Šobrīd ļoti daudz medijos ir dzirdams, ka pāvests Francisks neattaisnoja uz viņu liktās "cerības" un, pat ja viņš sevi pozicionēja kā liberālu pāvestu, tomēr neko īpaši liberālu viņš savā darbībā neienesa. Sievietes joprojām nevar būt par garīdzniekiem. Celibāts nav atcelts un aborts joprojām ir smags grēks.
Tagad tiek liktas "cerības" uz jauno pāvestu. Varbūt viņš.....Tomēr, vai tiešām pāvests var vienpersoniski mainīt Baznīcas mācību, kas ir iesakņota Svētajos Rakstos un Baznīcas dzīvajā Tradīcijā? Pāvests nav vienpersonisks monarhs Baznīcā. Jā, pāvestam ir nemaldīguma harizma, bet tā tiek īstenota īpašos apstākļos, pasludinot kādu dogmatisku patiesību, kuru, nevis viņš pats izdomāja, bet gan, kura ir klātesoša Svētajos Rakstos un Tradīcijā, bet nav īpaši skaidri definēta un izskaidrota.
Jau sākot ar svēto pāvestu Jāni Pāvilu II, pāvestu galvenais uzdevums ir iedzīvināt Baznīcā un sabiedrībā Vatikāna II koncila dokumentos izteiktās tēzes, kas skar Baznīcas reformu. Jau daudzas lietas ir tikušas ieviestas Baznīcas dzīvē, tomēr decentralizācija, deklerikalizācija, laju lomas pastiprināšana, sievietes loma Baznīcā, sinodālais ceļš, u.c. - tie būs jautājumi, pie kuriem būs jāķeras klāt jaunajam pāvestam un jāturpina pāvesta Franciska iesāktais darbs. Ja man jautātu, kādu pāvestu izvēlēsies kardināli konklāvā, kas tuvojas? Noteikti tādu, kas turpinās pāvesta Franciska iesākto ceļu. Viennozīmīgi. Redzēsim, vai mans "pravietojums" piepildīsies. Lūgsimies par pāvesta Franciska dvēseles mieru un lūgsimies par kardināliem, lai Svētais Gars viņus vada jaunā pāvesta ievēlēšanas procesā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru