Kāpēc būtu svarīgi garīdzniekam viesoties mūsu mājās?

Lieldienu dievkalpojums Skrīveru katoļu baznīcā, 2014.gadā

2012.gads bija Ticībai veltīts gads, līdzīgi, kā tagad mēs svinam Dieva Žēlsirdības gadu. Ticības gadam speciāli izdotajos Ticības Mācības Kongregācijas norādījumos, bija aicinājums izplatīt Katoliskās Baznīcas Katehismu ne tikai draudzēs, bet arī garīdzniekiem apmeklēt ticīgos mājās. “Draudzēs nepieciešama atjaunota apņemšanās izplatīt un izdalīt Katoliskās Baznīcas Katehismu vai citus piemērotus palīglīdzekļus ģimenēm – patiesajām mājas baznīcām un primārajām ticības tālāknodošanas vietām. Tas var notikt, piemēram, svētījot mājas, kristot un iestiprinot pieaugušos, laulībās. Tas varētu sekmēt katoliskās doktrīnas apliecināšanu un padziļināšanu „mūsu mājās vai mūsu ģimenēs, jo ikviens jūt stipru vajadzību labāk pazīt un nākamajām paaudzēm tālāknodot ticību, kas pastāv vienmēr” (Nota ar pastorālajiem norādījumiem, http://www.catholic.lv/main.php?parent=5070)

Katoliskajā Baznīcā Polijā ir īpaša pastorālās darbības forma, ko saudz par kalendām, kad reizi gadā, vai reizi divos gados priesteris apmeklē visu draudzes locekļu mājas, tās svētot, vadot lūgšanas un arī katehizējot. Šī prakse ir ļoti svētīga, jo šādi māju apmeklējumi palīdz ģimenes locekļiem veidot dzīvāku, personiskāku saikni ar draudzi un Baznīcu. Vienīgā problēma Latvijā ir tāda, ka priesteru nav tik daudz, lai visus cilvēkus varētu apmeklēt un tādēļ daudzi garīdznieki vispār neveic šo praksi, aizbildinoties ar laika trūkumu. Tomēr, ja kāds ticīgais lūdz pasvētīt māju, tad priesteris parasti neatsaka. Kāds labums no šādas vizītes?

1. Mājas pasvēte ir svarīga, jo vide kurā mājo kristietis tiek svētīta un šī svētība palīdz kristietim vēl vairāk tuvoties Dievam. Nevajadzētu pārprast, domājot, ka šī pasvētīšana ir kā tāds maģisks rituāls, kas aizvieto sakramentu pieņemšanu vai laulības dzīves sakārtošanu, vai regulāru grēksūdzi. Manā priestera praksē ir bijuši gadījumi, kad mani lūdz pasvētīt māju, bet cilvēki, kuri dzīvo šajā mājā paši nav laulāti, sen nav bijuši pie grēksūdzes. Un ja cilvēki negrib mainīt savu dzīvi, tad šī svētība nav iedarbīga, jo Dievs nevar svētīt grēku.

2. Priestera apmeklējums ir svarīgs tiem mājiniekiem, kuriem saikne ar Dievu un Baznīcu ir pavājinājusies. Cilvēks, kas ir attālinājies no Baznīcas ir pilns ar aizspriedumiem un maldiem par ticību un Baznīcu. Parasti šādās tikšanās reizēs atskan šādi izsaukumi: “Patiešām!”, “Es to nezināju!”, “Vai tiešām Baznīca tā domā?”, “Nu ja tas ir tā, tad vajadzēs kādu reizi uz to baznīcu aizstaigāt!”, u.t.t. Tā ir iespēja viņiem uzdot arī āķīgus, nepopulārus un “smagus” jautājumus garīdzniekam nepiespiestā atmosfērā, ko varbūt ikdienā viņi kautrētos jautāt.

3. Daudzi pēc šādām vizītēm nolemj kristīt bērnus, laulāties un sakārtot savu garīgo dzīvi, jo nokrīt baiļu un aizspriedumu “plīvurs”. Cilvēki pēc šādas vizītes saka: “Nedomājām, ka priesteris var būt arī normāls cilvēks.”

Noslēgumā vēlos ikvienu iedrošināt piezvanīt vai elektroniski uzrakstīt savas dzīvesvietas teritorijā tuvāk esošās draudzes prāvestam vai kādam citam priesterim un ielūgt viņu pie sevis mājās. Ja nezināt priestera telefonu, tad interneta vietnē www.katolis.lv ir atrodami visu Latvijas katoļu draudžu un garīdznieku telefoni un saziņas informācija. Drukātā veidā tā ir pieejama Katoļu Kalendārā.