2020. gada 17. martā Tieslietu ministrijā notika sanāksme ar reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvjiem ar mērķi pārrunāt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un saistībā ar to ieviestos ierobežojumus.Dārgie Kristum ticīgie!
Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka arī krīzes laikā iedzīvotājiem ir nepieciešama garīgā aprūpe, ko sniedz reliģiskās organizācijas, tomēr tika uzsvērti arī nepieciešamie ierobežojošie un piesardzības pasākumi, ņemot vērā COVID-19 straujo izplatīšanos.
Sanāksmē tika panākta vienota izpratne par nepieciešamību ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, vienojoties par šādu rīcību Ministru kabineta š.g. 12.marta rīkojuma Nr.103 izpildē:
1. Dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību pulcējoties minētā rīkojuma 4.5.punkta izpratnē.
2. Dievnami netiek slēgti individuāliem apmeklētājiem, tomēr reliģisko norišu vietās ir atļauts atrasties tikai tādam cilvēku skaitam, kas ļauj stingri ievērot sociālo distancēšanos, turklāt nepārkāpjot maksimāli noteikto cilvēku skaitu, kas ir 50 cilvēki vienlaikus. Ja dievnama platība nenodrošina atbilstošas distances ievērošanu 50 cilvēkiem, tad cilvēku skaits tiek attiecīgi samazināts.
3. Reliģiskās organizācijas publiski aicinās ticīgos "palikt mājās", pēc iespējas atturoties no publisku vietu, tai skaitā, baznīcas apmeklējuma, reliģiskās darbības veikšanai izmantojot attālinātos dalības veidus. Jo īpaši tas ir attiecināms uz personām, kas atrodas riska grupā.
4. Tieslietu ministrija nodrošinās nepieciešamo atbalstu, lai reliģiskās organizācijas varētu veikt savu darbību, vienlaikus respektējot noteiktos ierobežojumus.
Gan ministrijas, gan reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvji pauda vienotu nostāju par nepieciešamību vairot sociālo atbildīgumu, aicinot ļoti piesardzīgi vērtēt veselības riskus katru reizi, kad notiek saskarsme ar citiem cilvēkiem, un aicināja izmantot šo sociālās distancēšanās laiku, pievēršoties savai garīgajai izaugsmei.
Latvijas bīskapi ir aicinājuši prāvestus ierobežojumu laikā turēt dievnamus pēc iespējas atvērtus, lai jums būtu iespēja lūgties Vissvētākā Sakramenta klātbūtnē, pieiet pie grēksūdzes un saņemt garīgu stiprinājumu. Lūdzam neslēgt baznīcas ciet arī uz dievkalpojuma laiku, bet nodrošināt, lai dievkalpojuma laikā baznīcā nebūtu vairāk par 50 cilvēkiem un distance starp tiem būtu ne mazāka par 2 metriem. Attiecībā uz bērēm arī ir jāievēro jau augstāk minētie ierobežojumi. Kristības un laulības iespēju robežās ir vēlams pārcelt.
Latvijas diecēžu bīskapi informē, ka katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, tāpēc šai ziņā viņi var justies brīvi savā sirdsapziņā. Ierobežojums apmeklēt publiskus dievkalpojumu izriet nevis no ārēja spiediena, bet ir dabiskā likuma prasība. Nevar izslēgt, ka mums būs jābūt gataviem pielāgoties arī citām, iespējams, pastiprinātām prasībām, reaģējot uz situācijas attīstību mūsu valstī.
Aicinām ikvienu, kurš atgriezies no slimības skartajām valstīm, tiešām godprātīgi ievērot paškarantīnu, tādējādi pārliecinoties, ka nenodod slimību tālāk. Dieva bauslis pavēl: Tev nebūs nokaut.
Ikvienu, kas svētdienā, minēto iemeslu dēļ paliks mājas, aicinām uz kopīgu ģimenes lūgšanu, īpaši lūdzoties par visiem, kas slimo, par ārstiem un par epidēmijas izbeigšanos, kā arī pievienoties kopīgai sv. Mises lūgšanai ar Radio Marija un Latgales radio starpniecību, vai ar interneta starpniecību.
Radio Marija Latvija nodrošinās svētdienu dievkalpojumu tiešraidi plkst. 8, 11, un 18:00, tāpat video tiešraidi plkst. 12:00 Facebook un YouTube kanālos nodrošinās Siguldas katoļu draudze. Papildus informācija sekos vēlāk. Lūdzam izmantot šo iespēju un ņemt dalību dievkalpojumos, paliekot mājās.
Romas katoļu Baznīcas Latvijā bīskapu konference (pārpublicēts no www.katolis.lv)
Kā tālāk dzīvot?
Dārgie draugi! Ir sācies īpašs laiks pasaulē, kas raksturojas ar noslēgtību, pašizolāciju, karantīnu un sava veida vienpatību. Jā, šogad mums visiem ir citāds gavēnis. Gavēnis bez svētdienas un ikdienas dievkalpojumiem, gavēnis, kurā nevaram skaisti kopā dziedāt Rūgto asaru dziedājumus, iet krustaceļu. Jā ir grūti. Daži vaino Baznīcu, ka Viņa tik "lēti" un ātri ir pakļāvusies laicīgās varas spiedienam. Tomēr Bībele mums māca: "„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu”, Rom 13: 1-2. Protams, ja valsts vara mums liktu zaimot vai novērsties no Dieva, vai arī pārkāpt Dieva un Baznīcas likumus, tad mums būtu tiesības tai nepakļauties. Bet, kā to uzsvēruši arī citu konfesiju garīdznieki savās uzrunās, šajā gadījumā mūs saista 3.bauslis, cienīt savus vecākus, un plašākā šī baušļa interpretācija ietver sevī arī pakļaušanos valsts varai. Un, protams, arī 5.bauslis - tev nebūs nokaut! Mums ir jāaizsargā savi gados vecākie, slimākie sabiedrības locekļi, kuri no šīs slimības var vissmagākā veidā tikt skarti.
Kā izmantot šo laiku un kādas garīgas atziņas mēs varam gūt no šī laika?
Bībelē ir skaista vieta: Tajā laikā Jāņa Kristītāja mācekļi un farizeji gavēja. Un viņi, atnākuši pie Jēzus, Viņam jautāja: “Kāpēc Jāņa mācekļi un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?” Un Jēzus viņiem sacīja: “Vai tad kāzu viesi var gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, tie nevar gavēt. Bet pienāks laiks, kad līgavainis viņiem tiks atņemts, un tajā dienā viņi gavēs!" (Mk 2,18-20) Šobrīd Līgavainis no mums ir paņemts un mēs gavējam. Ir sāpīgi un skumji. Bet vai mēs tikpat dedzīgi ilgojāmies pēc Svētās Mises, Komūnijas un dievnama arī tad, kad "viss bija kārtībā"? Vai ikdienā nebija tā, ka mums Dievs, Baznīca, draudze, garīdznieks bija vienaldzīgi? Vai arī šajos grūtajos apstākļos es atbalstīšu draudzi arī finansiāli, pārskaitot uz draudzes kontu savus finanšu līdzekļus? Vai "normālajā" situācijā es biju aktīvs un čakls draudzes loceklis, palīdzēju savai draudzei ar kalpošanu un praktisku palīdzību? Šis atstātības un vienpatības (ne vientulības) laiks mums ir dots, lai veiktu pamatīgu sirdsapziņas izmeklēšanu, attiecībā uz sevi, uz savu dzīvi, attiecībām ar līdzcilvēkiem, un arī uz draudzi, Baznīcu un pasauli. Kā es līdz šim dzīvoju? Vai es jau pirms šīs situācijas nebiju noslēdzies un iegrimis savā egoistiskajā pasaulē? Padomāsim par to un šobrīd būsim garīgi vienoti, izmantosim visas tehnoloģiskās iespējas, lai būtu klātesoši dievkalpojumos un lūgšanās attālināti. Dievs mūs arī šajā situācijā neatstāj. Painteresēsimies par saviem kaimiņiem, īpaši gados vecākajiem un slimākajiem. Vai viņiem nevajag kādu palīdzību? Varbūt vajag atnest produktus no veikala? Būsim vienoti!
Garīgā Komūnija
Garīgā Komūnija ir ilgas pieņemt svēto Komūniju
brīžos, kad tas nav iespējams. Šāda prakse Katoliskajā Baznīcā sāka izplatīties
viduslaikos, balstoties uz pārliecību, ka svētās Mises laikā priesteris
dievkalpojumu vada kādā noteiktā nodomā. Līdz ar to, ikviens ticīgais garīgi
var vienoties ar Kristu, pat ja fiziski viņš nepieņem Euharistiju. Par šādu
iespēju jau rakstīja svētais Akvīnas Toms, kurš teica, ka “tas, kurš garīgi
pieņem Kristus Miesu un Asinis, caur paša Kristus klātbūtni šajā Sakramentā, vienojas
ar Kristu caur ticību un mīlestību”, (In
Joannis Evangelium expositio 6.3,7). Polijā šādu praksi izplatīja svētais Staņislavs
Kostka un tā izpaudās dažādos veidos: kā dievbijīga piedalīšanās svētajā Misē,
hostijas dievbijīga uzlūkošana, ticībai Jēzus reālai klātbūtnei Vissvētākajā
Sakramentā uzmodināšana, Pestītāja ciešanu un nāves dievbijīga apcerēšana. Šāda
garīgā Komūnija ir īpaši svarīga slimniekiem, cietējiem un mirstošajiem, kuri
slimības vai citu iemeslu dēļ nevar fiziski piedalīties svētajā Misē un pieņemt
Svēto Komūniju. Svarīgi arī tiem, kuri ir bijuši laulāti Baznīcā, tad šķīrušies
un dzīvo kopā ar citu cilvēku, tādējādi nevar pieņemt Svēto Komūniju.
Tridentes koncils māca, ka garīgo Komūniju pieņem tie, “kuri ar ilgām pieņem viņiem sagatavoto debesu maizi ar dzīvu ticību, kura darbojas caur mīlestību (Gal 5,6), izjūt tās augļus un darbību (BF VII 296). Kaut arī garīgo Komūniju nevar pielīdzināt reālai svētajai Komūnijai, tomēr arī tā nes savu garīgo labumu – vieno mūs ar Jēzu Kristu, sagatavo sakramentālajai Komūnijai un ir kā sakopotības akts. Šajā laikā, kad daudzi nepiedalās svētajā Misē klātienē un nepieņem svēto Komūniju Mises laikā, esam aicināti izmantot iespēju pieņemt garīgo Komūniju ar radio, televīzijas un interneta starpniecību.
Tulkots no: Misiurek J., Komunia duchowa, w: Encyklopedia katolicka, t. IX, red. nacz. A. Szostek, B. Migut, Lublin: TN KUL, 2002, kol. 494.
Tridentes koncils māca, ka garīgo Komūniju pieņem tie, “kuri ar ilgām pieņem viņiem sagatavoto debesu maizi ar dzīvu ticību, kura darbojas caur mīlestību (Gal 5,6), izjūt tās augļus un darbību (BF VII 296). Kaut arī garīgo Komūniju nevar pielīdzināt reālai svētajai Komūnijai, tomēr arī tā nes savu garīgo labumu – vieno mūs ar Jēzu Kristu, sagatavo sakramentālajai Komūnijai un ir kā sakopotības akts. Šajā laikā, kad daudzi nepiedalās svētajā Misē klātienē un nepieņem svēto Komūniju Mises laikā, esam aicināti izmantot iespēju pieņemt garīgo Komūniju ar radio, televīzijas un interneta starpniecību.
Tulkots no: Misiurek J., Komunia duchowa, w: Encyklopedia katolicka, t. IX, red. nacz. A. Szostek, B. Migut, Lublin: TN KUL, 2002, kol. 494.
SUPLIKĀCIJAS – SVĒTAIS DIEVS
Svētais
Dievs, svētais varenais Dievs, svētais mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums!
No mēra,
bada, kara un ugunsgrēka pasargi mūs, Kungs un Dievs!
No
ļaunas un negaidītas nāves izglāb mūs, Kungs un Dievs!
Savu
svēto Baznīcu valdi un uzturi, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs!
Īstās
grēku nožēlošanas žēlastību dod(i) mums, mēs tevi lūdzam, Kungs un Dievs!
Savā
svētā kalpošanā mūs stiprini un uzturi, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs!
Mūsu
tēvu zemi sargi un svētī, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs!
Zemei augļus dod(i) un uzturi, mēs Tevi lūdzam, Kungs un
Dievs!
Mēs,
grēcinieki, Tevi žēlīgu Dievu, lūdzam, uzklausi mūs, Kungs un Dievs!
Jēzu,
Jēzu, Jēzu, apžēlojies par mums!
Marija,
Marija, Dieva Māte, lūdzi Dievu par mums!
Dārgie Eiropas brāļi un māsas,
mēs, divu Eiropas valstu Bīskapu konferenču priekšsēdētāji, vēršamies pie jums šajā grūtajā laikā, kad mūs stipri pārbauda vīrusa “Covid-19” pandēmija, lai kopā paceltu savu lūgšanu Dievam pēc palīdzības, mierinājuma un glābšanas.
Dievs, mūsu Tēvs, pasaules Radītāj, visvarenais, žēlsirdīgais, Tu mīlestībā pret mums sūtīji Savu Dēlu pasaulē kā mūsu dvēseļu un ķermeņu ārstu. Uzlūko Savus bērnus, kuri šajā grūtajā apjukuma un baiļu pilnajā laikā daudzos Eiropas un pasaules reģionos vēršas pie Tevis, meklējot spēku, glābšanu un mierinājumu! Atbrīvo mūs no slimības un bailēm, dziedini mūsu slimos, mierini viņu ģimenes, dāvā gudrību mūsu valdībai, enerģiju un atlīdzību mūsu ārstiem, medmāsām un brīvprātīgajiem, mūžīgo mieru mirušajiem. Neatstāj mūs pārbaudījumu brīdī, bet atpestī mūs no ļauna. Mēs to Tev lūdzam, kurš ar Dēlu un Svēto Garu dzīvo un valdi no mūžības mūžībā. Amen. Marija, veselības un cerības Māte, lūdz par mums!
Rekolekcijas ar maizi (auzu pārslām) un ūdeni (tēju) Dzintaros 20.22.martā
Atbildes uz jautājumiem par homoseksuālismu
1.Kāda ir baznīcas attieksme pret viendzimuma attiecībām?
Katoļu Baznīcas oficiālā mācība ir atspoguļota Katoliskās Baznīcas Katehismā (www.katolis.lv/katehisms) 2357 līdz 2359 numuram. Tur lasām:
Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību (skatīt - Sal. Rad 19, 1-29; Rom 1, 24-27; 1 Kor 6, 9-10; 1 Tim 1, 10.) vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību".
2.Kopš kura laika Baznīca ir pret viendzimuma attiecībām?
Kā norāda Ticības Mācības Kongregācijas 1997.gada dokuments Persona humana, 8 numurs, tad Baznīcas nostāja homoseksualitātes jautājumā ir, bija un būs nemainīga.
3.Kāpēc tas ir grēks?
Baznīca nenosaka, kas ir vai nav grēks. Ir Dieva Baušļi un Svētajos Rakstos, Bībelē un Baznīcas Tradīcijā ietvertās patiesības. Baznīcai ir dots uzdevums šo Dieva atklāto patiesību cauri gadsimtiem nemainīgu un integrālu nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Kā iepriekš tika norādīts citētajos Bībele pantos, tad homoskesuālas attiecības ir ļaunas pēc savas būtības. Kā uzsver Katehisms, tad „tās (homoseksualās attiecības) ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.”
4.Kā kristīgā Baznīca skaidro homoseksualitātes rašanos cilvēkā?
Jāuzsver, ka es pārstāvu Katoliskās Baznīcas viedokli. Ir kristīgās konfesijas, kas domā citādi. Baznīca šo jautajumu neskaidro, jo tās uzdevums nav skaidrot psiholoģiskos vai medicīnas procesus. Ar tiem nodarbojas zinātnieki. Baznīcas uzdevums ir liecināt par Dieva doto Atklāsmi, kas ir ietverts Bībelē un Baznīcas Tradīcijā. Bībele un Baznīcas Tradīcija skaidri norāda, ka šādas darbības ir ļaunas pašas par sevi. Arī mediķu vidū nav vienprātības par šo jautājumu. Ir daļa, kas saka, ka šī nosliece ir iedzimta, ir daļa, kas saka, ka iegūta dzīves laikā. Ir psihologi, kas uzskata, ka tieši izirušās ģimenes, tēva trūkums, moralā degradācija varētu būt par iemeslu šādām parādībam. Bet tās ir tikai hipotēzes.
5.Vai arī katoļu baznīcā ir priesteri,kuri neslēpj savu homoseksuālismu? Kā viņiem to izdodas apvienot ar kalpošanu Dievam?
Katoļu Baznīcā, starp 400 000 priesteriem, noteikti ir tādi, kuriem piemīt homoseksualitātes tieksme. Ja priesteris ar šo tieksmi cīnās, iet pie grēksūdzes un aktīvi nepraktizē homoskesuālas attiecības, viņš var turpināt kalpošanu. Pretējā gadījumā viņam kalpošana ir jāatstāj.
6.Ko no Katoļu Baznīcas var gaidīt homoseksuāls cilvēks, ja viņš vēlas to apmeklēt?
Katehisma citāts: „Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē. Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.” Jāuzsver, ka pati tieksme vēl nav grēks vai ļaunums. Ļaunums sakas tad, ja cilvēks šo tieksmi mēgina apmierināt, vai arī sāk ar šo noslieci lepoties, vai piedalīties homoseksualitātes propogandā un ideoloģijā. Baznīca nenosoda cilvēku, grēcinieku, bet nosoda grēku un ļaunumu. Grēcinieks ir aicināts uz atgriešanos un viņš saņem piedošanu, līdzjūtību.
8.Vai un kā, pēc Baznīcas viedokļa, ir ārstējama homoseksualitāte?
Baznīca nejaucas zinātnes pētījumos. Arī zinātnieki nedod precīzas atbildes. Tomēr Baznīcā ir dažādas atbalsta grupas, iekšējās dziedināšanas programmas, kas var palīdzēt. Tās ir anonīmas un šādās grupās cilvēki sastopas ar līdzīgam problēmām un tās kopā var pārrunāt un risināt.
Katoļu Baznīcas oficiālā mācība ir atspoguļota Katoliskās Baznīcas Katehismā (www.katolis.lv/katehisms) 2357 līdz 2359 numuram. Tur lasām:
Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību (skatīt - Sal. Rad 19, 1-29; Rom 1, 24-27; 1 Kor 6, 9-10; 1 Tim 1, 10.) vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību".
2.Kopš kura laika Baznīca ir pret viendzimuma attiecībām?
Kā norāda Ticības Mācības Kongregācijas 1997.gada dokuments Persona humana, 8 numurs, tad Baznīcas nostāja homoseksualitātes jautājumā ir, bija un būs nemainīga.
3.Kāpēc tas ir grēks?
Baznīca nenosaka, kas ir vai nav grēks. Ir Dieva Baušļi un Svētajos Rakstos, Bībelē un Baznīcas Tradīcijā ietvertās patiesības. Baznīcai ir dots uzdevums šo Dieva atklāto patiesību cauri gadsimtiem nemainīgu un integrālu nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Kā iepriekš tika norādīts citētajos Bībele pantos, tad homoskesuālas attiecības ir ļaunas pēc savas būtības. Kā uzsver Katehisms, tad „tās (homoseksualās attiecības) ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.”
4.Kā kristīgā Baznīca skaidro homoseksualitātes rašanos cilvēkā?
Jāuzsver, ka es pārstāvu Katoliskās Baznīcas viedokli. Ir kristīgās konfesijas, kas domā citādi. Baznīca šo jautajumu neskaidro, jo tās uzdevums nav skaidrot psiholoģiskos vai medicīnas procesus. Ar tiem nodarbojas zinātnieki. Baznīcas uzdevums ir liecināt par Dieva doto Atklāsmi, kas ir ietverts Bībelē un Baznīcas Tradīcijā. Bībele un Baznīcas Tradīcija skaidri norāda, ka šādas darbības ir ļaunas pašas par sevi. Arī mediķu vidū nav vienprātības par šo jautājumu. Ir daļa, kas saka, ka šī nosliece ir iedzimta, ir daļa, kas saka, ka iegūta dzīves laikā. Ir psihologi, kas uzskata, ka tieši izirušās ģimenes, tēva trūkums, moralā degradācija varētu būt par iemeslu šādām parādībam. Bet tās ir tikai hipotēzes.
5.Vai arī katoļu baznīcā ir priesteri,kuri neslēpj savu homoseksuālismu? Kā viņiem to izdodas apvienot ar kalpošanu Dievam?
Katoļu Baznīcā, starp 400 000 priesteriem, noteikti ir tādi, kuriem piemīt homoseksualitātes tieksme. Ja priesteris ar šo tieksmi cīnās, iet pie grēksūdzes un aktīvi nepraktizē homoskesuālas attiecības, viņš var turpināt kalpošanu. Pretējā gadījumā viņam kalpošana ir jāatstāj.
6.Ko no Katoļu Baznīcas var gaidīt homoseksuāls cilvēks, ja viņš vēlas to apmeklēt?
Katehisma citāts: „Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē. Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.” Jāuzsver, ka pati tieksme vēl nav grēks vai ļaunums. Ļaunums sakas tad, ja cilvēks šo tieksmi mēgina apmierināt, vai arī sāk ar šo noslieci lepoties, vai piedalīties homoseksualitātes propogandā un ideoloģijā. Baznīca nenosoda cilvēku, grēcinieku, bet nosoda grēku un ļaunumu. Grēcinieks ir aicināts uz atgriešanos un viņš saņem piedošanu, līdzjūtību.
8.Vai un kā, pēc Baznīcas viedokļa, ir ārstējama homoseksualitāte?
Baznīca nejaucas zinātnes pētījumos. Arī zinātnieki nedod precīzas atbildes. Tomēr Baznīcā ir dažādas atbalsta grupas, iekšējās dziedināšanas programmas, kas var palīdzēt. Tās ir anonīmas un šādās grupās cilvēki sastopas ar līdzīgam problēmām un tās kopā var pārrunāt un risināt.
Gavēņa laiks Salaspils katoļu draudzē
Gavēņa laiks
Salaspils katoļu
draudzē
19.marts – svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami
9.00 – sv. Mise krievu valodā
18.30 – sv. Mise latviski
25.marts – Kunga pasludināšanas svētki
9.00 – sv. Mise krievu valodā, garīgās
adopcijas solījumi
16.00 svētā Mise Tuberkulozes
slimnīcā, Upeslejās
18.30 – sv. Mise latviski, garīgās
adopcijas solījumi
Krustaceļš
Piektdienās 18.30
Svētdienās 10.00 latviski
Rūgto asaru dziedājums
Katru svētdienu pēc svētās Mises
11.00
Draudzes rekolekcijas – 4.-5.aprīlis
Informāciju skatīt atsevišķā
plakātā
Grēksūdzes sakramentu ir iespējams saņemt:
Svētdienās
8.30-8.55; 10.15-10.55.
Lielo svētku
dienās, kas iekrīt darbadienās:
8.30-8.55; 18.00 – 18.25.
Darbadienās 20 minūtes pirms katras
svētās Mises
Nepieciešamības gadījumā ir iespējams
sarunāt ar priesteri atsevišķi laiku, kad izsūdzēt grēkus, ārpus norādītajiem.
Vatikāna II koncils par gavēni
Sacrosanctum Concilium, 109. Gan
liturģijā, gan liturģiskajā katehēzē lielāka vērība jāvelta abām būtiskajām Gavēņa
laika iezīmēm – Gavēņa laiks galvenokārt ar gatavošanos Kristības sakramentam
vai tā atsaukšanu atmiņā un ar gandarīšanu aicina ticīgos biežāk ieklausīties Dieva
Vārdā un lūgties un tādējādi tos sagatavo svinēt pashālo noslēpumu.
Tāpēc:
a)
daudz plašāk jālieto
Gavēņa laika liturģijai atbilstošie Kristības sakramenta elementi un, ja tas
tiek uzskatīts par labu esam, no senās tradīcijas jāizvēlas citi;
b)
tas pats sakāms par
gandarīšanas elementiem. Ja runa ir par katehēzi, tad svarīgi, lai ticīgajos
rastos ne tikai izpratne par grēka sabiedriskajām sekām, bet arī par
gandarīšanas būtību, – grēks tiek ienīsts, jo tas ir pret Dievu vērsts
apvainojums. Nav jāaizmirst Baznīcas nozīme gandarīšanas darbībā un ļaudis
jāmudina aizlūgt par grēciniekiem.
Sacrosanctum Concilium, 110. Gavēņa
laika gandarīšanai nav jābūt tikai iekšējai un individuālai, bet arī ārējai un
sabiedriskai. Autoritātēm, kas minētas 22. pantā [Apustuliskais Krēsls vai bīskaps], ir jāiedrošina un jāiesaka gandarīšanas
prakse, ņemot vērā mūsu laikmeta un dažādu reģionu iespējas, kā arī ticīgo
apstākļus.
Tomēr dievbijīgi
jāsaglabā pashālais gavēnis, kas visur jāievēro Kunga ciešanu un nāves piektdienā un, ja iespējams, jāpaildzina
līdz Lielajai sestdienai, tā lai ar paceltu un atbrīvotu sirdi varētu iemantot
augšāmcelšanās svētdienas prieku.
Sacrosanctum Concilium, 35. 4) Jāsekmē Dieva Vārda liturģijas
svinēšana lielāku svētku vigīlijās, atsevišķās Adventa un Lielā gavēņa dienās,
svētdienās un svētku dienās, turklāt jo īpaši vietās, kur trūkst priestera;
šādā gadījumā svinības jāvada diakonam vai citai bīskapa deleģētai personai.
Par celibātu (katoļu garīdznieki, kuri labprātīgi izvēlas dzīvot bez laulības) Katoliskajā Baznīcā!
Katoliskās Baznīcas Katehisms, runājot par šo jautājumu uzsver: „Visi latīņu Baznīcas ordinētie kalpotāji, izņemot pastāvīgos diakonus, parasti tiek izvēlēti no vīriešu vidus, kas ir neprecēti un kas vēlas saglabāt celibātu "debesu valstības dēļ" ( Mt 19, 12). Aicināti sevi nedalīti veltīt Kungam un Viņa lietām, viņi sevi pilnībā atdod Dievam un cilvēkiem. Celibāts ir šīs jaunās dzīves zīme, kurai kalpot Baznīcas kalpotājs tiek konsekrēts; celibāts, pieņemts ar priecīgu sirdi, spilgtā veidā sludina Dieva valstību. Austrumu Baznīcās kopš daudziem gadsimtiem pastāvējusi cita kārtība: bīskaps tiek vienmēr izvēlēts no neprecēto vīriešu vidus, taču par diakoniem un priesteriem var tikt ordinēti arī precēti vīrieši. Šī prakse jau izsenis tiek uzskatīta par likumīgu; šie priesteri pilda auglīgu kalpojumu savās kopienās. Starp citu, priesteru celibāts Austrumu Baznīcās ir lielā godā, un daudzi priesteri to brīvi izvēlas debesu valstības dēļ. Taču kā Austrumos, tā Rietumos tas, kurš saņēmis Ordinācijas sakramentu, vairs nevar noslēgt laulību.” (KBK 1579-1580)
Pats no savas pieredzes, īpaši kalpojot slimnīcās, bieži saskaros ar šo jautājumu. Parasti man jautā par ticīgi cilvēki: „Jūs gan, priesterīši esat nelaimīgi cilvēki. Jūs nevarat precēties.” Es parasti atbildu: „Vai Jūs redzat, ka es esmu nelaimīgs? Un vai tad jums ir jādzīvo mana dzīve. Nevis es nevaru precēties, bet es pats to labprātīgi izvēlējos debesu valstības dēļ. Noslēgumā norādīšu divas Svēto Rakstu vietas, ka skalpo kā arguments par labu celibāta žēlastībai.
Mateja evaņģēlija 19.nodaļa sākas ar epizodi, kad Jēzus šķērso Jordānu un no Galilejas nonāk Jūdejā. Daudzi slimnieki tiek nesti pie Viņa un saņem dziedināšanu. Farizeji, laikam aiz skaudības, ka Jēzum ir tādi panākumi uzdod provokatorisku jautājumu, kas skar laulības nešķiramību. Jēzus vārdi pat mācekļiem šķiet par smagu, tādēļ viens no tiem izsaka varbūtību: „Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad labāk neprecēties.” Lūk, ko Jēzus atbild: „Visi nesaprot šo vārdu, bet tie, kam tas ir dots.
"Ir einuhi, kas tādi dzimuši no mātes miesām; un ir einuhi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir einuhi, kuri paši atteikušies no laulības dzīves debesvalstības dēļ. Kas var to saprast, lai saprot!" (Mt 19,11-12)
Arī apustulis Pāvils pirmajā vēstulē Korintiešiem norāda: "Bet es saku neprecētajiem un atraitņiem: labi viņiem būtu, ja viņi paliktu tā kā es.” (1 Kor 7,8)
Katoliskā Baznīca nekad nevar atcelt celibātu, jo tā ir Dieva dāvana un nav atceļama. Jautājums ir tikai par to, vai atsevišķās situācijās pieļaut jau precētu cilvēku ordinēšanu, jeb iesvētīšanu priestera kārtā. Jau šobrīd precēti vīrieši Romas Katoliskajā Baznīcā grieķu ritā var kļūt par priesteriem, bet latīņu ritā par diakoniem. Tomēr, jāsaka, ka neredzu citās konfesijās lielus panākumus vai augļus tikai tāpēc, ka viņu garīdznieki ir precēti. No savas puses varu teikt, ka dzīve celibātā dod man iespēju brīvi, nedalīti, 100% kalpot Dievam un Baznīcai. Esmu sevi pilnībā atdevis Dieva un Baznīcas rīcībā, un tā ir žēlastība man pašam un žēlastība arī Baznīcai.
