otrdiena, 2014. gada 21. oktobris

Jautājumi un atbildes kā no pārpilnības raga. Paldies!

Vai cilvēks, kas nav saņēmis (un pagaidām kad ierobežojuma dēļ vēl nevar saņemt) Kristības Sakramentu, var iet pie grēksūdzes?
Kamēr cilvēks nav saņēmis kristības sakramentu, viņš vēl nav kristietis un nekādas sakramentālās žēlastības viņš saņemt nevar. Tas gan nenozīmē, ka Dievs negādā par šo cilvēku. Svētais Gars darbojas visos un ikvienu aicina kļūt par Dieva bērnu. Es pats personīgi nevienu cilvēku neatraidu no grēksūdzes un uzklausu ikvienu, kurš atnāk pie biktskrēsla. Bet protams, ka šajā gadījumā tā nebūtu grēksūdze, bet saruna, kurā cilvēks izstāsta savas problēmas, jo grēku piedošanu nav iespējams saņemt, kamēr netiek nodoršināti grēku piedošanas saņemšanai nepieciešamie nosacījumi.

Un vēl - par lūgšanu grupu. Vai to tikšanās reizēs nebūtu jābūt klāt arī priesteriem, kas Svētos Rakstus ir studējis? Vai lasot un pārrunājot (līdz ar to - neizbēgami interpretējot) nepastāv risks nomaldīties?
Pēdējā laikā, pārlasot dažādus Baznīcas dokumentus, īpaši svētīgā pāvesta Pāvila VI dokumentu „Evangelii nuntiandi” un svētā pāvesta Jāņa Pāvila II encikliku „Redemtoris missio”, u.c. atrodu spēcīgus mudinājumus draudzēs dibināt mazās kopienas, jeb lūgšanu grupas, kuras tiktos mazākā lokā un dalītos ar Dieva Vārdu un lūgtos. Tomēr šīs grupas nedarbojas atrauti no draudzes, bet tieši otrādi – ciešā kontaktā ar draudzes prāvestu un pārējo draudzi. No savas pieredzes, kalpojot Rīgā, svētā Jēkaba katedrālē varu teikt, ka priesterim nav iespējams būt klāt visās lūgšanu grupās un kopienās un viņam arī tur nav jābūt. Lūgšanu grupai var būt vadītājs, kurš regulāri tiekas ar prāvestu un pārrunā visas problēmas. Jāsaka, ka lūgšanu grupas uzdevums nav Bībeles studiju grupa. Lūgšanu grupa nav intelektuāļu saiets. Lūgšanu grupa ir „vieta”, kur runā Dievs un mēs mēģinām klausīties. Dievs uz mums runā caur savu Vārdu. Dieva Vārds ir dzīvs, kurš Pats runā. Un ja lūgšanu grupas dalībnieki regulāri piedalās svētajā Misē, klausās sprediķus, lasa katehismu, dzīvo draudzes dzīvi, tad viņi nenomaldīsies. Un pat ja laika gaitā rodas jautājumi, tad vienmēr var palūgt priesteri uz šiem jautājumiem atbildēt.

Kāds Jēzum raksturs? Kad atgriezos, šķita, ka viņš ass savos izteikumos un  nesaudzīgs. Vēlāk salikās, ka tomēr labs un nosvērts, lai gan kà vīrietis nav kautrējies no emocijām. Gribu saprast kas mūsdienu vīrietim kopīgs ar Jēzu.
J Jēzus Kristus attēlu vispilnīgākā veidā atklāj Svētie Raksti un dzīvā Baznīcas Tradīcija. Jau esmu rakstījis, ka pastāv Dieva Attēls, kādu to mums ir atklājis Jēzus Kristus un kuru vispilnīgākā veidā atspoguļo Baznīca, interpretējot un sludinot šo Atklāsmi, kas mums atklājas Svētajos Rakstos un Tradīcijā. Bet! Eksistē arī mūsu katra individuālais Jēzus attēls, kas katram no mums ir neatkārtojams un arī tas ir ļoti vērtīgs. Tomēr, lai mēs nesāktu „pielūgt elkus”, jeb pašu izveidoto Dieva attēlu, mūsu individuālajam „Jēzum” jātiek „sinhronizētam” ar Baznīcas piedāvāto Dieva attēlu.

Vai var mainīt krustvecàkus, ja viņi nepilda savus pienākumus pret bērnu?
Nē, nevar. Bet krustvecāki nav vienīgie, kuri gādā par bērna garīgo attīstību. Tas protams ir skumīgi, ka tā ir noticis, tomēr realitāte ir tāda, kāda tā ir. Kad bērns pieaugs, viņam tik un tā pašam vajadzēs pieņemt savas dzīves fundamentālo lēmumu, jeb izvēli par labu Jēzum.


Man pavasarī nomira vecmamma un kopš tās reizes neesmu bijusi pie grēksūdzes, jo nespēju atšķirt sāpes no emocijām, sirdsapziņu no sāpēm, grēka nožēlu  no sāpēm.  Nesaprotu, kas ir realitāte, kas grēks un kas mani emocionālie  pārspīlējumi par to.
Ir jāuzmanās grēksūdzi uztvert kā psiholoģisko kabinetu vai terapijas vietu. Grēksūdze primāri ir domāta grēku piedošanai. Jā, grēksūdzē mēs varam saņetm arī padomu, garīgo vadību un psiholoģisko atbalstu. Tomēr tas tad ir „blakusefekts”. Baznīca nenoliedz labu, profesionālu psihologu, psihoterapeitu un psihanalītiķu darbību un palīdzību. Var izmantot arī viņu pakalpojumus, kā arī ir iespēja parunāt ar priesteri, kā garīgo tēvu ārpus biktskrēsla. Vēl ir laba iekšējo ievainojumu dziedināšanas programma „Dzīvības straumes” (www.dzivibasstraumes.lv). Iesaku doties pie grēksūdzes un atrast labu biktstēvu, garīgo tēvu, kurš palīdzēs šajās problēmās.

Slinkums. Par ko tas liecina un kā ar to efektīvi cīnīties?
Iesaku sv. Jēkaba katedrales bibliotēkā atrast E. Stanieka grāmatu „Tikumi un netikumi”. Šī grāmata tika izdota senāk, varbūt kādam viņa ir personīgajā bibliotēkā. Tur ir labi aprakstīts šis jautājums  un tas, kā cīnīties ar slinkumu.

Vai ģimenē var būt par daudz bērnu?
Nē. Tomēr Baznīca, kura skaidri māca, ka kontracepcijas līdzekļu lietošana ir smags morāls pārkāpums, norāda, ka laulātie, izmantojot dabiskās regulācijas metodes (www.augliba.lv) var lemt par bērnu skaitu ģimenē. Tomēr arī tad laulātajiem ir jāsaglabā sava atvērtība auglībai un dzīvībai.

Kā "piespiest" vai izlūgties  Dievu ātrāk apžēloties par grēcinieku?
Dievu nevar piespiest, jo Dievs ir absolūti suverēns visu lietu pirmcēlonis un Savā transcendencē pārspēj jebkuru mūsu saprašanu un iztēli. Bet Dievs vēlas, lai visi taptu pestīti, tādēļ varam sirsnīgi lūgties par grēcinieku glābšanu. Dievs „strādā” pie katra cilvēka, bet Viņa „darbības ātrums” nav mūsu ātrums. Devs nekur nesteidzas un neko nenokavē.

Kas notiek pēc nāves? Guļam lāča miegā un gaidam augšāmcelšanos vai arī redzam Jēzu ? Kāpēc bībelē nav liecību par to. Nesaprotu, kāpēc màcekļi Jēzum pēc parādīšanās par to nejautāja, lai gan pieļauju, ka esot Dieva priekšā tas tajā brīdī nebija svarīgi, bet Tas tak tik interesanti. Nav arī liecību pēc tam, kad viņš pamodināja no miroņiem citus, kāpēc? Vai arī tomēr ir? Vispār mācekļi uzdod pārāk maz jautājumu...

Bībelē ir ļoti daudz liecību par pēcnāves dzīvi. Iesaku „Kala raksti” izdoto grāmatu „Nāve, kur ir tavs dzelonis? 40 jautājumi un atbildes par nāvi un mūžīgo dzīvi”. Ja tā nav nopērkama, tad noteikti ir svētā Jēkaba katedrāles bibliotēkā. Darba laikus skatīt www.catholic.lv/katedrale

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru