Tieslietu ministrija informē par reliģisko organizāciju darbību no 12. maija

Tieslietu ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. maija lēmumam, grozot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, informē par reliģisko organizāciju darbību, sākot no 2020. gada 12. maija.

No 12. maija tiek atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās organizētos pasākumos – arī reliģiskās darbības veikšanai, pulcējoties, ievērojot šādas prasības:

1. vienlaicīgi pasākumā ir ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus;

2. pasākuma laiks nepārsniedz trīs stundas iekštelpās;

3. pasākumiem, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, nepiemēro iepriekšminēto cilvēku skaita ierobežojumu;

4. pasākuma organizators nodrošina ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem;

Tieslietu ministrija norāda, ka garīgā un kalpojošā personāla noturēts dievkalpojums, neaicinot uz to draudzi, nav uzskatāms par organizētu pasākumu. Tādējādi vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietās var atrasties tāds personu skaits, kas nodrošina savstarpējās divu metru distances un citu noteikto fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu.

Laulību, kristību, bēru ceremonijas tiek uzskatītas par organizētu pasākumu minētā rīkojuma izpratnē, tāpēc dalībnieku skaits (ieskaitot garīgo un kalpojošo personālu) nevar pārsniegt 25 cilvēkus, neatkarīgi no tā, vai pasākums tiek organizēts iekštelpās vai ārtelpās. Turklāt iekštelpās notiekošā pasākuma laiks nevar pārsniegt trīs stundas. Attiecībā uz ārtelpās notiekošajiem pasākumiem maksimālais norises laiks netiek ierobežots. Papildus minētajam, pasākuma organizatoram ir pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem.

Atgādinām, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:
ne vairāk kā divas personas;
personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Pārpublicēts no: 

Bīskapu konferences paziņojums saistībā ar dalību dievkalpojumos

Latvijas Bīskapu konference pateicas visiem, kas šajā ārkārtējā situācijā atbildīgi rīkojās ievērojot noteiktos ierobežojumus, kā arī tiem, kas atbalstīja draudžu baznīcas ar savu kalpojumu un ziedojumu.Ņemot vērā faktu, ka ir mainījušies spēkā esošie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, Latvijas Bīskapu konference publicējusi jaunu paziņojumu saistībā ar dalību dievkalpojumos ārkārtas stāvokļa laikā.

Ministru kabinets 2020 gada 7. maija sēdē pieņēma grozījumus ārkārtējās situācijas laikam, kas tiek pagarināts līdz 9. jūnijam. Ņemot vērā jaunos noteikumus, Latvijas Bīskapu konference informē ticīgos, ka, sākot ar 2020. gada 13. maiju, ir atļauts pulcēties uz reliģiskajiem pasākumiem gan iekštelpās, gan ārā, ievērojot minētās prasības:

1. Kārtējā (tas ir tā, kas ir saskaņā ar pirmskrīzes ierasto dievkalpojumu kārtību) Svētā Mise var notikt ar ticīgo piedalīšanos, ievērojot 2 m distancēšanos.

2. Baznīcā jābūt noorganizētiem roku dezinfekcijas līdzekļiem un regulāri jādezinficē virsmas. Arī garīdzniekiem un kalpotājiem jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi. Draudžu vadībai ir jānodrošina, lai nenotiktu drūzmēšanās nedz pie ieejas, nedz dievkalpojuma laikā.

3. Attiecībā uz kristībām, laulībām, bērēm un kapusvētkiem ir saistošs ierobežojums: ne vairāk kā 25 cilvēki un 2 m distance. 

4. Latvijas diecēžu bīskapi atgādina, ka, pat ja katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, no šī brīža dievkalpojumu apmeklēšana ir kļuvusi iespējama. Un tie, kuri aizvien jūtas nedroši par savu veselību saistībā ar vīrusu Covid-19, paliekot mājās, var justies brīvi savā sirdsapziņā. Tiešraides no dievkalpojumiem notiks vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Aizvien turpināsim lūgties arī mājās, uzturot saikni ar savām draudzēm un tās atbalstot. Mēs piesaucam Vissvētākās Jaunavas Marijas - Slimnieku veselības un Māras Zemes karalieni palīdzību. Lai Dievs caur viņas aizbildniecību palīdz gan mūsu zemē, gan visā pasaulē uzveikt bīstamo slimību, šai pārbaudījumu laikā atjaunoties garīgi un nest Debesu Valstības cienīgus augļus.

Latvijas Bīskapu konference
Pārpublicēts no www.katolis.lv

Dievišķo patiesību "atražotāji"! (papildināts)

Jo tālāk mēs atliksim diecēzes sinodes vai provinces partikulārā koncila rīkošanu, kuriem būtu uzdevums iemiesot Vatikāna II koncila "garu" Katoliskajā Baznīcā Latvijā, jo lielāka plaisa starp Baznīcu un sabiedrību, starp hierarhiju un lajiem, starp abstraktu un teorētisku patiesību pasludināšanu un cilvēku reālo dzīvi mēs piedzīvosim. Baznīca ir sūtīta, lai "iemiesotos" un "iemiesotu" Dievišķo Logosu - Jēzus Kristu konkrētā laikmetā un situācijā. Pie tik straujām sociālām, antropoloģiskām un sabiedriskām izmaiņām, pie tik straujas jauniešu domāšanas veida un stila maiņas, domāt, ka ar "arhibīskapa Springoviča" vai pat "deviņdesmito" gadu atražotajām un "pārkopētajām" pastorālajām formām mēs spēsim aizsniegt mūsdienu cilvēku sirdis, ir utopija. Atliekot šos jautājumus, mūsu dievnami kļūs aizvien tukšāki un Katoliskās Baznīcas klātbūtne mūsu sabiedrībā būs aizvien mazāk pamanāma. #atziņas #Koncils

Un maza piebilde! Tridentes koncila (1545-1563) pieņemtie reformas dekrēti tikai tad tika ieviesti dzīvē, kad svētais Kārlis Boromejs, savā diecēzē Milānā, Itālijā, sāka sasaukt regulāras sinodes un veica Tridentes koncila dekrētu realu iemiesošanu Baznīcas dzīvē.

Kad nopublicēju šīs savas pārdomas, saņēmu daudz pārmetumus un iebildumus, ka šis teksts ir domāts tikai garīdznieku "iekšējai" lietošanai un ka tas izraisa lielus satricinājumus gan garīdznieku, gan ticīgo sirdīs. Tad jāsaka, ka Evaņģēlijs un Koncili vienmēr ir bijuši zināma veida satricinājumi. Arī pāvesta Franciska teksti ir tieši, dažreiz pat asi un tādi, kas izraisa diskusijas.

Tieši šāda reakcija un manis rakstīto ir indikātors tam, kādā domāšanas "sistēmā" mēs joprojām dzīvojam. Sinode nav tikai garīdznieku "uzdevums". Sinode un sinodālais domāšanas veids nozīmē to, ka Baznīca esam mēs visi kopā, neizslēdzot aicinājuma, stāvokļa, ordinācijas un citas atšķirības. Tieši šo jautājumu jau 8 gadus pētu savā doktora disertācijā, īpašu uzmanību veltot t.s. "divpusējai klerikalizācijai". Viena klerikālisma forma ir tā, kas pastāvēja pirms Vatikāna II koncila, kas sadalīja Baznīcu divās daļās - hierarhija, jeb "Ecclesia docetos". Tā ir Baznīca, kas māca, Baznīca, kas visu izlemj, kas visu zina labāk. Un  tad ir laji, "profānā masa", - "Ecclesia auditos". Baznīca, kurai ir jāklausa, jāpakļaujas, jāpilda garīdznieku dotās pavēles un uzdevumi. Pēc Vatikāna II koncila daudzās vietējās Baznīcas Eiropā iekrita otra veida klerikālismā, kad laji sāka automātiski "kopēt" garīdznieku funkcijas un nerespektēt katra Baznīcas stāvokļa aicinājumu un uzdevumus. Arī no šī veida klerikālisma formas mums vajadzētu izvairīties.

Tieši tādēļ ir vajadzīga Sinode, lai, balstoties uz Vatikāna II koncila "patieso garu", iemiesotu to mūsu lokālajā Baznīcā. Un tas nav tikai garīdznieku uzdevums. Lai tas notiktu, ir nepieciešama mūsu visu domāšanas veida maiņa, mūsu prātu un siržu "kopernika apvērsums". Es ļoti ceru, ka kādreiz tas notiks. Es mēģināšu sākt pats ar sevi!

Virtuālais svētceļojums uz Skaistkalni!

Jau vairāk kā 10 gadus svētceļnieki kājām ne tikai no Rīgas, bet arī no citām vietām, maija mēneša sākumā devās uz Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas, Ģimenes Karalienes svētvietu. Šogad arī bija plānots šis svētceļojums, tomēr, pandēmijas dēļ tas nevar notikt klātienē. Tā nu sanāca, ka šodien, iekšējās, jeb klusās lūgšanas laikā, no Kunga saņēmu "maigu" pamudinājumu organizēt garīgi - virtuālo svētceļojumu. Kā tas izpaudīsies?

Svētceļojumā varam piedalīties ikviens, paliekot mājās (#paliecmajas) un īstenojot šādas garīgās aktivitātes:

1. Svētceļojums sāksies 30.aprīlī, ceturtdien, 9.00 ar tiešraidi no Salaspils katoļu baznīcas priestera Ilmāra Tolstova facebook kontā un kura būs redzama arī manā blogā www.tolstovs.lv. Šajā tiešraidē došu ievada ceļa vārdus.

2. Ceturtdien, 30.aprīlī nākamā tiešraide būs 17.00 no Baldones katoļu baznīcas. Šajā tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 44-51, ar ievirzi - ko Vatikāna II koncila dokumenti saka par māceklību.

3. Piektdien, 1.maijā 19.00 tiešraide būs no Vecumnieku svētā Jāņa Pāvila II katoļu kapelas. Tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 52-59, ar ievirzi - Kas ir Maize?

4. Sestdien, 2.maijā 20.45 tiešraide būs no Skaistkalnes Dievmātes sanktuārija, kur tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 55.60-69, ar ievirzi - Kungs, pie kā mums cita iet?

5. Svētdien, 16.00 būs maza reportāža no paša svētceļojuma ceļa, kādā īpašā vietā, kas visiem Skaistkalnes svētceļniekiem ir labi pazīstama. Būs mazliet "nostaģiskas atmiņas". :)

Svētceļojums noslēgsies 4.maijā, pirmdien, 8.00 ar svēto Misi Salaspils katoļu baznīcā, ko translēs Radio Marija Latvija.

Lūgums visiem "virtuālajiem svētceļniekiem" šīs dienas pavadīt zināmā klusumā, pārdomās. Būtu vēlams katru dienu palūgties rožukroni un Vissvētākās Jaunavas Marijas litāniju, kā arī katru dienu noskatīties vai noklausīties svētās Mises translācijas.

Lai visiem jauks svētceļojums!

Noslēguma konference!


Brauciens no Vecumniekiem uz Skaistkalni un satikšanās ar tēvu Jāni pie Skaistkalnes Dievmātes svētbildes!


Brauciens no Baldones uz Vecumniekiem un konference 1.maija vakarā - kas ir patiesā Maize?


Pirmā konference 30.aprīlī 17.00 Baldonē: "Ko nozīmē būt Kunga māceklim?"


"Iziešana" no Salaspils katoļu baznīcas 30.aprīlī 9.00.

"Evangelii gaudium" - pr. Ilmāra konspekts

Tā ir revolūcija! Bet revolūvija Tradīcijas ietvaros. Tā var teikt, lasot jauno pāvests Franciska apustulisko pamudinājumu "Evangelii gaudium". Šis ir viens no retajiem pāvesta dokumentiem, ko es lasu ar aizrautību un nevaru vien nociesties, kad to pabeigšu lasīt. Iesāku to darīt šodien, tādēļ tagad publicēšu savas, ar zīmuli uzrakstītās piezīmes teksta malās. Vēlos uzsvērt, ka manas piezīmes nav teksta analīze vai konspekts, bet manas paša pārdomas par tekstu. Oriģinālais teksts ir atrodams šeit: http://www.vatican.va/holy_father/francesco/apost_exhortations/index_en.htm

Ievads
1. Evaņģēliju nepieciešams sludināt ar prieku;
2. Mūsdienu patērētāju sabiedrībā dzīvo cilvēki ar aizvērtām sirdīm un izolētu sirdsapziņu;
3. Kristus gaida lai mēs speru kaut tikai mazu solīti pretī Viņam. Viņš uzreiz atbild;
4. Dievs nekad nekavējas piedot;
6. Dievs mūs, kristiešus kas nemitīgi dzīvo gavēnī, aicina doties prieka straumēs;
7. Kristietības pamatā nav kāda ideja, bet satikšanās ar Personu;
8. Tikšanās ar Dievu atbrīvo no koncentrēšanās tikai uz sevi;
11. Dievu nevar iekļaut mūsu izveidotajās shēmās. Labā Vēsts ir nemitīgs jaunums;
12. Jēzus ir pirmais evaņģelizētājs;
13. Ticīgais ir cilvēks, kurš nemitīgi "atcerās" pestīšanas notikumus;
14. Dokuments ir Sinodes auglis. Ir trīs evaņģelizācijas virzieni:
a) parastā, draudzes pastorāle;
b) kristīto, kas nedzīvo pēc evaņģēlija;
c) tie, kas nepazīst Kristu vispār;
14. Baznīca izplatās nevis caur citu pārliecināšanu, bet caur pievilcības, pievilkšanas spēku;
15. Misija ir pats svarīgākais Baznīcas uzdevums;
16. Baznīcai vajag decentralizēties. Lielāka loma ir nepieciešama diecēzes bīskapiem;

Zvanu skaņas Salaspilī!

Nesen zvanīja žurnālisti, lai interesētos par Salaspils zvanu skaņām. Pirmajā brīdī biju izbrīnīts, bet tad žurnāliste stāstīja, ka esot lielas sūdzības no Salaspils iedzīvotājiem par Salaspils katoļu baznīcas zvaniem. Jā, jau no seniem laikiem Baznīcās ir zvani, viņi zvana un parasti zvana īsi pirms katra dievkalpojuma sākuma. Tā tas notiek visā pasaulē. Man teica, ka it kā esot pa agru svētdienās. Cilvēki vēlas izgulēties. Tomēr ticīgie cilvēki svētdienās iet uz baznīcu. Salaspils katoļu draudzē svētdienās ir divi dievkalpojumi - 9.00 krievu valodā, 11.00 - latviešu valodā. Un pirms katra dievkalpojuma tiek zvanīts, apmēram 2 minūtes. Painteresējos, ka Vecrīgā, svētā Jēkaba katedrālē, pirmais dievkalpojums ir 8.00 un katru svētdienu tiek zvanīts 5 minūtes apmēram plkst. 7.45. Kādēļ gan Vecrīgā var zvanīt svētdienās 7.45 un Salaspilī 8.45 nevar?

Naktī no piektdienas uz sestdienu, apmēram ap 6.00 no rīta mani pamodināja preču vilciena skaņas, kas brauc pa dzelzceļu cauri visai Salaspilij. Vai man tagad sūdzēties Latvijas Dzelzceļam, ka neļauj man gulēt? Un ko darīt tiem, kas uzbūvējuši mājas pie Ādažu militārā poligona, vai kur citur? ko darīt tiem, kuri dzīvo musulmaņu zemēs un tiem nākas klausīties Korāna recitāciju no minaretiem jau ar saules lēktu? Vai tiem, kuri Mārupē uzbūvējuši majas tiešā lidlauka tuvumā? Kad biju maziņš, kādu laiku dzīvoju pašā Rīgas centrā. Man sākumā bija grūti pierast pie Rīgas trokšņiem, bet ar laiku pieradu. Neko darīt!

Un kas mani visvairāk izbrīna! Šie cilvēki nav nākuši ar mani runāt personīgi, bet mēģina, aizmuguriski mani "iebiedēt" vai ietekmēt no malas. Tas skumdina! Atklāta saruna būtu situāciju normalizējusi vai vismaz tiktu meklēti risinājumi. Šoreiz nekā!

Šeit interesants raksts, par senāku situāciju Ogrē: http://www.ogrenet.lv/ogre/5538/

Ticība un darbi! Kurš kuru!

Dārgie draugi! Pirms dažām dienām aizbraucu ciemos pie savām "kaimiņienēm", Baskāju Karmela klostera māsām Ikšķilē. Bija brīnišķīga tikšanās, dalīšanās, kopīga lūgšana. Tomēr, šīs tikšanās laikā sapratu, ka mēs visi tā līdz galam neesam novērtējuši šo, mums Latvijai, dāvāto dāvanu - vienīgo klauzūras klosteri. Māsas dalījās, ka ir samērā maz cilvēku, kuri dodas pie viņām, lai kopīgi lūgtos un smeltos šo īpašo garīgumu, kā arī lūgtu māsām pēc aizlūguma.

Evaņģēlija fragmentā 27.aprīlim Jēzus saka: "Tad tie Viņam jautāja: “Kas mums jādara, lai mēs darītu Dieva darbus?” Jēzus atbildēja un viņiem sacīja: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticētu Tam, kuru Viņš ir sūtījis”, (Jņ 6,28-29). Mēs gribam daudz darīt, bet bez ticības visi mūsu darbi ir nedzīvi un arī bez ticības mēs nekādus darbus nevaram paveikt. Klauzūras klosteris Ikšķilē, pie Svētā Meinarda kājām, ir žēlastību un garīgās atjaunotnes vieta. Neaizmirsīsim par to!

AICINĀJUMS UN DZĪVESVEIDS

Baskāju Karmels – slēgts klosteris, kas nenodarbojas ar apustulisko kalpošanu, bet visu veltī lūgšanai Dievam Baznīcas sirdī visu cilvēku nodomā. Baznīca māsām dod privilēģiju un misiju dzīvot un lūgties klauzūrā. Pilnībā kontemplatīvai dzīvei klauzūras vientulībā veltītie ordeņu institūti Kristus mistiskajā Miesā ieņem sevišķu vietu. Tie pienes Dievam cildenu slavas upuri, bagātina Dieva tautu ar svētuma vērtīgiem augļiem, iededzina to ar savu piemēru un ļauj tai augt noslēpumainā apustuliskā auglīgumā. (Sal. Perfectae caritatis, 7) Šī dzīves forma atdarina Kristu, kurš kavējās uz kalna lūgšanā, un ir dalība Viņa Lieldienu noslēpumā, miršana cerībā uz augšāmcelšanos. Vēl vairāk – īpašā veidā tā īsteno un iemieso Baznīcas kontemplatīvo aicinājumu kā līgava, kas, ar Kristu apslēpta Dievā, meklē to, kas ir augšā, modri gaidot Kunga galīgo atklāšanos. (1991.gada Konstitūcijas, 106)

Klauzūras mērķim un prasībām sv. Terēzes izpratnē ir paliekoša vērtība. Tās ir patiesi cieši saistītas ar radikālo sekošanu Kristum un ar pašaizliedzību Evaņģēlija garā. Tās saglabā kopienas dzīves brīvību un harmoniju un veicina pilnīgu atdevi Dievam kontemplatīvā dzīvē priekš Baznīcas. (1991.gada Konstitūcijas, 108)

Visa dienas kārtība tiek pakārtota lūgšanām, dvēseles iespējai savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Tāpēc māsas pavada dienas un naktis klusējot, izņemot vienu stundu pēc pusdienām un vienu stundu pēc vakariņām, kas veltītas ikdienas rekreācijai, tas ir, laikam, kad visas māsas sapulcējas, lai brīvi sarunātos, veicot rokdarbus.

Klostera dienas kārtība paredz, ka no 5.00 – 22.00 ir laiks lūgšanām un darbam: rītos no 5.25 – 8.00 – Kunga eņģelis, laudes, apcere, terca, Svētā Mise; pēc brokastīm darbs vienatnē cellē vai klostera darbnīcā, seksta, pusdienas, Kunga eņģelis, rekreācija, atpūta, nona, lasīšana cellē; pēc tam divas stundas darbam; 16.30 vesperes, apcere, Kunga eņģelis; 18.00 vakariņas, rekreācija; 19.30 kompletorija lūgšana, laiks cellē, 21.00 – matutīns. Katrai māsai ir jāstrādā kopienas labā.

Baskāju Karmela māsu ordenis
Karmels “Marija, Pestītāja Māte”

Smilšu iela 15, LV – 5052, Ikšķile
+371 65021625
+371 29925047
ikskile.karmels@inbox.lv

Svētās Mises katru darba dienu 7.00
Svētdienās: 10.00.

Rakstā izmantota informācija no: http://karmel.lv/baskaju-karmelites/

Tiešraidēs - pirmo mācekļu kopiena no Lieldienām līdz Vasarssvētkiem!

Dārgie bloga lasītāji! Paldies visiem, kuri lasa un skatās manas tiešraides. Turpmāk tiksimies svētdienās, 13.00 un piedāvāšu apskatīt mācekļu dzīvi pēc Kristus Augšāmcelšanās. Iesaku ikvienam izlasīt Apustuļu darbu grāmatu no Jaunās Derības. Tiekamies:

26.aprīlī - 13.00




Pastorālā padome!

Izvilkums no Kanonisko Tiesību kodeksa (izcēlumi mani):

511. Atsevišķajās diecēzēs, par cik to ieteic pastorālie apstākļi, ir jādibina pastorālā padome, kuras uzdevums ir pakļautībā bīskapa autoritātei izpētīt un apsvērt to, kas attiecas uz pastorālajiem darbiem diecēzē un iesniegt par tiem praktiskus priekšlikumus.

512, 1. Pastoralā padome sastāv no kristiešiem, kas ir pilnīgā vienotībā ar katoļu Baznīcu, gan no garīdzniekiem, gan no konsekrētās dzīves institūtu locekļiem, gan it īpaši no lajiem; tās locekļi tiek nozīmēti diecēzes bīskapa noteiktajā veidā.
512,2. Kristiešiem, kas veido pastorālo padomi, jābūt izvēlētiem tā, lai viņi patiesi attēlotu visu Dieva Tautas daļu, kas veido diecēzi, ņemot vērā dažādus diecēzes novadus, sociālos apstākļus un profesijas, kā arī atsevišķo vai ar citiem savienoto diecēzes locekļu līdzdalību apustulātā.
512,3. Pastorālajā padomē drīkst nozīmēt  vienīgi kristiešus, kas izceļas ar stipru ticību, labiem padomiem un gudrību.

513,1. Pastorālā padome tiek nozīmēta uz laiku saskaņā ar bīskapa doto statūtu priekšrakstiem.
513,2. Kad bīskapa sēdeklis kļūst vakants, pastorālā padome izbeidz savu darbību.

514, 1. Pastorālai padomei ir tikai padomdevēja balss; atkarībā no apustulāta vajadzībām to sasaukt un vadīt drīkst vienīgi diecēzes bīskaps; viņš vienīgais ir tiesīgs arī publicēt to, kas tika padomē pārrunāts.
514,2. Tā ir jāsasauc vismaz 1 reizi gadā.

Vatikāna II koncila dekrēts par laju apustulātu Apostolicam actuositatem

26. Diecēzēs atkarībā no iespējas būtu jāizveido padomes, kas atbalstītu Baznīcas apustulisko darbu gan evaņģelizācijas un svētdarīšanas jomā, gan arī labdarības, sociālajā un citās jomās, kurās garīdzniecībai un ordeņu ļaudīm attiecīgi jāsadarbojas ar lajiem. Šīs padomes var kalpot kā dažādu apvienību un laju vadīto apustulisko iniciatīvu koordinētājas, bet tā, lai katra no tām saglabātu savas īpašās iezīmes un neatkarību.

Šādām padomēm, ja vien ir iespēja, būtu jāpastāv gan draudzē, gan arī starp draudzēm, diecēzēm un pat valsts un starptautiskajā mērogā.

Kristus ir Augšāmcelies! Alleluja!



Ar tukšo kapu vien nepietiek...

                                                ... ir jāsatiek Augšāmcēlies Kungs!!!

"Mēs vēstīsim par Tavu nāvi, Kungs, un
                                                           
                                            liecināsim par Tavu augšāmcelšanos 
                                                                                                                                                                                                         līdz pat Tavai atnākšanai."


"Baznīca pasaules vajāta un Dieva iepriecināta, turpina savu svētceļojumu, sludinot Kunga krustu un nāvi līdz Viņa atnākšanai (sal. 1 Kor 11, 26). To stiprina augšāmceltā Kristus spēks, lai tā pacietībā un mīlestībā pārvarētu nelaimes un grūtības — kā iekšējās, tā ārējās — un pasaulē uzticīgi atklātu Kunga noslēpumu, kas vēl ir aizēnots, līdz beigās tas atklāsies pilnīgā gaismā", Lumen gentium, 8.

Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām

Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens 13.00

Tiešraides turpināsies visu nākamo nedēļu līdz Dieva Žēlsirdības svētdienai. Analizēsim Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās, balstoties uz Apustuļu darbu grāmatas.

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880

Kristus augšāmcelšanos piedzīvosim mājās un ģimenēs!

Šajā nedēļā dažādu konfesiju kristieši piemin Kristus ciešanas un nedēļas nogalē svinēs viņa augšāmcelšanās svētkus. Triduum jeb Trīs lielās dienas sākas ceturtdienas vakarā, pieminot Kunga pēdējās vakariņas, un noslēdzas ar Lieldienu svinībām, kas katoļu Baznīcā ir svarīgākie svētki gadā.

Šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju un dažādos ierobežojumus, šīs piemiņas dienas un svētki norisināsies citādi, nekā ierasts, tomēr tas nekādā veidā nemazina šo notikumu būtību un nozīmi. “Šajā laikā varam apzināties, ka svinēt kopīgus dievkalpojumus ar plašu ticīgo klātbūtni ir privilēģija,” norāda Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. “To iztrūkums mūs mudinās ar vēl lielāku dedzību piepildīt baznīcu rindas tad, kad tas būt atļauts, bet šajā grūtību brīdī varam arī īpašā veidā būt vienoti ar to valstu iedzīvotājiem, kur pulcēšanās ir liegta. Arī 21. gadsimtā ir daudz kristiešu dažādās zemēs, kas tiek vajāti savas ticības dēļ un dievkalpojumus labākajā gadījumā var svinēt slepenībā. Mūsu situācija ir citādāka, šie ierobežojumi ieviesti kopējam labumam, lai pasargātu sabiedrību no vīrusa izplatīšanās iespējām. Tomēr Kristus augšāmcelšanās piemiņa un svinēšana nav atcelta, esam vēl lielākā mērā aicināti šo prieka un dzīvības uzvaru atzīmēt ar ģimenes locekļiem vai vienatnē, esot savās mājās un izmantojot mediju sniegtās iespējas piedalīties dievkalpojumos.”

Pēdējo nedēļu laikā draudžu, kas translē dievkalpojumus video tiešraidē, skaits ir krietni palielinājies. Tiem, kurus interesē konkrētas draudzes, iespējams sekot līdzi tās sociālo tīklu profilos vai mājaslapās, bet dažādās baznīcās notiekošos dievkalpojumus, kas pieejami labā kvalitātē, apkopo Facebook profils KatolisTV. Dievkalpojumu dažādību, tai skaitā arī translācijas no Vatikāna piedāvā Radio Marija Latvija, kā arī dažādi citi mediji.

Laiks starp dievkalpojumiem šo dienu laikā parasti tiek veltīts individuālai lūgšanai klusumā, tāpēc tajās vietās, kur baznīcas šais dienās būs vaļā, ticīgie kādā brīdī var iegriezties, lai individuāli apcerētu šo dienu notikumus.

Hrizmas svētīšanas Mise ceturtdienas rītā

Lielās ceturtdienas rītā katedrālēs parasti pulcējas pēc iespējas visi diecēzes priesteri. Tās laikā tiek svētītas katehumēnu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas, kas tiks izmantotas turpmākā gada laikā. Katehumēnu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Savukārt slimnieku svaidīšanas eļļa atgādina, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Iezīmēšana ar hrizmas eļļu pēc kristības – iestiprināšanas un ordinācijas laikā – ir iesvētīšanas zīme. Tāpat šī Lielās ceturtdienas dievkalpojuma laikā garīdznieki atjauno savus priesterības svētsolījumus.

Šogad šajos dievkalpojumos piedalīsies salīdzinoši neliels skaits priesteru, lai būtu iespējams ievērot nepieciešamo distanci. Ticīgā tauta ir aicināta lūgties par priesteriem un bīskapiem, skatoties dievkalpojumu translācijas.

Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē šis dievkalpojums notiks plkst. 09:00, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē – plkst 10:00; abi dievkalpojumi būs vērojams gan draudzes Youtube lapā, gan jau minētajā KatolisTV profilā. Plkst. 10:00 Hrizmas svētīšanas Svēto Misi no Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrāles translēs Radio Marija Latvija.

Pēdējo vakariņu piemiņa ceturtdienas vakarā


Lielās ceturtdienas vakars aizsāk Triduum norisi. Parasti šajā Svētajā Misē tiek veikts kāju mazgāšanas rituāls, kurā priesteris, kurš dievkalpojumu svin, mazgā kājas 12 vīriešiem, kas simbolizē apustuļu klātbūtni Jēzus pēdējā mielasta laikā. Šogad Vatikāns ir norādījis, ka šī tradīcija ir atceļama. Šajā Svētajā Misē pēdējo reizi tiek izmantoti svinīgie zvani un ērģeles, kas vairs neizskan līdz Lieldienu vigīlijai. Tāpat Svētajā Misē tiek izlaists nobeigums, jo šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu vigīlijai.

Svēto Misi Lielās ceturtdienas vakarā priesteri svinēs lielā daļā Baznīcu, tāpēc šajā laikā būs pieejamas dažādas tiešraides iespējas.

Kunga nāves piemiņas dievkalpojums

Lielās piektdienas dievkalpojumi ir lūgšanas brīdis, kad tiek pārdomās Kristus dzīves pēdējie mirkļi, sākot ar notiesāšanu Poncija Pilāta priekšā līdz krustā sišanai, dzīvības atdošanai un guldīšanai kapā.

Jau daudzus gadus šajā dienā tradicionāli norisinājies Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgas ielās ar dažādu konfesiju garīdznieku un ticīgo klātbūtni, tāpat Krusta ceļš kā lūgšanu forma tika īstenota dažādās draudzēs. Šogad iespēju izdzīvot Ekumenisko Krusta ceļu, kurā pārdomās dalīsies dažādu konfesiju bīskapi un mācītāji, kā arī laji, sniegs vairāki mediji. Plkst. 11:30 tiešraidē tas būs redzams kanālā TV24, savukārt īpaši sagatavotu radio ierakstu plkst. 13:05 piedāvās Latvijas Radio 1 un plkst. 17:00 tas būs dzirdams Radio Marija Latvija. Ir arī draudzes, kas piedāvās Krusta ceļa lūgšanu savos sociālo mediju kanālos.

Pašu Kristus nāves piemiņas dievkalpojumu dažādos laikos būs iespējams vērot gan draudžu sociālo mediju kanālos, gan KatolisTV kontā.

Krusta ceļš no Vatikāna plkst. 22:00 Lielajā piektdienā tiks tiešraidē translēts Radio Marija Latvija, bet plkst. 23:00 to pārraidīs arī LTV1.

Lieldienu vigīlija, Rezurekcijas Svētā Mise un svētdienas dievkalpojumi

Klusajā sestdienā dievkalpojumi nenotiek, simbolizējot tukšumu, kas pasauli pāršalc pēc Kristus nāves. Sestdienas vakars, kas tradicionāli iezīmē svētdienas sākumu, ir brīdis, kad Baznīca ar Vigīlijas dievkalpojumu svin Kristus augšāmcelšanos. Ar šo dievkalpojumu Baznīcās atgriežas ērģeļu un zvanu skaņas, tiek iedegtas gaismas, tiek svinēta Kristus uzvara.

Svētās Mises dažādos laikos būs redzamas dažādos sociālo mediju kanālos. Parasti šajā dienā baznīcās tiek svētīts Lieldienu mielasts, tāpēc priesteri, kas svin tiešraidē pārraidītos dievkalpojumus, ir aicināti svētību sniegt attālināti.

Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 12:00 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs Radio Marija Latvija. Pēc tā tiks sniegta “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei” svētība, kas būs vērojama arī LTV1.

Pirmdien, 13. aprīlī, plkst. 11:00 Svēto Misi no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Otrajās Lieldienās pārraidīs Latvijas Radio 1.

LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)