Kādēļ Bībeles tekstos ir pretrunas?

Bērnu nometnē, Vecbebru katoļu baznīcā

Slavēts Jēzus Kristus! Lasot Jauno Derību, man radās jautājums par Jēzus augšāmcelšanās aprakstiem evanģēlijos. Diemžēl Katehismā atbildi neradu. Kā baznīca skaidro to, ka Mateja evanģēlijā ir minēta viena enģeļa parādīšanās, kurš noveļ akmeni, bet Lk.evanģēlijā ir apraksts par diviem enģeļiem (vīri spožās drānās), tāpat Jņ. ev. minēti 2 enģeļi, kurus Magdalēna redz sēžam Kunga guldīšanas vietas galvgalī un kājgalī? Mt. ev. sievietes apskauj Kunga kājas,kad Viņš tām parādās, taču Jņ. ev. Jēzus Marijai saka, lai tā viņu neaizskar, jo Viņš vēl nav aizgājis pie Tēva...  Vai pirmā pie kapa devās Magdalēna, vai tomēr visas minētās sievietes kopā? Kādēļ šie apraksti ir tik atšķirīgi? Sapratu, ka šo atšķirību dēļ, nespēju sev izveidot kopainu par Jēzus augšāmcelšanās notikumu. Liels paldies par atbildi!

Liels paldies par jautājumu. Jā, patiešām, kad vērīgāk iedziļināmies evaņģēlijos, īpaši tajās vietās, kur tiek aprakstīta Jēzus un Viņa mācekļu dzīve, ir redzamas diezgan lielas nesakritības un dažviet pat pretrunas. Tādēļ rodas pamatots jautājums – vai gadījumā evaņģēlisti nav rakstījuši lietas, par kurām paši nav bijuši pārliecināti, vai vēl trakāk – varbūt pat izdomājuši. Mēģināsim atrisināt šo samērā svarīgo problēmu.

Vispirms jāsaka, ka tajos laikos, kad tapa Jaunā Derība, evaņģēliji, tiem, kuri tos rakstīja nebija svarīgi burtiski, vēsturiski piefiksēt visu, ko Jēzus un viņa sekotāji darīja. Tas gan nenozīmē, ka Bībelē nav attēlotas vai tā nebalstās vēsturiskās patiesībās un faktos. Tieši otrādi – daudzi Bībelē attēlotie notikumi sakrīt ar tā laika vēsturnieku vēsturiskajiem aprakstiem. Tomēr Bībeles primārā funkcija ir pasludināt Dieva glābjošo plānu visai cilvēcei un katram no mums. Bībeles atslēga ir kerigma – Labā Vēsts par to, ko Dievs ir darījis pasaulē un vēsturē jau no radīšanas brīža līdz pat Pastarai Tiesai laiku beigās. Visas Bībeles kodols, ass, kulminācija ir Jēzus Kristus nāve un augšāmcelšanās. Tieši šādā gaismā mums ir jālasa ikviena Bībeles lappuse un tādā garā ir arī jāinterpretē visi notikumi un apraksti, kas ir atrodami Bībelē.

Vēl ir jāsaka, ka pirmajos gadsimtos šie augšāmcelšanās apraksti draudžu vidū cirkulēja mutiskās tradīcijas veidā un katrs no lieciniekiem – sievietes, apustuļi šo faktu „redzēja” un arī vēlāk evaņģēlisti fiksēja savādāk. Jāuzsver, ka nav neviena tieša Jēzus augšāmcelšanās liecinieka. Ir tie, kuri redzēja, ka kaps ir tukšs, ir eņģeļi, kas liecināja par to. Vēlāk pats Augšāmcēlies Kungs nāca savu mācekļu vidū un šo faktu apliecināja.

Jāsaprot, ka mēs katrs uz vienu un to pašu notikumu raugāmies ar citām acīm. Vienu un to pašu notikumu mēs varam aprakstīt mazliet savādāk, un tad var šķist, ka kāds melo vai saka nepatiesību. Bieži vien tas arī ir iemesls daudziem pārpratumiem un konfliktiem. Tomēr visu evaņģēlistu uzdevums ir katram no sava skatu punkta aprakstīt vienu un to pašu notikumu, bet no sava skatu leņķa un ar teoloģisku uzdevumu – uzsvērt glābjošo, pestījošo jēgu šiem notikumiem. Bībeles autori neiegrimst sīkumos tur, kur tas nav nepieciešams, bet tur kur teoloģiski ir vajadzīgs – visu apraksts ļoti sīki (piemēram, Jēzus ciešanu aprakstu). Līdz ar to, ja kāds evaņģēlists kaut ko izlaiž vai nepiemin, tas nenozīmē ka tas tā nebija. Vienkārši viņš to neuzskatīja par tik nozīmīgu, lai iekļautu to savā evaņģēlijā. Cits atkal domāja citādi un to iekļāva. Līdz ar to, mēs, kas lasām Jauno Derību, uz Jēzu un mācekļiem, kā arī uz visiem pārējiem notikumiem skatamies it kā ar četru evaņģēlistu un pārējo Jaunās Derības autoru „brillēm”. Un nav tā, ka vienas būtu pareizākas un otras mazāk pareizas. Visa Bībele mums atklāj šo Dieva glābjošo plānu mūsu pestīšanai. Noslēgumā vēl tikai vēlos piebilst, ka šīs šķietamās neprecizitātes un nesakritības norāda arī uz tekstu autentiskumu. Ja teksts pēc tam tiktu rediģēts, pielabots un mainīts, tad šādas lietas, it kā teksta „skaistuma” dēļ būtu jāizņem, jāpielabo. Bet tas nav darīts, kas liecina, ka mūsu priekšā ir autentiski Jēzus dzīves, nāves un augšāmcelšanās apraksti. Mēģināsim saskatīt visas Bībeles kopskatu, kas mums palīdzēs labāk uztvert detaļas un tekstā ietverto domu. 

