Jēzus izpratne Korānā un islāmā
Daudzi, izlasot šo virsrakstu
uzreiz padomās: „Kādēļ gan mums, katoļiem, ir jāinteresējas par islāmu?” Uzreiz
mēgināšu dot atbildes. Pirmkārt, islāms ir viena no lielākajām monoteiskām
reliģijām, kas šobrīd strauji attīstās, īpaši Eiropā un pakāpeniski arī Latvijā
mums nākas un nāksies saskarties ar šīs reliģijas sekotājiem. Otrkārt, ir
nepieciešams labāk pazīt islāma teoloģisko koncepciju kas skar kristietību, lai
saprastu, kā musulmaņi redz kristiešus un kā mums veidot dialogu ar viņiem.
Treškārt, ir jānodala islāms un tā sekotāji no fundamentālistiskiem un
radikāliem strāvojumiem, kuri reliģijas vārdā veic vardarbību un terorismu.
Šajā rakstā neskaidrošu islāma
izcelšanos un pamatpostulātus, tādēļ, ka šo informāciju var atrast viegli
interentā vai citā populārā un skaidrojošā literatūrā. Musulmaņi tic, ka viņi
ir Ābrahāma pēcteči un noslēdz vairākkārtēju atklāsmju sēriju, ko Dievs uzsāka
ar Ādamu. Islāms, ja tā var teikt sevī „iekļauj” visas iepriekšējās monoteiskās
reliģijas – jūdaismu un kristietību. Par islāma rašanos uzskata 610 gadu, kad
pravietis Muhameds saņēma pirmās atklāsmes no Allāha (Dieva vārds arābu
valodā). Musulmaņi tic, ka Ādams bija pirmais musulmanis un arī jūdos un kristiešus
mīt „apslēpts” islāms, tikai viņi paši to neapzinās. Musulmanis uz kristiešiem
un jūdiem raugās citādi nekā uz pārējiem „neticīgajiem”, jo kristieši un jūdi
ir Grāmatas reliģijas sekotāji. Musulmaņi tic, ka Dieva – Allāha priekšā
atrodas mūžīga Grāmata, kura vēstures gaitā pakāpeniski ir „atklājusies” –
sākumā kā Tora – Vecā Derība, vēlāk kā Evaņģēlijs -Jaunā Derība, tikai
musulmaņi uzskata, ka, gan jūdi, gan kristieši ir sakropļojuši un izmainījuši
Dieva sākotnējo vēsti. Un tad Dievs - Allāhs sūtīja vēsti – atklāsmi pravietim
Muhamedam un šī „patiesā” vēsts tad ir atrodama svētajā grāmatā – Korānā, kas,
viņuprāt, vispilnīgāk atspoguļo to Grāmatu, kura atrodas Allāha priekšā. Tātad,
islāms nenoliedz, nenosoda iepriekšējās atklāsmes un to praviešus – gan Vecajā
Derībā, gan Jaunajā Derībā, bet uzskata šīs atklāsmes par nepilnīgām.
Islāms ar vislielāko rūpību
sargā un aizstāv absolūto monoteismu – ideju par vienu un vienīgo Dievu. Līdz
ar to, islāmā Dievam nevar būt nekādi atribūti un inkarnācijas. Islāmā absolūti
nav pieņemama un izprotama ideja, doma par Dieva nākšanu pasaulē, jeb
iemiesošanos. Līdz ar to, islāmā Jēzus ir tikai un vienīgi Marijas dēls. Nevar
būt Dieva tēvišķība. Jēzus islāmā ir tikai un vienīgi Dieva radība. Korānā ir
atrodama 19. sūra (nodaļa), kura pilnībā ir veltīta Jēzum un Marijai (Islāmā viņus
sauc par Isā un Miriam). Islāms atzīst Jēzus pārdabisko ieņemšanu no Svētā Gara
(Bezvainīgā Ieņemšana), jo tas saskan ar islāma koncepciju, ka Jēzum nav tēva.
Korānā 23 reizes varam atrast, ka Jēzus ir Marijas dēls. Muhameds akceptē
Marijas svētumu, kas sagatavo Jēzus nākšanu, viņi abi ir iekļauti Bībeles
lielajā geneoloģijā. Islamā nav Kristus (svaidītais Mesija). Jēzus ir tikai un
vienīgi pravietis. Korānā sūras (nodaļas), kas veltītas Jēzum un Marijai ir
vienādā skaitā. Islāms negodina Jēzu un Mariju, jo tie viņiem ir tikai un
vienīgi cilvēki. Jēzus pats nezina savu tēvu, Korānā tas nav pieminēts un Jēzus
arī nav pat Jāzepa dēls. Islāmā tā ir „tabū” tēma. Musulmaņi īpaši pārmet svētajam
Pāvilam, ka viņš vēlāk esot izkropļojis tīro, islamisko vēsti par Jēzu un to
hellenizējis un izstrādājis Jēzus dievišķības koncepciju. Gan Muhamedam, gan
Jēzum nav tēva. Jēzus Korānā tiek saukts par Allāha kalpu – tas, kurš ir saņēmis Grāmatu un ir piemērs visiem
Izraēļa sekotājiem. Korānā Jēzus ir mesija, bet tikai tādā nozīmē, kā
svētceļnieks, kā tas, kurš ir ceļojis uz Meku. Korāns atzīst, ka Jēzus veica
brīnumus, dziedināja, sludināja. Atzīst, ka Jēzum nav grēku.
Par Latvijas Kristīgo radio!
Dažas dienas iepriekš, intereses pēc paklausījos kādu raidījumu Latvijas Kristīgajā radio. Jau sen neeju uz šo radio un neklausos to. Diemžēl atkal dzirdēju ķengas un izsmieklu par Katoļu Baznīcu un tās ticības patiesībām. Ja notiktu konstruktīva un mīlestībā balstīta diskusija, varētu to gan klausīties, gan arī pieņemt to un pat piedalīties. Diemžēl, LKR "politika" ir vērsta uz to, lai ar populismu un "viedokļu sadursmēm" vairotu lētu popularitāti un grautu kristiešu vienotību Latvijā. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas Kristīgais radio ir viena cilvēka projekts un tam nav nekāda sakara ar Romas Katolisko Baznīcu. Visi viedokļi kas izskan šajā radio atspoguļo vai nu paša LKR direktora personīgo viedokli vai arī tā cilvēka, kurš uzstājas šajā radio.
Atkarība! Kā tikt vaļā?
Vēlos izstāstīt efektīvu veidu, kā cīnīties ar atkarībām. Dažādu veidu. Negarantēju ka viennozīmīgi palīdzēs, tomēr ir daudz cilvēki, kas liecina ka palīdzēja. Kā ir jārīkojas?
Vispirms ir jākļūst par katoli. Ir jāiziet pieaugušo iesvētes kursi, jeb pirmās Komūnijas apmācība, kristības un pirmā Svētā Komūnija (iesvēte). Tad notiek arī pirmā grēksūdze. Un pēc tam vajag iet bieži pie priestera uz privāto grēksūdzi, Ja nepieciešams, kaut katru dienu, pēc katras reizes, kad pakrītam atkarībā. Grēksūdzē visu vaļsirdīgi izstāstam priesterim un saņemam grēku piedošanu. Ļaunais gars centīsies mums iegalvot, ka mēs rīkojamies muļķīgi, jo sanāk tā, ka mēs varbūt no rīta izsūdzam grēkus un tad atkal iekrītam atkarībā. Tomēr nevajadzēti ticēt šiem sātana meliem, bet gan drosmīgi doties tikai tālāk uz grēksūdzi.
Kā tikt pie priestera uz grēksūdzi? Katoļu Baznīcā Latvijā ir sena un skaista tradīcija, ka priesteris ir pieejams grēksūdzes krēslā, jeb biktskrēslā pirms katras svētās Mises vismaz 15-30.minūtes. Tajās baznīcās, kur dievkalpojumi notiek katru dienu un Rīgā tas pat ir divas reizes dienā - no rīta un vakarā, šādas grēksūdzes iespējas ir ļoti plašas. Izmantosim šo iespēju un ar Dieva žēlastības atbalstu ir iespējams jebkuru atkarību uzveikt.
Šeit var atrast sarakstu ar dievkalpojumu laikiem: http://katolis.lv/baznica-latvija/diecezes-un-draudzes/rigas-arhidieceze.html
Vispirms ir jākļūst par katoli. Ir jāiziet pieaugušo iesvētes kursi, jeb pirmās Komūnijas apmācība, kristības un pirmā Svētā Komūnija (iesvēte). Tad notiek arī pirmā grēksūdze. Un pēc tam vajag iet bieži pie priestera uz privāto grēksūdzi, Ja nepieciešams, kaut katru dienu, pēc katras reizes, kad pakrītam atkarībā. Grēksūdzē visu vaļsirdīgi izstāstam priesterim un saņemam grēku piedošanu. Ļaunais gars centīsies mums iegalvot, ka mēs rīkojamies muļķīgi, jo sanāk tā, ka mēs varbūt no rīta izsūdzam grēkus un tad atkal iekrītam atkarībā. Tomēr nevajadzēti ticēt šiem sātana meliem, bet gan drosmīgi doties tikai tālāk uz grēksūdzi.
Kā tikt pie priestera uz grēksūdzi? Katoļu Baznīcā Latvijā ir sena un skaista tradīcija, ka priesteris ir pieejams grēksūdzes krēslā, jeb biktskrēslā pirms katras svētās Mises vismaz 15-30.minūtes. Tajās baznīcās, kur dievkalpojumi notiek katru dienu un Rīgā tas pat ir divas reizes dienā - no rīta un vakarā, šādas grēksūdzes iespējas ir ļoti plašas. Izmantosim šo iespēju un ar Dieva žēlastības atbalstu ir iespējams jebkuru atkarību uzveikt.
Šeit var atrast sarakstu ar dievkalpojumu laikiem: http://katolis.lv/baznica-latvija/diecezes-un-draudzes/rigas-arhidieceze.html
Vai var pierādīt, un ja jā, tad kā – ka Dievs eksistē?
Varam teikt, ka ikviens cilvēks pēc savas dabas ir reliģiska būtne. Tas nozīmē, ka „vēstures gaitā, līdz pat mūsdienām cilvēki dažādos veidos ir izteikuši Dieva meklējumus – gan ticējumos, gan reliģiskas dabas darbībās.” Tomēr visi šie meklējumi no cilvēka „prasa īstu prāta piepūli, taisnu gribas spēju, „taisnu sirdi”, kā arī citu cilvēku liecību, kuri mācītu viņam meklēt Dievu.” Tātad cilvēks ar sava prāta dabisko gaismu, izejot no radītām lietām var iepazīt Dievu kā visu lietu pirmsākumu un galamērķi. Bez šīs spējas, saka katehisms, cilvēks nevarētu pieņemt Dieva Atklāsmi.
Cilvēks, kurš ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības ir spējīgs un atrod noteiktus ceļus, lai nonāktu pie Dieva pazīšanas. Tos sauc par „Dieva esamības pierādījumiem”, taču tie nav veidoti kā dabaszinātniski pierādījumi, bet gan kā „saskanīgi un pārliecinoši argumenti”, kas palīdz sasniegt īstu pārliecību, ka Dievs ir. Šos pierādījumus savā laikā izstrādāja svētais Akvīnas Toms un publicēja savā slavenajā darbā Teoloģijas Summa (Summa Theologiae). Kādi ir šie Dieva esamības pierādījumi?
Sākuma punkts šiem ceļiem pie Dieva ir visa radība – materiālā pasaule un cilvēka persona. Pasaulē viss ir kustībā, līdz ar to ir jābūt kādam „nekustīgajam Kustinātājam” (pēc Aristoteļa). Pierādījumus iedala trijās daļās – metafiziskie, fiziskie un morāliskie.
Metafiziskie:
1. Izejot no kustības pasaulē. Ir jābūt kādam „nekustīgam Kustinātājam”;
2. No pasaules esamības. Ja ir radība, ir jābūt Radītājam;
3. Pašas par sevi radītās būtnes nav nepieciešamas, bet viņas var eksistēt un var neeksistēt. Līdz ar to ir jābūt kādai Būtnei, kas ir absolūti nepieciešama (argumentum ex contingentia rerum);
4. Radītās būtnes ir radītas dažādās pakāpēs. Cilvēks ir radības „kronis”;
5. No patiesības pazīšanas. Ir jābūt Būtnei, kas ir patiesības Pilnība.
Fiziskie:
1. No mērķtiecības dabā;
2. No entropijas likuma dabā;
3. No pirmās dzīvības izcelšanās dabā;
4. No brīnumiem pasaulē;
5. No mesiānisko pravietojumu piepildīšanos Jēzus Kristus personā.
Morāliskie:
1. No visu cilvēku alkām pēc laimes;
2. No visu cilvēku pārliecības, ka labais ir darāms, bet ļaunais nē;
3. No visu tautu pārliecības par Dieva esamību;
Noslēgumā vēlos teikt, ka šie pierādījumi tikai apliecina to, ka ir Dievs, tomēr ir „nepieciešams, lai Dieva Atklāsme apgaisnotu cilvēku ne tikai tajās lietās, kas pārspēj viņa sapratni, bet arī par „reliģiskajām un morāliskajām patiesībām, kas pašas par sevi nav prātam nepieejamas.”, un lai „situācijā, kurā šobrīd atrodas cilvēce, visi tās varētu pazīt bez grūtībām, pilnīgi droši un bez maldu piejaukuma” (Vatikāna I koncils, Dogm. konst. Dei Filius).
Sagatavoja pr. Ilmārs Tolstovs, speciāli “Katoļu Baznīcas Vēstnesis (www.kbvestnesis.lv),
izmantojot Katoliskās Baznīcas Katehismu un pr. O. Daļecka „Teodicejas” kursa materiālus.
Cilvēks, kurš ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības ir spējīgs un atrod noteiktus ceļus, lai nonāktu pie Dieva pazīšanas. Tos sauc par „Dieva esamības pierādījumiem”, taču tie nav veidoti kā dabaszinātniski pierādījumi, bet gan kā „saskanīgi un pārliecinoši argumenti”, kas palīdz sasniegt īstu pārliecību, ka Dievs ir. Šos pierādījumus savā laikā izstrādāja svētais Akvīnas Toms un publicēja savā slavenajā darbā Teoloģijas Summa (Summa Theologiae). Kādi ir šie Dieva esamības pierādījumi?
Sākuma punkts šiem ceļiem pie Dieva ir visa radība – materiālā pasaule un cilvēka persona. Pasaulē viss ir kustībā, līdz ar to ir jābūt kādam „nekustīgajam Kustinātājam” (pēc Aristoteļa). Pierādījumus iedala trijās daļās – metafiziskie, fiziskie un morāliskie.
Metafiziskie:
1. Izejot no kustības pasaulē. Ir jābūt kādam „nekustīgam Kustinātājam”;
2. No pasaules esamības. Ja ir radība, ir jābūt Radītājam;
3. Pašas par sevi radītās būtnes nav nepieciešamas, bet viņas var eksistēt un var neeksistēt. Līdz ar to ir jābūt kādai Būtnei, kas ir absolūti nepieciešama (argumentum ex contingentia rerum);
4. Radītās būtnes ir radītas dažādās pakāpēs. Cilvēks ir radības „kronis”;
5. No patiesības pazīšanas. Ir jābūt Būtnei, kas ir patiesības Pilnība.
Fiziskie:
1. No mērķtiecības dabā;
2. No entropijas likuma dabā;
3. No pirmās dzīvības izcelšanās dabā;
4. No brīnumiem pasaulē;
5. No mesiānisko pravietojumu piepildīšanos Jēzus Kristus personā.
Morāliskie:
1. No visu cilvēku alkām pēc laimes;
2. No visu cilvēku pārliecības, ka labais ir darāms, bet ļaunais nē;
3. No visu tautu pārliecības par Dieva esamību;
Noslēgumā vēlos teikt, ka šie pierādījumi tikai apliecina to, ka ir Dievs, tomēr ir „nepieciešams, lai Dieva Atklāsme apgaisnotu cilvēku ne tikai tajās lietās, kas pārspēj viņa sapratni, bet arī par „reliģiskajām un morāliskajām patiesībām, kas pašas par sevi nav prātam nepieejamas.”, un lai „situācijā, kurā šobrīd atrodas cilvēce, visi tās varētu pazīt bez grūtībām, pilnīgi droši un bez maldu piejaukuma” (Vatikāna I koncils, Dogm. konst. Dei Filius).
Sagatavoja pr. Ilmārs Tolstovs, speciāli “Katoļu Baznīcas Vēstnesis (www.kbvestnesis.lv),
izmantojot Katoliskās Baznīcas Katehismu un pr. O. Daļecka „Teodicejas” kursa materiālus.
Abonēt:
Ziņas (Atom)