Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa

Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē

 

Nozagtā svētdiena!

Pēdējā laikā novēroju, ka aizvien vairāk katoļu sāk ignorēt svētdienas dievkalpojuma apmeklēšanu klātienē, savā draudzē, tādēļ nolēmu nedaudz pārdomāt par svētdienas lomu un tās nozīmi katra kristieša dzīvē. Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver, ka “piedalīšanās kopējā svētdienas Euharistijas svinēšanā apliecina piederību un uzticību Kristum un Viņa Baznīcai. Tādā veidā ticīgie pauž savu vienotību ticībā un mīlestībā. Kopīgi viņi liecina par Dieva svētumu un savu cerību uz pestīšanu. Viņi viens otru stiprina dzīvot Svētā Gara vadībā” (KBK 2182). Obligāta prasība svētdienās būt svētajā Misē baznīcā izriet no Dieva dotā trešā baušļa: “Tev būs svēto dienu svētīt” un arī Baznīcas baušļa: “Svētdienās un pārējās svinamajās svētku dienās ticīgajiem ir obligāti jāpiedalās Svētajā Misē”.

Ļaunajam garam ļoti nepatīk tas, ka kristieši svētdienās sanāk kopā, pielūdz Dievu un stiprina viens otru ticībā. Ļaunajam garam ir ļoti patīkami, kad kristietis, katolis sāk savu ticību individualizēt, atraujot to no Baznīcas kopienas ticības. Kāda ir ļaunā gara taktika, lai mēs aizvien retāk ietu uz Baznīcu?

1. Garīgais slinkums, jeb acēdija. Tuvojoties dievnamam svētdienā, arī pašā baznīcā cilvēkam sāk nākt miegs, uzmācas garlaicība, apnikums. Iezogas doma, ka es šo laiku varēju taču izmantot “lietderīgāk”;

2. Nespēja noticēt, ka svētdienā, atliekot darbu un veltot šo dienu Dievam un paša atpūtai, mēs sešās dienās varēsim paveikt daudz vairāk, nekā svētdien strādājot un neejot uz baznīcu

3. Dažādas atrakcijas, izbraucieni, bērnu pulciņi, sacensības, viesības, militārās mācības, pasākumi, koncerti, festivāli un vēl daudz un daudz kas cits, kas tiek plānots svētdienas rīta pusē, lai tik bērni, jaunieši un pieaugušie nevarētu aiziet līdz baznīcai. Diemžēl, prioritāšu sarakstā, baznīca un dievkalpojums bieži vien zaudē.

4. Vienkārši aizņemtība. Cilvēks tiek ierauts tik lielā darbu un pienākumu virpulī, ka aizmirst par svētdienas atpūtu un dievkalpojumu.

5. Svētdienas, kā iepirkšanās un veikalu dienas. Diemžēl, daudziem lielveikalu un iepirkšanās centru, izklaides vietu darbiniekiem svētdien ir jāstrādā un viņi nevar aiziet uz baznīcu.

6. Nespēja pieņemt, ka mani ieraudzīs baznīcā. Ļoti dīvains arguments, bet ir cilvēki, kuriem nepatīk, ka kāds cits viņu ieraudzīs dievnamā, kopā ar citiem ticīgajiem. “Es labāk palūgšos baznīcā tad, kad tur nav cilvēku”, viņi saka.

7. Nepatika pret garīdznieku, vai arī klejošanu uz to draudzi, kur ir „foršāks” priesteris vai draudze. Atbilde šim argumentam ir tāda, ka mana draudze ir tā, kura atrodas vistuvāk manai dzīvesvietai, nevis tā, kura patīk manām emocijām un iegribām.

8. Nespēja pieņemt to, ka draudzē viss nenotiek pēc mana prāta. Nekad koris nedziedās tik perfekti, kā es gribētu, priestera sprediķi ne vienmēr būs aizraujoši un interesanti.

9. Garīgā manipulācija. “Nu nevajag jau tik ļoti pārspīlēt ar to reliģiozitāti”, viņi saka. Liela daļa katoļu paši pie sevis izdomā, ka var jau uz baznīcu aiziet tikai lielos svētkos un ar to pietiks. Tomēr nepietiks gan. Reti ejot uz baznīcu, mēs nevaram augt garīgi un arī intelektuāli, jo priestera sprediķi un draudzes garīgā dzīve mums palīdz palikt autentiskajā ticībā un katoliskumā. Ja reti ejam uz baznīcu, tad pakāpeniski attālināmies no Dieva, Baznīcas, savas katoliskās ticības, kļūstam remdeni un beigās neticam vispār. Nav iespējams ticēt pa vienam. Svētdienas dievkalpojums ir vieta, kur es augu ticībā un palieku Baznīcā ar sirdi un dvēseli.

10.Atradīsim laiku svētdienas dievkalpojumu un neatliksim iešanu uz baznīcu. Mana tukšā vieta baznīcā kļūst par mēmu liecinieku tam, cik es esmu nolaidīgs gan pret sevi, gan arī pret draudzes kopienu, kuru savā veidā nododu, neaizejot uz dievkalpojumu svētdienā.

Lai mums visiem ir svētīgs šis atlikušais Lielā Gavēņa laiks!

Katoļu Televīzija Latvijā!

 

25.marts - Kunga Pasludināšanas svētki

 

Gaidāmie pasākumi Salaspils katoļu draudzē 2025.gadā

Gaidāmo notikumu plāns Salaspils Romas katoļu draudzē

(saraksts nemitīgi var mainīties)

 

Marts

 25marts – Kunga Pasludināšanas svētki. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviski.

30.marts - mēneša pēdējā svētdiena. Aizlūgums par garīgo un fizisko dziedināšanu. Rīgas Starpdiecēžu Garīgā Semināra semināristu prezentācija. Garīgās adopcijas solījumu salikšana.

 Aprīlis

 5.aprīlis - mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana. Nesteidzīgas grēksūdzes iespēja līdz 19.30.

6.aprīlis –  mēneša pirmā svētdiena. Jēzus Sirds godināšana.

11.aprīlis– Nakts krustaceļš Salaspilī. Starts 20.00. Finišs 12.aprīlī 5.00.

12.aprīlis– Draudzes rekolekcijas. Nesteidzīgas grēksūdzes iespēja no 18.00 – 21.00.

13.aprīlis – Pūpolu, jeb Palmu svētdiena. Sākas Lielā nedēļa. Grēksūdzes uzklausa vairāki priesteri.

17.aprīlis – Lielā Ceturtdiena. Svētā Mise 18.30.

18.aprīlis – Lielā Piektdiena. 13.30 krustaceļš baznīcā, 15.00 Kunga Ciešanu dievkalpojums.

19.aprīlis – Lielā sestdiena. Ūdeni un Lieldienu maltīti svētīs tikai pēc vakara vigilijas dievkalpojuma. 18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, kristības solījumu atjaunošana, uguns, ūdens un Lieldienu maltītes svētīšana. Vissvētākā Sakramenta adorācija visu nakti.

20.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki. 8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise, procesija apkārt baznīcai, baznīcas zvani. 11.00 - svētā Mise krievu valodā. 15.00 - svētā Mise latviešu valodā Baldonē.

21.aprīlis – Otrās Lieldienas. 9.00 sv. Mise krievu valodā. 11.00 sv. Mise latviešu valodā.

27.aprīlis - mēneša pēdējā svētdiena. Aizlūgums par garīgo un fizisko dziedināšanu.

 Maijs

 1.-4.maijs – Svētceļojums uz Skaistkalnes Dievmātes Sanktuāriju. Iziešana 1.maijā ar svēto Misi plkst. 8.00.

4.maijs – mēneša pirmā svētdiena. Jēzus Sirds godināšana. Euharistiskā procesija apkārt baznīcai pēc galvenās sv. Mises.

11.maijs – Labā Gana svētdiena, lūgšanas par aicinājumiem un garīgo kārtu. Mātes diena. Salaspils pašvaldība liedz piekļuvi dievnama stāvlaukumam.

17.maijs – Baznīcu nakts. 16.00 “Pieskarties mūžībai - Armēnijas dievnamu robustais šarms. Andreja Svilāna fotopiezīmes.”. 19.00 draudzes kora “Oremus” garīgās mūzikas koncerts.

25.maijs – Bērnu un pieaugušo svētdienas skolas dalībnieku pirmā svētā Komūnija.

29.maijs – Kunga Debeskāpšanas svētki. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviski. Ziedojumi Jeruzalemes svētvietu uzturēšanai.

30.maijs – 31.maijs – draudzes saliedēšanās pasākums – draudzes dienas.

 Jūnijs

 1.jūnijs - mēneša pirmā svētdiena. Jēzus Sirds godināšana. 

Patiesība jūs darīs brīvus!

Patiesība jūs darīs brīvus. Tie ir Jēzus vārdi. Ilgi domāju, vai rakstīt šīs lietas, vai nerakstīt. Tomēr nolēmu uzrakstīt. Īsi pēc priestera Konstantīna Bojāra aiziešanas mūžībā, kāds cits priesteris internetā izplatīja melīgu informāciju, ka es esot liedzis cienījamam priesterim dzīves nogalē pieeju virtuvei Ogres sv.Meinarda Romas katoļu draudzē. Vēlos informēt, ka tie ir meli, kādus izplatīja šis priesteris, kurš pats nezina, vai vēl ir vai nav priesteris. Par to, ka priesterim Konstantīnam Bojāram bija pieeja virtuvei, var liecināt abi mani vikāri. Es pats reāli dzīvoju Salaspilī un priesterim Konstantīnam (lai Dievs dāvā mužīgo mieru) bija visas tiesības un iespējas draudzē. Tam priesterim, kas izplatīja šos melus, novēlu visu to labāko dzīvē.

Sapņu garīgā nozīme

 Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 9, 28b-36)

Tajā laikā Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā lūgties. Viņam lūdzoties, Viņa sejas izskats kļuva citāds un apģērbs tapa mirdzoši balts. Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu. Tie bija Mozus un Elijs, kuri parādījās godībā un runāja par Viņa aiziešanu, kas Viņam būs jāpiepilda Jeruzalemē. Bet Pēterim un tiem, kas ar viņu bija kopā, uzmācās miegs. Uzmodušies tie ieraudzīja Viņa godību un divus vīrus, kas stāvēja pie Viņa. Un notika, ka, tiem attālinoties no Viņa, Pēteris sacīja Jēzum: “Mācītāj, mums ir labi šeit būt. Mēs uzcelsim trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Viņš nezināja pats, ko runā. Bet, viņam tā vēl runājot, parādījās mākonis un viņus apēnoja. Un tie izbijās, ieejot mākonī. Un no mākoņa atskanēja balss, kas sacīja: “Šis ir mans izredzētais Dēls; Viņu klausiet!” Un brīdī, kad atskanēja balss, Jēzus bija jau viens. Bet viņi klusēja un tajās dienās nevienam neko nestāstīja par to, ko bija redzējuši. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie svētrīta klausītāji!

Ceru, ka visi esam labi izgulējušies? Pēc garas darba dienas, kad esam daudz strādājuši, svētdiena ir tā diena, kas pilnībā veltīta Dieva pielūgsmei, dievkalpojuma apmeklēšanai un atpūtai ģimenes vai tuvu cilvēku lokā. Miegs ir ļoti svarīga dimensija mūsu katra  ikdienas dzīvē. Miegs ir nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Miegam raksturīga pazemināta fiziska aktivitāte un apkārtējās pasaules uztvere. Nakts cilvēkiem ir ļoti svarīga. Guļot uzkrājas rezerves un smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā apgūto un piedzīvoto, lai mēs varētu to izmantot nākotnē. Miegs nav statisks, tā ilgums un process cilvēka dzīves gaitā mainās. Dzīves sākumā nepieciešams vairāk miega nekā pieaugušiem cilvēkiem. Vecākiem cilvēkiem diennakts ritms var būt izjucis, miegs ir saraustīts, viņi sliktāk izguļas.

Mūsdienās miega kvalitātei tiek pievērsta īpaši liela vērība. Ir speciāli miega centri un speciālisti, kas palīdz cilvēkam sakārtot miega un atpūtas režīmus. Psihologi skaidro, ka sapnis ir apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī. Sapņa satura analīze var norādīt uz cilvēka personības īpašībām, centrālās nervu sistēmas un visa organisma funkcionālo stāvokli vai kādu neatklātu hronisku slimību. Zinātni, kas pēta visu par un ap sapņiem, sauc par oneiroloģiju [https://lv.wikipedia.org/wiki/Sapnis]

Jau no seniem laikiem cilvēki sapņiem pievērsa lielu uzmanību. Senajā grieķijā tā laika cilvēki apvienoja ārsta un sapņu tulka funkcijas un izveidoja medicīnas dieva Asklēpija templi. Tajā slimnieki ieradās uz peldēm un lūgšanām, taču galvenokārt viņi gulēja un gaidīja, kad sapnī pie viņiem ieradīsies Asklēpijs. Asklēpijs mēdza noteikt ārstniecības paņēmienus un līdzekļus. Reizēm viņš arī dziedināja pats, pa nakti slimo ķermeni aizstājot ar jaunu.

Mūsdienu zinātni par sapņiem aizsāka Zigmunds Freids, kurš uzskatīja, ka  pareiza sapņa interpretācija palīdz atklāt cilvēka psihes noslēpumus. Freids uzskatīja, ka sapņi ir «karaliskais ceļš uz zemapziņu» [https://www.tvnet.lv/6201707/sapnu-tulkosana]. Arī Bībelē ir daudz epizodes, kur runā par miegu un miegā ir notikuši dažādi svarīgi brīži daudzu cilvēku dzīvēs. Psalmos ir uzsvērts, ka svētīgs ir cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību (Ps 1,2). Psalmists uzsver, ka es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā. (Ps 3,6). Psalmists aizmieg mierīgs, jo viņš zina, ka apgulsies mierā un dusēs, jo Tu, Kungs, vien dari, ka dzīvoju drošībā (Ps 4,9). Dievs nekad neguļ, jo psalmos ir teikts, ka  Israēla sargs nesnauž un neguļ (Ps 121, 4).

Vecajā Derībā, tieši miega laikā notiek brīnumaini notikumi un Dieva pārdabiskās iejaukšanās. Ādama miega laikā, Dievs no viņa ribas rada tam sievu. “Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku; un tas aizmiga, un Viņš izņēma vienu no viņa ribām, aizpildīdams vietu ar miesu”, (1 Mozus 2,21). 1 Mozus 15 nodaļā, tieši nakts laikā Dievs dāvā mierinājumu Ābrahāmam, dodot tam apsolījumu par viņa un veselas tautas nākotni. 12 pantā lasām, ka tad “kad saule bija tuvu rietam, tad Ābrāmam uznāca miegs, un redzi, izbailes un liela tumsa nolaidās pār viņu” (1 Mozus 15, 12). Savukārt 1 Mozus 28 nodaļā tiek aprakstīts ļoti zīmīgs sapnis, ko patriarhs Jēkabs redz miegā. “Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup” (1 Mozus 28,12). Tieši miegā seko Dieva apsolījums Jēkabam: “Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis." (1 Mozus 28,15).

Nakts Bībelē ir saistīta ar trauksmi, murgiem un ļauno spēku aktīvu darbību. 1 Mozus grāmatas 19.nodaļā ir aprakstīta ļauna rīcība, kas tiek pastrādāta cilvēkam guļot ciešā miegā. Naktī ļaunuma spēki sāk aktivizēties.  Tieši tādēļ Dievs runā miegā, sapņos, lai dotu cerību un iedrošinātu, ka gaisma vienmēr uzvar tumsu. Ka Dievam pieder pēdējais vārds brīžos, kad mums visapkārt sabiezē tumsa.

Soģu grāmatas 16.nodaļā ir aprakstīta epizode par stiprinieku Samsonu, kuram Dievs bija devis ārkārtīgi lielu spēku, kas palīdzēja viņam cīņās ar filistiešiem. Viņa pretinieki meklēja veidu, kā atklāt viņa pārdabiskā spēka avotu. Kad ar kādas sievietes šarma palīdzību tas tika izdarīts, viņš tika iemidzināts un miega laikā viņam šis spēks tika atņemts. Bībelē Jāzeps sapņoja un skaidroja sapņus, arī Daniēlam Dievs deva sapņu skaidrošanas dāvanu, kas glāba veselas valstis no bojāejas un dažādām kataklizmām.

Raugoties uz šiem sapņu tulkošanas un skaidrošanas gadījumiem Bībelē, roda spamatots jautājums, vai kristietis var nodarboties ar sapņu tulkošanu? Nē. Kristietis tiešā veidā nevar nodarboties ar burtisku sapņu tulkošanu, jo nav skaidrs, kur šajā sapnī ir tīri psiholoģiskas apziņas un zemapziņas reakcijas atblāzma sapņu pasaulē, kur ir mūsu pašu iedomas, vai kur ir Dieva vai ļaunā iejaukšanās pēdas. Tomēr ir daži sapņi, kurus atceramies ilgi un kuri vēlāk dzīvē mums ir devuši atbildes par to vai citu dzīves ceļa izvēli vai virzienu. Ja esam dzīvās attiecībās ar Jēzu, ja lasam Bībeli, Dieva Vārdu un ikdienā komunicējam ar Dievu, var būt situācijas, kad Dievs uz mums runā. Tikai jābūt uzmanīgiem, lai uzreiz pēc redzētā sapņa izdarītu kādus slēdzienus vai interpetācijas.

Ja skatāmies uz Jauno Derību, tad svētais Jāzeps tieši miegā tika mudināts gan pieņemt jaunos situāciju, kādā viņš atradās pēc Jaunavas Marijas Pasludināšanas brīža un vēlāk jau dodoties bēgļu gaitās ar Vissvētāko Jaunavu Mariju un Bērnu Jēzu. “Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara” (Mateja 1,20). Kad Galilejas ezerā bija sacēlušies lieli viļņi, lielas vētras laikā Jēzus cieši gulēja. ”Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena”, (Mk 4,40-41). Jēzus miegs liecināja par uzticēšanos Dievam un paļāvību, ka Viņš kontrolē situāciju. Jēzus rīkojās līdzīgi kā pravietis Jonas, jo tanī laikā, kad kuģis, uz kura viņš atradās, gandrīz sāka grimt, gulēja ciešā miegā. “Kuģa ļaudis pārņēma lielas izbailes, un viņi kliedza, piesaukdami katrs savu dievu, un sameta visu, kas bija uz kuģa, jūrā, lai atvieglotu kravas svaru. Jona bija nokāpis apakšējās dziļākās kuģa telpās, tur nolicies un gulēja dziļā miegā” (Jonas 1,5).

Bībelē, bieži vien nāve un nomiršana tiek lietots sinonīms aizmigšanai mūžīgajā mierā. Apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē Tesaloniku draudzei saka: “Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu”, (1 Tes 4,14). Jau pravietis Isajs saka: “Mosties, mosties, tērpies spēkā...”, (Is 51,9). Jāņa evaņģēlija 11 nodaļā ir aprakstīta sirdi plosoša epizode, kur Jēzus saņem ziņu, par sava drauga Lācara smago slimību, kas var novest pie nāves. Jēzus nesteidzās pie viņa doties un beigās Lācars patiesi nomirst. Dodoties pie mirušā Lācara, Jēzum ar mācekļiem izveidojas interesants dialogs. Jēzus saka: “"Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eju viņu modināt." Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies." Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu. Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris”, (Jņ 11, 11-14). Epizodes beigās Jēzus atdzīvina mirušo Lācaru, norādot, ka Jēzus ir Kungs arī pār nāvi un ka visi, kas mirst Kungā, ir tikai uz mirkli iemiguši. Austrumu Pareizticīgā Baznīca Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkus sauc par Dievmātes Aizmigšanas svētkiem, norādot, ka Jaunava Marija netiek nāves skarta, bet ar miesu un dvēseli tiek uzņemta debesu godībā. Apustulis Pāvils turpina šo domu, rakstot Efezas draudzei: “Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus”, (Ef 5,14). Tesaloniķiešu draudzei Pāvils norāda: “Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis; jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai. Tāpēc negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā. Kas guļ, tas guļ naktī, un, kas piedzeras, tas piedzeras naktī. Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!” (1 Tes 4-8). Esiet nomodā, skan aicinājums visiem kristiešiem. Jēzus, pirms savām ciešanām saka saviem mācekļiem Ģetzemenes dārzā: “Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?” (Mt 26,40). Arī Bībeles pēdējie  vārdi: Maran ata, Nāc, Kungs Jēzus, norāda uz šo garīgā nomoda stāvokli, kādā atrodas visi kristieši, gaidot Jēzus otrreizējo atnākšanu.

Un tagad atgriezīsimies pie šodienas evaņģēlija teksta. Dzirdējām, ka Jēzus paņēma sev līdzi tuvākos mācekļus, lai kalnā kopīgi lūgtos. Kalni jau Vecajā Derībā bija īpašas vietas, kur Dievs satiekas ar cilvēku. Kalni vienmēr ir fascinējuši un pievilkuši cilvēkus. Kalnā ir sajūta, ka esi tuvāk Dievam un ka uz visu pasauli vari noskatīties it kā no augšas.

Lūgšanas laikā notiek pārsteidzoša parādība. Jēzus tiek pārveidots godībā un viņam parādās Mozus un Elijs, kas simboliski norāda saikni ar Vecās Derības Likumu un praviešiem. Tieši šajā pārsteidzošajā brīdī mācekļi iemieg. Tāpat viņi iemigs arī Getzemenes dārzā. Domāju, ka šajā epizodē ir dziļa saikne ar Vecās Derības notikumiem patriarha Jēkaba dzīvē, kad viņš miegā skatīja kāpņu vīziju. Mācekļi pamostoties piedzīvo pārdabisku parādību, viņiem atklājas Jēzus godība, kāda tā būs pēc Viņa godpilnās augšāmcelšanās. Uz mirkli mācekļiem tiek pašķirts debesu godības aizkars. Uz mirkli. Pēc tam viņi atkal atgriezīsies šīs zemes un pasaules realitātē. Mācekļi, dzirdot to pašu balsi un tekstu, kurš skanēja Jēzum solidarizējoties ar visiem grēciniekiem Jordānas upē, klusēja. Kad saskaramies ar dievišķo godību, vārdi apklust.

