Augsti godājamie Latvijas bīskapi, cienījamie priesteri un diakoni, dārgā Dieva Tauta!
Dieva žēlsirdības Jubilejas gada noslēgumā un mūsu Kunga Jēzus Kristus Vispasaules Karaļa svētkos Jums, brāļi priesterībā, un ar Jūsu starpniecību visiem Jūsu draudžu ticīgajiem vēlos pateikties par to mīlestību un upurgatavību, kādu mēs ik dienas piedzīvojam, atrodoties Rīgas Garīgajā seminārā.
Kristus Karaļa svētki mums atgādina, ka Viņa valstību nav iespējams ievietot šaurajos šīs pasaules rāmjos. Tā nav valstība, kurā cilvēks tiek vērtēts pēc sabiedriskā stāvokļa, ieņemamā amata, mantiskās situācijas vai jebkuras citas – lai arī kāda tā būtu – pārejošas vērtības, kas cilvēku dara lielu pasaules, bet ne Dieva priekšā. Kungs Jēzus, pacelts Krusta kokā, atklāj Dieva Tēva bezgalīgo mīlestību pret katru cilvēku. Tik ļoti Dievs mūs ir mīlējis, ka atdeva savu vienpdzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, iemantotu mūžīgo dzīvi. Jēzus Kristus ciešanās Kalvārijas kalnā apzināmies savu vērtību pie Dieva, jo tieši Krustā saskatām visizteiksmīgāko un visskaistāko Dieva Dēla atbildi uz visiem mūsu jautājumiem.
Kristus valstības spēks ir mīlestībā. Kungs Jēzus nevienu nevēlas uzveikt ar varu, bet gan sev un savai valstībai vēlas katru cilvēku iemantot ar mīlestību. Jēzus Kristus savu valstību neceļ uz citu, bet gan savām izlietajām asinīm, kas par mums un par daudziem tika izlietas. Un tos, kuri pieder Viņa valstībai, Pestītājs apdāvina ar garīgiem labumiem, kuri nekad nebeidzas, bet pastāv mūžīgi, jo Viņa karaliskā vara sniedzas mūžībā; tā nepazīst ne laika, ne šīs pasaules robežas.
Robežas nepazīst arī Dieva žēlsirdība. Dieva žēlsirdības Jubilejas gada sākumā pāvests Francisks uzsvēra, ka Baznīcai ir ļoti nepieciešams šis notikums. Pāvests teica, ka mūsu dienās, dziļo pārmaiņu laikā, Baznīca ir aicināta veikt savu ieguldījumu, parādot Dieva klātbūtnes un tuvuma zīmes pasaulē (sk. Pāvesta Franciska katehēze 2015. g. 9. decembrī). Mums, Rīgas Garīgā semināra vadībai un audzēkņiem, šādas Dieva klātbūtnes zīmes, neapšaubāmi, ir Jūsu, cienījamie brāļi priesterībā, un ticīgās tautas lūgšanas nodomā par aicinājumiem un visās citās semināra vajadzībās, kā arī Jūsu ziedojumi, par kuriem esam bezgala pateicīgi. Ļoti labi apzināmies, ka, pateicoties Jūsu sirds dāsnumam, spējam pastāvēt un pieaugot gudrībā un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem. Lai Dievs Jūs simtkārtīgi atalgo!
Šogad semināra vadībā ir notikušas būtiskas izmaiņas: pēc sešiem spraigā darbā pavadītiem gadiem savu kalpojumu rektora amatā pabeidza priesteris Pauls Kļaviņš. Sakām viņam lielu paldies par rūpēm jaunās priesteru paaudzes sagatavošanā vairāku gadu garumā. Garīgā tēva pienākumi šogad tika uzticēti kapucīnu tēvam Staņislavam Kovaļskim OFMCap, bet inspektors jau otro gadu ir priesteris Ilmārs Tolstovs. Kā rektors varu apliecināt, ka semināra vadība apzinās gan Latvijas bīskapu mums parādīto uzticību, gan arī lielo atbildību Dieva un visas Baznīcas priekšā par jauno Kristus priesteru formāciju un sagatavošanu, kas mums ir uzticēta.
