Nāc, Svētais Gars! Piepildi savu ticīgo sirdis un savu mīlestības Garu tajās ielej!
Tuvojoties Vasarsvētkiem, radās iedvesma uzrakstīt īsas pārdomas. Pēdējā laikā, diskutējot ar "jaunajiem ateistiem", ir skaidri redzams, ka L. Feierbaha un citu domātāju ideja, par reliģijas naturālo ģenēzi ir dzīva. Ideja, ka cilvēks pats ir izdomājis Dievu, ka Dieva ideja ir cilvēka nepiepildīto ilgu projekcija. Bet patiesībā šie ateisti jau nav neticīgi. Viņi ir ticīgi, bet viņos ir liels naids pret Dievu. Bet varbūt pat ne naids uz pašu Dievu, kā uz kristiešiem, kas piedāvā pasaulei izkropļotu, sagrozītu Dieva tēlu, ideju. Jo lūkojoties vēsturē, cik gan daudz lietu kristieši nav izdarījuši, kas šobrīd izskatās kā liels skandāls un ieļaunojums. Tātad, šī ir medaļas viena puse - Dieva prezentācija pasaulē. Bet no otras puses - pasaules ielaužšanās sakrālajā pasaulē. Šobrīd Latvijā norisinās akūta garīgā cīņa. Geju, jeb gender ideoloģijas pārstāvji ir sapratuši, ka Latvija viņiem būs ciets rieksts. Kādēļ? Tādēļ, ka Latvijā esošās kristīgās konfesijas un draudzes ir samērā konservatīvas un drosmīgi pārstāv kristīgās un tradicionālās vērtības. Tādēļ šobrīd un nākotnē, vēl intensīvāk notiks sakrālās sfēras desakralizācijas mēģinājumi. Pirmās bezdelīgas jau ir. Publiskai apspriešanai LTV par ēsmu tiek izlikts luterāņu mācītājs, kurš ir nelokāms, jā varbūt dažiem šķiet, ka pārak fundamentāls "desiņas" jautājumos. Tad seko modes skate svētā Pētera baznīcā. It kā sīkumi, tomēr process notiek. Cilvēki tiek pieradināti, tiem tiek iebarots, kas baznīca tikai tāds "kultūras nams" vien ir. Vai arī tajā uz dievkalpojumiem pulcējas saujiņa gados vecu, aprobežotu cilvēku. Laulības aizvien biežāk cilvēki vēlas slēgt ārpus dievnama, u.t.t. Kaut kas līdzīgs notika komunistiskajā ateisma sistēmā. Ja nevaram uzvarēt reliģiju pa tiešo, tad mēģināsim virzīt tautas masas prom no baznīcas ar citām lietām. Izklaidi, šoviem, patēriņa domāšanu, piedāvājot citus "dievus" un norādīt uz Baznīcu, kā uz vecmodīgu institūciju, kurā pulcējas aprobežoti, atpalikuši cilvēciņi.
Ko darīt?
Ir vajadzīgs Svētais Gars, kurš nāk ar savām dāvanām, atpazīšanas spēju un gudrību. Ir nepieciešama garīga atpazīšana, lai spētu atpazīt avis un vilkus, graudus un pelavas. Šobrīd mums, kristiešiem ir jābūt ļoti gudriem un modriem. Mēs nedrīkstam pasaulei uzbrukt, jo tas nav evaņģēliski, Jēzus tā nerīkojās. Pasaule nav ļauna. Ļaunums ir pasaulē, bet pati pasaule nav ļauna. Mums ir divi svarīgi uzdevumi - mums ir jācenšas "prezentēt" pasaulei tādu Dieva attēlu, kādu to piedāvā Baznīca jau 2000 gadus. Nevis mūsu pašu izdomātu, sagrozītu, bet precīzi tādu, kādu mums to atklāja Jēzus Kristus, caur Svēto Garu savā Baznīcā. Otrs uzdevums - sargāt Baznīcu no desakralizācijas. Nepārvērst mūsu draudzes un dievnamus par koncertzālēm, diskotēkām, kultūras namiem, "zolītes klubiem", u.t.t. Rietumos tas jau ir noticis. Pārak rūpējoties par draudzes un Baznīcas horizontālo dimensiju ir pazaudēta vertikālā. Tā vietā, lai 5 stundas lūgtu Dievu un 15 minūtes dzertu kafiju, tagad 15 minūtes lūdz Dievu un 5 stundas dzer kafiju. Būsim nomodā.
Tādēļ, šajos Vasarsvētkos, kuriem nav nekā kopīga ar Miera ielu, es vēlos lūgt par to, lai mēs neaizdzenam Svēto Garu no mūsu sirdīm, no mūsu ģimenēm, draudžu baznīcām, konfesijām, u.t.t. Būsim nomodā. Lūgsim pēc Svētā Gara dāvanām, īpaši gudrības, miera un prieka dāvanas. Lai visas mūsu laicīgās realitātes tiktu Svētā Gara pārņemtas. Nebaidīsimies no Svētā Gara dāvanām un viņa izpausmēm. Jēzus saka: "Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!" (Jāņa 16,33)
Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. (1 Jāņ 4,4)
Varbūt tas, ka uz dievkalpojumiem pulcējas pārsvarā gados veci cilvēki, liecina par īstumu? Jo veci cilvēki labāk saredz īstās vērtības. Mūžības jautājumi var būt svarīgi jebkurā vecumā, tomēr ar gadiem tie kļūst aktuālāki. Ja baznīcā pulcētos pārsvarā jaunieši, bet vecie - arvien mazāk, tad gan būtu problēma...;)
AtbildētDzēst