Pēdējā
priesteru konferencē, garīdznieki tika iepazīstināti ar jauno Dievišķā
kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas apkārtrakstu "Miera
dāvanas rituālais izteiksmes veids Svētajā Misē". Nepārpublicēšu šo dokumentu, bet citēšu tikai atsevišķu daļu no tā, un šis citāts un viss dokuments mums visiem ir saistošs:
Miera sveiciena laikā (pirms dziedājuma "Dieva Jērs...) vajadzētu galīgi
izskaust tādas dažas novirzes kā:
- “Dziesmas par mieru” ieviešana, kas Romas ritā
neeksistē. (Latvijā nav izplatīta)
- Ticīgo pārvietošanās un savas vietas atstāšana, lai
apmainītos ar miera sveicienu viens ar otru.
- Priestera attālināšanās no altāra, lai pasniegtu miera
sveicienu kādam ticīgajam.
- dažos gadījumos – Lieldienās un Ziemassvētkos, vai
ritu svinēšanas laikā, piemēram, Kristības, Pirmās Svētās Komūnijas,
Iestiprināšanas, Laulības, Ordinācijas, klosterļaužu svētsolījumu salikšanas
vai izvadīšanas pēdējā gaitā laikā – izmantot miera sveicienu kā izdevību, lai
apsveiktu klātesošos, izteiktu tiem novēlējumus vai līdzjūtību.
Lūk, teoloģiskais skaidrojums šim miera sveicienam: