Preiļi ir super. No rīta svinējām svēto Misi Preiļu baznīcā, kura aizrauj ar savu skaistumu un senatnes elpu. Pēc tam pārrunas ar Preiļu dekānu J. Stepiņu. Un diena var sākties. Pēdējā lielā, garā diena. Daudzi sveicina, māj, pīpina. Ir Latgale. Daudz ezeri kā spoguļi. Pa vidu izlēmām iet pa taisno caur Kategradi. Rezultātā meža stiga un saldējuma "apsolījums" visai grupai. Kategradē ēdām pusdienas, kuru laikā pie mums pienāca "agresīvs" vietējais, kurš teica, ka netic Dievam, bet kādam "augstākam spēkam". Vārds pa vārdam, teikums pa teikumam un brīnums - mēs par viņu aizlūdzām un pilnīgi cits cilvēks. Līdzīgi kā Apustuļu darbos minētais diakons Filips, kad satika Kandaku galminieku. Pēcpusdiena nebija viegla, ceļš tomēr gars, bet pēc pusdienām mums sāka sekot kāds jauks sunītis, kuru pēc kāda laika saimnieki "ekskortēja" atpakaļ. Vakarā vesperes ar Gulbenes grupu pie Rušonas ezera. Līdz Aglonai palikuši 8.km. Vakarā atvadau vakars, dalīšanās un gaidījām vētru, kura neatnāca. Dievs ir stiprāks par meterologiem. Konferencē runāju par to, ko tālāk darīt. Ir jādara 4 punkti:
1. Jālieto Dieva dotie aizsardzības līdzekļi, lai arī pēc svētkiem paliktu Dievā. Ef 6, 10-18
2. Liecināt, dalīties par to, ko esam saņēmuši
3. 2 Tim 3, 12. Ir jābūt gataviem, ka tiksim vajāti savas ticības dēļ
4. Meklēsim kopienu, lūgšanu grupas, kristīgus draugus.
Aglona - mēs nākam! Paldies visiem par lūgšanām. Paldies, ka varējām būt vienoti arī ar "6, digitālā kontinenta" starpniecību
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru