esošie garīdznieki uzskatīja, ka šī prakse ir vērtīga un tādējādi saglabājama.

Pirms dažiem gadiem notika Amazones reģionam veltītā bīskapu sinode, pēc kuras daudzi cerēja, ka pāvests Francisks pieļaus precētu vīriešu ordināciju Katoliskās Baznīcas Romas ritā, tomēr, dokumentā Querida Amazonia nekas par to netika minēts. Celibāta praksi kā vērtīgu ir ieteicis pats Jēzus Kristus Mateja evaņģēlija 19.nodaļā, sakot, ka “ ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot” (19.pants). Līdz ar to Baznīca celibātu uzlūko kā lielu dāvanu un iespēju katoļu garīdzniekam sevi pilnībā atdot kalpošanā Dievam un cilvēkiem un tādējādi būt par Dieva Valstības zīmi mūsdienu pasaulē. Ja uz celibātu raugās tikai no pragmatiskā vai produktivitātes viedokļa, tad to ir samērā grūti izprast.

Raugoties uz iebildumiem, ka celibāts veicina garīdznieku vientulību, tad jāsaka, ka arī daudzi ģimenes cilvēki, dzīvojot kopā, piedzīvo zināma veida vientulību un dažādas laulības dzīves krīzes, un šādas krīzes ir klātesošas arī celibātā dzīvojošo garīdznieku vidū. Vācijā, kuru pārstāv jau minētais kardināls, daudzi garīdznieki, diemžēl, ir kļuvuši kā draudžu “ierēdņi”, kuri saņem algu no valsts un tikai izpilda savus pienākumus draudzēs, bez dziļāka kontakta ar draudzes locekļiem. Normālā gadījumā garīdznieks nekad nav viens, jo ar viņu ir draudze, kura, kopā ar garīdznieku, veido garīgo ģimeni, jeb kopienu. Tātad, problēma nav pats celibāts, bet kristīgo draudžu un, šajā gadījumā, lokālās Baznīcas problēma Vācijā, kuru izsaka minētais kardināls.

Arī saistībā ar pedofilijas skandāliem, vēlos vērst uzmanību uz Annas Solteras (Anna Soltera „VARMĀKAS. Pedofīli, izvarotāji un citi”. Apgāds ADRIA, 2007. 264 lpp.) pausto viedokli, kura norāda, ka Baznīca, ņemot vērā tās lielo prestižu sabiedrības acīs un arī sava veida uzticēšanos cilvēkiem, ir ļoti pateicīga “ēsma” dažādiem cilvēkiem, kuri vēlas tajā realizēt šādas un cita veida perversijas. Tomēr, kā uzsver norādītā autore, arī citās sabiedriskās dzīves jomās un sfērās šīs perversijas ir klātesošas. Tādēļ Baznīca mūsdienās apzinās situācijas nopietnību un dara visu, lai pedofīliju izskaustu no visām Baznīcas struktūrām, tomēr tā neuzskata, ka pedofilijas galvenais iemesls un cēlonis būtu garīdznieku celibāts. Balstoties uz Annas Solteras, kā arī citu speciālistu viedokļiem, ir jāveic ļoti plaši bērnu un pusaudžu aizsardzības pasākumi gan Baznīcas iekšējās struktūrās, kā arī vispār sabiedrībā, un ir jāpieturas pie absolūtās “0” tolerances, attiecībā uz šādiem gadījumiem un situācijām, kā arī jādara viss, lai jebkurā Katoliskās Baznīcas struktūrā un sabiedrībā kopumā, bērni un jaunieši justos droši un pasargāti.