Mazliet atmiņas no konferences Augsburgā!

Kas ir patiesā mīlestība?

Sveču, svēto Blazija un Agates dienas, Slimnieku diena (2.3. 5. un 11.februāris)

Garīgā atmoda Latvijā!

Pārdomas, kā veicināt garīgo atmodu Latvijā.

1. Ir ļoti svarīgi tieši šobrīd draudzēs ieviest pieaugušo sagatavošanos iniciācijas sakramentiem - kristībām un pirmajai Komūnijai. Ir ar steigu jāpārtrauc masveidīgi un pavirši sagatavot pieaugušos kristībām. Mums ir nepieciešami ticībā nobrieduši katoļi. Pie tam, šajā sagatavošanā ir jāņem vērā arī tas, ka iniciācija nav tikai intelektuāli iemācīt katehumēniem ticības patiesības. Ir jāņem vērā arī harismātiskais aspekts, lūdzot par kandidātu atbrīvošanu no ļaunā (Pieaugušo iniciācijas ritā paredzētie egzorcismi) un ievadīšana liturģiskajā draudzes dzīvē.

2. Ir jāaktivizē darbs ar ģimenēm. Būtu labi, ja katra katoļticīgā ģimene vismaz reizi gadā pie sevis ciemos uzaicinātu savas draudzes prāvestu. Šāda vizitācija palīdzētu atvērties tiem ģimenes locekļiem, kas dažādu iemeslu dēļ savā ticībā ir atsaluši;

3. Katrā draudzē ar steigu ir jādibina Bībeles un Katehisma studiju grupas. Tie, kas nepazīst Rakstus, nepazīst Kristu (sv. Hieronīms). Ir jāpadziļina sava ticība gan intelektuāli, gan garīgi, iepazīstot Dievišķo Atklāsmes Mantojumu;

4. Jauniešiem ļoti trūkst atbalsta draudzēs. Ir svarīgas jauniešu grupas draudzēs;

5. V. E. Jānis Bulis pirms dažiem gadiem, kādā Aglonas svētku sprediķī uzsvēra, ka nav labi, ja cilvēki seko nevis Kristum, bet priesterim, garīdzniekam. Priesterus bieži pārceļ, un, ja draudzē viss balstās uz priestera cilvēciskās personas harismu, viņam aizejot prom, viss sabrūk.

6. Aktīvāk izmantot evaņģelizācijas līdzekļus un nebaidīties liecināt par to, ko esmu saņēmis no Dieva un dalīties ar savu ticību ar citiem;

7. Lūgšanu grupas, kopienas draudzē. Viens katolis ir "katolis briesmās'". Svētdienas svētās Mises draudzēs bieži ir ļoti bezpersoniskas. Protams, svētdienas Euharistijas svinības ir mūsu ticības dzīves centrs un avots. Tomēr, būtu labi, ja draudzes locekļi nedēļas vidū vai kādā citā dienā un laika intervālā satiktos mazās grupās, lasītu Dieva Vārdu, lūgtu rožukroni, slavētu, dalītos, aizlūgtu;

8. Baznīcā ir daudz kustību un kopienu. Sadarboties ar tām evaņģēlija izplatīšanā.

9. Baznīcas decentralizācija. Par to daudz runā pāvests Francisks un tā bija Vatikāna II koncila galvenā ideja. Prāvests nevar un viņam nevajag visu darīt pašam draudzē. Ir jāveido draudzes pastorālās un ekonomiskās padomes, kā to paredz Kanonisko Tiesību kodekss. Gala lēmums tik un tā piederēs prāvestam, bet ir nepieciešams, lai katrs draudzes loceklis justos līdzatbildīgs par draudzes dzīvi.

10. Finanses. Jūtīga tēma, tomēr bez finansiālā atbalsta Baznīca nevar pastāvēt. Mums katram ir jāapzinās, cik daudz es varu veltīt Baznīcai no saviem finansu resursiem un tad arī prasīt no Baznīcas, draudzes detalizētu atskaiti, kur šī nauda ir tikusi iztērēta. Tādējādi, kopīgiem spēkiem spēsim paplašināt Dieva Valstības robežas Latvijā.

Jaunava Marija, Aglonas, Skaistkalnes Dievmāte, kā arī svētais Meinards lai lūdz par mums!

Kā radās Bībele un kāpēc to lasīt? (Latvijas Radio 1)

Svētdienas skola pieaugušajiem no 2.februāra