ceturtdiena, 2013. gada 12. decembris

Atbildes uz jauniešu jautājumiem (advents, Ziemassvētki, piederība Baznīcai)

1.Kāda ir adventes nozīme?

Advents ir laiks, kurā mēs gatavojamies pieminēt, atcerēties Jēzus dzīves dramatiskos notikumus, viņa piedzimšanu nedrošos un sarežģītos apstākļos. Kādēļ Baznīca to dara? Kādēļ ir nepieciešama šī cikliskā, ikgadējā gremdēšanās gadsimtiem, tūkstošiem gadu senos notikumos? Tādēļ, ka laiks, kurā mēs atrodamies nav statisks. Laiks kristietībā, atšķirībā no austurmu reliģijām plūst taisnes veidā. No notikuma līdz notikumam. No pasaules radīšanas līdz pasaules beigām. No Kristus nākšanas miesā pirms vairāk kā 2000 gadiem līdz Viņa otrreizējai atnākšanas Pastarajā Tiesā. Un mēs visi, ar savas dzīves notikumiem esam tam visam pa vidu. Bet nevis kā pasīvi vērotāji, it kā no malas. Mēs, kas iesaistāmies šajā „Pestīšanas, Glābšanas virpulī”, tiekam aizrauti līdzi. Mēs tiekam iesaistīti šajos notikumos kā līdzdalībnieki, tādēļ, ka caur Baznīcas ikgadējo notikumu pieminēšanu, tie kļūst klātesoši, dzīvi un reāli. Un tie ietekmē, maina manu un ikviena dzīvi. Vēsturi mēs nevaram izmainīt, nākotne mums ir nezināma. Bet mums ir šodiena, kurā mēs varam pieņemt ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē – dzīvot savu dzīvi kopā ar Dievu. Uzticēties Dievam, Cerēt uz Viņu. Man liekas, ka tā ir adventa būtība – gaidīt, bet gaidīt un rīkoties vienlaicīgi. Jēzus Marka evaņģēlija 13 .nodaļā uzsver: Tad nu esiet nomodā! ... ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.Advents gaidīšanas laiks. Mēģināsim neiemigt, lai tad, kad atnāks Kungs, mēs būtu gatavi un nomodā lai satiktos ar Viņu.  
2.Gaidot Ziemassvētkus, mēs gaidām arī bērna Kristus dzimšanu. Kāpēc? Viņš taču jau ir piedzimis. Vai nesanāk, ka patiesībā vienkārši atceramies Kristus bērna piedzimšanu nevis to gaidām? Vienkārši to atzīmējam un viss? Sanāk taču, ka Kristus nemaz nevar piedzimt vēlreiz, jo tad tā būtu reinkarnācija. Tad ko īsti mēs gaidām Ziemassvētku laikā?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Atcerēšanās ir bibliska patiesība. Jau Vecajā Derībā Izraēlis " atcerējās" izceļošanas notikumus, un šī atcerēšanās bija šo notikumu izdzīvošana tagadnē.
3.Kāpēc pareizticīgajiem ir Ziemassvētki vēlāk nekā mums? Tad taču sanāk, ka mēs gaidām bērna Kristus piedzimšanu savādākā laikā nekā pareizticīgie?

Tas ir saistīts ar to, ka Pareizticīgo, jeb Austrumu Baznīca nepieņēma jauno, t.s pāvesta Gregora kalendāru, bet palika pie vecā stila, jeb Jūlija kalendāra. To viņi darīja teoloģisku iemeslu dēļ, nevēlēdamies pakļauties pāvesta, kura vārdā šis jaunais kalendārs tika ieviests, gribai. No wikipēdijas:


Jūlija kalendārs (latīņucalendarium Iulianum) bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita). Kalendāru izveidoja astronomsSosigēns. Viņš par pamatu ņēma tropisko gadu (365,2422 dienas), noapaļojot to līdz 365,25 dienām. Gads tika sadalīts 12 mēnešos, un parastā gada garums bija 365 dienas (īsais gads). Viena uzkrājusies diena ik pēc četriem gadiem tika pielikta februārī (garais gads).
Tā kā Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu, tad tas pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas (128 gadu laikā par 1 dienu). 16. gadsimtā šī starpība jau bija 9 diennaktis. Katoļu baznīca sāka uztraukties, ka baznīcas svētki tiek svinēti nepareizās dienās. Pāvests Gregors XIII 1582. gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, kas nedaudz samazināja gada garumu, To nosauca par Gregora kalendāru un līdz ar to tas kļuva par jauno stilu, bet Jūlija kalendārs — par veco stilu. Jauno kalendāru visās zemēs nepieņēma uzreiz. Piemēram Krievijāveco kalendāru lietoja vēl līdz 1918. gadam. Mūsdienās Jūlija kalendāru vēl joprojām izmanto vairākas pareizticīgās baznīcas (krievu, serbu u.c.).
4.Kā tikt galā ar šaubām par piederību konkrētai konfesijai? Kā zināt, kurā ir patiesība?

Jēzus Kristus dibināja tikai vienu Baznīcu. Mēs ticam, ka šī Jēzus Kristus dibinātā Baznīca pastāv (subsistē) Romas Katoliskajā Baznīcā. Apzināmies, ka mūsu Baznīcā ir visu pestīšanai nepieciešamo līdzekļu un elementu pilnība. Mēs nenonicinam citas konfesijas, jo uzskatām, ka arī tajās var atrast pestīšanai nepieciešamos līdzekļus, tomēr nepilnīgā veidā. Kādēļ izvēlēties ko nepilnīgu, ja ir iespējams baudīt pilnību? Jēzus teica apustulim Pēterim, pirmajam pāvestam: "Tu esi Pēteris (klints) un uz šīs klints es uzcelšu savu Baznīcu. Un elles vārti to neuzvarēs." (Mateja 16,18)
5.Kas ir tautā tā sauktā "vasarsvētku" draudze?

Tā ir Vasarsvētku draudze. :) Viena no daudzajām harismātiskajām draudzēm. Tā nav "tautā sauktā", bet ir oficiāla draudze, kurai pat ir savs bīskaps.
6.Ja baznīca ir laba, tad kāpēc tomēr tik daudzi cilvēki, kas izvēlas uz to neiet?

To jāprasa tiem cilvēkiem, kas neiet. Baznīcā varam piedzīvot redzamo un neredzamo dimensiju. Neredzamā dimensija ir svētums, žēlastības, ko saņemam caur sakramentiem, pats Jēzus Kristus. Redzamā dimensija ir pāvests, bīskapi, priesteri, draudzes, kopienas. Redzamā dimensija sastāv no cilvēkiem, kas visi ir grēcīgi un nepilnīgi. Šīs abas dimensijas nav atdalāmas un pastāv kopā. Līdz ar to, daudzi cilvēki nespēj saskatīt Jēzu Kristu un Viņa glābjošo plānu aiz redzamās, nepilnīgās dimensijas.
7.Kas ir ilumināti un kāds viņiem sakars ar baznīcu?
Tiešām, nemācēšu pateikt un tiem nav pilnīgi nekāds sakars ar Baznīcu.

Paldies jaunieši. Jūs esat malači! :)))

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru