Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 2-11)Tajā laikā Jānis, cietumā dzirdēdams par Kristus darbiem, sūtīja pie Viņa savus mācekļus Viņam pajautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai arī mums jāgaida cits?”
Bet Jēzus viņiem atbildot sacīja: “Aizgājuši ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie top redzīgi, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas manis dēļ neieļaunosies.”
Kad viņi aizgāja, Jēzus sāka stāstīt ļaudīm par Jāni: “Ko skatīties jūs izgājāt tuksnesī? Vēja locītu niedri? Bet ko tad jūs izgājāt skatīties? Mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, tie, kas valkā mīkstās drēbes, dzīvo ķēniņu pilīs. Bet ko jūs izgājāt skatīties? Vai pravieti?
Jā, Es jums saku, pat vairāk nekā pravieti. Viņš ir tas, par kuru ir rakstīts: “Redzi, Es sūtu savu eņģeli tava vaiga priekšā, un viņš sagatavos tavu ceļu tev priekšā.”
Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 2-11)Tajā laikā Jānis, cietumā dzirdēdams par Kristus darbiem, sūtīja pie Viņa savus mācekļus Viņam pajautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai arī mums jāgaida cits?”
Bet Jēzus viņiem atbildot sacīja: “Aizgājuši ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie top redzīgi, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas manis dēļ neieļaunosies.”
Kad viņi aizgāja, Jēzus sāka stāstīt ļaudīm par Jāni: “Ko skatīties jūs izgājāt tuksnesī? Vēja locītu niedri? Bet ko tad jūs izgājāt skatīties? Mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, tie, kas valkā mīkstās drēbes, dzīvo ķēniņu pilīs. Bet ko jūs izgājāt skatīties? Vai pravieti?
Jā, Es jums saku, pat vairāk nekā pravieti. Viņš ir tas, par kuru ir rakstīts: “Redzi, Es sūtu savu eņģeli tava vaiga priekšā, un viņš sagatavos tavu ceļu tev priekšā.”
Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dārgie rādioklausītāji!
Šīsdienas Mateja evaņģēlija 11
nodaļas lasījumā dzirdējām interesantu aprakstu par savdabīgu, ja tā var teikt
„korespondenci” starp Jēzu un Jāni Kristītāju. Jāsaka, ka konteksts, kādā šī
saruna norisinājās nav ne tuvu līdzīga tai dāvanu, piparkūku, mandarīnu
atmosfērai, kas ik gadus valda šajā laikā, kad tik tuvu, praktiski pēc nedēļas ir
gaidāmi Ziemassvētki. Jānis Kristītājs ir ielikts cietumā un ar katru brīdi
tuvojas tā diena, kad viņam tiks izpildīts nāvessods, nocērtot galvu. Kādēļ
Jānis ir cietumā? Tādēļ, ka viņš, kā vislielākais no praviešiem, izvēlējās
radikāli un neatgriezeniski sekot Jēzum un pasludināt patiesību par viņu. Jānis
neizvēlas liberālo postmodernisma ceļu, kurā vai nu patiesības jēdziens ir ļoti
izplūdis, vai arī patiesības kā tādas nav vispār. Jānis apzinās, ka patiesība,
kādu viņš ir atklājis, ir vērtība, kuras dēļ ir vērts atdot savu dzīvību. Un tas
ir ļoti nopietni. Cik daudzi no Latvijas cilvēkiem padomju komunistiskās
diktatūras laikā atdeva savas dzīvības par ticību. Un cik daudzi tieši šodien
daudzā spasaules valstīs izlej asinis par Kristu. Viens no tādiem bija
godināmais bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura dzimšanas 125 gadskārtu nesen
svinējām un kurš šobrīd ir kandidāts uz paaugstināšanu svēto kārtā. Viņš ir
mūsdienu Jānis Kristītājs. Viņš, kurš izgaja padomju koncentrācijas nometnes,
tomēr palika uzticīgs patiesībai. Mocekļu liecība ir viens no galvenajiem
argumentiem Kristus un Viņa Banzīcas ticamībai.
Evaņģēlijā redzam, ka Jānis nav
lētticīgs, kā dažreiz dzirdami pārmetumi no neticīgo puses, attiecībā uz
kristiešiem. Nevaram teikt arī, ka Jānis būtu neticīgs, nē, viņš ir dievbijīgs
jūds, kurš vēlas atrast patiesību. Jānis vēlas pamatojumu tam, ko viņš ir
dzirdējis par Jēzu. Viņš uzreiz neuzticas visam, ko kāds kaut kad viņam stāstīja
par Jēzu. Viņš vēlas pats pārliecināties, un tādēļ sūta savus mācekļus pie
autentiska informācijas avota – pie paša Jēzus. Jā, viņš pazīst Jēzu, jo viņš
taču pats savā laikā ir teicis: „Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es
neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.” Jānis taču deva grēku nožēlas kristību Jēzum
Jordānas upē, viņa publiskās darbības sākumā. Tomēr Jānis, kurš kā visi jūdi
gaidīja Mesijas nākšanu, kurš gaidīja šo jauno laiku piepildīšanos vēlējās
uzzināt, vai šie laiki patiesi ir piepildījušies.
