trešdiena, 2014. gada 19. februāris

Uzbrukt vai liecināt!

Šodienas lekcija par Baznīcas tēviem Universitātē manī raisīja daudz pārdomu. Mana specializācija ir fundamentālā teoloģija, kas agrāk tika saukta par apoloģētiku. Apoloģētika ir kristīgās ticības aizstāvība pret maldiem un mēģinājums pamatot kristīgās ticības ticamību tiem, kas netic. Pirms Vatikāna II koncila (1962-1965) apoloģētika bija ar negatīvu nokrāsu, mēģinot apkarot visus tos, kas domā savādāk. Pēc Vatikāna II koncila Baznīca, tā vietā lai apkarotu ļaunumu, centās parādīt Labās Vēsts pozitīvo raksturu; tā vietā lai nosodītu - parādīt visu to potenciālu, kas ir pieejams Jēzū Kristū un Viņa Baznīcā.

Tieši tāpat rīkojās pirmo gadsimtu Baznīcas Tēvi. Tūlīt pēc pēdējā apustuļa nāves un neatgriezeniskas atraisīšanās no jūdaisma, kristīgajā vidē II gadsimtā parādījās smagas diskusijas. Jautājums bija par to, vai kristīgai ticībai vajag saistīties ar grieķu filozofiju un hellēnisko kultūru vispār. Tomēr daudzi tā laika Baznīcas tēvi, teoloģi un mocekļi bija ieguvuši labu klasiskās filozofijas izglītību, kā piemēram Justīns, Irenejs, Augustīns, u.c. Lielākā daļa Baznīcas tēvu uzskatīja, ka grieķu filozofija bija kā "praeparatio Christi", jeb sagatavošanās Kristum, tādēļ visu to labo, ko deva šī kultūra kristieši var izmantot. Bija protams tēvi, kā Tertuliāns un Origēns, kuri kategoriski iebilda pret kristietības saistīšanos ar pagānu kultūru, bet viņu viedoklis bija lielā mazākumā. Tādējādi katoliskajā tradīcijā nekad netika noliegts vai mazvērtēts viss cilvēciskais, skaistais un labais, ko atrodam pasaulē vai kādas civilizācijas vai tautas kultūrā. Tikai sākoties protestantismam, tika nodalīts garīgais no cilvēciskā un sākās reliģiskais fundamentālisms, kas diemžēl mūsdienās, īpaši Latvijā ir spēcīgi jūtams.

Šobrīd, kad esmu ārzemēs, studijās, vērojot procesus kristīgajā vidē Latvijā, redzama ļoti spēcīgs fundamentālisms, "tālbergizācija" un "dimiterizācija", kas ir klajā pretrunā tam, ko mācīja Kristus, Baznīca un Baznīcas Tēvi. Mums vajag izgaismot patiesību un melus, bet tas ir jādara mīlestībā, pazemībā un patiesībā. Tieši parādot kristietību pozitīvā gaismā mēs vairāk spēsim evaņģelizēt un liecināt, nekā tikai nomelnojot citus un visus kritizējot. Izplatīsim autentisko Kristu, nevis tādu, kādu to mums piedāvā "pseido pravieši."

Amen.

7 komentāri:

  1. Kopš VKII pastāvošais "pozitīvisms", "humānisms" un "dialogs" nav devis absolūti neko! Pilnīgi pretēji, Rietumeiropas Baznīca ir faktiski anihilējusies. 80% itāļu nespēj nosaukt Dieva baušļus, Francijā svētdienas Misi apmeklē 5% iedzīvotāju un no šiem pieciem procentiem 51% piekrīt pederastu "laulāšanai". 99% "katoļu" jauniešu uzskata, ka kontracepcijas lietošana nav grēks. Lielākā daļa Vācijas diplomēto teologu atklāti noliedz Baznīcas mācību vissvarīgākajos punktos. Daudzi kristieši pieņem islamu (ne jau nu tādēļ, ka kristietība būtu pārāk fundamentālistiska). Uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi.
    19. gadsimta lielākais teologs kardināls Ņūmens uzskatīja, ka patiesība ir svarīgāka par labestību. Ja mēs vēlamies diskutēt ar neticīgajiem, tad tuvākā mīlestības vārdā mēs nedrīkstam viņiem noklusēt Dieva atklātās ticības patiesības - "neviens netiks pestīts bez ticības", "cilvēka dvēsele, kas ir nāvīga grēka stāvoklī, pēc nāves acumirklī dodas uz elli". Tā kā 82% Latvijas sieviešu atbalsta abortus un no abortus izdarījušajām sievietēm 70% "pieder kristīgām konfesijam", tad viņām būtu jāzina dogma "Nekristīts bērns Dievu neredzēs". Kāda tad ir varbūtība, ka Dievu skatīs abortu izdarījusī sieviete? Starp citu, priestera Ilmāra pieminētais Augustīns uzskatīja, ka abortētie bērni nokļūst elles mokās.
    Jāatgādina, ka Dievs pēc pirmvecāku grēkā krišanas nedialoģizēja ar čūsku, bet uzreiz izteica savu spriedumu. Par patiesību nediskutē, patiesību pasludina!
    Lielākoties cilvēka neatgriešanās no grēkiem cēlonis ir nevis Baznīcas pretimnenākšana un mīlestības trūkums, bet gan grēcinieka ļaunā griba, kas NEVĒLAS atgriezties, jo patīk grēkot - it sevišķi pret 6. bausli. Gribētu dzirdēt, ar kādiem humānistiskiem argumentiem iespējams atgriezt pie Dieva daudzos nešķīstībā dzīvojošos tautiešus. Manuprāt, bailes no elles šajā gadījumā ir daudz iedarbīgāks līdzeklis nekā mīļvārdiņi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Aigars Brikmanis
      Defendor, šis ir Jūsu paša skatījums, kurš nebalstās Baznīcas tradīcijā un mācībā. Turklāt, izsakot šādus apgalvojumus, vajadzētu arī norādīt uz avotiem. Biedēšana ar eli ir raksturīga agresīvajiem protestantiem, kuri patvaļīgi, bez dziļākas izpratnes interpretē Svētos Rakstus. Tad arī Dievs tiek apvainots un Viņam tiek piedēvētas dažādas ļaunas īpašības, kā tas ir arī Jūsu gadījumā. Būtībā rakstā ir redzams pamatots iebildums pret "tālbergizāciju" un "dimiterizāciju". Gan Tālbergs, gan Dimiters apvaino Dievu, Viņa vārdā izplatītami melus. Taču, arī Jūs Dievam piedēvējat cietsirdību un vienaldzību pret nevainīgu bērnu likteni. Tas nav labi! Tā Jūs pats sevi attālinat no Dieva, kurš ir mīlestība. Patiesībā nekristītai bērns, kurš pat vēl nav paspējis sagrēkut, nonāk pie Dieva pirmais, daudz daudz ātrāk par kristītajiem, kuri šo savu kristības dāvanu izniekojuši patvaļīgā, nepatiesā Dieva tēla mālēšanā. Tas ir tas neķītrais pagāniskais arhetips, kurš agresīvu protestantu auklēts, ienācis kristietībā caur atraušanos no kristīgās tradīcijas. Mēģiniet paskatīties uz pasauli ar mīlestības acīm, un ieraudzīsiet, ka Dievs ir Mīlestība.

      Dzēst
    2. Jūs, Aigar, acīmredzot, arī esat viens no tiem daudzajiem, kas uzskata, ka Katoļu Baznīcas dogmas un Tradīcija ir makulatūra!?
      Neesmu pārliecināts, ka Jūs labāk saprotat cilvēces pestīšanas noslēpumu nekā Svētais Augustīns un Akvīnas Toms, kuri jēdzienu "pirmdzimtais grēks" uztvēra visnotaļ nopietni.
      Kas attiecas uz nekristīto bērnu elles mokām, tad tas ir Augustīna personiskais (nevis Baznīcas oficiālais) viedoklis.

      Dzēst
    3. Es ceru, ka Baznīcas Maģistērija mācība Jums kaut ko tomēr nozīmē!
      http://www.vatican.va/roman_curia/congregations/cfaith/cti_documents/rc_con_cfaith_doc_20070419_un-baptised-infants_en.html#*#*

      Dzēst
  2. Pirms VKII Rietumu katoļi bija LEPNI par to, ka viņiem ir dota Dieva žēlastība piederēt Kristus Baznīcai. Mūsdienu katoļi ir bēgoša sapluinīta armija, vien dažām nelielām grupiņām mēģinot izrādīt pretestību.

    AtbildētDzēst
  3. Aldis:
    Tālbergs un Dimiters ir cilvēki ar mugurkaulu un spēju aizraut masas - šada īpašība daudziem katoļiem, arī priesteriem trūkst. Neesu iedziļinājies Tālbergā, bet ar Kasparu Dimiteru daudz var izrunāt un sarunāt. Arī pret viņu jāizturas ar mīlestību, arī viņš daudz ko nezina. Bet viņam ir liela taisnība, ka Latvijā ir ļoti daudz sadarīts nepareizi un strauji ejam uz grunti. Katrs kliedz kā māk. Bet, ja gribam runāt rimti un klusi, tad jāsāk ar pašiem. Defendor, jādara ir tā, kā iegūstams lielāks labums. Tu nezini, kā būtu, ja Baznīca būtu palikusi pie vecajām sodīšanas metodēm. Varbūt atomkarš jau būtu bijis. Tu vari paust savu viedokli, bet 1000iem baznīctēvu viedoklis varbūt tomēr autoratīvāks.

    AtbildētDzēst
  4. Jādara ir tā kā to Dieva vārds saka, nevis kā baznīcas, cilvēku izdomāta, tradīcija saka, ja tā ir pretrunā ar Dieva vārdu. Piemēram svētais marijas kults, jeb marijas pieklūgsme.
    Paldies Dievam par vīriem kā Tālvaldis Tālbergs, par vīriem kas pastāv vienīgi uz Dieva vārda patiesības. Paldies Dievam par fundamentālismu, Jņ.Atkl. 3:16; Mat.24:25
    Bībelē Jēzus visvairāk runāja par elli, ja saskaita cik reizes Jēsus runāja par debesīb un cik reizes par elli, tad redzam ka Jēzus biežāk runāja par elli. Nedrīkst mīlestību jaukt ar sentementālismu, patiesība ir jāsaka mīlestībā, pat tad ja cilvēks iet uz bezdibeni ir jāsaka "Apstājies jo tu ej uz elli!" Jūd. 1:23


    AtbildētDzēst