Mācekļu iemigšanu var skaidrot divos veidos. No vienas puses garīgās dzīves autori medz runāt par acēdiju, jeb garīgo miegainību. Dažreiz arī mēs, iesākot kādu garāku formulu lūgšanu, vai “skaitot” meditatīvās lūgšanas ar lūgšanu kreļļu palīdzību, mēdzam sākt žāvāties un acis pašas līp ciet. Kad jāķerās klāt Bībeles lasīšanai, tad uznāk grūtsirdība un nogurums. Par šādām gara kustībam jau savulaik rakstīja svētais Ignācijas no Lojolas, Jezuītu ordeņa dibinātājs savos Garīgajos Vingrinājumos, sakot, ka ļaunais gars uz garīgam lietām uzsūta miegainību un apātiju, bet uz grēcīgām lietām lielu interesi un aizraušanos. Tādēļ jācenšas pretoties šai garīgajai miegainībai, jeb acēdijai ar visiem askētiskajiem līdzekļiem, lūdzot pārdabisku Dieva žēlastības palīdzību. Tomēr, runājot par miegu, vēlos pieskarties arī vēl citam aspektam. Dažreiz Dieva uzsūta miegu, lai mūs paralizētu, la mazinātu mūsu cilvēcisko aktivitāti, lai varētu runāt uz mums, lai varētu pieskarties mūsu sirdij un dažos gadījumos runāt un mums caur pravietiskiem sapņiem. Lielā Gavēņa laiks ir apklušanas un apstāšanās laiks. Laiks, kad varam mazliet norimt, jā, varbūt pat iesnausties, lai pēc tam, pamostoties, piedzīvotu dievišķās godības atklāšanos mūsos. Gavēņa atturība ir šis norimšanas laiks, lai mēs varam mazliet paiet malā, lai Dievs varētu mūsos triumfēt un manifestēties. Lai mums visiem ir svētīgs šis Lielā Gavēņa laiks un uzdrīkstēsimies sapņot lielus sapņus un lai vislielākais sapnis mūsu dzīvē – nonākt Debesu Valstībā arī piepildās ikviena mūsu dzīve.

19.marts - svētā Jāzepa svētki

 

Nakts krustaceļš Salaspilī

 

5.marts - Pelnu Trešdiena, Lielā Gavēņa sākums

 

Sports un Baznīca!

Noteikti, ka pēc šīm manām pārdomām pieaugs Salaspils maratona popularitāte (https://www.sportlat.lv/) un vēlos uzsvērt, ka pats esmu aktīvs sportotājs, regulāri piedalos orientēšanās sacensībās un atbalstu aktīvu dzīves veidu.Tomēr, pirms neilga laika uzzināju, ka Salaspils pusmaratons šogad tiks organizēts 11.maijā (svētdienā), laikā, kad Salaspils katoļu baznīcā (Rīgas ielā 26) tiks svinēti trīs dievkalpojumi - 9.00, 11.00 un 14.00 un piekļuve draudzes stāvlaukumam, pretī Zvaigžņu ielai, tiks bloķēta. Pagājušajā gadā šis maratons tika organizēts sestdienā, un viss labi sakārtojās. Šogad tas tiek rīkots tieši tad, kad mūsu baznīcā ir dievkalpojumi.

Šāda darbība atgādina agresīvos komunistu gadus, kad jaunie marksisma censoņi, pērņemti ar ateistiskām idejām, speciāli organizēja sporta un izklaides pasākumus, lai tikai ticīgie cilvēki nevarētu tikt uz baznīcu. Vai patiešām vēsture atkārtojas? Nepietiek ar to, ka pašvaldība nav atvēlējusi līdzfinansējumu baznīcas stāvlaukuma paplašināšanai. Šobrīd tiek darīts viss, lai mums būtu lielas neērtības aizbraukt līdz baznīcai svētdienā. Vai patiešām nevar atrast citu dienu un laiku un respektēt ticīgo cilvēku vajadzības?

Uzbrukumi katoļu priesteriem!