Marka 9,29 problēma
Lasot Baznīcas liturģiskos lasījumus, atkal nonācu Bībeles tekstu "konfliktā". Protams, vainīgs atkal ir grieķu teksts, kurā ir norāde, ka Marka 8,29 daļā grieķu teksta manuskriptu ir pievienojums "un gavēni", bet daļā nē. Apskatīsim pašus tekstus.
1. Liturģiskie lasījumi latviešu valodā no "Mieram tuvu", jeb lekcionāra:
"Jēzus sacīja: "Šī suga citādi nevar tikt izdzīta kā tikai ar lūgšanu."
2. Latvijas Bībeles biedrības teksts (jaunais tulkojums):
"Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."
3. Latvijas Bībeles biedrības 1965 gada revidētais tulkojums:
1. Liturģiskie lasījumi latviešu valodā no "Mieram tuvu", jeb lekcionāra:
"Jēzus sacīja: "Šī suga citādi nevar tikt izdzīta kā tikai ar lūgšanu."
2. Latvijas Bībeles biedrības teksts (jaunais tulkojums):
"Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."
3. Latvijas Bībeles biedrības 1965 gada revidētais tulkojums:
"Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."
4. Grieķu teksts:
καὶ εἶπεν αὐτοῖς, Τοῦτο τὸ γένος ἐν οὐδενὶ δύναται ἐξελθεῖν εἰ μὴ ἐν προσευχῇ. (pēdējie divi vārdi - 'lūgšanā')
cits: καὶ εἶπεν αὐτοῖς· τοῦτο τὸ γένος ἐν οὐδενὶ δύναται ἐξελθεῖν εἰ μὴ ἐν προσευχῇ καὶ νηστείᾳ. (Pēdējie divi vārdi - 'ar gavēšanu')
cits: καὶ εἶπεν αὐτοῖς· τοῦτο τὸ γένος ἐν οὐδενὶ δύναται ἐξελθεῖν εἰ μὴ ἐν προσευχῇ καὶ νηστείᾳ. (Pēdējie divi vārdi - 'ar gavēšanu')
5. Latīņu Vulgātas teksts (ir citādāka numerācija. Šajā numerācijā tas ir 28.pants):
Et dixit illis: Hoc genus in nullo potest exire, nisi in oratione et jejunio. (Pēdējais vārds - ar gavēšanu).
Aizgavēnis Varšavā, 1.martā
Aicinājums visiem, kas strādā vai studē Polijā.
Sestdien, 1.martā kopīgi svinēsim pēdējās dienas pirms Lielā gavēņa. Pasākumu programma:
12.00 Svētā Mise latviešu valodā (celebrē pr. Ilmārs Tolstovs) baznīcā Sanktuarium Matki Bożej Nauczycielki Młodzieży, Varšavā, Gwintowa 3
Pēc tam kopīgas pusdienas ar līdzpaņemtiem groziņiem un vēl varbūt boulings :)
Aicināti visi un variet ņemt līdzi savus poļu draugus, lai mācās latviešu valodu :)
Sestdien, 1.martā kopīgi svinēsim pēdējās dienas pirms Lielā gavēņa. Pasākumu programma:
12.00 Svētā Mise latviešu valodā (celebrē pr. Ilmārs Tolstovs) baznīcā Sanktuarium Matki Bożej Nauczycielki Młodzieży, Varšavā, Gwintowa 3
Pēc tam kopīgas pusdienas ar līdzpaņemtiem groziņiem un vēl varbūt boulings :)
Aicināti visi un variet ņemt līdzi savus poļu draugus, lai mācās latviešu valodu :)
“Caritas Latvija” aicina ziedot Ukrainas konfliktā cietušo aprūpei un turpmākai rehabilitācijai
Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs iepriekšējā nedēļā nosūtīja līdzjūtības vēstuli Kijevas-Žitomiras arhibīskapam Petro Herkulanam Malčukam sakarā ar aizvadītās nedēļas asiņainajiem notikumiem Ukrainas galvaspilsētā.
Vēstulē Z. Stankevičs uzsvēra, ka Latvijas katoļi un visi labas gribas cilvēki sekoja līdzi pēdējo nedēļu vardarbīgajiem notikumiem un juta līdzi ukraiņu tautai. "Mēs ceram, ka Ukrainas katoļi roku rokā ar citiem kristiešiem būs spējīgi palīdzēt dialoga veidošanā," rakstīja arhibīskaps. Viņš arī atgādināja par pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Ļvovā 2001. gadā, uzverot, ka pāvests toreiz bija miera vēstnesis. Z. Stankevičs izteica cerību, ka svētīgā pāvesta aizbildniecība arī šodien veicina dialoga veidošanos.
Vēstules noslēgumā arhibīskaps norādīja, ka mēs lūdzamies par ukraiņiem un ceram uz harmonijas un miera atgriešanos Ukrainā.
Situācija Ukrainā pēdējo dienu laikā ir mainījusies - piektdien tika parakstīts līgums par konflikta noregulējumu un sestdien Ukrainas Parlaments atlaida valsts prezidentu Viktoru Janukoviču, kas šobrīd ir izsludināts meklēšanā. Maijā ir gaidāmas jaunas prezidenta vēlēšanas. Tomēr vēl arvien daudzi ievainotie ārstējas medicīnas aprūpes iestādēs un mobilajās lazaretēs. Par cietušajiem citastarp rūpējas „Caritas Ukraina", kas šo darbu turpinās, sniedzot ilgtermiņa klīnisko psihologu un citu speciālistu palīdzību, kā arī ārstējot iegūtās traumas. Tāpēc vairākas nacionālās Caritas organizācijas ir nolēmušas ziedot „Caritas Ukraina" veiktā darba atbalstam, kā arī uzsākušas naudas līdzekļu vākšanas akcijas.
Arī Latvijas iedzīvotāji var ziedot „Caritas Latvija" kontā: LV46HABA0551008657797 ar norādi „Ukraina". „Caritas Latvija" saziedoto summu pārskaitīs „Caritas Ukraina".
LRKB IC, www.katolis.lv
Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 21.nodarbība (811-870)
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=pfehlhk&n=katehisms-21.MP3
Kijevā apšauj civiliedzīvotājus (nepatīkami skati)
Я вмираю
— Olesya Zhukovskaya (@OlesyaZhukovska) February 20, 2014
Pēdējās ziņas - meitene ir smagi ievainota, bet dzīva. Pateicība Dievam!
Uzbrukt vai liecināt!
Šodienas lekcija par Baznīcas tēviem Universitātē manī raisīja daudz pārdomu. Mana specializācija ir fundamentālā teoloģija, kas agrāk tika saukta par apoloģētiku. Apoloģētika ir kristīgās ticības aizstāvība pret maldiem un mēģinājums pamatot kristīgās ticības ticamību tiem, kas netic. Pirms Vatikāna II koncila (1962-1965) apoloģētika bija ar negatīvu nokrāsu, mēģinot apkarot visus tos, kas domā savādāk. Pēc Vatikāna II koncila Baznīca, tā vietā lai apkarotu ļaunumu, centās parādīt Labās Vēsts pozitīvo raksturu; tā vietā lai nosodītu - parādīt visu to potenciālu, kas ir pieejams Jēzū Kristū un Viņa Baznīcā.
Tieši tāpat rīkojās pirmo gadsimtu Baznīcas Tēvi. Tūlīt pēc pēdējā apustuļa nāves un neatgriezeniskas atraisīšanās no jūdaisma, kristīgajā vidē II gadsimtā parādījās smagas diskusijas. Jautājums bija par to, vai kristīgai ticībai vajag saistīties ar grieķu filozofiju un hellēnisko kultūru vispār. Tomēr daudzi tā laika Baznīcas tēvi, teoloģi un mocekļi bija ieguvuši labu klasiskās filozofijas izglītību, kā piemēram Justīns, Irenejs, Augustīns, u.c. Lielākā daļa Baznīcas tēvu uzskatīja, ka grieķu filozofija bija kā "praeparatio Christi", jeb sagatavošanās Kristum, tādēļ visu to labo, ko deva šī kultūra kristieši var izmantot. Bija protams tēvi, kā Tertuliāns un Origēns, kuri kategoriski iebilda pret kristietības saistīšanos ar pagānu kultūru, bet viņu viedoklis bija lielā mazākumā. Tādējādi katoliskajā tradīcijā nekad netika noliegts vai mazvērtēts viss cilvēciskais, skaistais un labais, ko atrodam pasaulē vai kādas civilizācijas vai tautas kultūrā. Tikai sākoties protestantismam, tika nodalīts garīgais no cilvēciskā un sākās reliģiskais fundamentālisms, kas diemžēl mūsdienās, īpaši Latvijā ir spēcīgi jūtams.
Šobrīd, kad esmu ārzemēs, studijās, vērojot procesus kristīgajā vidē Latvijā, redzama ļoti spēcīgs fundamentālisms, "tālbergizācija" un "dimiterizācija", kas ir klajā pretrunā tam, ko mācīja Kristus, Baznīca un Baznīcas Tēvi. Mums vajag izgaismot patiesību un melus, bet tas ir jādara mīlestībā, pazemībā un patiesībā. Tieši parādot kristietību pozitīvā gaismā mēs vairāk spēsim evaņģelizēt un liecināt, nekā tikai nomelnojot citus un visus kritizējot. Izplatīsim autentisko Kristu, nevis tādu, kādu to mums piedāvā "pseido pravieši."
Amen.
Tieši tāpat rīkojās pirmo gadsimtu Baznīcas Tēvi. Tūlīt pēc pēdējā apustuļa nāves un neatgriezeniskas atraisīšanās no jūdaisma, kristīgajā vidē II gadsimtā parādījās smagas diskusijas. Jautājums bija par to, vai kristīgai ticībai vajag saistīties ar grieķu filozofiju un hellēnisko kultūru vispār. Tomēr daudzi tā laika Baznīcas tēvi, teoloģi un mocekļi bija ieguvuši labu klasiskās filozofijas izglītību, kā piemēram Justīns, Irenejs, Augustīns, u.c. Lielākā daļa Baznīcas tēvu uzskatīja, ka grieķu filozofija bija kā "praeparatio Christi", jeb sagatavošanās Kristum, tādēļ visu to labo, ko deva šī kultūra kristieši var izmantot. Bija protams tēvi, kā Tertuliāns un Origēns, kuri kategoriski iebilda pret kristietības saistīšanos ar pagānu kultūru, bet viņu viedoklis bija lielā mazākumā. Tādējādi katoliskajā tradīcijā nekad netika noliegts vai mazvērtēts viss cilvēciskais, skaistais un labais, ko atrodam pasaulē vai kādas civilizācijas vai tautas kultūrā. Tikai sākoties protestantismam, tika nodalīts garīgais no cilvēciskā un sākās reliģiskais fundamentālisms, kas diemžēl mūsdienās, īpaši Latvijā ir spēcīgi jūtams.
Šobrīd, kad esmu ārzemēs, studijās, vērojot procesus kristīgajā vidē Latvijā, redzama ļoti spēcīgs fundamentālisms, "tālbergizācija" un "dimiterizācija", kas ir klajā pretrunā tam, ko mācīja Kristus, Baznīca un Baznīcas Tēvi. Mums vajag izgaismot patiesību un melus, bet tas ir jādara mīlestībā, pazemībā un patiesībā. Tieši parādot kristietību pozitīvā gaismā mēs vairāk spēsim evaņģelizēt un liecināt, nekā tikai nomelnojot citus un visus kritizējot. Izplatīsim autentisko Kristu, nevis tādu, kādu to mums piedāvā "pseido pravieši."
Amen.
Abonēt:
Ziņas (Atom)