Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 39.nodarbība (1803-1876)

Urā, urā, urā! Kā biju solījis, atsakam katehisma studijas. Sāksim studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=muvllsv&n=katehisms-39.MP3

Svētīgais pāvests Pāvils VI

Gatavojoties Visu svēto dienai (nevis helovīnam) - Visu svēto litānija

Revolūcija Vatikānā. Vai Baznīcas mācība mainīsies?

Jautājumi un atbildes - Bībele, kristīgais radio, lāsti, svētītās lietas, piektdienas gaļa

Kā cilvēkam ir jāizturas, ja viņam sejā skatoties, kāds viņu nolād- esi nolādēts, vai- štob ti zdoh!? Ko katolim uz to atbildēt? Teikt, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj, un par to pavisam neuztraukties (paļaujoties uz Dieva žēlsirdību), vai tomēr aizdomāties, ņemt vērā?
Vai Dievs nosaka lāsta iedarbību? Kā lādētājs var “atcelt” (un vai var) savu lāstu? Un ko darīt cietušajam? Ņemsim sliktāko variantu, nolādētais ir nāvīgā grēkā?
Viens priesteris man teica, ka cilvēks, kurš nolādēja citu, to varēja pateikt tikai dusmās ("paspruka ārā"), bet vēlāk (kad nāk “pie prāta") ļoti nožēlot- tādā veidā, tas neieskaitīsies.
Nu nevar tak būt tā, ka jucis prātā vai piedzēries visus lādē pa labi, pa kreisi, bet citiem jācieš! Jābūt tak kādai taisnībai. Tad kā tas īsti ir? 

Liels paldies par jautājumu! Tas cilvēks, kurš ir kristīts, regulāri pieņem svētos Sakramentus, iet uz Baznīcu, lūdzas, lieto sakramentālijas – svētīto ūdeni, sveces un citus svētītos priekšmetus, tam nekādi lāsti neko nevar izdarīt. Jautājums paliek – vai mēs tam visam pievēršam uzmanību un ļaujam ļaunumam ienākt mūsos. Jēzus ir uzvarējis sātanu un līdz ar to ļaunajam vairs nav vara pār mums. Mums vajag tam ticēt un arī dzīvot pēc šī ticības patiesībām. Ja arī dažreiz jūtam, ka varētu būt kaut kāda ietekme no cilvēkiem, kuri mums vēl ļaunu, mūsu uzdevums ir sekot Jēzus vārdiem: „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5,44). Mīlestība uzvar naidu un ļaunumu. Lietosim visus garīgos līdzekļus, lūgsim un mīlēsim.

Kas skan Kristīgajā Radio. Un ko no tā visa katolim klausīties?
Kristīgajā radio skan kristīgā vēsts, ko pauž Tālivaldis Tālbergs kā privātpersona. Šis radio ir viņa privātais projekts un arī atspoguļo viņa privāto viedokli, ko viņš dažkārt cenšas uzspiest gan klausītajiem, gan arī viesiem, kuri pie viņa viesojas. Šim radio ir mazs sakars ar Romas Katoļu Baznīcu Latvijā un cik zinu arī ar citām vadošajām konfesijām Latvijā.
Par Bībeli:
Kāda tulkojuma Bībeli pats lasat latviski un kādu iesakat citiem. Kas ar jauno tulkojumu, labs vai tomēr pieturēties pie vecā?

Es lasu ļoti dažādus tulkojumus gan latviski gan daudzās citās valodās. Jauno Derību dažreiz salīdzinu ar grieķu valodas tekstu. Uzskatu, ka privāti ikviens var lasīt jebkuru tulkojumu un ir pat ieteicams salīdzināt dažādus Bībeles tulkojumus. Jaunais Latvijas Bībeles Biedrības tulkojums ir ļoti labs, šī tulkojuma izstrādāšanā kopsadarbojās dažādu konfesisju, arī katoļu labākie egzegēti, jeb Bībeles pētnieki. Tomēr arī šajā tulkojumā atradu dažas vietas, kuras nesaskan ar grieķu tekstu, līdz ar to var teikt, ka ikviens tulkojums, kā cilvēku roku darbs nevar būt pilnīgs. Bībeles tulkojumi nav jāskata konfesionālā griezumā, bet gan raugoties no profesionālā viedokļa – cik lielā mērā šis tulkojums izsaka senebreju vai sengrieku „oriģināltekstā” ietverto domu.

Svētais Jāni Pāvil II, lūdz par mums!

Svētais Jānis Pāvils II, pāvests, liturģiskā piemiņas diena 22.oktobris 

Karols Jozefs Vojtila (1920–2005) piedzima Vadovicē, Polijā, 1920. gada 18. maijā un tika kristīts 20. jūnijā. Karols jau agri saskārās ar dzīves skarbumu – deviņu gadu vecumā viņš zaudē māti, dažus gadus vēlāk slimība atņem dzīvību viņa brālim Edmundam, bet 1941. gadā mirst tēvs. Turklāt ģimenes traģēdijas noris ārkārtīgi smagā vēsturiskajā kontekstā – 1939. gadā Polija zaudē savu neatkarību un pēc Otrā pasaules kara paliks komunistiskā totalitārisma pakļautībā līdz pat 1989. gadam.
1942. gadā, apzinoties aicinājumu uz priesterību, Karols uzsāka mācības pagrīdes seminārā Krakovā un 1946. gada 1. novembrī tika iesvētīts par priesteri. Drīz pēc tam Karols Vojtila nokļuva Romā, kur 1948. gadā ieguva doktora grādu ar disertāciju par ticības tēmu svētā Jāņa no Krusta darbos. Atgriezies Polijā, Vojtila bija vikārs vairākās draudzēs Krakovā, kā arī universitātes kapelāns līdz 1951. gadam, kad atsāka filozofijas un teoloģijas studijas. 1953. gadā Vojtila aizstāvēja disertāciju Lubļinas katoļu universitātē, vēlāk kļūstot par Krakovas semināra un Ļubļinas teoloģijas fakultātes morālteoloģijas un sociālās ētikas profesoru. 1958. gada 4. jūlijā pāvests Pijs XII iecēla Karolu Vojtilu par Ombi bīskapu un norīkoja pildīt Krakovas palīgbīskapa pienākumus – viņu konsekrēja 1958. gada 28. septembrī Vavelas katedrālē. 1964. gada 13. janvārī pāvests Pāvils VI nominēja Vojtilu par Krakovas arhibīskapu, bet jau 1967. gada 26. jūnijā iecēla viņu par kardinālu. Kardināls Vojtila piedalījās Vatikāna II koncilā, dodot svarīgu ieguldījumu konstitūcijas Gaudium et spes izstrādē.
Ievēlēts par pāvestu 1978. gada 16. oktobrī, Karols Jozefs Vojtila pieņēma Jāņa Pāvila II vārdu. 
Neviens cits pāvests vai valsts vadītājs nav ticies ar tik daudziem cilvēkiem kā Jānis Pāvils II – vairāk nekā 17 600 000 svētceļnieku ir piedalījušies trešdienu vispārējās audiencēs, vairāk nekā 8 miljoni svētceļnieku piedalījās Lielās Jubilejas (2000. gadā) pasākumos, un vēl miljoniem ticīgo pāvests satika savu pastorālo vizīšu laikā Itālijā un visā pasaulē. Mīlot jauniešus, viņš iedibināja Pasaules Jauniešu dienas. 19 šādas grandiozas jauniešu tikšanās ar pāvestu viņa pontifikāta laikā pulcēja miljoniem jauniešu no visas pasaules. Rūpējoties par ģimenēm, 1994. gadā viņš aizsāka Pasaules Ģimeņu tikšanās.
Jānis Pāvils II ir vadījis 147 beatifikācijas ceremonijas, 1338 cilvēkus pasludinot par svētīgiem, un 51 kanonizācijas ceremoniju, pasludinot 482 svētos. 
1993. gada 8.–10. septembrī svētais pāvests apmeklēja Latviju. 
Jānis Pāvils II aizgāja mūžībā 2005. gada 2. aprīlī, Žēlsirdības svētdienas priekšvakarā. 
2011. gada 1. maijā pāvests Benedikts XVI viņu pasludināja par svētīgu, bet šā gada 27. aprīlī pāvests Francisks iecēla svēto kārtā.


(no www.mieramtuvu.lv)


Jautājumi un atbildes kā no pārpilnības raga. Paldies!