Ko dara Jēzus? Viņš
Jānim atbild ar pravieša Isaja gramatas 35 nodaļas vārdiem: „Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis
atdarīsies. Tad klibais lēkās kā
briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā
klajumā.” Jēzū Kristū šie mesiāniskie laiki
ir piepildījušies. Tieši Ziemassvētkos mēs svinam šo lielo bīnumu – Dievs nonāk
no saviem augstumiem un kļūst mums visiem pieejams, kļūst mums tuvs. Daudz
tuvāks nekā mēs to spējam aptvert vai iedomāties. Vēl vairāk – Jēzus nesludina
tikai kādu morāli – ētisku vai filosofisku mācību par Dievu. Jā, šajā mācībā ir
ietverta ētika, morāle un filozofija, tomēr Jēzus ir kas daudz vairāk. Viņš pats
ir Dievs, no kura izplūst spēks un kurš ir nācis, lai pasludinātu, ka Debesu
valstība ir tuvu klāt pienākusi. Ne par velti apkārtējie, redzot Jēzus
izdarītos brīnumus teica: „Kas tā par jaunu mācību ar spēku.” Jēzs pats deva
apsolījumu saviem sekotājiem Marka evaņģēlijā: „Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi:
Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers
nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs
veseli.”
Un Jēzus visus šos 2000 gadus turpina darboties
un būt klātesošs pasaulē caur savu Baznīcu. Tieši Baznīca ir tā „teritorija”, tā
„svētā zeme”, kurā šie mesiāniskie laiki realizējas visā pilnībā. Caur Maizes
laušanau, caur svētajiem sakramentiem un lūgšanām, caur cilvēka dzīves izmaiņam
realizējas Dieva plāns attiecībā uz mums katru un uz visu cilvēci kopumā. Dievs
nāk, lai mums Sevi atklātu. Dievs vēlas tuvas, personiskas attiecības ar katru
no mums.
Pārdomājot par to veidu, kā Jēzus raksturo Jāni,
varam teikt, ka Jēzus piedāvā mums Jāni, kā ideālu kristieti. Pēc kā to varētu
spriest?
Pirmkārt, mums visiem ir tendence pašiem veidot
kādus priekštatus par to vai citu lietu, balstoties uz pašu domām, vai no tā,
ko par šo lietu mums ir teikuši citi. Tomēr bieži vien, mēs paši līdz galam šo
vērtējumu vai spriedumu neesam pārbaudījuši. Līdz ar to veidojas ļoti paviršas
un kļūdainas attiecības mūsu, cilvēku starpā. Rodas pārpratumi. Diemžēl arī
attiecībā uz Dievu, Baznīcu, Jēzus Personu. Daudzi no mums esam izveidojuši
nepareizu, kļūdainu, uz citu spriedumiem vai ideoloģijām balstītu viedokli par
Dievu, Baznīcu, ticību. Piemēram – Dievs ir bargs, Dievs visu laiku soda, Dievs
neizpilda manas lūgšanas, u.t.t. Bet Jānis, kuram arī ir jautājumi par Jēzu,
viņš uzdrošinās jautāt un meklēt. Bet viņš dodas pie pirmavotiem, viņš jautā
pašam Jēzum: „Vai tu esi tas, kam jānāk, vai mums gaidīt citu?”
Tuvojas Ziemassvētki. Mums daudziem šķiet, ka šo
vēsti par Jēzus dzimšanu mēs jau zinām. Liekas, ka gadu no gada tiek atražots
viens un tas pats senais stāsts. Bet varbūt arī es varu šodien aiziet pie Jēzus
un Viņam pajautāt – kas tu esi patiesībā? Vai es tevi pazīstu? Jo īstenība, pat
ja no mums daudziem, kas klausāmies šo svētrītu reliģija, ticība nav sveša,
tomēr atzīsim godīgi - Jēzus joprojām mums ir kā liels noslēpums. Lasot Bībeli
ikdienā, esot Baznīcā, liturģijas laikā, dzīvojot intensīvu draudzes dzīvi,
kalpojot trūkumcietējiem, atverot savu sirdi Jēzum lūgšanā ir iespējams
satikties. Satikties nevis tikai ar mītu, vai Jēzu no Nepālas, vai mācekļu
vēlāk izdomāto Jēzu. Nē, Jēzu, kurš ir konkrēta vēsturiska persona, kurš reāli
ir piedzimis konkrētā ģimenē, konkrētā laikā, kurš ir sludinājis konkrētas,
skaidras lietas, kurš ir reāli cietis, miris un augšāmcēlies, lai mēs saņemtu
grēku piedošanu un varētu ieiet Debesu Valstībā. Jēzus ir dibinājis reālu,
konkrētu Baznīcu, kura ir klātesoša visās pasaules zemēs un tautās, visos
kontinentos, tuvu un tālu, jā, tā ir klātesoša mūsu Latvijā kā pirms 800 gadiem,
tā šodien un caur kuru mēs varam satikties ar autentisko Jēzus – patiesu Dievu
un patiesu cilvēku, dzemdinātu, ne radītu. Ļausim, lai šajos svētkos Jēzus
vēlreiz, no jauna pārņem mūs ar savu Personu, lai mēs tiekam Viņa Personas
aizgrābti, fascinēti. Lai mēs piedzīvojam šo Dieva jaunumu mūsu dzīvē. Lai mēs,
kopā ar Baznīcas tēviem varam teikt – Dievs nāca mūsu vidū, lai mēs varētu
nonākt tuvāk Dievam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru