sestdiena, 2017. gada 28. janvāris

Par J. Rubeņa un Lutera draudzes popularizēto meditāciju

Benediktīņu tēvs Lorens Frīmens
Jēkaba katedrālē 2007.gadā
Pēdējās dienās lielu ažiotāžu ir sacēlusi LKR prezidenta T. Tālberga raidījums, kurā tika nosodīta meditācijas skolotāja Jura Rubeņa pēdējā izdotā grāmata. Nevēlos analizēt ne T. Tālberga kunga izteikumus, ne arī Jura Rubeņa grāmatu, ko pats neesmu lasījis, tomēr ceru drīzumā uzrakstīt zinātnisku recenziju ar tās analīzi. Tomēr šajā rakstā vēlos analizēt pašu kristīgo meditāciju, kuru izplata Juris Rubenis un Lutera evaņģēliski luteriskā draudze. Šīs meditācijas prakses Latvijā ienāca ar katoļu mūka, benediktīņu tēva Lorensa Frīmena viesošanos un meditācijas grupu izveidi dažādu konfesiju draudzēs. Katoļu draudzēs šī "pseidogarīgā" mācība nerada atsaucību, toties pie luterāņiem šī sagrozītā garīgā prakse "zeļ un plaukst".

Kur tad slēpjas problēma? 

Meditācija un kontemplācija jau izsenis, no pirmajiem kristietības gadsimtiem ir bijusi klātesoša Baznīcas dzīvē, tomēr meditācijas lieto arī nekristīgās reliģijas un pat ateistiskās parareliģiskās sistēmas, kā budisms, kurā tiešā veidā nav atrodams Dieva jēdziens. Kristietībā, atšķirībā no citu reliģiju meditācijām notiek reliģiska darbība, kurā izdala trīs elementus:

a) subjekts - tas ir cilvēks, kurš vēlas meditēt;
b) objekts - kristietībā tas ir Dievs - Jēzus Kristus, kurš ir miris un augšāmcēlies par maniem grēkiem;
c) reliģiskā saite, jeb meditācijas metode.

Un lūk! Šajā Lorensa Frīmena meditācijas skolā pazūd atšķirība starp objektu un subjektu un cilvēks sāk meditēt vai nu pats sevi, respektīvi - sakārtot savu iekšējo pasauli, uzlabot pašsajūtu, iegūt garīgu mieru, u.t.t. vai arī sāk pielūgt kādu izplūdušu "objektu" - dievību, vairākus dievus, pašizveidotu dieva tēlu, u.t.t. Līdz ar to, ja Jēzus Kristus vairs nav meditācijas objekts, ja sākam pielūgt paši sevi vai savu skaistumu, pašsajūtu, iekšējo un ārējo mieru, tad tā vairs nav kristīgā meditācija, bet gan pašsuģestija, psiholoģiskā nomierināšanās metode, vai pat elkdievība. Un arī tad mācītājus, kuri ar to nodarbojas, vairs nevar saukt par kristīgajiem mācītājiem, bet gan par guru, skolotājiem, vadītājiem, psihologiem. Tad ar kristietību šīm metodēm un praksēm ir ļoti attāls sakars.

Un to vajadzētu ņemt vērā un netaisīt reliģiski plurālistisko "rosolu" un nejaukt visu vienā katlā. Citādi arī kristietībā klātesošo gavēni sāksim saukt par diētu vai notievēšanas līdzekli.

Pāvesta Kultūras padomes un Pāvesta Ekumēnisma padomes 2003 gadā izdotais dokuments – pētījums „Jēzus Kristus – dzīvā ūdens devējs, kristīgais skatījums uz New Age” un Ticības Mācības Kongregācijas 1989 gada vēstule bīskapiem par dažiem kristīgās meditācijas aspektiem - „Orationis formas” arī runā par kristīgo meditāciju.

Dokuments par New Age, jeb 'Jauno Laikmetu' skaidri nodala New Age misticismu no autentiskās kristīgās mistiskās dzīves. Kristietim garīgā dzīve ir attiecības ar Dievu, kuras pakāpeniski, Viņa žēlastības iespaidā kļūst dziļākas un tanī pat laikā cilvēkam dod gaismu attiecībās ar tuvāko un ar visu pasauli. Savukārt New Age „garīgums” piedāvā tādu apziņas pieredzi, kas dod harmoniju un saskaņu ar „kopumu”. Tādā veidā termins „misticisms” šajā garīguma sistēmā nenozīmē tikšanos ar Transcendento Dievu mīlestības pilnībā, bet pārdzīvojumu, kas ved dziļākā iegrimšanā sevī, priecīgu kopības ar „kopumu” izjušanu, pieļaujot savas individualitātes nogrimšanu milzīgajā „kopuma” okeānā.

Šīs New Age „garīguma” sistēmas, tehnikas un metodes, kas izslēdz sapratni par Dievu kā par personu, darbojas „no apakšas”. Šajās metodēs cilvēks pats, ar metožu un līdzekļu palīdzību mēģina, cenšas nonākt līdz dievišķajam. Bieži vien šī „saplūšana”, jeb „pieskaršanās dievišķajam” tiek saprasta kā atbrīvojoša apskaidrība, izjūtot „dievu savā iekšienē”. Galvenā kristietības un šo mācību atšķirība ir tāda, ka Dievs pats nonāca pie savām radībām, īpaši pie pašiem mazākajiem, pašiem vājākajiem. Dievs var dot savu žēlastību arī bez jebkādām tehnikām. Kristīgā „pietuvošanās Dievam nav balstīta kādā tehnikā šī vārda tiešajā nozīmē. Tas pretotos garīgajai bērnībai, uz ko mums aicina evaņģēlijs. Īstai kristīgai mistikai nav nekā kopīga ar tehniku – tā vienmēr ir dāvana no Dieva, un cilvēks, kas ir saņēmis šo dāvanu apzinās, ka nav tās cienīgs.” (Ticības Mācības Kongregācija, Orationis Formas, 23)

Noslēgumā vēlos no savas puses aicināt kristiešus, katoļus Latvijā būt ļoti uzmanīgiem, attiecībā uz šādiem jauniem „pseido” garīgumiem, kas ienāk mūsu zemē arī caur luterāņu draudzēm un nākotnē ienāks vēl vairāk. Bieži vien šie „skolotāji” atsaucas uz Baznīcas Tēvu mantojumu vai dažādām klosteru skolām. Jāatcerās, ka daudzi Baznīcas tēvi savā laikā pieslējās gnostiskiem strāvojumiem un no Baznīcas tika nosodīti. Mūsdienās ir arī katoļu klosteri vai kopienas, kas sludina Baznīcas mācībai pretējus uzskatus.

Kristietībā Dievs nav tikai kāda meditācijas metode. Lūgšana vienmēr ir tikšanās mīlestībā. Un Baznīcā ir tik daudz garīgās skolas, kuras ir izturējušas laika pārbaudi un Baznīcas autoritātes atzītas. Kādēļ neizvēlēties iet drošu un pābaudītu ceļu? Piemēram karmelītu, franciskāņu, jezuītu, dominikāņu, u.c. garīgo skolu un svēto ceļu? Kāpēc neizvēlēties Vissvētākā Sakramenta adorāciju dievnamā vai Vecrīgas adorācijas kapelā blakus Saeimai visu diennakti? Mēģināsim izvērtēt un paklausot saviem biktstēviem un garīgajiem tēviem doties pa šauro, bet drošo lūgšanu taciņu, pa kuru mūs ved Jēzus caur savu Baznīcu.

Priesteris Ilmārs Tolstovs

28 komentāri:

  1. Esmu bijis klāt Lorensa Frīmene lekcijās par viņa meditācijas metodi kā arī dažās praktiskās sesijās. Nenovēroju tur pilnīgi neko no rakstā minētā: "Un lūk! Šajā Lorensa Frīmena meditācijas skolā pazūd atšķirība starp objektu un subjektu un cilvēks sāk meditēt vai nu pats sevi, respektīvi - sakārtot savu iekšējo pasauli, uzlabot pašsajūtu, iegūt garīgu mieru, u.t.t. vai arī sāk pielūgt kādu izplūdušu "objektu" - dievību, vairākus dievus, pašizveidotu dieva tēlu, u.t.t"

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jūs gribētu kā atbildi šādus tādus citātus no J.Rubeņa grāmatām par meditāciju?

      Dzēst
  2. Ļoti labs raksts. Paldies! Paradoksāli, ka šī mācība sevišķi plaukst tieši pie protestantiem, kur it kā īpaši tiek izcelts, ka pestīšana iespējama tikai pateicoties Dieva žēlastībai. No otras puses nav īsti skaidrs, vai apgalvojums "kristīgai mistikai nav nekā kopīga ar tehniku" tur kritiku pie katoļiem, kur sakramenti un citas svētdarbības tiek uzlūkoti tieši kā līdzekļi, lai tiktu pie Dieva. Sakramenta derīgumam ir nepieciešama konkrēta tehniska un materiāla forma. Būtu labi kāds skaidrojums, ar ko sakramentu prakse ir labāka ar Rubeņa pašdarbību.

    AtbildētDzēst
  3. Adorācija ir nebibliska prakse, jo Kristus teica - "ņemiet un ēdiet", nevis izstādiet un skatieties.

    AtbildētDzēst
  4. Nezinu nevienu citu luterāņu draudzi, kā tikai Rīgas lutera, un Jura Rubeņa meditācijas centru kur notiktu šāda meditācija. Tā kā runāt par luterāņu draudzēm daudzskaitlī ir nevietā. Ja LELB tiek praktizēta meditācija, tad tas ir Ignāciskais garīgums.

    AtbildētDzēst
  5. Nezinu nevienu citu luterāņu draudzi, kā tikai Rīgas lutera draudze, un vēl Rubeņa Elijas namus, kur tiek praktizēta šāda meditācija. Runāt par luterāņu draudzēm daudzskaitlī ir galīgi nevietā... Ja LELBtiek praktizēta meditācija, tad tas ir Ignāciskais garīgums.

    AtbildētDzēst
  6. Liels paldies par šo ierakstu - izsvērti, saturīgi, bez pārmetumiem un ieļaunojumiem. Un, protams, atbilstoši Baznīcas mācībai, kas mums, katoļiem ļoti vajadzīgs. Ieteikšu lasīt arī citiem.

    AtbildētDzēst
  7. Uzskatu, ka visi tikai iegūtu, ja par meditāciju parādītos patiešām kompetents viedoklis no cilvēka, kas to ir studējis un to pazīst arī savā praksē. Atvainojiet, pr.Ilmār, bet šis ieraksts taisa vēl lielāku "rosolu" pie tā, kāds jau ir Latvijā šajā jautājumā. Tas, par ko es brīnījos kopš 2003.gada bija tas, ka Latvijā ir tik daudz 'kristīgās meditācijas' piekritēju un praktizētāju, ka tā ir kļuvusi par tādu masveida parādību. Bet ja tā padomā - tad loģiski - 'kristīgā meditācija' aizpildīja gan to tukšumu, gan dzesēja tās slāpes, kas bija ļaudīm. Tāpēc domaju, ka nav īsti korekti vainot mācītāju Juri Rubeni vai mūku Lorensu Frīmenu. Drīzāk iesaku paškritiski izvērtēt, kāds šajā laika priodā atbalsts un kādi šķēršļi ir tikuši likti tiem, kas centās darīt pieejamu karmelītu, franciskāņu, jezuītu, dominikāņu, u.c. garīgo skolu garīgumu Latvjā.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. kas sagroza evanģēliju,tam smagi klāsies,evanģēlijā nekāda meditācija nav minēta! J.Rubenis vienkārši grib izpatikt visiem!

      Dzēst
  8. PALDIES! LJOTI DERIIGI UN SAPROTAMI!

    AtbildētDzēst
  9. Tēvs Ilmārs bargi kritizē luterāņu draudzi, kuri izmanto katoļu Benediktīņu tēva Lorensa Frīmana mācīto meditācijas praksi. Ir savādi lasīt, ka ir katoļu klosteri vai kopienas, kas sludina Baznīcas mācībai pretējus uzskatus. Kādēļ tad sadarbībā ar bīskapiem vai pat Ticības Mācības kongregāciju vispirms neievest kārtību pašu mājās, bet nosodīt luterāņus, kuri minēto meditācijas praksi iemācījušies no katoļiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jūs pareizi norādāt, ka arī RKB iekšienē ir prakses, kuras ir pretrunā ar Baznīcas mācību. Šīs prakses ,galvenokārt, nāk no tām zemēm, kur politiķi jau kādus gadus 60 mēģina dzēst dabisko izpratni par dzimumiem un mainīt izpratni par to, kas ir cilvēka tiesības uz dzīvi un dzīvību. Nav brīnums, ka lielākie maldu katoļi nāk no Vācijas, Lielbritānijas, Šveices un ASV. Un arī pareizi norādāt, ka jāsakārto sava virtuve, lai ķertos klāt citai. Tieši tāpēc arī ir šādi raksti, kur brāļi luterāņi tiek brīdināti, kad viņi mēģina pārņemt greizas prakses no katoļiem, kas katoļiem būtu traucējošs apstāklis "ķēķa" kārtošanā.

      Dzēst
  10. Es nedomāju, ka man kāda garīga satura literatūra ( vairāk vai mazāk veiksmīgi sarakstīta )spētu ko vairāk iedot par Bībeli....

    AtbildētDzēst
  11. Esmu bijis Frīmena lekcijās, praktizējis, un piedalījies Frīmena vadītā retrītā. Nekādi neiet kopā ar rakstā pausto. Uzskatu gabals :) Tomēr traki svarīgi, ko GRIBAS saskatīt.

    AtbildētDzēst
  12. "Jura Rubeņa grāmatu, ko pats neesmu lasījis, tomēr ceru drīzumā uzrakstīt zinātnisku recenziju ar tās analīzi." Recenzija iznāks zinātniskāka, ja to grāmatu vispirms tomēr izlasīsiet.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lai rakstītu recenziju, tie jautājumi tomēr būtu jāpārzina. :) Kaut gan nedaudz pazīstot katoļu vidi nebrīnīšos par katoļu priestera paškritisma trūkumu - bez viņš-viņa personiskas pieredzes uzdrošināties izteikties par "viņš un viņa".

      Dzēst
  13. Paldies par rakstu!
    To ko es,kā kristiete piederoša luterāņu draudzei,gaidīju no arhibīskapa J.Vanaga,sagaidīju no Jums,vēlreiz paldies.
    Saprotams,ka arī turpmāk vadīšos pēc Dieva vārda un Svētajiem rakstiem un nekādi viedokļi nespēs mani pārliecināt nostāties pret Dieva vārdu. Lai nu kā,vēlētos tomēr uzzināt Jūsu recenziju(ko Jūs apsolījāt)par J.Rubeņa pēdējo grāmatu. J.Vanaga viedoklis vairs nav nepieciešams,jo pēc komentāriem noprotams,ka viņš un ne tikai viņš,bet liela daļa LELB mācītāju,atbalsta J.Rubeni un visu,ko viņš dara. Žēl,ļoti žēl! Tas man liek aizdomāties par savu piederību luterāņu draudzei....

    AtbildētDzēst
  14. Atbildot uz šo: "doties pa šauro, bet drošo lūgšanu taciņu, pa kuru mūs ved Jēzus caur savu Baznīcu". Diemžēl tā taciņa nav droša, jo cilvēks bieži vien nespēj atšķirt patiesu lūgšanu no pašsuģestijas. Dēļ cilvēka grēcīguma. Var protams paļauties, ka pa taciņu ved Dievs, un tādēļ tā ir droša – tā patiešām gadās un tas ir brīnišķigi, ja tā ir, bet tik pat bieži tā nav, to pierāda tik daudzi nomaldījušies. Pārāk liela ir domu, priekštatu, stereotipu u.tt. vara pār cilvēku, cilvēkam ir objektīvas grūtības atšķirt realitāti no iedomām, Dievu no iedomāta Dieva. Lai ar to tiktu galā, noder meditācija. Tā ir liela pazemība, atzīt, ka esmu nepilnīgs, ka, iespējams, nomaldīšos. Meditācija ļauj cilvēkam tikt skaidrībā ar psiholoģiskā līmeņa maldiem, apjēgt to, kas notiek aiz domu virpuļa, un pēc tam tiešā veidā, bez maldu starpniecības atpazīt Dievu un patiesi lūgt. Meditācija vienkārši ir tehnisks paņēmiens kā attīrīt ceļu, lai nepakluptu. Kādēļ gan tas būtu jānoraida?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nav saprasts autora rakstītais. Baznīca ir tā autoritāte, kas palīdz iet drošo ceļu, nevis pašmeditācijas.

      Dzēst
  15. Paldies par rakstu. Es domāju ka lielākā problēma ir tā ka cilvēki aizmirst mērķi kas ir pestīšana. Tā vietā alkst pēc "mistiskiem" piedzīvojumiem. Savā laikā mani ļoti ieļaunoja grāmatas kuras nopirku baznīcā Lašansu, Valtorti kā arī ceļojums uz Medžugori. Es saprotu ka lielās masas dzenas pēc piedzīvojumiem, tas ir tas ko piedāvā tā saucamā ezotērika. Dieva žēlastība arī visbiežāk tiek saprasta ar kādu pārdabisku parādību vai brīnumu. Meditācija galvenokārt noved pie egoisma, sevis pielūgšanas un pie elkdievības. Tādam cilvēkam kristīgās vērtības ir nesaprotamas. Kristīgiem cilvēkiem ir Jēzus Kristus kas mācīja lūgšanu, ir svētie raksti kurus reti kurš lasa, diemžēl. Dievs dod savu Garu tam kam vēlas un ne ar kādām tehnikām to dabūt nevar.

    AtbildētDzēst
  16. Mana meitiņa, kas ir katole, pierakstījusies Rubeņa meditācijai. Nemāku viņai izskaidrot, kamdēļ man tas nav pieņemams. Help!

    AtbildētDzēst
  17. Kāda vēl meditācija um misticisms? Lūdz, lasi Bībeli (nevis kaut kādas apceres par tēmu), ej uz draudzi (un pārbaudi, vai tur sludinātais saskan ar Bībelē teikto), un viss būs kārtībā!Un atrodi, kā vari kalpot draudzē jeb savu īsto vietu Kristus miesā, lai būtu citiem par svētību!

    AtbildētDzēst
  18. Psalms 27:4 Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā,

    AtbildētDzēst
  19. es šaubos, vai Rubeņa meditāciju vajadzētu ļoti nosodīt. Pirmkārt, vai autors pats ir bijis klāt konkrētā Rubeņa meditācijas nodarbībā, vai tikai raksta vispārīgi. Otrkārt, Rubenis ar visu savu savādāko un iespējams dziļāko redzējumu tomēr ir kristietis, pielūdz Kristu un apzināti neiet pret Kristu. Kā redzu grāmatas beigās, Rubenis ir iekļauts arī Pasaules kristīgās meditācijas kopienas meditācijas skolotāju sarakstā. Vai ir lietderīgi pret šo kopienu vērsties?
    Kristīgā meditācijā, protams, ir svarīgi apcerēt Kristu. Karmela tradīcijas veidotāja sv. Avilas Terēze savā grāmatā "Dzīve" raksta, ka Kristus viņai vienmēr ir bijis sākums, uz kā pamata viņa dodas meditācijā tālāk. Bet tālāk var arī nedomāt par Kristu, jo Dievs pats ved domas. Es domāju, ceru, ka Kristus arī Rubeņa meditācijā spēlē nozīmīgu lomu, varbūt vien citādā formā.
    Bet tiem, kam šķiet, ka meditācija (citiem vārdiem - apcere) ir mazsvarīga, gribu sacīt, ka Karmela tradīcijā lūgšanu, kam nav iekšējā sirds atbalsta, vispār neuzskata par lūgšanu. Lūgšanā piedalās visa cilvēka būtne, nevis tikai lūpas. Un lūgšanas rezultātam vajadzētu būt spējai nodibināt personīgu kontaktu ar Dievu kā arī iepzīt pašam sevi. Sv. tēvs Pio saka: "To, kurš nenodarbojas ar apceri, var nedaudz salīdzināt ar cilvēku, kurš neskatās spogulī. Viņam nerūp noskaidrot, cik smieklīgi viņš var būt saposies pirms iziešanas; un, ja ir netīrs, viņš to nezina.
    Dievs ir mūsu dvēseles spogulis. Tātad cilvēks, kurš apcer un pievērš savu garu Viņam, cenšas iepazīt savus trūkumus, mēģina tos labot, savalda tieksmes un ievieš kārtību sirdsapziņā" ("Tēvs Pio. Domugraudi katrai dienai." - Dz. Str., 2009).

    AtbildētDzēst
  20. Lai Dievs ir žēlīgs mums visiem.Ko tik mēs cilvēki nedarām,lai sagrozītu Viņa vienīgo patiesību kas ir pausta Bībelē,jo gribam attaisnot savus grēkus.Diemžēl rezultāts būs viens, ka katram pienāksies maksāt par grēkiem,un neglābs Vārda sagrozīšana,cenšanās to pielāgot mūsdienām,saucot tos par atpalikušiem no laika,kas turās pie
    Bībelē paustā.Un nav atšķirības, to dara gan nekristieši gan kristieši.Tāpēc vēlreiz saku,lai Dievs mums žēlīgs,jo Viņš neļaujas apsmieties.

    AtbildētDzēst
  21. Labvakar, Ilmār. Kāda ir Jūsu attieksme pret Tomasu Mērtonu, kā arī, vai varam noradīt avotus, kuros būtu plašāk aprakstīta RKB attieksme pret Mērtona uzskatiem un pieredzi.

    AtbildētDzēst
  22. Vispirms-cik ticami var būt apgalvojumi rakstā, pie kura norādīts nepareizs tēva Frīmena viesošanās gads Jēkaba katedrālē? Tas NEBIJA šajā gadā, ja kas. Faktiski tāda veikla žurnālista cienīga rokāde - nepatika pret jauno J.Rubeņa grāmatu, laikam domāta grāmata "Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss", jo tai Tālbergs uzklupa ar inkvizitora cienīgu un īsti "kristīgu mīlestību" demonstrējošu kampienu. Samainot datumus un neminot grāmatas nosakumu, kura izraisīja Tālberga trakuma lēkmi, lasītājs nonāk informatīvā haosā un tad autors mierīgi griež ilksis sev vēlamajā virzienā - runā tomēr par meditāciju, par ko, starp citu, arī J.Rubenis ir sarakstījis grāmatu. Interesanti arī - neesmu lasījis, bet... Tomēr vienmēr rodas jautājums - RKB vadās no KBK jeb Katoliskās Baznīcas katehisma, bet tas veidojies gandrīz 2000gadu un kā varam zināt, pie kura postulāta piestrādājis Svētais Gars un kur šis gars bijis pie varas tajā brīdī esošā valdnieka politiskās intereses?

    AtbildētDzēst
  23. Nu kādēļ jūs izplatiet melus? http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=102&month=5&year=2007

    AtbildētDzēst