Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 51.nodarbība (2558-2597)
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com
Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing
http://failiem.lv/down.php?i=vtyvckx&n=katehisms-51.MP3
Bibliskā mīkla
Dažas dienas iepriekš, lasot Jāņa evaņģēliju, uzdūros interesantām rakstu vietām, par kurām arī nopietni Bībeles komentāru veidotāji ir apmulsuši. Lūk šīs vietas.
Vispirms Jāņa 3, 22:
"Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja."
Un tad seko Jāņa 4, 2:
"...lai gan Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi."
Vispirms Jāņa 3, 22:
"Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja."
Un tad seko Jāņa 4, 2:
"...lai gan Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi."
Paliek jautājums - Jēzus kristīja vai nekristīja?
Grieķu tekstā abās vietās tiek lietots vārds baptizein, tas nozīmē, ka abās vietās ir vārds kristīja. Jāsaka, ka pirms Jēzus Kristus krusta nāves un augšāmcelšanās tā bija tikai grēku nožēlas zīme un aicinājums atgriezties. Kristības sakraments tā mūsdienu nozīmē tika dots tikai pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās. Bībeles komentātori skaidru atbildi šai mīklai nedod. Viens no nopietnākiem komentatoriem piebilst, ka visdrīzāk jāuzskata, ka Jēzus pats nekristīja, bet viņa mācekļi gan to darīja, dodot Jāņa Kristītāja grēku nožēlas kristību. Gaidu jūsu komentārus!
Internetā testa versijā jau skan Radio Marija Latvija
12. decembrī, Gvadalupas Dievmātes dienā, pirmo reizi interneta vietnē http://radio-marija.lv:8000 Jau var klausīties Radio Marija Latvija (RML) testa versiju.
Aptuveni trīs ar pus mēnešus 24 stundas diennaktī skanēs testa programma, kas ik pa laikam mainīsies. Sākumā tie būs ieraksti, kas pakāpeniski papildināsies ar raidījumiem dzīvajā ēterā. Oficiāli RML darbu sāks 2015. gada 25. martā, Kunga pasludināšanas svētkos, kad programma jau būs pilnībā izveidota un pastāvīga. Radio studija atradīsies O. Vācieša ielā 6, Rīgā.
Interesanta sarakste Twiterī :)
@tolstovs1 un ar to tika iesākts ceļš slepkavībām, elkdievībai, liekulībai, zvērestu laušanai, netikumībai un meliem,,
— ZaneKalnina (@Zanjukins) January 12, 2015
@Zanjukins Tas ko jūs sakāt ir ideoloģija. Arī pirms tam tas viss bija un vēl lielākā mērā. Palasiet par cīņām starp ciltīm.
— Ilmārs Tolstovs (@tolstovs1) January 13, 2015
@Zanjukins tad jāsaka, ka jūs izvēlaties vienpusīgu literatūru. Es cenšos lietas tvert plašāk :)
— Ilmārs Tolstovs (@tolstovs1) January 13, 2015
@Zanjukins iesaku profesora Jāņa Stradiņa līdzsvarotu skatījumu par šo jautājumu: http://t.co/oDvluNdZVe
— Ilmārs Tolstovs (@tolstovs1) January 13, 2015
@tolstovs1 tātad attaisnojat cilšu izkaušanu , pedofīlismu, pederastiju un braukšanu dzērumā?? ( ne matiņš nenokrīt bez dieva ziņas )
— ZaneKalnina (@Zanjukins) January 13, 2015
Pievienoju arī akadēmiķa Jāņa Stradiņa teikto 2014.gada 27.aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā, pasākumā "Latvijas identitātes krustpunktā":
"J. Stradiņš atzina, ka 13. gadsimtā kristianizācija bija varmācīga iekarošana, bet Jānis Pāvils II bija pirmais pāvests, kas katoļu Baznīcas vārdā atvainojās par 13. gadsimtā kristianizācijas gaitā nodarīto pārestību. Tai pat laikā tie bija arī jaunas kristīgas eiropeiskas identitātes veidošanās pamati pagānu zemēs: „Un mums šodien jārod jauns izlīgums - varmācībai līdzi nāca jauna ticība, ētika, izglītība un tehnoloģijas - viss tas, ko mēs dēvējam par Eiropas kultūru." Tāpēc, viņaprāt, mums jākļūst tolerantākiem gan pret krustnešiem, gan pret vāciešiem, atzīstot viņu izšķirīgo devumu Latviešu kultūras attīstībā." (www.katolis.lv)
Kādēļ katoļu dievnamos Latvijā līdz 2.februārim ir Ziemassvētku rotājumi?
Atbilde: tā ir sena un skaista tradīcija un arī tas, ka senāk Kristus Dzimšanas svētku laiks turpinājās līdz 2.februārim. Tomēr vēlos uzsvērt kādu teoloģisku niansi. Baznīcas liturģija nav tikai emocionāls ticīgu cilvēku pārdzīvojums, bet galvenokārt iespēja, caur liturģisko vārdu, zīmju un simbolu valodu satikt pašu Kristus un saņemt Viņa sludināto mācību. Līdz ar to, Baznīca, attiecīgos liturģiskā gada periodus un svētkus ir iekārtojusi tā, lai tie pēc iespējas precīzāk izteiktu Jēzus Kristus noslēpumu. Samazinot Kristus Dzimšanas svētku laikaposmu, Baznīca vēlas salikt nepieciešamos akcentus, galveno uzmanību vēršot uz Lieldienām - Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās svētkiem. Ja mēs paskatāmies cik svinīgi, plaši tiek atzīmēti Ziemassvētki. Jau no pirmās adventa svētdienas, citur vēl agrāk jau skan Ziemassvētku dziesmas, ir rotājumi, u.t.t. Un ja šis laiks tiek atzīmēts līdz pat 2 februārim, sanāk divi vai pat trīs mēneši. Padomāsim, kā mēs svinām laiku pēc Lieldienām? Vai mūsos paliek Lieldienu prieks līdz pat Vasarsvvētkiem un vēlāk - visu dzīvi? Nevēlos nostāties pret vietējām tradīcijām Latvijā, tomēr atcerēsimies, ka Baznīcas liturģijai ir sava gudrība un katrai vietējai tradīcijai ir jāizceļ Jēzus Kristus noslēpums un līdzsvaroti jāparāda visa Jēzus atnestā Labā Vēsts.
Abonēt:
Ziņas (Atom)