Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Septembra mēnesis tradicionāli iesāk arī jaunu etapu daudzu skolēnu, studentu un pasniedzēju dzīvēs. Ir sācies jaunais mācību gads. To uzsāk arī katoliskās skolas Latvijā, tādējādi sūtu visiem radio klausītajiem sirsnīgus sveicienus no Rīgas Garīgā Semināra. Šogad studijas Seminārā uzsāks 12 semināristi, kas nav liels skaits, tomēr zinām, ka arī Jēzus Kristus savu misiju šajā pasaulē uzsāka īstenot ar 12 galilejas vīriem. Aicinu visus lūgties par Semināru, semināristiem un jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu.
Šodienas evaņģēlija fragmentā lasām, ka Jēzum sekoja daudz cilvēku. Nav īsti skaidra šo cilvēku motivācija, kādēļ viņi gāja Jēzum līdzi? Varbūt tā bija ziņkārība? Varbūt viņi cerēja tapt dziedināti? Vai varbūt vēlējās redzēt kādu brīnumu? Bieži vien “pūļa efekts” aizrauj. Tur kaut ko dod, jāiet man arī paskatīties, varbūt kāds labums man arī atleks. Ja Jēzus būtu tikai kāds cilvēks, kuram rūpētu sava slava un ietekme sabiedrībā, viņš mēģinātu “izdabāt pūlim”, runāt to, ko vēlas dzirdēt viņa sekotāji, mēginātu uzturēt viņu labās emocijas, u.t.t. Bet ko dara Jēzus? Viņš saka: “Ja kāds nāk pie manis, bet neieinīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus un māsas, kā arī savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis!” Kāds radikālisms! Arī citā vietā, Jāņa evaņģēlijā, Jēzus runāja par savu Miesu un Asinīm, un daudzi mācekļi aizgāja projām un vairs nesekoja Viņam. Pāvests Benedikts XVI savā triloģijas “Jēzus no Nācaretes”, 1 daļā, atsaucas uz jūdu rabīna Jākoba Noisnera pārmetumu, ka ar šādiem radikāliem izteikumiem, jūds – Jēzus liek ignorēt ebreju sociālo kārtību, kas ir ierakstīta Torā, baušļos, tieši attiecībā uz pienākumiem pret ģimeni. Vai nav tā, ka Jēzus “pārspīlē” un aicina nostāties pret paša Dieva iedibināto kārtību veidot ģimeni un rūpēties par bērniem? Pāvests Benedikts XVI savā grāmatā atbild, ka šādas prasības, ko uzliek Jēzus, arī parāda, ka Viņš ir Dievs. Tikai Dievs var prasīt kaut ko vairāk, nekā līdz šim Viņš ir prasījis. Vecā Derība piepildās Jaunajā Derībā un Jēzus iet līdz galam, līdz maksimumam. Ticība Dievam nenoliedz ģimenes veidošanu un bērnu audzināšanu. Tomēr Jēzus no saviem mācekļiem, sekotājiem vēlas daudz vairāk. Jēzus vēlas no saviem mācekļiem iekšējo brīvību un atraisītību no visa, kas ir šajā pasaulē un ar šādu iekšējo brīvību apveltīts māceklis, vienalga kādā statusā viņš arī nebūtu, spēj paveikt ļoti daudz Dieva Valstības izplatīšanā. Vai nu viņš ir ģimenes cilvēks, vai darbojas kādā profesijā vai amatā. Vai viņš ir klosterī vai kā priesteris. Svarīgākā ir šī iekšējā brīvība un atraisītība no visa. Var jau tīri ārēji atteikties no ģimenes dzīves, un būt klosterī vai kā priesteris, bet savā sirdī būt vēl vairāk piesaistīts šai pasaulei, kā tie, kas tajā dzīvo. Un otrādi – var būt cilvēks, kas dzīvo pasaulē, bet savā sirdī saglabāt iekšējo brīvību un sevis pašatdevi Dievam. Lai Dievs mums palīdz iet šo iekšējās brīvības ceļu un tādējādi būt par patiesiem Kristus mācekļiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru