svētdiena, 2015. gada 4. oktobris

Sprediķis svētdienai, 4.oktobrim (speciāli Vatikāna radio)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 10, 2-16)

Tajā laikā farizeji piegāja pie Jēzus un, Viņu kārdinādami, jautāja, vai vīrs drīkst šķirties no savas sievas. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?” Viņi teica: “Mozus atļāva rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist.” Bet Jēzus viņiem sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis. Bet pasaules iesākumā Dievs radīja viņus – vīrieti un sievieti. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!”
Un Viņa mācekļi mājās atkal Viņam jautāja par to pašu. Un Viņš tiem sacīja: “Ja kāds šķiras no savas sievas un citu precē, tas pārkāpj ar viņu laulību. Un, ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, viņa pārkāpj laulību.”
Pie Viņa nesa arī bērnus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi nesējus bargi norāja. Bet Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un viņiem sacīja: “Ļaujiet bērniem nākt pie manis! Neaizturiet viņus, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi, Es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Un Viņš apskāva bērnus un tos svētīja, uzlikdams viņiem rokas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie Vatikāna Radio klausītāji. Šodienas evaņģēlijā Jēzus saviem mācekļiem izklāsta mācību par laulību. Tieši šodien Romā, Vatikānā sākas ģimeņu problemātikai veltītā bīskapu sinode. Daudzi cilvēki Baznīcas iekšienē ir uztraukušies par to, ka visā pasaulē, un tai skaitā arī Baznīcas locekļos ir iezadzies domāšanas veids, kas mazina un pat nicina tradicionālās laulības un ģimenes nozīmi. Tomēr jāatcerās, ka bīskapiem pulcējoties kopā ar pāvestu Francisku šajā sinodē klātesošs būs Svētais Gars, kurš ir galvenais Baznīcas vadītājs un Viņš arī garantēs to, ka arī šajā sinodē tiks padziļināta laulības un ģimenes vērtība, kāda tā ir norādīta Evaņģēlijā caur pašu Jēzu Kristu.

Mūsdienu cilvēks var jautāt: “Šodien, kad valda ne tikai laulības, bet vispārējā vērtību krīze, vai vispār ir iespējams realizēt savā dzīvē radikālos Jēzus norādījumus?” Notiek tik daudz laulību šķiršanu, daudzi pat baidās laulāties, domājot, vai varēs visu dzīvi nodzīvot kopā. Daudziem šķiet, ka laulība kā institūcija jau pieder pagātnei, un ka mūsdienu cilvēkam šādi ierobežojumi nav nepieciešami. Tomēr būtu maldīgi uzskatīt, ka visos Baznīcas 2000 gados nav bijušas pat vēl lielākas gan laulības, gan arī citādākas krīzes. Baznīca šādās situācijās nav piemērojusies pasaules prasībām un cilvēka grēcīgajai dabai, bet tieši otrādi – vēl neatlaidīgāk un spēcīgāk ir sludinājusi Labo Vēsti, kas reizē ir arī mīlestības, žēlsirdības un arī cerības Vēsts. Dievs nav nācis lai cilvēkus mocītu un ieslēgtu “laulības važās”. Dievs ir devis laulību cilvēkam kā dāvanu un laulības nešķiramība vienkārši norāda uz šīs dāvanas lielumu un arī ir kā garantija tai mīlestībai, kura ir dzimusi abu laulāto draugu starpā. Stiprās ģimenēs aug stipri bērni. Stipras ģimenes ir arī visas sabiedrības pamats un balsts. Sākoties šai bīskapu sinodei, kurā piedalās arī Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, apņemsimies katru dienu veltīt īpašu lūgšanu par pāvestu un visiem sinodes tēviem, lai Svētais Gars viņus pavada un palīdz paust skaidro Evaņģēlija mācību par laulību un ģimeni un lai viņi spēj atrast veidus un līdzekļus, kā šo nemainīgo vēsti par ģimeni un laulību pasludināt mūsdienu cilvēkam mainīgajā pasaulē.

Jau pašos pirmsākumos Dieva plāns bija, lai laulātie veidotu vienu miesu, tādēļ laulības šķiršana nebija pieļauta. Tieši laulībā, attiecībās, ko veido vīrietis un sieviete notiek savstarpējā papildināšanās, un Dievs, radot cilvēku divos dzimumos ir vēlējies izteikt kaut ko īpašu, radot cilvēku pēc sava tēla un līdzības. Tas, ka mēs esam vīrietis vai sieviete ir dziļi saistīts ar mūsu identitāti un saistīts ar mūsu aicinājumu šajā dzīvē. Jaunajā Derībā laulības ir derība un aicinājums, ne tik daudz kā līgums vai vienošanās. Jēzus šo divu cilvēku dabisko savienību paceļ sakramentālā līmenī un savā veidā laulātie caur sakramentu jau sāk šeit uz zemes izdzīvot dzīvi Debesu Valstībā.

Kādēļ gan pēc fragmenta, kur Jēzus pasludina laulības nešķiramību, uzreiz seko šī epizode ar bērniem? Tādēļ, ka lai saprastu Jēzus mācību, kas daudziem šķiet radikāla ir jākļūst kā bērnam. „Kas Dieva Valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Tikai ar ticības acīm raugoties, mēs spējam ieraudzīt laulības un ģimenes skaistumu un tikai ar ticības skatījumu mēs spējam pārvarēt visas krīzes un grūtības, kādas laulātie piedzīvo savā laulības dzīvē. Lai tuvojoties Žēlsirdības gadam, kurā mēs atcerēsimies Vatikāna II koncila slēgšanas 50 gadadienu, ikviens no mums vēl dziļāk raudzītos uz Jēzus vārdiem ar ticības acīm un ticībā šos vārdu pieņemtu kā savējos un arī īstenotu tos savā dzīvē.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru