Lūgums pēc palīdzības!

"BETLĒMES ŽĒLSIRDĪBAS MĀJAS" vārdā lūdzu jūsu atsaucību:
- nepieciešami ziemas apavi vīriešiem (var būt lietoti), īpaši 43.izmēra;
- ja jums ir kāds lieks saldums vai nieciņš Ziemassvētku dāvanu paciņai mūsu iemītiekiem, būsim priecīgi.

Lūdzu zvaniet man, Līgai, pa tālr. 26315685 vai rakstiet liga.roke@gmail.com.

PALDIES, PALDIES, PALDIES!

Jautājumu konkurss noslēdzies

Ar lielu prieku paziņoju, ka jautājumu konkurss, kuru aizsākām pirms vairākiem mēnešiem nu ir veiksmīgi noslēdzies. Ir trīs uzvarētāji - Eidis ar 36 publicētiem jautājumiem, Inga ar 31 publicētu jautājumu un Ilze ar 13 publicētajiem jautājumiem. Visi trīs uzvarētāji saņems kā dāvanu "Mieram tuvu" un "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" abonamentu 2015.gadam. Kopumā konkursā piedalījās 10 cilvēki un pavisam kopā tika uzdoti 100 jautājumi, uz kuriem  centos atbildēt bloga "lappusēs". Šobrīd esam svētku gaidīšanas laikā, arī es ceturtdien došos atpakaļ uz Latviju lai kalpotu gan Valmieras (Ziemassvētkos), gan Saldus draudzēs (Jaungada svinības), tādēļ bloga lapusēs nebūs daudz rakstu. Pārējie kuri neuzvarēja - nebēdājiet. Nākamgad, janvāra vidū uzsāksim jaunu konkursu, kurā esošie uzvarētāji vairs nevarēs piedalīties, bet pārējie varēs atkal piedalīties trīs abonamentu izcīņā līdz 1.jūnijam.

Novēlu visiem svētīgu sagatavošanās laiku uz Kristus Dzimšanas svētkiem un tiksimies gan Latvijā (dzīvajā), gan virtuāli - mūsu bloga "lappusēs". Domājiet jaunus jautājumus! :) Un neaizmirstiet lūgties arī par mani. Un es par jums.

Kristū - jūsu priesteris Ilmārs

Adventa pārdomas: svētdiena, 14.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 6-8.19-28)
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu.
Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās, neliedzās un apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elijs?” Viņš sacīja: “Neesmu.” “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”
Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet taisnu Kunga ceļu – kā pravietis Isajs ir sacījis.”
Bet atsūtītie bija no farizeju vidus. Un tie viņam jautāja, sacīdami: “Kādēļ tad tu kristī, ja neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis?”
Jānis viņiem atbildēja, sacīdams: “Es kristīju ar ūdeni, bet jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat un kurš nāks pēc manis, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpes siksnu.”
Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Vēl lielākas slāpes pēc Viņa. Varam iedomāties sv. Jāni Kristītāju, kā vienkāršu un nabadzīgu vīru. Raugoties uz viņu, mēs varam saprast, ka Dievs var darīt lielas lietas arī caur mūsu nabadzību un „necilību”. Savā sirdī varu atcerēties tās personas, kuras manā dzīvē bija kā tādi „Jāņi Kristītāji”. Varu tagad Dievam pateikties par šīm personām. Varam apbrīnot svētā Jāņa Kristītāja pazemību. Varam kopā ar Jāni Kristītāju pajautāt: „Ko Tu, Jēzu saki pats par Sevi?” Bet caur to varu pajautāt arī pats sev: „Bet kāds es esmu Dieva acīs?” Kas ir manas identitātes pamatā?” Vai es ticu, ka esmu savā vietā? Vienmēr man liekas, ka visur ir labi, kur manis nav. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt es visu laiku dzīvoju ilūzijās? Pat ja mana dzīve līdzinās „saucēja balsij tuksnesī”, tomēr arī šai balsij ir vērtība. Esmu vērtīgs Dieva acīs.

Jautājumi priesterim:evaņģelizācija, 10 tiesa, grēku piedošana, eksorcisms

Lasu 62. psalmu (dziedam to arī korī) - "Tik pie Dieva es rodu mieru", un tur ir rindas "Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to dzirdējis". Kā to saprast? 

Uzreiz jāsaka, ka būtu labi, ja mēs citētu visu šo psalma pantu, kurš noslēdzas tā: „Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to dzirdējis: Dievs ir Visvarens.” Bieži vien, izraujot no konteksta kādu Bībeles izteikumu, ir ļoti grūti redzēt visu kopskatu. Kā uzsver Bībeles komentētāji, tad tieši šis psalms no visas psalmu grāmatas vislabāk norāda uz pilnīgu uzticību, padevību Dievam. Tieši 12 un 13 pantā visnoteiktāk tiek parādīta Dieva spēcīgā un nemainīgā mīlestība (hesed) uz cilvēku. Kad Dievs kaut ko vienreiz pasaka, Viņam nevajag atkārtot. Dievs savu lēmumu nemaina. Esot Baznīcā, mēs zinām, ka Dievs visu ir izteicis savā Vienīgajā Vārdā – Jēzū Kristū.

Savā Twitter kontā aicināt, lai laji nāk palīgā evaņģelizācijas darbā. Ko konkrēti laji var darīt?

Pēc savas dabas Baznīca ir misionāra, jo Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, un Jēzus Kristus ir sūtīts „misijā” no Tēva, lai atklātu patiesību gan par Dievu, gan par cilvēkiem. Ja mēs, caur kristību un iestiprināšanu esam iekļauti Baznīcā, līdz ar to, mums, kā Baznīcas dzīvajiem locekļiem ir absolūts pienākums būt misionāriem un evaņģelizatoriem tajās vidēs, kurās dzīvojam. Vispirms jau ar svētas dzīves piemēru un ja iespējams, arī ar konkrētiem vārdiem un darbiem. Kā tas konkrēti izpaudīsies, tas ir atkarīgs gan no tām dāvanām, ko Dievs mums katram ir devis, gan no mūsu atvērtības, šīs dāvanas likt lietā Dieva un Baznīcas labumam, kā arī atvērtības sadarbībai ar Dievu.  

Vai atdot 10 tiesu no saviem ienākumiem mūsdienās nav par daudz? Vai tas ir vēl aktuāli? 

10 tiesas jautājums ir Vecās Derības princips, kurš nav atcelts, tomēr uz to jāskatās Jaunās Derības perspektīvā. Par šo jautājumu nedaudz esmu runājis šajā rakstā: http://kalpotajs.blogspot.com/2013/07/kur-baznica-nem-naudu.html

Vai es un citi vienkāršie cilvēki, kas nav saņēmušo priesterības sakramentu var otram piedot grēkus, ja šis cilvēks prasa. Piemēram, cilvēkam mirstot tāds ir arī lūgums: piedot man grēkus! 

Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 46.nodarbība (5.bauslis)

Studējam 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=sojpefr&n=katehisms-46.MP3

Adventa pārdomas: trešdiena, 10.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 28-30)
Tajā laikā Jēzus sacīja: “Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un Es jūs atspirdzināšu.
Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savai dvēselei. Jo mans jūgs ir maigs, un mana nasta ir viegla.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(No www.mieramtuvu.lv)

„Nāciet pie manis, visi!” Nevis tikai pareizie un izredzētie. Visi. Jēzus gaida ikvienu, arī mani un tevi. Vai es ticu, ka es esmu Jēzum svarīgs? Jēzus vēlas, lai eju pie Viņa ar visām savām bēdām. Vai nekautrējos no sava nespēka un nevarības Jēzus priekšā? Kas man visvairāk traucē satikties ar Jēzu? „Ņemiet Manu jūgu uz sevis...” Ko man ir visgrūtāk pieņemt no Jēzus mācības? Vai pēdējā laikā neesmu sācis revidēt Jēzus vārdus, izvēloties tikai tos, kuri man patīk? Es šodien varu Jēzum atdot arī šo savu spītību. Jēzus man apsola, ka, ja Viņam uzticēšos, tad piedzīvošu Viņa lēnprātību un pazemību. Mana sirds atradīs mieru Viņā. Es šodien varu lūgt no Jēzus žēlastību paslēpties Viņa Sirdī. Kopā ar Jēzu mana nasta kļūst viegla. Es varu atkārtot: „Jēzu – lēnprātīgs un pazemīgu Sirdi!”

Jautājumi priesterim: Bībele, ievainojumi, svētbildes, priesteru svētums

Kā uztvert veco derību? Tur Dievs ir citādāks kā Jaunajā derībā - asinskārs nevis žēlsirdīgs. Vai to vajag lasīt? Ja jā, tad kā?

Kā uzsver Vatikāna II koncila dogmatiskā konstitūcija par Dieva Vārdu, „Dei Verbum”, tad „Svētā Māte Baznīca, pamatojoties uz apustulisko ticību, kā Vecās Derības, tā arī Jaunās Derības grāmatas kopumā ar visām to daļām uzskata par svētām un kanoniskām, jo tās ir uzrakstītas Svētā Gara iedvesmā, to Autors ir Dievs un kā tādas tās ir nodotas pašai Baznīcai” (KBK 105) Dievs sevi atklāj pakāpeniski vēsturē un arī Bībelē, šī Dieva atklāšanās notiek pakāpeniski, vēsturiskā griezumā un pilnībā Sevi Dievs atklāj Jēzū Kristū. Tādēļ nevar uz Bībeli skatīties tikai horizontālā līmenī, domājot, ka to grāmatu uzrakstīja viens cilvēks, apsēzoties pie galda. Bībele tapa vairāku simtu gadu laikā un ir ļoti daudzšķautņaina, saturot dažādus izteiksmes veidus un literārās formas. Tomēr viņa visa ir pilnībā Svētā Gara iedvesmota, tādēļ nevaram uzskatīt, ka kādas daļas nebūtu iedvesmotas, vai ka kādas daļas ir vairāk svarīgākas par citām. Bet, Veco Derību mēs lasām Jaunās Derības gaismā un Jaunajā Derībā redzam Vecās Derības piepildījumu. Jaunajā Derībā ir simtiem atsauču uz Veco Derību, savukārt Vecajā Derībā, caur tipoloģiju un simboliem redzam pravietojumu par Mesijas nākšanu. Iesaku studijas RARZI (www.rarzi.lv)

Jautājums: Esmu dzirdējusi un esmu lasījusi aicinājums X vai Y baznīcā notiks dzimtas dziedināšanas dievkalpojums. Esmu no cilvēkiem arī dzirdējusi, ka tas ir svarīgi. Kāpēc svarīgi piedalīties dzimtas dziedināšanās dievkalpojumos? Kāpēc tie ir īpaši?

Šādi dzimtas sakņu dievkalpojumi Katoļu Baznīcā Latvijā ir sākti svinēt samērā nesen. Šo dievkalpojumu, jeb svētās Mises būtība balstās tanī, ka cilvēks uztic Dievam visu savu pagātni un lūdz, lai Kungs ienāk pagātnes notikumos un šķīstī visas tās lietas, kuras bija skāris grēks un pagātnē dzīvojošo cilvēku nepareizās izvēles. Tomēr, no teoloģiskā viedokļa mums ir jābūt uzmanīgiem. No vienas puses ir svarīgi lūgties par mirušajiem, jo zinām, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība, ja viņi atrodas šķīstītavā. Tā kā mēs nezinām, kur cilvēks nonāk pēc nāves, tad mēs lūdzamies par visiem mirušajiem. No otras puses, pārāk akcentējot pagātnes notikumu ietekmi uz šodienu mēs riskējam mazvērtēt Dieva žēlastības darbību šeit un tagad. Daudzi cilvēki, kuri dodas uz šiem dziedināšanas dievkalpojumiem, dzīvo it kā pagātnē, visu laiku meklējot pagātnē „vēl kādu ievainojumu”, tā vietā, lai šeit un tagad atdotu Jēzum visas problēmas, piesauktu un slavētu Kungu, iesaistītos evaņģelizācijā un kalpošanā. Jāapzinās, ka cilvēks, kurš ir saņēmis kristības sakramentu un iet pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, izmanto Katoliskās Baznīcas garīgos labumus, jau tiek atbrīvots no visa ļaunā un viņam ir jātic, ka Jēzus ir uzvarējis ļaunumu, pat ja cīņa vēl notiek. Līdz ar to, es neesmu pret šādiem dievkalpojumiem un ir nepieciešams lūgties par aizgājējiem, tomēr ir jāuzmanās no kristīgās ticības pārlieku lielas „psiholoģizēšanas”.

Vai tā ir taisnība, ka priesteris var vadīt Sv. Misi nāvīgā grēka stāvoklī? 

Jā, tā ir taisnība, jo sakramentu žēlastība nenāk no priestera, bet no Kristus. Priesteris ir tikai starpnieks, jeb instruments Dieva rokās. Lai svētie Sakramenti, kurus mēs saņemam Baznīcā būtu derīgi, ir nepieciešams lai garīdznieks būtu derīgi iesvētīts un viņam nebūtu aizliegums dalīt sakramentus (nāves briesmu gadījumā jebkurš derīgi iesvētīts priesteris var uzklausīt grēksūdzi) un šim priesterim sakramenti jādala tā, kā tos dala Baznīca (atbilstoši liturģiskai formai un kārtībai). Tomēr, jo pats garīdznieks dzīvo svētāku dzīvi, jo lielākas žēlastības saņem ticīgie, līdz ar to, katrs garīdznieks aicināts bieži iet pie grēksūdzes, un tāpat kā visi ticīgie, cīnīties ar grēku un iet svēttapšanas ceļu.