sestdiena, 2017. gada 14. janvāris

Aizliegtais vai atļautais paņēmiens!

Nu tā! 

Ir pagājusi jau gandrīz nedēļa, emocijas sāk norimt, un tagad arī es izteikšu savu komentāru un viedokli par 9.janvāra LTV1 raidījumu "Aizliegtais paņēmiens".

Vispirms jāsaka, ka uz šo raidījumu devos Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzdevumā, līdz ar to pārstāvēju Baznīcas viedokli, ko arī raidījumā centos darīt. Pašā raidījuma sākuma "galviņā" jau ir pateikts viss par šo raidījumu: "Mūs iespējams nosodīs...". Un nosoda, jo šajā raidījumā izmantotās žurnālistikas metodes ir neētiskas un no morālā viedokļa ļaunas, neatļautas un graujošas. Raidījuma vadītāji, lai uzzinātu patiesību, izmantoja melus, viltus personas un manipulāciju ar teksta un videomateriālu montāžu. Nekad ļauni līdzekļi neattaisno labu mērķi. Nekad. Nevar ar melu un manipulāciju palīdzību, lai iegūtu popularitāti un reitingus, meklēt patiesību. Jau pats veids, kā šī patiesība tiek meklēta diskriditē pašu raidījumu, tās veidotājus un metodes, kādas tiek izmantotas un sabiedrībā rada negatīvu žurnālista tēlu. Tā vietā, lai žurnālistis meklētu patiesību un izgaismotu negācijas, tiek padarīts pretējs efekts. Zūd uzticamība jebkādam cilvēkam.

Bet nu, visu pēc kārtas.

Likums par fizsko personu datu aizsardzību, aizliedz, bez subjekta parsonīgās piekrišanas veikt personīgu un sensitīvu datu publiskošanu, tai skaitā filmēšanu ar slēpto kameru un to izmantošanu publiskajā telpā. Tomēr šajā likumā ir arī 5. pants, kurš žurnālistiem, līdzīgi kā LR speciālo dienestu darbiniekiem, dod tiesības nekontrolēti melot un ar slepenām kamerām filmēt jebkur un jebkādos apstākļos. Citēju: "Šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi." Jautājums ir, vai šajā 9.janvāra raidījumā izmantotie materiāli ar slēpto kameru ir nepieciešami mākslinieciskām vai literārām vajadzībām. Savukārt likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, 7.pantā ir teikts:

7. pants. Nepublicējamā informācija

Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.
Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi. Aizliegts publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.
Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē. Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.

Un tagad no Katoliskās Baznīcas puses. 

Līgumā starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, 7.pantā ir minēta šāda vienošanās: "Grēksūdzes sakramenta noslēpums tiek atzīts par neaizskaramu. Neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu pat tad, ja šis priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks valsts tiesā." Arī LR kriminālprocesa likuma 121.panta 1.1 paragrāfā ir teikts: "Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi - nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti: garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto." Tātad ir jomas, kurās arī žurnālistiem, dodoties pie garīdznieka ar slēpto kameru vai diktafonu ir jābūt uzmanīgam, jo var jau būt, ka garīdznieks ar šādu fiktīvu, žurnālistu "izveidotu" "laulāto pāri" uzsāk konfidenciālu sarunu, kuru arī var klasificēt kā grēksūdzi vai vismaz konfidenciālu sarunu. Uzskatu, ka šajā raidījumā atkārtojas padomju laiku čekistu paņemieni, kad slepeni tika noklausīti garīdznieki un tādējādi viņos tika iedvestas bailes un neuzticēšanās cilvēkiem, ar mērķi viņus izolēt no sabiedriskajiem procesiem un ieslēgt viņus dievnamu četrās sienās.

Ko Baznīca saka par tiem, kuri ieraksta grēksūdzes savos diktafonos, vai noklausās garīdzniekus? 

1988.gada 23.septembrī Romas Katoliskās Baznīcas Ticības Doktrīnas kongregācija izdeva speciālu dekrētu, kurā minēts, ka balstoties uz Kanonisko Tiesību kodeksa 1388 kanonu, ikviens kurš ar tehniskiem līdzekļiem ieraksta grēksūdzē teikto vai dzirdēto un/vai to publicē plašsaziņas līdzekļos vai sociālos tīklos, automātiski (latae sententiae) tiek ekskomunicēts no Baznīcas. Šādas stingras sankcijas ir ieviestas tādēļ, ka Baznīca augsti ciena grēksūdzes noslēpumu un arī ticīgie zina, ka viņi, ejot pie grēksūdzes netiks pievilti, nodoti un viss, ko viņi saka grēksūdzē, tiek ar vislielāko stingrību glabāts kā noslēpums,

Noslēdzot savas pārdomas, vēlos uzsvērt, ka ar šo rakstu nevēršos ne pret vienu žurnālistu un arī cienu žurnālistikas brīvību un tiesības meklēt patiesību. Tomēr, kā ikvienā nozarē, arī žurnālistikā neviens nav atbrīvots no ētiskajām un morāles normām, ko arī aicinu ievērot.

7 komentāri:

  1. Raidījums bija labs, tēma laba, žurnālistu darbs labs un nepieciešams.
    Tavs Ilmār skaidrojums par sižetā - ĻOOOTI LABS.
    Manuprāt Tev Ilmār izdevās parādīt baznīcu no tās labākās- civēciskās puses.
    Lai veicas arī turpmāk.
    K.Gulbis

    AtbildētDzēst
  2. Padomju laikos bij' tāds amizants teiciens: "Apvedceļš ir īsāks par taisnāko, ja uz tā nestāv priekšnieks"

    AtbildētDzēst
  3. bet vai uz šo raidījumu ir attiecināms likums par grēksūdzi?

    AtbildētDzēst
  4. Labdien!
    Sižeta pieteikums "Fiksās laulības" man izraisīja lielu interesi. Gandrīz vai ažiotāžu.
    Žurnālisti bija devušies baznīckungu videomedībās, lai kaut ko atklātu, izdibinātu. Bet ko, kāpēc?
    Uzreiz pateikšu, ka raidījuma rezultāts, nolīdzinoties "reizinātājiem" abās daļsvītras pusēs, kļuva vismaz neitrāls, ja ne plusos par labu Baznīcai.
    Tādēļ uzreiz jau pateikšu, ka šeit kaut kāda taisnošanās (E.Cakuls savā blogā - lai gan to vismaz var saprast no "upura" puses) vai baidīšana (I.Tolstovs - te) nemaz vairs nebija vajadzīga. Tāpat uzvarēja Dievs. Un I.Tolsovs lieliski izpildīja arhibīskapa uzdoto misiju kā raidījuma dalībnieks. Varēja jau likt punktu. Bet labi. Ja gribat atgriezties.
    Šķita, ka sižeta veidotāji bija vēlējusies Baznīcas kalpus kaut kur "pieķert".
    Redzēju it kā 2 vietas, kur to mēģināja izdarīt:
    1. Kristības un laulības sakramenta došana bez pieņēmēju sagatavošanas.
    2. Maksas un pārmērīgas maksas par šiem sakramentiem prasīšana (ziedojumu vietā).

    1. pārmetums izjuka pats no sevis kā papīrs ūdenī, kad godājamais I.Tolstovs sāka stāstīt par sagatavošanās kursu sakramentu pieņemšanai vēsturi, kā padomju laikos tādu vispār nebija, un kā Baznīcas kalpi tos nosaka, atkarībā no situācijas un nepieciešamības - tātad žurnālistiem vispār te nav nekādas sajēgas un nav ko savu degunu bāzt.
    2. pārmetums par naudas prasīšanu bija daļēji pamatots, taču filmēšana ar slēpto kameru un ieraksti tomēr parādīja, ka baznīckungiem pārsvarā ir ļoti atbildīga attieksme pret šo sakaramentu dalīšanu, un formālas atkāpes no normas ir izskaidrojamas ar sarežģītajiem apstākļiem (tai skaitā fiktīvi ģenerētajiem no raidījuma veidotājiem) un to, ka strādnieks ir savas algas cienīgs. Kuram nav skaidrs, ka dievnami ir jāuztur, mācītājam jāēd, jāģērbjas? Tas viss kļuva redzams.

    Tādējādi šis sižets - lai arī kāds nebūtu tā sākotnējais nolūks - īstenībā satuvināja pasaulē dzīvojošos ļaudis, kuri uz draudzēm nestaigā, un draudzēm piederošos. Kļuva skaidrāks, ka abās pusēs ir cilvēki, cilvēki ar savām problēmām, pienākumiem, un ka visam pāri ir Dievs, kas ir nesalīdzināmi pārāks par cilvēkiem, jo prot no ļaunā izveidot labo.

    Likums pārkāpts netika, jo darbības iekļāvās likuma 5. pantā par slēpto filmēšanu žurnālistikas vajadzībām. Vai vajadzētu te žurnālistus kaunināt, rāt? Būtu jau gan bijis drosmīgāk, ja viņi par saviem "upuriem" būtu izraudzījušies korumpētos politiķus vai iestāžu vadītājus, un cerams, ka nākamais sižets būs pat tiem. Bet, ja patiesības sargi - garīdznieki - viņus pirms tam sabaida, ka šādi paņēmieni vispār nav lietojami. Tas ir labi vai slikti patiesības vārdā?
    Par sliktu jau arī nenāk baznīckungiem apzināties, ka arī viņi var tikt palikti zem lupas - profilaktoriski. Kas zina, kā vēl būs nākotnē. Un tas, ka garīdzniekiem mēdz būt arī zināma materiāla interese saistībā ar Sakramentiem pierāda kaut vai raksts šinī pat blogā:
    http://www.tolstovs.lv/2014/10/svetas-mises-intencijas-kas-tas-ir.html#more

    Atliek nedaudz pārspīlēt ar līdzekļu "ievākšanu" un var iznākt lielas nepatikšanas.
    Tā kā žurnālistiem par šo trauksmi var tikai pateikties.
    Kā par jebko, kas ar mums dzīvē notiek, ja tajā prot saskatīt Dieva plānu.

    AtbildētDzēst
  5. Raidījums sižets, protams, ir banāls (patiesībā tik pat banāls, kā runāt par grēksūdzes noslēpumu, kur grēksūdzes nebija), bet labi parāda problēmu, ko rada, no vienas puses, informācijas trūkums - paši noteikumi vispār nav publiski pieejami - un tā nav radījuma veidotāju vaina - cilvēki pa ausu galam kau ko ir dzirdējuši un radījuši kaut kādus stereotipus, ar kuriem raidījums spekulē. No otras puses, ir pārāk liels personiskais faktors, kas pats par sevi zināmās robežās ir labi, jo katrs gadījums ir savādāks, bet ir arī ielaunojuma avots, jo katrs ir cilvēks un pielauj klūdas - un arī to radījums līdz mielēm parāda.

    AtbildētDzēst
  6. Žurnālistu visatļautība, protams, ir skaidri redzama. Vēl skumjāk, ka tā tiek aizstāvēta ar likumu. Bet pamatjautājums par naudām un ziedojumiem nav jāuzstāda priesteriem un mācītājiem, bet viņu bīskapiem. Kādēļ vēl 25 gadus pēc neatkarības iegūšanas, baznīcu finances atrodas haotiskā nesakārtotībā? Vai tā ir nespēja, nevarēšana vai arī nevēlēšanās ieviest atklātības principu šajā jomā. Jāsaka, ka pat tajās valstīs, kur garīdzniekiem maksā algas, par katru papildus ieņēmumu, ir jāatskaitās nodokļu deklarācijā. Neviens to šausmīgi nekontrolē, bet var jau pieļaut, ka garīdznieki principā būtu godīgi pilsoņi. Tādēļ, ja kādu vajadzēja ņemt pie dziesmas, tad ne jau šos konkrētos cilvēkus. Bet, lai skaidrotos ar augšām, raidījumam laikam bija par īsu rociņas.

    AtbildētDzēst