priestera Ilmāra Tolstova blogs

Adventa pārdomas: svētdiena, 14.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 6-8.19-28)
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu.
Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās, neliedzās un apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elijs?” Viņš sacīja: “Neesmu.” “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”
Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet taisnu Kunga ceļu – kā pravietis Isajs ir sacījis.”
Bet atsūtītie bija no farizeju vidus. Un tie viņam jautāja, sacīdami: “Kādēļ tad tu kristī, ja neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis?”
Jānis viņiem atbildēja, sacīdams: “Es kristīju ar ūdeni, bet jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat un kurš nāks pēc manis, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpes siksnu.”
Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Vēl lielākas slāpes pēc Viņa. Varam iedomāties sv. Jāni Kristītāju, kā vienkāršu un nabadzīgu vīru. Raugoties uz viņu, mēs varam saprast, ka Dievs var darīt lielas lietas arī caur mūsu nabadzību un „necilību”. Savā sirdī varu atcerēties tās personas, kuras manā dzīvē bija kā tādi „Jāņi Kristītāji”. Varu tagad Dievam pateikties par šīm personām. Varam apbrīnot svētā Jāņa Kristītāja pazemību. Varam kopā ar Jāni Kristītāju pajautāt: „Ko Tu, Jēzu saki pats par Sevi?” Bet caur to varu pajautāt arī pats sev: „Bet kāds es esmu Dieva acīs?” Kas ir manas identitātes pamatā?” Vai es ticu, ka esmu savā vietā? Vienmēr man liekas, ka visur ir labi, kur manis nav. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt es visu laiku dzīvoju ilūzijās? Pat ja mana dzīve līdzinās „saucēja balsij tuksnesī”, tomēr arī šai balsij ir vērtība. Esmu vērtīgs Dieva acīs.

Jautājumi priesterim:evaņģelizācija, 10 tiesa, grēku piedošana, eksorcisms

Lasu 62. psalmu (dziedam to arī korī) - "Tik pie Dieva es rodu mieru", un tur ir rindas "Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to dzirdējis". Kā to saprast?

Uzreiz jāsaka, ka būtu labi, ja mēs citētu visu šo psalma pantu, kurš noslēdzas tā: „Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to dzirdējis: Dievs ir Visvarens.” Bieži vien, izraujot no konteksta kādu Bībeles izteikumu, ir ļoti grūti redzēt visu kopskatu. Kā uzsver Bībeles komentētāji, tad tieši šis psalms no visas psalmu grāmatas vislabāk norāda uz pilnīgu uzticību, padevību Dievam. Tieši 12 un 13 pantā visnoteiktāk tiek parādīta Dieva spēcīgā un nemainīgā mīlestība (hesed) uz cilvēku. Kad Dievs kaut ko vienreiz pasaka, Viņam nevajag atkārtot. Dievs savu lēmumu nemaina. Esot Baznīcā, mēs zinām, ka Dievs visu ir izteicis savā Vienīgajā Vārdā – Jēzū Kristū.

Savā Twitter kontā aicināt, lai laji nāk palīgā evaņģelizācijas darbā. Ko konkrēti laji var darīt?

Pēc savas dabas Baznīca ir misionāra, jo Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, un Jēzus Kristus ir sūtīts „misijā” no Tēva, lai atklātu patiesību gan par Dievu, gan par cilvēkiem. Ja mēs, caur kristību un iestiprināšanu esam iekļauti Baznīcā, līdz ar to, mums, kā Baznīcas dzīvajiem locekļiem ir absolūts pienākums būt misionāriem un evaņģelizatoriem tajās vidēs, kurās dzīvojam. Vispirms jau ar svētas dzīves piemēru un ja iespējams, arī ar konkrētiem vārdiem un darbiem. Kā tas konkrēti izpaudīsies, tas ir atkarīgs gan no tām dāvanām, ko Dievs mums katram ir devis, gan no mūsu atvērtības, šīs dāvanas likt lietā Dieva un Baznīcas labumam, kā arī atvērtības sadarbībai ar Dievu.

Vai atdot 10 tiesu no saviem ienākumiem mūsdienās nav par daudz? Vai tas ir vēl aktuāli?

10 tiesas jautājums ir Vecās Derības princips, kurš nav atcelts, tomēr uz to jāskatās Jaunās Derības perspektīvā. Par šo jautājumu nedaudz esmu runājis šajā rakstā: http://kalpotajs.blogspot.com/2013/07/kur-baznica-nem-naudu.html

Vai es un citi vienkāršie cilvēki, kas nav saņēmušo priesterības sakramentu var otram piedot grēkus, ja šis cilvēks prasa. Piemēram, cilvēkam mirstot tāds ir arī lūgums: piedot man grēkus!

Studējam 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=sojpefr&n=katehisms-46.MP3

Adventa pārdomas: trešdiena, 10.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 28-30)
Tajā laikā Jēzus sacīja: “Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un Es jūs atspirdzināšu.
Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savai dvēselei. Jo mans jūgs ir maigs, un mana nasta ir viegla.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(No www.mieramtuvu.lv)

„Nāciet pie manis, visi!” Nevis tikai pareizie un izredzētie. Visi. Jēzus gaida ikvienu, arī mani un tevi. Vai es ticu, ka es esmu Jēzum svarīgs? Jēzus vēlas, lai eju pie Viņa ar visām savām bēdām. Vai nekautrējos no sava nespēka un nevarības Jēzus priekšā? Kas man visvairāk traucē satikties ar Jēzu? „Ņemiet Manu jūgu uz sevis...” Ko man ir visgrūtāk pieņemt no Jēzus mācības? Vai pēdējā laikā neesmu sācis revidēt Jēzus vārdus, izvēloties tikai tos, kuri man patīk? Es šodien varu Jēzum atdot arī šo savu spītību. Jēzus man apsola, ka, ja Viņam uzticēšos, tad piedzīvošu Viņa lēnprātību un pazemību. Mana sirds atradīs mieru Viņā. Es šodien varu lūgt no Jēzus žēlastību paslēpties Viņa Sirdī. Kopā ar Jēzu mana nasta kļūst viegla. Es varu atkārtot: „Jēzu – lēnprātīgs un pazemīgu Sirdi!”

Jautājumi priesterim: Bībele, ievainojumi, svētbildes, priesteru svētums

Kā uztvert veco derību? Tur Dievs ir citādāks kā Jaunajā derībā - asinskārs nevis žēlsirdīgs. Vai to vajag lasīt? Ja jā, tad kā?

Kā uzsver Vatikāna II koncila dogmatiskā konstitūcija par Dieva Vārdu, „Dei Verbum”, tad „Svētā Māte Baznīca, pamatojoties uz apustulisko ticību, kā Vecās Derības, tā arī Jaunās Derības grāmatas kopumā ar visām to daļām uzskata par svētām un kanoniskām, jo tās ir uzrakstītas Svētā Gara iedvesmā, to Autors ir Dievs un kā tādas tās ir nodotas pašai Baznīcai” (KBK 105) Dievs sevi atklāj pakāpeniski vēsturē un arī Bībelē, šī Dieva atklāšanās notiek pakāpeniski, vēsturiskā griezumā un pilnībā Sevi Dievs atklāj Jēzū Kristū. Tādēļ nevar uz Bībeli skatīties tikai horizontālā līmenī, domājot, ka to grāmatu uzrakstīja viens cilvēks, apsēzoties pie galda. Bībele tapa vairāku simtu gadu laikā un ir ļoti daudzšķautņaina, saturot dažādus izteiksmes veidus un literārās formas. Tomēr viņa visa ir pilnībā Svētā Gara iedvesmota, tādēļ nevaram uzskatīt, ka kādas daļas nebūtu iedvesmotas, vai ka kādas daļas ir vairāk svarīgākas par citām. Bet, Veco Derību mēs lasām Jaunās Derības gaismā un Jaunajā Derībā redzam Vecās Derības piepildījumu. Jaunajā Derībā ir simtiem atsauču uz Veco Derību, savukārt Vecajā Derībā, caur tipoloģiju un simboliem redzam pravietojumu par Mesijas nākšanu. Iesaku studijas RARZI (www.rarzi.lv)

Jautājums: Esmu dzirdējusi un esmu lasījusi aicinājums X vai Y baznīcā notiks dzimtas dziedināšanas dievkalpojums. Esmu no cilvēkiem arī dzirdējusi, ka tas ir svarīgi. Kāpēc svarīgi piedalīties dzimtas dziedināšanās dievkalpojumos? Kāpēc tie ir īpaši?

Šādi dzimtas sakņu dievkalpojumi Katoļu Baznīcā Latvijā ir sākti svinēt samērā nesen. Šo dievkalpojumu, jeb svētās Mises būtība balstās tanī, ka cilvēks uztic Dievam visu savu pagātni un lūdz, lai Kungs ienāk pagātnes notikumos un šķīstī visas tās lietas, kuras bija skāris grēks un pagātnē dzīvojošo cilvēku nepareizās izvēles. Tomēr, no teoloģiskā viedokļa mums ir jābūt uzmanīgiem. No vienas puses ir svarīgi lūgties par mirušajiem, jo zinām, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība, ja viņi atrodas šķīstītavā. Tā kā mēs nezinām, kur cilvēks nonāk pēc nāves, tad mēs lūdzamies par visiem mirušajiem. No otras puses, pārāk akcentējot pagātnes notikumu ietekmi uz šodienu mēs riskējam mazvērtēt Dieva žēlastības darbību šeit un tagad. Daudzi cilvēki, kuri dodas uz šiem dziedināšanas dievkalpojumiem, dzīvo it kā pagātnē, visu laiku meklējot pagātnē „vēl kādu ievainojumu”, tā vietā, lai šeit un tagad atdotu Jēzum visas problēmas, piesauktu un slavētu Kungu, iesaistītos evaņģelizācijā un kalpošanā. Jāapzinās, ka cilvēks, kurš ir saņēmis kristības sakramentu un iet pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, izmanto Katoliskās Baznīcas garīgos labumus, jau tiek atbrīvots no visa ļaunā un viņam ir jātic, ka Jēzus ir uzvarējis ļaunumu, pat ja cīņa vēl notiek. Līdz ar to, es neesmu pret šādiem dievkalpojumiem un ir nepieciešams lūgties par aizgājējiem, tomēr ir jāuzmanās no kristīgās ticības pārlieku lielas „psiholoģizēšanas”.

Vai tā ir taisnība, ka priesteris var vadīt Sv. Misi nāvīgā grēka stāvoklī?

Jā, tā ir taisnība, jo sakramentu žēlastība nenāk no priestera, bet no Kristus. Priesteris ir tikai starpnieks, jeb instruments Dieva rokās. Lai svētie Sakramenti, kurus mēs saņemam Baznīcā būtu derīgi, ir nepieciešams lai garīdznieks būtu derīgi iesvētīts un viņam nebūtu aizliegums dalīt sakramentus (nāves briesmu gadījumā jebkurš derīgi iesvētīts priesteris var uzklausīt grēksūdzi) un šim priesterim sakramenti jādala tā, kā tos dala Baznīca (atbilstoši liturģiskai formai un kārtībai). Tomēr, jo pats garīdznieks dzīvo svētāku dzīvi, jo lielākas žēlastības saņem ticīgie, līdz ar to, katrs garīdznieks aicināts bieži iet pie grēksūdzes, un tāpat kā visi ticīgie, cīnīties ar grēku un iet svēttapšanas ceļu.

Maza politiskā "odziņa"

Tā kā vēlēšanas vēl ir tālu, bet arī ticīgajiem cilvēkiem ir jāzia, kā veidot savus politiskos uzskatus, tad centīšos dot mazu komentāru. Vispār es cenšos turēties tālāk no politikas, jo mans uzdevums ir sludināt Dieva Vārdu un esmu apņemies neaģitēt ne par vienu politisko spēku. Tomēr šajā gadījumā nevaru klusēt. Lūk citāts no Sandras Kalnietes privātā bloga: (www.kalniete.lv)

Taču ir lietas par kurām šajā kongresā vēlos runāt. Mani biedē neiecietība un agresivitāte, kas izpaužas partijas biedru vārdos, rīcībā un sarakstē. Vienotības spēks ir tās dažādībā. Spējā atrast līdzsvaru starp konservatīvo un liberālo domu. Taču pēdējā laikā ir uztraucoši vērot, cik ļoti šis iecietības gars iet mazumā. Partijā arvien noteiktāk iezīmējas oficiālā jeb pareizā līnija un tie, kas tajā vai citā jautājumā domā citādi, tiek apklusināti un, ja vēl neliekas mierā – tad konservatīvais spārns lielā vienprātībā tos pastumj malā. It kā jau viedokļa vairākumam būtu tiesības tā rīkoties, taču Eiropas demokrātija no vairākuma diktatūras atšķiras ar to, ka vairākums vienmēr rēķinās ar mazākuma viedokli. Arī mums jāatsakās no Vecās derības principa, ko tik veikli piekopa boļševiki – kas nav ar mums, ir pret mums. Liberāli demokrātisko cilvēku aktīvā apkarošana Vienotībā nav tālredzīga, jo tā aizbiedē no partijas atbalstītājiem modernāk noskaņotus cilvēkus, kuriem Vienotība Latvijas politiskajā spektrā ir vienīgā iespējamā izvēle. Vienotībai, kļūstot arvien konservatīvākai, mazinās cerības piesaistīt jaunās un jaunākās paaudzes vēlētājus.

Tā ir viņas uzruna "Vienotības" kongresā. Ir skaidri redzams, ka "Vienotībā" aizvien lielāku "lomu" ieņem tie, kuru pārliecība pilnībā nesaskan ar kristīgo pasaules uzskatu, Nevēlos šeit analizēt katru cilvēku individuāli, un atzīstu, ka visās partijās ir kristīgi un nekristīgi cilvēki, un arī kristīgi cilvēki ir ar saviem grēkiem. Tomēr šajā partijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā ir cīnijušies un cīnīsies par liberāļu tiesībam, kas ir pilnīgā pretrunā ar konservatīvām, tātad kristīgām vērtībām. Kalnietes kundzes teiktajā ir kāda interesanta lieta, kurā atklājas liverāļu manipulācija. Viņa piemin boļševikus, kā tos, kas mazākumam uzspieda vairākuma viedokli. Tomēr vēsturiski tas tā nebija. Patiesībā boļševiki, pirms oktobra revolūcijas bija mazākums, kurš ar viltu un citām metodēm panāca valsts apvērsumu un uzurpēja varu lielākajai daļai krievijas iedzīvotāju, kuri bija pareizticīgie kristieši. Šeit notiek kaut kas līdzīgs. Gan Eiropā, gan Latvijā liberāļi, kas ir mazākumā, vēlas iegalvot vairākumam, kuri ir konservatīvi, tātad kristīgi noskaņoti, ka mazākumam ir tiesības noteikt, kā dzīvot vairākumam. Būsim uzmanīgi un būsim nomodā.

Aicinu padomāt un izvērtēt, gatavojoties nākamajām ēelēšanām. Es par "Vienotību" nebalsošu. Neteikšu par ko balsošu, bet pateicu par ko noteikti nebalsošu. :)

Adventa pārdomas: svētdiena, 7.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 1-8)
Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlija sākums.
Kā pravietis Isajs ir rakstījis: “Lūk, es sūtu savu vēstnesi Tava vaiga priekšā, kas sagatavos Tavu ceļu. Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas!”
Tuksnesī bija Jānis, kas kristīja un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. Un pie viņa izgāja viss Jūdejas apgabals un visi Jeruzalemes iedzīvotāji un, atzīdamies savos grēkos, pieņēma no viņa kristību Jordānas upē.
Un Jānis bija ģērbies kamieļspalvas drēbēs, un ādas josta bija ap viņa gurniem. Un viņš ēda siseņus un meža medu.
Viņš sludināja, sacīdams: “Pēc manis nāk Tas, kurš ir spēcīgāks par mani un kuram es neesmu cienīgs noliecoties atraisīt Viņa kurpju siksnas. Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Jēzus Evaņģēlija sākums. Cilvēki gaidīja tūkstošiem gadus, lai varētu dzirdēt, redzēt un pieskarties Evaņģēlijam – Labajai Vēstij – pašam Kristum – Glābējam. Tomēr mūsdienās arī es ikdienas varu lasīt un kontemplēt Evaņģēliju un satikt Jēzu Kristu liturģijā. Vai tas nav vienreizēji? Pirmie vārdi, kas mums šodien tiek teikti, ir „gatavoiet ceļu, atgriezieties!” Kādi ir manas ikdienas ceļi? Vai tie nav aizauguši ar grēku? Varu mēģināt atcerēties savu kristību un pirmo svēto Komūniju. Ar kādām ilgām es aicināju toreiz savā sirdī Jēzu? Un kā ir tagad? Vai manī ir ilgas sastapties ar Jēzu? Kāda ir manas dzīves „iekšpuse”? Varbūt tajā ir sakrājušies pārāk daudz netīrumu? Varbūt atlikušajās dienās es varu to iztīrīt? Varbūt varu veikt kādu žēlsirdības darbu? Tuksnesis kļūst par ieklausīsanās, satikšanās, gandarīšanas un vietu, kur notiek sagatavošanās, lai satiktos ar Jēzu. Varam šodien lūgt svēto Jēni Kristītāju, lai viņš palīdz mums „nolīdzināt mūsu dzīves takas”.

Pirms mesties pirmssvētku iepirkumos, ieklausīsimies!

Satiksmes negadījumā aizgājušas bojā divas klostermāsas, kas strādāja Latvijā

Mūžīgo mieru, dodi viņām, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņām, lai viņas dus mierā. Amen.

Publicēt by Olaines Romas katoļu draudze.

Katoliskās Baznīcas Katehisms - 45.nodarbība (4.bauslis)

Adventa pārdomas-svētdiena, 30.11

Dārgie bloga lasītāji! Jau vairākas dienas pārdomāju sevī vēlmi, adventa laikā ikdienas publicēt pārdomas, kuras mums palīdzētu labāk sagatavoties Kristus Dzimšanas svētkiem. Pārskatot savu grāmatu plauktu, atradu kādu grāmatu, kuru sarakstījis slavens salvatoriāņu tēvs no Polijas, tēvs Kšistofs Vons (Krzysztof Wons SDS). Nu tad, izmantojot viņa pārdomas, plus pieliekot savas, arī veidosies šīs pārdomas kā rekolekcijas. Iesaku visiem, kas veiks šīs apceres, censties adventa laikā mazāk klausīties mūziku, iekšēji noklust, izvairīties no skaļiem pasākumiem, lai labāk sadzirdētu Dieva balsi. Jauku adventu!
(Lasījumus izmantošu no portāla www.mieramtuvu.lv)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 13, 33-37)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Skatieties, esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad pienāks laiks! Tā kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un uzticēja saviem kalpiem rūpes par visu, katram savu nodarbošanos, bet durvju sargam pavēlēja būt nomodā.
Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama kungs atnāks: vakarā vai nakts vidū, vai gaiļiem dziedot, vai rīta agrumā; lai viņš, negaidīti atnākdams, neatrod jūs guļam.
Bet, ko Es jums saku, to saku visiem: esiet nomodā!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Skatieties un esiet nomodā! Tie ir pirmie vārdi, kurus Jēzus izsaka man, uzsākot adventu. Varu šos vārdus pieņemt kā programmu visām nedēļām, līdz Kristus Dzimšanas svētkiem. Kas notiek manas sirds dziļumos? Vai savā ikdienā esmu vērsts uz Jēzu? Ko es gaidu no nākotnes? Vai mana nākotne ir ielikta Dieva rokās? Dievs mums katram ir uzticējis "savu namu" - tie ir mūsu ikdienas pienākumi. Kā es pārdzīvoju savu ikdienu un vai akceptēju to, ko Dievs man ir uzticējis un to, ko Dievs ar mani dara? Vai es savā ikdienā jūtos "kā mājās"? Jēzus uzsver, ka Viņa atgriešanās var notikt jebkurā brīdī. Nav vajadzīgi speciāli pasaules gala datumi. Jēzus atnāks "negaidīti", tāpat kā mans šīs zemes dzīves noslēgums var pienākt negaidīti - tieši tad, kad to vismazāk gaidu. Vai esmu gatavs satikties ar Jēzu?

Klusā sirds lūgšanā mēgināsim atbildēt uz šiem jautājumiem un sarunāties ar Jēzu kā ar Draugu. Lūgsim, lai Svētais Gars mūsos ieliek lielākas ilgas pēc Jēzus, pēc Viņa atnākšanas. Jēzus arī ļoti ilgojās satikt mūs... Viņš vēlas mūsos mājot. Maran ata. Nāc, Kungs Jēzu!

Abonē katolisko presi 2015.gadam!

Katoļu mediju iniciatīvas

Pirmām kārtām jāatbalsta labi preses izdevumi. Lai lasītājus audzinātu īsti kristīgā garā, jārada un jāpilnveido katoliskie preses izdevumi, t. i., tādi izdevumi, kuri ir vai nu Baznīcas vadības, vai laju radīti un vadīti un kuru mērķis ir veidot, stiprināt un sekmēt sabiedrisko domu, kas saskan ar dabisko likumu un katolisko mācību un morāles principiem, kā arī izplatīt un pienācīgi izskaidrot ziņas par Baznīcas dzīves notikumiem. Ticīgie savukārt ir jāmudina lasīt un izplatīt katolisko presi, lai viņiem veidotos kristīgs skatījums uz notikumiem.

Vajadzētu sekmēt un nodrošināt tādu filmu producēšanu un demonstrēšanu, kas piedāvā labu izklaidi, ir saturīgas un mākslinieciski augstvērtīgas. It sevišķi tas attiecas uz jauniešiem paredzētām filmām. To var panākt, vispirms atbalstot un koordinējot labu producentu un izplatītāju darbu un iniciatīvas, atzinīgi novērtējot un apbalvojot vērtīgas filmas, kā arī sekmējot tādu kinoteātru darbību, kurus vada katoļi un godprātīgas personas.

Līdzīgi reāls atbalsts sniedzams arī labiem radio un televīzijas raidījumiem, sevišķi tādiem, kas ir domāti ģimenei. Īpaši tas attiecas uz katoļu raidījumiem, kuri klausītājiem un skatītājiem dod iespēju piedalīties Baznīcas dzīvē un viņus iepazīstina ar reliģiskām patiesībām. Tur, kur tas var būt lietderīgi, būtu jāierīko katoliskās raidstacijas un jārūpējas, lai pārraides būtu pieejamas un atbilstošā kvalitātē.

Jārūpējas par to, lai cēlā un senā teātra māksla, kas mūsdienās tiek izplatīta arī ar sabiedrības saziņas līdzekļu starpniecību, sniegtu savu ieguldījumu skatītāju kultūras un tikumiskajā audzināšanā.

Fragments no Vatikāna II koncila dokumenta "Inter mirifica" par plašsaziņu līdzekļu lietošanu. 14.numurs