Pats no savas pieredzes, īpaši kalpojot slimnīcās, bieži saskaros ar šo jautājumu. Parasti man jautā par ticīgi cilvēki: „Jūs gan, priesterīši esat nelaimīgi cilvēki. Jūs nevarat precēties.” Es parasti atbildu: „Vai Jūs redzat, ka es esmu nelaimīgs? Un vai tad jums ir jādzīvo mana dzīve. Nevis es nevaru precēties, bet es pats to labprātīgi izvēlējos debesu valstības dēļ. Noslēgumā norādīšu divas Svēto Rakstu vietas, ka skalpo kā arguments par labu celibāta žēlastībai.
Mateja evaņģēlija 19.nodaļa sākas ar epizodi, kad Jēzus šķērso Jordānu un no Galilejas nonāk Jūdejā. Daudzi slimnieki tiek nesti pie Viņa un saņem dziedināšanu. Farizeji, laikam aiz skaudības, ka Jēzum ir tādi panākumi uzdod provokatorisku jautājumu, kas skar laulības nešķiramību. Jēzus vārdi pat mācekļiem šķiet par smagu, tādēļ viens no tiem izsaka varbūtību: „Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad labāk neprecēties.” Lūk, ko Jēzus atbild: „Visi nesaprot šo vārdu, bet tie, kam tas ir dots.
"Ir einuhi, kas tādi dzimuši no mātes miesām; un ir einuhi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir einuhi, kuri paši atteikušies no laulības dzīves debesvalstības dēļ. Kas var to saprast, lai saprot!" (Mt 19,11-12)
Arī apustulis Pāvils pirmajā vēstulē Korintiešiem norāda: "Bet es saku neprecētajiem un atraitņiem: labi viņiem būtu, ja viņi paliktu tā kā es.” (1 Kor 7,8)
Katoliskā Baznīca nekad nevar atcelt celibātu, jo tā ir Dieva dāvana un nav atceļama. Jautājums ir tikai par to, vai atsevišķās situācijās pieļaut jau precētu cilvēku ordinēšanu, jeb iesvētīšanu priestera kārtā. Jau šobrīd precēti vīrieši Romas Katoliskajā Baznīcā grieķu ritā var kļūt par priesteriem, bet latīņu ritā par diakoniem. Tomēr, jāsaka, ka neredzu citās konfesijās lielus panākumus vai augļus tikai tāpēc, ka viņu garīdznieki ir precēti. No savas puses varu teikt, ka dzīve celibātā dod man iespēju brīvi, nedalīti, 100% kalpot Dievam un Baznīcai. Esmu sevi pilnībā atdevis Dieva un Baznīcas rīcībā, un tā ir žēlastība man pašam un žēlastība arī Baznīcai.
Salaspils katoļu baznīcas siltināšana
Kad ierados dievnamā, uzreiz sapratu, ka ir jāpārkārto apkures sistēma, un tādēļ siltā gaisa ventilātorus ielikām pašā dievnama telpā, kas palielināja siltuma efektivitāti. Tomēr ar to ir par maz. Ir jāsāk paša dievnama fasādes siltināšana un remonts. Par jumtu vispār vēl nevaram pat domāt. Ir uzsākti projektēšanas darbi un plānojam šovasar sākt siltināt un renovēt dievnama fasādi. Izdevumi plānoti vairākos desmitos tūkstošu. Daudz palīdz paši draudzes locekļi un Salaspils novada dome, kā arī citi uzņēmēji un sponsori. Bet ar to ir daudz par maz. Ļoti lūdzu jūsu palīdzību Salaspils draudzei, lai dievnams uzplauktu un draudzei būtu skaista baznīca.
Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778
Adrese Rīgas iela 26, Salaspils,
LV-2121, Latvija
Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880
Abonēt:
Ziņas (Atom)