Vai cilvēks, kas nav saņēmis (un pagaidām kad ierobežojuma dēļ vēl nevar saņemt) Kristības Sakramentu, var iet pie grēksūdzes?
Kamēr cilvēks nav saņēmis kristības sakramentu, viņš vēl nav kristietis un nekādas sakramentālās žēlastības viņš saņemt nevar. Tas gan nenozīmē, ka Dievs negādā par šo cilvēku. Svētais Gars darbojas visos un ikvienu aicina kļūt par Dieva bērnu. Es pats personīgi nevienu cilvēku neatraidu no grēksūdzes un uzklausu ikvienu, kurš atnāk pie biktskrēsla. Bet protams, ka šajā gadījumā tā nebūtu grēksūdze, bet saruna, kurā cilvēks izstāsta savas problēmas, jo grēku piedošanu nav iespējams saņemt, kamēr netiek nodoršināti grēku piedošanas saņemšanai nepieciešamie nosacījumi.

Un vēl - par lūgšanu grupu. Vai to tikšanās reizēs nebūtu jābūt klāt arī priesteriem, kas Svētos Rakstus ir studējis? Vai lasot un pārrunājot (līdz ar to - neizbēgami interpretējot) nepastāv risks nomaldīties?
Pēdējā laikā, pārlasot dažādus Baznīcas dokumentus, īpaši svētīgā pāvesta Pāvila VI dokumentu „Evangelii nuntiandi” un svētā pāvesta Jāņa Pāvila II encikliku „Redemtoris missio”, u.c. atrodu spēcīgus mudinājumus draudzēs dibināt mazās kopienas, jeb lūgšanu grupas, kuras tiktos mazākā lokā un dalītos ar Dieva Vārdu un lūgtos. Tomēr šīs grupas nedarbojas atrauti no draudzes, bet tieši otrādi – ciešā kontaktā ar draudzes prāvestu un pārējo draudzi. No savas pieredzes, kalpojot Rīgā, svētā Jēkaba katedrālē varu teikt, ka priesterim nav iespējams būt klāt visās lūgšanu grupās un kopienās un viņam arī tur nav jābūt. Lūgšanu grupai var būt vadītājs, kurš regulāri tiekas ar prāvestu un pārrunā visas problēmas. Jāsaka, ka lūgšanu grupas uzdevums nav Bībeles studiju grupa. Lūgšanu grupa nav intelektuāļu saiets. Lūgšanu grupa ir „vieta”, kur runā Dievs un mēs mēģinām klausīties. Dievs uz mums runā caur savu Vārdu. Dieva Vārds ir dzīvs, kurš Pats runā. Un ja lūgšanu grupas dalībnieki regulāri piedalās svētajā Misē, klausās sprediķus, lasa katehismu, dzīvo draudzes dzīvi, tad viņi nenomaldīsies. Un pat ja laika gaitā rodas jautājumi, tad vienmēr var palūgt priesteri uz šiem jautājumiem atbildēt.

Kāds Jēzum raksturs? Kad atgriezos, šķita, ka viņš ass savos izteikumos un  nesaudzīgs. Vēlāk salikās, ka tomēr labs un nosvērts, lai gan kà vīrietis nav kautrējies no emocijām. Gribu saprast kas mūsdienu vīrietim kopīgs ar Jēzu.
J Jēzus Kristus attēlu vispilnīgākā veidā atklāj Svētie Raksti un dzīvā Baznīcas Tradīcija. Jau esmu rakstījis, ka pastāv Dieva Attēls, kādu to mums ir atklājis Jēzus Kristus un kuru vispilnīgākā veidā atspoguļo Baznīca, interpretējot un sludinot šo Atklāsmi, kas mums atklājas Svētajos Rakstos un Tradīcijā. Bet! Eksistē arī mūsu katra individuālais Jēzus attēls, kas katram no mums ir neatkārtojams un arī tas ir ļoti vērtīgs. Tomēr, lai mēs nesāktu „pielūgt elkus”, jeb pašu izveidoto Dieva attēlu, mūsu individuālajam „Jēzum” jātiek „sinhronizētam” ar Baznīcas piedāvāto Dieva attēlu.

Vai var mainīt krustvecàkus, ja viņi nepilda savus pienākumus pret bērnu?
Nē, nevar. Bet krustvecāki nav vienīgie, kuri gādā par bērna garīgo attīstību. Tas protams ir skumīgi, ka tā ir noticis, tomēr realitāte ir tāda, kāda tā ir. Kad bērns pieaugs, viņam tik un tā pašam vajadzēs pieņemt savas dzīves fundamentālo lēmumu, jeb izvēli par labu Jēzum.