Rokmūzika un popmūzika

Vēlējos uzdot jautājumu par rokmūziku un popmūziku.
Noklausoties Kristīgajā radio raidījumu par rokmūziku un popmūziku, tajā tika izdarīts secinājums, ka vispār nekādu rokmūziku un pomūziku (principā nekādu laicīgo mūziku) kristietim nebūtu vēlams klausīties.

Esmu katolis, tāpēc man interesē katoļu baznīcas attieksme pret laicīgo mūziku t.sk. populāro - rokmūziku un popmūziku. 
Latviešu valodā par šo tēmu maz rakstīts. Tik cik iespējams atrast katoļu portālā http://www.catholic.com/ esošās diskusijas, tās arī ir pretrunīgas - no viedokļa, ka rokmūzika pēc definīcijas ir sātaniska, līdz tam, ka tikai atseviškās grupas un makslinieki izplata ļauno garu.

Viennozīmīgi var pateikt, ka Black Sabbath ir ļaunumu glorifiscējoša grupa, bet piemēram Bītli, vai tos arī nevar klausīties?
Un tāpat daudzas citas grupas.

Tātad jautājums - vai katolis drīkst klausīties rokmūziku un popmūziku? Ja, jā - tad kādu?

Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Ar cieņu, Uldis.


Liels paldies par jautājumu. Vispirms jāsaka, ka Latvijas Kristīgais Radio jau sen nepārstāv ne tikai katoļu, bet arī citu konfesiju viedokļus. Tas pieder privātpersonai Tālivaldim Tālbergam un atspoguļo viņa personīgos uzskatus. Pie tam šajā radio bieži var dzirdēt reakcionāri fundamentālistiskus izteicienos, kas ir klajā pretrunā ne tikai ar Katoļu Baznīcas mācību, bet pat ar vispārējām kristīgām normām.
Katoļu Baznīcas mācība ir atspoguļota divos avotos: Bībelē un Katoliskās Baznīcas Katehismā (www.katolis.lv/katehisms).

Katehismā atrodama informācija par liturģisko mūziku (KBK 1156-1158), līdz ar to cita veida mūzikas klausīšanās ir atstāta katra katoļa ziņā, vadoties pēc sirdsapziņas. Lai izvērtētu, kādu mūziku klausīties, būtu jāvadās pēc šādiem principiem:

1. Mūzika, kas sastāv no skaņām ir Dieva radīta, un kā tāda ir laba pēc būtības, jeb morāliski neitrāla;
2. Mūzikā būtiska ir skaņa un vārdi. Būtu jāpievērš uzmanība vārdu, jeb teksta saturam. Vai šis saturs ir atbilstošs kristieša dzīves veidam;
3. Agresīva mūzika raisa cilvēkā nemieru. Pat ja vārdi ir kristīgi, ilgstoši atrodoties agresīvas, skaļas un mehāniskas mūzikas ietekmē, ir ļoti grūti koncentrēties lūgšanām, īpaši meditācijai un kontemplācijai;
4. Garīgie autori neiesaka skaļu, agresīvu mūziku klausīties ilgāk par 1 stundu dienā;
5. Vislabāk ir klausīties tādu mūziku, kas ceļ dvēseli un palīdz iegūt mieru, pasaulē, kur ir tik daudz nemiera. Ja jāizvēlas kādu mūziku klausīties, es priekšroku dodu klasiskajai mūzikai ar garīgu saturu. Tomēr nav aizliegts klausīties arī cita veida mūziku;
6. Jāatceras, ka rokmūzika un smagā metāla mūzika bieži vien tiek izmantota, lai popularizētu antikristīgas vērtības, tādēļ šajā jomā ir jābūt īpaši uzmanīgiem. 

Sprediķis 18.augustā, PLL 20.svētdienā


Lasījumi no ww.mieramtuvu.lv

Lasījums no pravieša Jeremija 
grāmatas (Jer 38, 4-6.8-10)
Jeruzalemes aplenkuma laikā augstmaņi, kas Jeremiju bija ieslodzījuši cietumā, sacīja ķēniņam: “Šim cilvēkam jāmirst, jo viņš tīšuprāt novājina to karavīru rokas, kas ir palikuši šajā pilsētā, un visu ļaužu rokas, runādams viņiem šādus vārdus. Tik tiešām, šis cilvēks nemeklē mieru šai tautai, bet gan nelaimi.” 
Un ķēniņš Sedecijs atbildēja: “Lūk, viņš ir jūsu rokās. Ķēniņš taču jums neko nevar atteikt.” Tad viņi paņēma Jeremiju un iemeta viņu ķēniņa dēla Malhija ūdens tvertnē, kas atradās sardzes pagalmā. Tie nolaida Jeremiju lejā ar virvēm. Bet tvertnē nebija ūdens, tikai dubļi, tāpēc viņš iegrima dubļos. 
Tad Ebedmeleks izgāja ārā no ķēniņa pils un vērsās pie ķēniņa, sacīdams: “Mans kungs, ķēniņ! Tie vīri rīkojās ļauni visā, ko ir izdarījuši pravietim Jeremijam, iemetot viņu ūdens tvertnē, lai viņš tur nomirtu badā, jo pilsētā taču nav vairs maizes.” 
Tāpēc ķēniņš etiopietim Ebedmelekam deva pavēli, sacīdams: “Paņem no turienes sev līdzi trīs vīrus un izvelc pravieti Jeremiju no ūdens tvertnes, pirms viņš nomirst.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. 
Psalms 40 (39)Refrēns: Kungs, steidzies man palīdzēt!

Es gaidīt gaidīju Kungu, 
un Viņš man pievērsās. 
Un Viņš uzklausīja manu saucienu 
un izveda mani no posta bedres un dubļu peļķes;
un uz klints Viņš nostādīja manas kājas
un stingrus darīja manus soļus. R.
Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu –
slavas dziesmu mūsu Dievam.
Daudzi redzēs un bīsies,
un cerēs uz Kungu. R.

Bet es esmu trūcīgs un nabags,
un Kungs rūpējas par mani.
Tu esi mans aizstāvis un mans glābējs: 
mans Dievs, nekavējies! R.

Lasījums no vēstules ebrejiem (Ebr 12, 1-4)Brāļi, tā kā ap mani ir tik liels daudzums liecinieku, tad nometīsim katru smagumu un mums apkārt esošo grēku un ar izturību dosimies mums priekšā stāvošajā cīņā. Raudzīsimies uz Jēzu, kas ir mūsu ticības dibinātājs un piepildītājs. 
Viņš nolemtā prieka vietā pacieta krustu, neskatoties uz tā pazemojumu, un apsēdās Dieva troņa labajā pusē. Domājiet par Viņu, kas pārcieta no grēciniekiem tik lielu pārestību, lai jūs nepagurtu, salauzti garā. Jūs vēl neesat pretojušies līdz asinīm, cīnīdamies ar grēku. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. 
Alleluja. Manas avis klausa manu balsi, 
Es tās pazīstu, un tās man seko. 
Alleluja. 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, 
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 12, 49-53)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Es atnācu uguni mest uz zemi, un ko gan vēlos? Kaut tā jau degtu! 
Bet man jāpieņem kristība, un cik ļoti Es mokos, kamēr tas notiks. 
Jūs domājat, ka Es atnācu zemei dot mieru? Nē, Es jums saku, bet šķelšanos. Jo no šī laika pieci vienā namā būs sašķelti: trīs pret diviem un divi pret trim. Tēvs nostāsies pret dēlu, un dēls pret tēvu; māte pret meitu, un meita – pret māti, vīramāte – pret savu vedeklu, un vedekla – pret vīramāti.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Latgales radio garīgā programma (klausies blogā)

Garīgā programma darbdienās
Plkst. 4:57, 5:57, 6:57, 7:57 rīta lūgšana
Laikā no plkst. 10:00 līdz 11:00 Rožukronis
Plkst. 15:00 Žēlsirdības kronītis
Plkst. 19:00 Dienas Svēto Rakstu lasījumi, priestera mācība par tiem, Vesperes vai litānija.

Sestdien un svētdien papildus
Plkst. 8:57 rīta lūgšana
Plkst. 19.00 svētdienas mācība (svētdien arī plkst. 7:30 un 15:00)

Valdes locekle: Marija Mickāne
Adrese: Latgales iela 82, Rēzekne, LV-4601
Mob.tālr.: +371 26342888
E-pasts: rekat@inbox.lv

Dievkalpojumu kārtība Sv. Meinarda Svētkos 18.augustā

Dievkalpojumu kārtība
Sv. Meinarda Svētkos 18.augustā

Ogres baznīcā: 
Sv. Mises plkst. 10:00 un 18:00

Ikšķiles Karmelītu klostera baznīcā: 
Sv. Mise plkst. 12:00

Uz Sv. Meinarda salas
Svētā Mise plkst. 13:00, kuras laikā
tiks piešķirts kristības sakraments 

Svētā Mise plkst. 15:00 
(celebrē V.E. Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs), kuras laikā tiks piešķirts iestiprināšanas sakraments.

Ja vēlaties saņemt kristības vai iestiprināšanas sakramentu uz Sv. Meinarda salas, lūdzam savlaicīgi sazināties ar prāvestu.
Informācija Uzziņām: Tel.: 65022458 un mob. tel. 26551206
E - pasts: meinarda.draudze@inbox.lv 
Mājas lapa:www.meinardadraudze.lv"> www.meinardadraudze.lv

Aglonas svētku kārtība 2013. Tiksimies blogā pēc 15.augusta.

Dārgie bloga lasītāji! No 4.līdz 15.augustam "digitālajā kontinentā" - internetā nebūšu pieejams, jo došos svētceļojumā uz Aglonu no Aizkraukles. Tiksimies pēc Aglonas svētkiem, uz kuriem visus sirsnīgi ielūdzu. Šo svētku laikā praktiski visu laiku būšu pieejams grēksūdzes krēslā.

Svētceļojums Aizkraukle – Aglona 2013
„Ejiet un māciet visas tautas!” (Mt 28,19)

05.08.2013 - 15.08.2013
Maršruts:
05.08 –Aizkraukle - Koknese
06.08 – Koknese – Vietalva
07.08 – Vietalva – Ļaudona
08.08 – Ļaudona – Atašiene
09.08 – Atašiene – Rudzāti
10.08 –Rudzāti – Riebiņi
11.08 – Riebiņi - Feimaņi
12.08 – Feimaņi – Aglona

11.augusts – svētdiena

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
10.00 – Rīta sv.Mise                                      
11.00 – Rožukronis
12.00 – Dienas sv.Mise, svētība slimniekiem
15.00 – Žēlsirdības kronītis
18.30 – Vesperes
19.00 – Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija

12.augusts – pirmdiena
ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA

  7.00 – Rīta sv.Mise                          
  9.00 – Dienas sv.Mise
11.00 – Rožukronis                
12.00 – Dienas sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00 – Žēlsirdības kronītis
18.30 – Vesperes
19.00 – Vakara sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija
24.00 – Pusnakts Mise, nakts vigilija bazilikā 


13.augusts – otrdiena

  7.00 – Rīta sv. Mise                                                 
  9.00 – Dienas sv.Mise
10.00 – Rožukronis    
12.00 – bīskapa B. Sloskāna piemiņai veltīta dienas sv. Mise
15.00 – Žēlsirdības kronītis

SVĒTĀ MEINARDA LIELIE SVĒTKI

18.30 – Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija
20:00 – Procesija ar Fatimas Dievmātes statuju ap baziliku
24.00 – Pusnakts Mise, nakts vigilija bazilikā 

14.augusts – trešdiena

  7.00 – Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra,)
  9.00 – Dienas sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)
11.00 – Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)
12.00 – Dienas sv.Mise jaunatnei un svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00 – Žēlsirdības kronītis
17.00 – Dienas sv. Mise ārzemju svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)


VISSVĒTĀS  JAUNAVAS  MARIJAS  DEBESĪS  UZŅEMŠANAS  LIELIE  SVĒTKI

18.00 – Dziedu Dievmātei X konkursa laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 – Vesperes                                            
19.00 – Vakara sv.Mise, Iestiprināšana, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
22.00 – Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00 – Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta altāra)
             1.00-7.00 adorācija bazilikā

15.augusts – ceturtdiena

  7.00 – Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
  9.00Sv.Mise jaunatnei (pie pāvesta altāra), Iestiprināšana
            10.00 sv.Mise svešvalodā (apakšējā baznīcā)
11:00 – Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 – Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 – Vakara sv.Mise  (pie Dievmātes altāra)







Svētceļojumu liecības (no citiem gadiem)

Augusts teju jau beidzies, tomēr pavisam nesen no dažnedažādām vietām uz Aglonu devās svētceļnieki. Arī no Lielvārdes 4.augustā savu ceļu pie dievmātes Marijas sāka neliela 20 cilvēku svētceļnieku grupa. Mēs, svētceļnieki no Lielvārdes, uz Aglonu gājām pirmo reizi un daudziem jauniešiem tas bija pirmais svētceļojums viņu dzīvēs un īpašs laiks kopā ar Dievu. Mēs vēlamies liecināt par saņemtajām žēlastībām, kā arī pateikt paldies Dievam, kas mūs aicināja ceļā uz Aglonu.

Es svētceļojumā gāju pirmo reizi. Laiks, ko pavadīju ceļā no Lielvārdes līdz Aglonai bija pārdomu pilns. Tas man lika aizdomāties par daudzām lietām savā dzīvē. Aizdomājos par to kas es esmu, par ikdienišķām, saprotamām lietām, bet kuras svarīgi izprast. Svētceļojuma sākumā nožēloju, ka nepaliku mājās, bet tomēr jutos laimīga , kad nonācu Aglonā. Sapratu vissvarīgāko – Dievs mūs visus tik tiešām mīl!

Breviārs svētceļniekiem uz Aglonu 4-7.augusts (privātai lietošanai)

Sestdiena, 3.augusts

I Vesperes


Himna
Kungs, Dievs, visaugstais Radītājs,
kas esi visu lietu sākums,
Tu uzturi šo pasauli,
un tajā izpaužas Tavs labums.

Kad diena septītā bij’ klāt,
Tu radīšanas darbu beidzi
un arī mums tad dienu šo
par svētījamu dienu teici

Tu Savā vārdā atbrīvo
un visus aicini pie Sevis.
Dod Savu prieku dievišķo,
lai mieru atrodam pie Tevis.

To visu, Tēvs, Tu dāvā mums,
to dāvā ls, Tavs atspulgs svētais,
un Gars, kas vienots ir ar jums,
kas augšup sauc mūs savā spēkā. Amen.

Sprediķis parastā liturģiskā laika 18.svētdienā (4.augustā) - Vatikāna Radio




Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, 
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 12, 13-21)
Tajā laikā kāds no ļaužu pulka sacīja Jēzum: “Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā!” Bet Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” 
Tad Viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargieties no jebkādas mantkārības, jo pat tad, ja kādam visa ir papilnam, viņa dzīve nav atkarīga no viņa mantas.” 
Un Jēzus pastāstīja viņiem līdzību, sacīdams: “Kāda bagāta cilvēka tīrums deva labu ražu. Un viņš sevī domāja, sacīdams: “Ko lai es daru, jo man nav, kur novietot savu ražu?” 
Un viņš sacīja: “Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visus kviešus un visu savu mantu. Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrāts ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un dzīro!” 
Bet Dievs sacīja viņam: “Tu, neprātīgais! Šajā naktī tavu dvēseli atprasīs no tevis, un kam paliks tas, ko tu sakrāji?” Tā iet tam, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Aborta piekritēji zaimoja katedrāli

Aborta piekritēju marša laikā Čīlē tā dalībnieki ielauzās Čīles Santjago katedrālē dievkalpojuma laikā un to profanēja. Ceturtdien, 25.jūlijā, svētā Jēkaba svētku laikā arhibīskaps Ricardo Ezzatti Andrello vadīja svēto Misi pilsētas svētā aizbildņa svētā Jēkaba svētkos. Dievkalpojumā piedalījās trīs tūkstoši cilvēku, tais skaitā pilsētas mērs Carolina Toha. Katedrlāes priekšā notika abortu piekritēju maršs ar saukli: „Es abortēšu 25.jūlijā.” 

Tajā dienā 300 šī marša dalībnieki ielauzās katedrālē. Sāka demolēt biktskrēslus un solus, mētāja atkritumus uz grīdas, izmētāja abortētu bērnu mirstīgās atliekas, bet uz sānu altāriem un svētbildēm uzrakstīja zaimojošus uzrakstus. Viņiem neizdevās tiktlīdz galvenajam altārim tikai tādēl, ka ticīgie izveidoja dzīvo ķēdi un aizturēja iebrucējus. Svētā Mise tika pabeigta līdz galam. 

Katoļa piederība draudzei

Jau ilgāku laiku priesteru starpā norisinās diskusija par to, kā aktivizēt darbu draudzē un kā draudzes kalpošanā iesaistīt laju kristiešus. No vienas puses Katoliskajā Baznīcā ir tāda prakse, ka jebkurš katolis, kurš ir kristīts un piegājis pie pirmās grēksūdzes un Komūnijas un ja tam nav šķēršļu, sakramentus var pieņemt jebkurā katoļu draudzē jebkurā vietā pasaulē un pie jebkura katoļu priestera, kuram nav liegts sakramentus dalīt. Tomēr, pat ja mēs neveicam stingru pierakstīšanos un izrakstīšanos no draudzes, kā tas ir piemēram Evaņģēliski - luteriskajā Baznīcā, tomēr piederība vienai konkrētai draudzei ir ļoti būtiska. bieži vien katolis tikai formāli pieder kādai draudzei, atceroties par to, tikai gadījumos, kad ir jākrista bērns vai jāapglabā kāds no piederīgajiem. Bieži vien, aizpildot dažādus formulārus draudzē, kad jautāju, kādai draudzei jūs piederat, cilvēki neziņā rausta plecus. Ir svarīga ne tikai formāla piederība draudzei, bet apziņa, ka draudze ir mana garīgā ģimene, kurā es saņemu sakramentālās žēlastības, tā ir arī vieta, kur es kalpoju ar saviem Dieva dotajiem talantiem un dāvanām.

Pašos pamatos katram katoļticīgajam viņa draudze ir tā, kura atrodas vistuvāk dzīvesvietai, vai arī tā, kuras teritorijā viņš dzīvo. Tomēr ņemot vērā mūsdienās izplatīto migrāciju, katolis savas dzīves laikā vairākkārt var manīt draudzi. Tādēļ vēl jo vairāk mums katram ir jādomā, kā padarīt mūsu draudzes atvērtākas pret tiem, kas ienāk mūsu draudzēs gan kā jaunkristītie, gan tie, kas pārceļas no citas vietas. Esmu ievērojis, ka draudzes bieži vien laika gaitā kļūst inertas un noslēgtas grupas, kurās ir grūti ienākt jaunam cilvēkam. Padomāsim par šiem jautājumiem un būsim atvērti pret ikvienu jaunpienācēju mūsu draudzē. Lai mūsu draudzes kļūtu par māju ar atvērtām durvīm ikvienam un lai ikviens mūsu draudzē justos kā mājās.

1 vieta brīva braucienam uz Tatru kalniem

Ja kāds vēlas, var pievienoties man braucienam uz Tatru kalniem. Izbraucam 22.augustā, atpakaļ 30.augustā. Maksa apmēram 60-75.ls (Degviela un nakšņošana). Zvanīt - 26382126, pr. Ilmārs.