Lai gan semināristu skaits nav liels un vienmēr varētu vēlēties vairāk, par skaitu daudz svarīgāka ir jauno priesteru sagatavošanas kvalitāte. Tāpēc audzināšanas procesā tiek cienītas un respektētas Rīgas Garīgā semināra tradīcijas un vēsture, kas sniedzas teju simts gadu senā pagātnē. Garīgais seminārs savā pastāvēšanas vēsturē Latvijas Baznīcai ir devis daudz labu, svētu priesteru. Tāpēc arī tagad audzināšanas procesam tiek piešķirta liela nozīme gan garīgajā un pastorālajā dzīvē, gan intelektuālajā un cilvēciskajā jomā. Pateicoties tam, kā arī Jūsu lūgšanām un materiālajam atbalstam, katru gadu Garīgais seminārs Latvijas Baznīcai dod gan jaunus priesterus, gan diakonus, liecinot, ka seminārs kā priesteru formācijas vieta ir ne tikai nepieciešama, bet arī auglīga.
Nav iespējams pārvērtēt arī šī gada augusta pirmās svētdienas ziedojumu nozīmi semināra vajadzībām. Pateicoties tiem, mēs veiksmīgi esam uzsākuši mācību gadu. Seminārā jau ilgstoši kalpo daudzi mācību spēki, taču tiek uzaicināti arī jauni pasniedzēji. Esam pateicīgi, ka ar topošajiem priesteriem viņi dalās ne tikai savās zināšanās, bet arī ticības un garīgās dzīves pieredzē. Paralēli ikdienas lūgšanu dzīvei un zināšanu apguvei semināristiem ir iespēja gūt arī pastorālā darba iemaņas. Rūpēs par semināra audzēkņu sadzīves apstākļiem esam laicīgi uzsākuši apkures sezonu un veikuši kosmētisko remontu divās semināristu dzīvojamās telpās. Esam pabeiguši kārtējo posmu semināra parka labiekārtošanā. Šos darbus turpināsim arī pavasarī, jo, kā zināms, arī apkārtējai videi ir liela loma cilvēka audzināšanā.
Tradicionāli arī Kristus Karaļa svētkos Latvijas dievnamos tiek vākti ziedojumi Rīgas Garīgā semināra uzturēšanai. Jau tagad sakām paldies par Jūsu sirds dāsnumu un lūgšanām semināra vajadzībās, it īpaši garajā un bargajā ziemas – tātad arī apkures – sezonā. No savas puses vēlamies pateikties par katru mīlestības izpausmi, paturot Jūs savās ikdienas lūgšanās un katra mēneša otrajā sestdienā plkst. 7.15 semināra kapelā svinot Svēto Misi nodomā par mūsu labdariem - par visiem, kas ar savām lūgšanām un ziedojumiem – ne tikai naudas izteiksmē, bet arī ar rudens veltēm – uztur semināru.
Lai šī pēdējā liturģiskā gada svētdiena un Dieva žēlsirdības Jubilejas gada noslēgums vairo mūsu ticību, nostiprina cerību un iededz kvēlu mīlestību uz mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu Vispasaules Karali!
Paliekot vienots lūgšanā, RGS rektors t. Imants Medveckis MIC
Pārpublicēts no www.radieceze.lv
Ko nozīmē būt Latvijas patriotam?
Sirsnīgi sveicu visus Latvijas valsts proklamēšanas 98.gadadienā. Ko nozīmē būt valsts patriotam?
1. Ticēt Dievam, jo mūsu himna sakas ar vārdiem - Dievs, svētī Latviju!
2. Savu ticību praktizēt, ejot uz dievnamu, lūdzoties un nebaidoties to parādīt arī publiski.
3. Mēģināt savā dzīvē īstenot Jēzus visaugstāko bausli - mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko.
4. Kurš ir mans tuvākais - jebkurš cilvēks, neatkarīgi no ticības, tautības, rases, u.c.
5. Censties ievērot 10 Dieva baušļus:
ES ESMU KUNGS, TAVS DIEVS.
1. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.
2. Tev nebūs Dieva, tava Kunga, vārdu nelietīgi lietot.
3. Tev būs svēto dienu svētīt.
4. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti.
5. Tev nebūs nokaut.
6. Tev nebūs laulību pārkāpt.
7. Tev nebūs zagt.
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
9. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.
10. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam.
1. Ticēt Dievam, jo mūsu himna sakas ar vārdiem - Dievs, svētī Latviju!
2. Savu ticību praktizēt, ejot uz dievnamu, lūdzoties un nebaidoties to parādīt arī publiski.
3. Mēģināt savā dzīvē īstenot Jēzus visaugstāko bausli - mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko.
4. Kurš ir mans tuvākais - jebkurš cilvēks, neatkarīgi no ticības, tautības, rases, u.c.
5. Censties ievērot 10 Dieva baušļus:
ES ESMU KUNGS, TAVS DIEVS.
1. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.
2. Tev nebūs Dieva, tava Kunga, vārdu nelietīgi lietot.
3. Tev būs svēto dienu svētīt.
4. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti.
5. Tev nebūs nokaut.
6. Tev nebūs laulību pārkāpt.
7. Tev nebūs zagt.
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
9. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.
10. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam.
6. Mīlēt savu valsti, censties uzticīgi ievērot tās likumus un noteikumus.
7. Pēc iespējas palikt Latvijā un ar savu klātbūtni darīt to labāku.
8. Neauglīgi nekritizēt valsts priekšstāvjus, bet par tiem lūgt Dievu. Ja kritika, tad tikai konstruktīva.
9. Pašiem aktīvi iesaistīties sabiedriski - politiskajos procesos, lai padarītu mūsu valsti labāku.
10. Lepoties ar savu valsti.
Dievs, svētī Latviju!
Melu vai patiesības detektors?
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Avots:http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/vai-saistiba-ar-trampa-uzvaru-vike-freiberga-saka-taisnibu-par-asv-ekonomikas-slikto-stavokli.a209837/?utm_source=facebook&utm_campaign=news&utm_medium=admin
Pavisam nesen lasīju slavenu pāvesta Benedikta XVI grāmatu "Ievads kristietībā", kuru viņš sarakstīja vēl 60'jos gados un kura tulkota daudzās pasaules valodās un ir viņa viena no populārakajām grāmatām. Šajā grāmatā viņš analizē, kā sabiedrībā sākās t.s. historicisma laikmets, kad "fakts", jeb pierādījums nostājās gandrīz Dieva vietā un kļuva par visu lietu atskaites punktu. Ja pirmsapgaismības laikā valdīja magiskā domāšana, kas bija vairāk atrauta no realitātes, tad šobrīd viss tiek noreducēts līdz zinātniskai pieejai, izslēdzot jebkādu metafiziku, līdz ar to sašaurinot un reducējot patiesības jēdzienu līdz pierādījumam. Runājot filozofiskā valodā, tad fenomens kļūst būtiskāks par nomenu, fakts kļūst par galējo atskaites punktu. Šo mūsdienu "herēzi" sauc par historicismu un paskatīsimies, kā tad šis historicisms ir radies.
Sākotnēji šīs idejas attīstīja tādi domātāji, kā Dž. Viko (1688-1744), tad Dekarts, Kants un Hēgelis. Pakāpeniski notika paradigmas maiņa - no sholastiskā "Verum est ens" - esamība ir patiesība, uz "Verum quia factum" - patiesība ir tas, kas tiek radīts. Līdz ar to, par patiesību kļūst tas, ko mēs paši esam radījuši, nevis tas, kas tā patiesībā ir. Līdz ar to tika pielikts punkts senajai metahizikai un tika likti pamati jaunā laikmeta garam. Dekarts šo domu attīstīja tālāk, uzsverot, ka tikai un vienīgi matemātika ir uzticams (drošticams) avots visam tam, ko mēs domājam un saprotam. Patiesas zināšanas ir tikai tās, ko mēs paši esam pārbaudījuši un pat arī paši uzkonstruējuši. Ja agrāk patiesība izrietēja no esamības, tad tagad patiesība izriet no faktiskuma. Patiess ir tikai tas, kas ir iepazīstams. Tas ko es nepazīstu, piemēram Dievs, metafiziskās patiesības u.c. pēc šī jaunā domāšanas modeļa ir nepatiesas. Sākas "fakta" valdīšanas laikmets. Vēsture kopā ar matemātiku kļuva par vienīgajām "īstajām" zinātnēm. Pēc Hēgeļa un Marksa filozofiskajiem uzskatiem visa pasaule vairs nav radības mājoklis, bet gan nemitīgs evolūcijas process, kura virzītājspēks sakņojas pašās radībās. Šis domāšanas virziens tālāk rezultējas ar uzskatu - "Verum quia faciendum" - patiesība, ko veido cilvēks ar savu darbu, tehniku. Beigu beigās arī fakts zaudē savu nozīmi un spēku, jo nākamais fakts apgāž iepriekšējo un nav vairs neviena atskaites punkta uz ko paļauties. Faktam, kuram vajadzēja kļūt par "dievu" un galējo atskaites punktu, vairs tāds nav, jo mūsdienu straujajā informācijas plūsmas laikmetā vairs nav iespējams izsekot tam, kurš fakts tad ir īsts un patiess un kurš nav. Fakts pats izslīd no mūsu rokām, kā jūrmalas smiltis interpretāciju okeānā.
Noslēgums
LSM melu detektors ne tikai maldina Latvijas sabiedrību, sakot, ka patiesība ir tā, ko var pierādīt. Vēl vairāk - balstoties šādā maldīgā ideoloģijā tiek apmeloti cilvēki, kuru interpretācija, kaut arī nav tiešā veidā balstīta zināmos faktos, tomēr var būt par noderīga un pat pravietiska. Daudzi cilvēki vēl komunistu valdīšanas gados paredzēja (un viņiem nebija tiešu faktu un statistisku tabulu) padomju impērijas sabrukumu. Ja toreiz būtu darbojies tāds LSM melu detektors, tad šie "pravietiskie" cilvēki tiktu iekļauti kategorijā - tukšas pļāpas, jo tiešu faktisku pierādījumu tam, ka padomju impērija sabruks, tiem nebija. Bet šādu pravietisku cilveku domāšanas tajos laikos daudziem deva cerības uz iespējamu sistēmas maiņu nāktonē. Ir ļoti jāuzmanās patiesības jēdzienu iekļaut tikai statistiskos faktos, jo pēc neilga laika šie "fakti" jaut tiks apgāzti ar jauniem faktiem un jauniem statistiskiem pētījumiem. Un kā pierādīja gan Brexit gan D. Trampa ievēlēšana, ne vienmēr statistika un socioloģija ir tas "patiesības arbitrs" un galējais atskaites punkts, lai meklētu un atrastu patiesību. Cienu LSM žurnālistu patiesības meklējumus, tomēr no savas puses vēlētos daudzpusīgāku un profesionalāku pieeju šiem jautājumiem, neizslēdzot arī garīgo un kristīgo dimensiju.
Skaisti izskatās, bet varbūt arī šis melu detektors ir tikai un vienīgi tukšas pļāpas?
Avots: Joseph Cardinal Ratzinger. "Introduction to Christianity". Ignatiuspress. 2004.
Sākotnēji šīs idejas attīstīja tādi domātāji, kā Dž. Viko (1688-1744), tad Dekarts, Kants un Hēgelis. Pakāpeniski notika paradigmas maiņa - no sholastiskā "Verum est ens" - esamība ir patiesība, uz "Verum quia factum" - patiesība ir tas, kas tiek radīts. Līdz ar to, par patiesību kļūst tas, ko mēs paši esam radījuši, nevis tas, kas tā patiesībā ir. Līdz ar to tika pielikts punkts senajai metahizikai un tika likti pamati jaunā laikmeta garam. Dekarts šo domu attīstīja tālāk, uzsverot, ka tikai un vienīgi matemātika ir uzticams (drošticams) avots visam tam, ko mēs domājam un saprotam. Patiesas zināšanas ir tikai tās, ko mēs paši esam pārbaudījuši un pat arī paši uzkonstruējuši. Ja agrāk patiesība izrietēja no esamības, tad tagad patiesība izriet no faktiskuma. Patiess ir tikai tas, kas ir iepazīstams. Tas ko es nepazīstu, piemēram Dievs, metafiziskās patiesības u.c. pēc šī jaunā domāšanas modeļa ir nepatiesas. Sākas "fakta" valdīšanas laikmets. Vēsture kopā ar matemātiku kļuva par vienīgajām "īstajām" zinātnēm. Pēc Hēgeļa un Marksa filozofiskajiem uzskatiem visa pasaule vairs nav radības mājoklis, bet gan nemitīgs evolūcijas process, kura virzītājspēks sakņojas pašās radībās. Šis domāšanas virziens tālāk rezultējas ar uzskatu - "Verum quia faciendum" - patiesība, ko veido cilvēks ar savu darbu, tehniku. Beigu beigās arī fakts zaudē savu nozīmi un spēku, jo nākamais fakts apgāž iepriekšējo un nav vairs neviena atskaites punkta uz ko paļauties. Faktam, kuram vajadzēja kļūt par "dievu" un galējo atskaites punktu, vairs tāds nav, jo mūsdienu straujajā informācijas plūsmas laikmetā vairs nav iespējams izsekot tam, kurš fakts tad ir īsts un patiess un kurš nav. Fakts pats izslīd no mūsu rokām, kā jūrmalas smiltis interpretāciju okeānā.
Noslēgums
LSM melu detektors ne tikai maldina Latvijas sabiedrību, sakot, ka patiesība ir tā, ko var pierādīt. Vēl vairāk - balstoties šādā maldīgā ideoloģijā tiek apmeloti cilvēki, kuru interpretācija, kaut arī nav tiešā veidā balstīta zināmos faktos, tomēr var būt par noderīga un pat pravietiska. Daudzi cilvēki vēl komunistu valdīšanas gados paredzēja (un viņiem nebija tiešu faktu un statistisku tabulu) padomju impērijas sabrukumu. Ja toreiz būtu darbojies tāds LSM melu detektors, tad šie "pravietiskie" cilvēki tiktu iekļauti kategorijā - tukšas pļāpas, jo tiešu faktisku pierādījumu tam, ka padomju impērija sabruks, tiem nebija. Bet šādu pravietisku cilveku domāšanas tajos laikos daudziem deva cerības uz iespējamu sistēmas maiņu nāktonē. Ir ļoti jāuzmanās patiesības jēdzienu iekļaut tikai statistiskos faktos, jo pēc neilga laika šie "fakti" jaut tiks apgāzti ar jauniem faktiem un jauniem statistiskiem pētījumiem. Un kā pierādīja gan Brexit gan D. Trampa ievēlēšana, ne vienmēr statistika un socioloģija ir tas "patiesības arbitrs" un galējais atskaites punkts, lai meklētu un atrastu patiesību. Cienu LSM žurnālistu patiesības meklējumus, tomēr no savas puses vēlētos daudzpusīgāku un profesionalāku pieeju šiem jautājumiem, neizslēdzot arī garīgo un kristīgo dimensiju.
Skaisti izskatās, bet varbūt arī šis melu detektors ir tikai un vienīgi tukšas pļāpas?
Avots: Joseph Cardinal Ratzinger. "Introduction to Christianity". Ignatiuspress. 2004.
Vai tuvojas pasaules gals?
Jautājums: Gribu noskaidrot, kas ir Dzīvā Dieva Zīmogs (Sigillum Dei Divi), lapiņas ar tekstu, ko izdala svētceļojuma dalībniekiem, piesakot, ka šis teksts jātur mājas, dzīvokļa logā kā aizsardzības līdzeklis. Tekstā teikts: „Šī lūgšana ir Dieva Tēva dāvana bez maksas dota pravietim Marijai Dieva Žēlsirdībai, lai aizsargātu Dieva bērnus...” Vai tam ir kāda saistība ar apustuļa Jāņa atklāsmes grāmatā (Atkl 7,2-4.9-14) teikto: „Viņam bija dzīvā Dieva zīmogs un viņš sauca skaļā balsī četriem eņģeļiem... kamēr mēs nebūsim apzīmogojuši mūsu Dieva kalpus uz viņu pieres." Pateicos par atbildi.
2013.gadā laikrakstā "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" bija publicēts katoļa, itāļu sociologa Masimo Introviņje no Itālijas raksts „Viltus gaišreģe pret pāvestu Francisku”. Tajā autors izskaidroja šos jautājumus. Īsumā būtiski uzsvērt, ka Īrijā, no kurienes Marija no Dievišķās žēlsirdības it kā nāk, daudzi šaubās, vai vispār šāda sieviete eksistē, un ir pārliecināti, ka tā ir anonīmu personu grupa, kas izplata atklāsmes Marijas no Dievišķās žēlsirdības vārdā.
M. Introviņje skaidro, ka Marijas no Dievišķās žēlsirdības vēstījumu saturs ir veidots klasiskā millenārisma formā. Millenārisma virziena pārstāvji apgalvo, ka ļoti sīki pārzina, kā un nereti arī kad būs laiku beigas. Šo virzienu Katoliskās Baznīcas katehisms dēvē par „nākotnes valstības viltojumu”, jo neviens nevar zināt „ne dienu, ne stundu” (Mt 25, 13), ne arī veidu, kā tas precīzi notiks. M. Introviņje uzsver, ka Baznīca šādu doktrīnu nosoda un neatzīst.
„Dzīvā Dieva zīmogs” un tam pievienotā lūgšana šajās viltus atklāsmēs tiek pasniegta kā veids, kas cilvēkam nodrošinās dievišķu aizsardzību Lielo pārbaudījumu laikā. Tas saskaņā ar Marijas no Dieva žēlsirdības sludināto notiks 2016. gada maijā.
Priesteris Ilmārs Tolstovs, atsaucoties uz Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju "Dei Verbum" un Katoliskās Baznīcas katehismu, skaidro, ka jaunas atklāsmes vairs nebūs, un mums ir jāpietiek ar to Atklāsmi, ko atnesa Jēzus Kristus. "Kristīgā pestīšanas kārtība, proti, jaunā un galīgā derība, nekad nebeigsies, un mums nav jāgaida vairs nekāda jauna publiska Atklāsme pirms mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanās godībā." (DV 4; KBK 66)
Pārpublicēts no www.kbvestnesis.lv Nr.22(502) 2014. gada 22. novembris
http://www.kbvestnesis.lv/index.php/garigai-dzivei/lasitajs-jauta/1778-velreiz-par-viltus-atklasmem
2013.gadā laikrakstā "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" bija publicēts katoļa, itāļu sociologa Masimo Introviņje no Itālijas raksts „Viltus gaišreģe pret pāvestu Francisku”. Tajā autors izskaidroja šos jautājumus. Īsumā būtiski uzsvērt, ka Īrijā, no kurienes Marija no Dievišķās žēlsirdības it kā nāk, daudzi šaubās, vai vispār šāda sieviete eksistē, un ir pārliecināti, ka tā ir anonīmu personu grupa, kas izplata atklāsmes Marijas no Dievišķās žēlsirdības vārdā.
M. Introviņje skaidro, ka Marijas no Dievišķās žēlsirdības vēstījumu saturs ir veidots klasiskā millenārisma formā. Millenārisma virziena pārstāvji apgalvo, ka ļoti sīki pārzina, kā un nereti arī kad būs laiku beigas. Šo virzienu Katoliskās Baznīcas katehisms dēvē par „nākotnes valstības viltojumu”, jo neviens nevar zināt „ne dienu, ne stundu” (Mt 25, 13), ne arī veidu, kā tas precīzi notiks. M. Introviņje uzsver, ka Baznīca šādu doktrīnu nosoda un neatzīst.
„Dzīvā Dieva zīmogs” un tam pievienotā lūgšana šajās viltus atklāsmēs tiek pasniegta kā veids, kas cilvēkam nodrošinās dievišķu aizsardzību Lielo pārbaudījumu laikā. Tas saskaņā ar Marijas no Dieva žēlsirdības sludināto notiks 2016. gada maijā.
Priesteris Ilmārs Tolstovs, atsaucoties uz Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju "Dei Verbum" un Katoliskās Baznīcas katehismu, skaidro, ka jaunas atklāsmes vairs nebūs, un mums ir jāpietiek ar to Atklāsmi, ko atnesa Jēzus Kristus. "Kristīgā pestīšanas kārtība, proti, jaunā un galīgā derība, nekad nebeigsies, un mums nav jāgaida vairs nekāda jauna publiska Atklāsme pirms mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanās godībā." (DV 4; KBK 66)
Pārpublicēts no www.kbvestnesis.lv Nr.22(502) 2014. gada 22. novembris
http://www.kbvestnesis.lv/index.php/garigai-dzivei/lasitajs-jauta/1778-velreiz-par-viltus-atklasmem
Žēlsirdības gada noslēgums Aglonā!
2015. gada 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, pāvests Francisks ar bullu "Misericordiae Vultus" un Svēto durvju atvēršanu izsludināja Žēlsirdības ārkārtas Jubilejas gadu, kas noslēgsies šī gada 20. novembrī, Kristus Vispasaules Karaļa svētkos.
Šī gada devīze bija "Žēlsirdīgi kā Tēvs", kas ņemta no līdzības par pazudušo dēlu un tēvu, kurš dēlu žēlsirdīgi atkal uzņēma mājās, neskatoties uz viņa pagātnes kļūdām. Šajā gadā pāvests aicināja pievērst īpašu vērību žēlsirdībai gan citam pret citu, gan arī pret radīto pasauli kopumā.
Latvijas Baznīcā Žēlsirdības gada noslēgšana notiks 2016. gada 21. novembrī, pirmdien, Aglonas bazilikā pulksten 12:00. Svēto Misi svinēs apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, Latvijas bīskapi, priesteri.
Draudžu ticīgie aicināti piedalīties šajā dievkalpojumā, lai kopīgi pateiktos Dievam par Viņa bezgalīgo žēlsirdību un šajā gadā dāvātajām žēlastībām, kā arī lūgtu par mieru pasaulē un Latvijā.
Svētā Mise tiks translēta Latgales radio.
Pārpublicēts no www.radieceze.lv
M. Gibsona filmas "Kauja par Heksoridžu" recenzija!
"Desmonds Doss ir viens no ievērojamākajiem 2.Pasaules kara varoņiem. Sīvu cīņu laikā par Heksoridžu starp ASV un Japānas impērijas armijām viņš izglāba vairāk nekā 75 kareivju dzīvības ne reizi nepieskaroties ieročiem vai nogalinot kādu. Viņš stingri ticēja, ka karš ir taisnīgs, bet nonāvēšana ir slikta. Viņš bija vienīgais karavīrs 2. Pasaules karā, kurš frontes līnijās cīnījās bez ieroča un par nopelniem valsts labā saņēma Goda medaļu (Medal of Honor) un Purpura sirds ordeni (Purple Heart)." (no filmas recenzijas www.forumcinemas.lv)
Filmas galvenais varonis ir Septītās Dienas Adventists, kurš pats, savā ģimenē ir piedzīvojis vardarbību un viņš pieņem lēmumu visu savu dzīvi nepieskarties ierocim. Tomēr ir II Pasaules kara beigas, ASV karo ar Japānu un ir nepieciešams iesaistīties, lai valsts uzvarētu. Ciematā, kurā dzīvo Desmonds gandrīz visi puiši viņa vecumā dodas dienestā, un arī viņš nevar stāvēt malā. Bet kā tad ar to ieroci?
Sākotnēji armijā visi par viņu smejas un nonāk pat līdz tam, ka viņš tiek saukts kara tribunāla priekšā par, nēsāt ieroci pavēles nepildīšanu. Tomēr viss izkārtojas tā, ka viņš dodas cīņā. Kad amerikāņu karavīri cieš smagu sakāvi kaujā pret japāņiem un karaspēks atkāpjas, Desmonds viens pats slepeni paliek ienaidnieka kontrolētā teritorijā un izglābj, jeb iznes, no šīs teritorijas 75 ievanotos amerikāņu kareivjus.
Filma liek domāt, par ticīgo cilvēku tiesībām, savas pārliecības dēļ atteikties no kādām, visai sabiedrībai svarīgam normām un otrs jautājums - vai vardarbību var uzvarēt ar vardarbību. Bet šī filma liks katram no tās skatītajiem uzdot sev vēl daudzus eksistenciālus jautājumus. Aizejiet un Mels Gibsons jums neliks vilties.
Vēl recenzija: http://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/filmas-_kauja-par-heksoridzu_-recenzija.-kara-sausmu-simfonija-14159331
Filmas "Melānijas hronika" recenzija!
Abonēt:
Ziņas (Atom)