Viņš uzskata, ka ateisms ir saistīts ar cilvēka vēlmi neticēt Dievam, jo īstenībā cilvēks Dievu objektīvi var atpazīt ar dabiskā prāta palīdzību caur radību.
1. Praktiskais ateisms - to piekopj formāli ticīgi cilvēki, kuri savu uzmanību vairāk pievērš dabiskām, šīs zemes kategorijām. Varētu teikt ka tie ir materiālisti.
2. Pseido-ateisms - verbāla Dieva noliegšana ir sekas maldīgām vai kariķētām Dieva vai dievības koncepcijām. Ateists it kā cīnās pret Absolūtu, kurš nemaz objektīvi nepastāv, jo ir patiesā Dieva karikatūra.
3. Absolūtais ateisms - izriet no nepietiekamas morālās pieredzes, absolūto vērtību negācijas, tomēr visvairāk kā sakrālo vērtību noliegšanas. Ateisma avots slēpjas cilvēka gribā, kas noliedz transcendentālas normas un vērtības. Tāds ateisms ir ticība "nemirstīgai matērijai" un "aklam liktenim".
Ateismu nevajadzētu saukt ar agnosticismu, kurš atzīst, ka eksistē augstāka būtne, bet agnostiķis pateiks, ka mēs neko nevaram par šo būtni pateikt.
Maz. Man ir darīšana ar vienu īstu ateistu, pie kam viņš grib saprast, vai Dievs ir vai nav, bet nevar. Man grūti uz viņa jautājumiem atbildēt, jo patiesībā es nezinu ateistu psiholoģiju. Es nezinu tos vārtiņus, kas viņam ir ciet, un viņa mājieni un jautājumi iet garām manai saprašanai.
AtbildētDzēst