Ticība ir spēks!

Ieskats tautas Krustaceļā Aglonā

Aglonas svētku kārtība 2015.gads

9.augusts, svētdiena

BĪSKAPA KANONISKĀ VIZITĀCIJA

12.00 Dienas sv.Mise

10.augusts, pirmdiena

12.00 Dienas sv.Mise

11.augusts, otrdiena

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA

 7.00 sv.Mise

11.00 Rožukronis

12.00 Dienas sv.Mise, svētība slimniekiem

15.00 Žēlsirdības kronītis

19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija

12.augusts, trešdiena

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA

7.00 Rīta sv.Mise

11.00 Rožukronis

12.00 Dienas sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana

15.00 Žēlsirdības kronītis

19.00 Vakara sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija

13.augusts, ceturtdiena

7.00 Rīta sv. Mise

11.00 Rožukronis

12.00 Dienas sv.Mise

15.00 Žēlsirdības kronītis

SVĒTĀ MEINARDA svinības

18.30 Vesperes

19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija,

 procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai

22.00 Lūgšanu vakars

24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija bazilikā

14.augusts, piektdiena

7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)

9.00 Dienas sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)

11.00 Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)

12.00 Sv.Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)

15.00 Žēlsirdības kronītis

15.30 Tēva V.Pentjuša grāmatas prezentācija

16.00 sv.Mise (pie Dievmātes altāra bazilikā)

VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVĒTKI

17.30 Garīgā mūzika (pie bazilikas)

18.00 Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)

18.30 Vesperes

19.00 Vakara sv.Mise, Iestiprināšana, Dievmātes litānija,

 euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)

22.00 Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)

24.00 Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta altāra)

1.00-7.00 adorācija bazilikā

15.augusts, sestdiena

7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)

9.00 Sv.Mise jauniešiem (pie pāvesta altāra), Iestiprināšana.

10.00 sv.Mise svešvalodā apakšējā baznīcā

10.00 Sprediķis krievu valodā

11.00 Rožukronis (pie pāvesta altāra)

12.00 Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes litānija,

 euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)

19.00 Vakara sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

Kas ir Aglonas svētki un ko tajos darīt?

Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.

1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.

2. Vai šos svētkus atzīmē tikai Latvijā?
Nē, šie ir visas Romas Katoliskās Baznīcas svētki, tie ir vieni no 10 obligāti svināmiem svētkiem, kas iekrīt ārpus svētdienām un  kas ir jāsvin. Vienīgi citās zemēs šie svētki netiek svinēti tik plaši, kā tas ir pie mums.

3. Kas ir tas svarīgākais kas būtu jādara, ierodoties Aglonā?
Vispirms jāatceras, ka svētnīcas centrā ir nevis svētbilde, kas protams ir svarīga un ir instruments, caur kuru Dievs darbojas, pateicoties Dievmātes aizlūgšanām. Pats svarīgākais ir Jēzus Kristus, kas ir klātesošs zem maizes zīmēm tabernākulā un īpašā veidā mēs Viņu satiekam svētajā Misē. Tādēļ pirms "mesties" stāties garajā rindā pie Dievmātes svētbildes, būtu jāpadomā - cik sen esmu bijis pie grēksūdzes? Ja senāk kā mēnesi, vai sirdsapziņā jūtu, ka esmu nāvīga grēka stāvoklī, tad ir jādodas pie grēksūdzes. Pēc tam ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija, pirms tam uzmanīgi ieklausoties garīdznieka teiktajā sprediķī.

4. Kāda loma ir Dievmātes brīnumdarītājas svētbildei?
Dievs visos laikos izmanto dažādus līdzekļus, lai atgādinātu par Sevi un vestu cilvēkus uz mūžību. Pamatlīdzekļi ir 7 svētie sakramenti, bet kā papildus līdzekļus Dievs dod sakramentālijas. Varam teikt, ka šī svētbilde ir radīta lieta, caur kuru Dievs dod pārdabiskas žēlastības, un par to liecina Dieva tautas dievbijība. Līdzīgi ir ar pārējām sakramentālijām - svētīto ūdeni, svētītajām svecēm. Tikai šeit ir jābūt piesardzīgiem, lai sakramentālijas neliktu augstāk par sakramentiem. 

5. Ko darīt ar avotu? Vai tas ir svētīts ūdens?
Sekojot senai tradīcijai, cilvēki ņem ūdeni no t.s "svētavota" Aglonā, uzskatot, ka ja šis ūdens nāk no Aglonas, tad tas jau ir automātiski svēts. Tomēr, ja mēs šādās kategorijās domātu, tad varētu uzskatīt, ka iepērkoties Aglonas veikalā visi produkti automātiski ir svēti. Pirms kara šis avots bija ar sēra sastāvu, tādēļ tika uzskatīts, ka tam piemīt dabiski dziednieciskas īpašības. Šobrīd tas vairs tā nav, jo padomju laikos, mēģinot iznīcināt šo vietu, avots tika visādos veidos līdzināts un šobrīd sērs tajā ūdenī nav. Līdz ar to, šo ūdeni var ņemt, tas ir veselīgs dzeršanai, bet uzskatīt, ka tas ir svētītais ūdens būtu nepareizi. Ja šo ūdeni pēc tam pasvēta garīdznieks, tad tas kļūst par svētītu ūdeni. Avots var bū arī simbols mūsu kristībām, kad mēs katrs tikām pagremdēti kristības ūdeņos. 

6. Kā būtu jāuzvedas Krustaceļa laikā 14.augusta vakarā?
Vispirms jau savlaicīgi ir jāsagādā svece ar speciālu ietvaru, kas pasargā no sveķu uzpilēšanas uz drēbēm. Krustaceļa laikā ir jāizvairās no sarunām, fotografēšanās, sarunām pa mobilo telefonu un citām nevajadzīgām nodarbēm. Ir jāmēģina koncentrēties un uzmanīgi klausīties garīdznieka vadītajās apcerēs. Pēc krustaceļa nevajadzētu degošās sveces likt zālē vai pie trijiem krustiem. 

7. Kāpēc svētki ilgst divas dienas - 14. un 15.augusts?
Sekojot senai tradīcijai, Baznīcā svētkus sāk svinēt iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi tas ir arī Ziemassvētkos un Lieldienās. Vēl ir svarīgs apstāklis - 14.augustā mēs svinam pirmā Latvijas bīskapa, svētā Meinarda lielos svētkus. Jaunieši Aglonā mēdz pulcēties jau 13.augusta vakarā, tādēļ abas naktis - no 13-15.augustam nemitīgi Aglonas bazilikā un apkārtnē notiek intensīvas lūgšanas.

8. Kāpēc ārpus bazilikas laukuma ir tik daudz tirgotāji?
Jau no seniem laikiem pie baznīcām veidojās krogi un tirdzniecības vietas, jo tur kur ir daudz cilvēku, tur rodas vēlme kaut ko pirkt un pārdot. Neuzskatu ka tas būtu slikti, tomēr jācenšas darīt visu, lai šī tirgotāju kņada netraucētu satikties ar Dievu šo lielo svētku laikā.

Novēlu visiem jaukus Vissvētākās Jaunavas Marijas svētkus Aglonā. 

Otrdien 11.augusts, – Arendole - Višķi

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Noslēguma aicinājums, svētība un sveicieni (13,1-25)

Visā 13 nodaļā mēs atrodam norādes, kā dzīvot kā kristietim, saistībā ar savu ticību.

1. Brāļu mīlestība lai paliek jūsos!
2. Neaizmirstiet viesmīlību, jo daži caur to, pašiem nezinot, uzņēmuši savā pajumtē eņģeļus.
3. Atminieties cietumniekus, it kā jūs kopā ar viņiem būtu cietumnieki, un cietējus, jo arī jūs vēl miesā dzīvojat.
4. Laulība lai ir visā godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus tiesās Dievs.
5. Jūsu dzīvei jābūt brīvai no mantkārības. Apmierinieties ar to, kas jums ir, jo Viņš sacījis: Es tevi nedz atstāšu, nedz pametīšu; (5 Moz 31,6; Joz 1,5)
6. Tā ka varam droši sacīt: Kungs ir mans palīgs, es nebīstos; ko spēj man padarīt cilvēks? (Ps 117,6)
7. Atminieties savus priekšniekus, kas jums sludinājuši Dieva vārdu! Vērodami viņu dzīves iznākumu, sekojiet to ticībai!
8. Jēzus Kristus vakar un šodien, un mūžīgi tas pats.
9. Neļaujiet sevi maldināt dažādām svešām mācībām, jo labāk, ka sirdi stiprina žēlastība, ne ēdieni; tie neko nepalīdzēja tiem, kas tanī piedalījās.
10. Mums ir altāris; no tā ēst nav tiesības tiem, kas kalpo teltij.
11. Jo kuru dzīvnieku asinis augstais priesteris ienes vissvētākajā vietā, to miesas tiek sadedzinātas ārpus nometnes.
12. Tāpēc arī Jēzus, lai ar savām asinīm svētdarītu tautu, cieta ārpus vārtiem.
13. Iziesim tad arī mēs pie Viņa ārpus nometnes, nesdami Viņa pazemošanu!
14. Jo mums šeit nav paliekamas vietas, bet mēs meklējam nākamo. (Mih.2,10)
15. Upurēsim tad caur Viņu Dievam vienmēr slavas upuri, tas ir, mūsu lūpu augļus, kas godina Viņa vārdu.
16. Neaizmirstiet darīt labu un dot dāvanas! Tādi upuri Dievam labpatīk.
17. Paklausiet saviem priekšniekiem un esiet viņiem padevīgi, jo viņi ir nomodā un viņiem būs jādod norēķins par jūsu dvēselēm; lai viņi to dara priecādamies, ne nopūzdamies, jo tas jums labumu nenes.
18. Lūdziet Dievu par mums! Mēs apzināmies, ka mūsu sirdsapziņa ir tīra, jo visu gribam labi darīt.
19. Un jo vairāk es jūs lūdzu tā darīt, lai drīzāk mani atdotu jums.
20. Bet miera Dievs, kas lielo avju Ganu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur mūžīgās derības asinīm uzcēlis no miroņiem,
21. Lai stiprina jūs katrā labā darbā, ka jūs izpildītu Viņa gribu; lai Viņš jūsos padara to, kas Viņam patīk caur Jēzu Kristu, kam lai gods mūžīgi mūžos! Amen.
22. Bet es jūs, brāļi lūdzu: pieņemiet šos pamācības vārdus, jo es jums uzrakstīju tikai īsumā.
23. Ziniet, ka mūsu brālis Timotejs atbrīvots; kopā ar viņu (ja viņš drīz nāks) es jūs redzēšu.
24. Sveiciniet visus savus priekšniekus un visus svētos! Jūs sveicina brāļi Itālijā.
25. Žēlastība ar jums visiem! Amen.

Darbā izmantots:

Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.

Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.

Pirmdien 10.augusts, – Vanagi - Arendole

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Veids, kā Dievs raugās uz saviem dēliem (12,1-13)

12, 1 – ja jau tik daudzi liecinieki ir atrodami Bībelē un mums visapkārt, tad būsim pacietīgi. Dievs neko nekavē un nesteidzas. Viss notiks savā laikā.

12,2-3 – Jēzus ir mūsu piemērs.

12,4 – mēs vēl līdz asinīm neesam pretojušies kārdinājumiem un vajāšanām. Ja Sīrijā un citur kristieši mirst par ticību, mēs neesam gatavi paciest pat mazus pārbaudījumus ticības dēļ.

12,6-13 – Kungs pārmāca un pieļauj dažādus kārdinājumus un pārbaudījumus. Pat ja mums šie pārbaudījumi šķiet smagi, Dievs neuzliek neko lielāku, cik spējam panest.

Ap mums ir tik liels liecinieku mākonis, tāpēc dosimies ar pacietību mums priekšā stāvošajā sacīkstē, nolikdami katru smagumu un grēku, kas mums pieķēries.
2. Skatīsimies uz Jēzu, ticības nodibinātāju, kas paredzētā prieka dēļ, nievāšanu neievērodams, pārcieta krustu, bet tagad sēž Dieva troņa labajā pusē.
3. Vērojiet To, kas panesa tādas vajāšanas, ko grēcinieki vērsa pret Viņu, lai jūs nepagurtu un nekļūtu vāji savā garā!
4. Jo jūs, cīnīdamies pret grēku, vēl neesat līdz asinīm pretojušies.
5. Un jūs esat aizmirsuši pamudinājumu, kas uz jums kā bērniem runā, sacīdams: Mans dēls, nenicini Kunga pamācību un nepagursti, kad viņš tevi norāj.
6. Jo, ko Kungs mīl, to pārmāca un šausta katru bērnu, ko Viņš pieņem.
7. Esiet pacietīgi pārmācībā! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem; jo kur būtu tāds bērns, ko tēvs nepārmācītu?
8. Ja jūs esat bez pārmācības, kuru visi saņēmuši, tad jūs neesat īsti bērni, bet nelikumīgi.
9. Tālāk, ja mūsu miesīgie tēvi mūs pārmāca un mēs tiem parādām godbijību, tad jo vairāk paklausīsim gara Tēvam un mēs dzīvosim.
10. Tie pēc sava prāta mūs pārmācīja dažu dienu laikam, bet Viņš pārmāca mūsu labā, Viņa svētlaimības iegūšanai.
11. Lai gan liekas, ka katra pārmācība tanī brīdī sagādā ne prieku, bet skumjas, tomēr vēlāk tiem, kas tanī vingrināti, dod taisnības miera augli.
12. Tāpēc paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus
13. Un savām kājām staigājiet taisnus soļus, lai kāds klibodams nenomaldītos, bet gan tiktu dziedināts!

Sods par nepaklausību (12,14-29)

12, 14 – svarīgi ir palikt Kristus mierā un tiekties uz svētumu.

12,16-17 – autors piedāvā piemēru no Vecās Derības, kur Ēzavs ir piemērs ne tikai Dieva atmešanai, bet arī nespējai no tā grēka atgriezties. Neatrada iespēju atgriezties.

12,18-29 – autors salīdzinājuma atsaucās uz 2 Mozus 19. nodaļu, kur ir aprakstīta Vecās Derības noslēgšanas aina. Jaunā Derība tiek slēgta uz jaunā Sionas kalna – krusta, caur Jaunās Derības vidutāju Jēzu Kristu un Viņa izlietajām asinīm.

Svētdien 9.augusts, – Rudzāti - Vanagi

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Ticības piemērs, pārmetumi un nepaklausība (11,1-12,29)

Senču ticība (11,1-40)

11,1 – šis pants ir ļoti slavens un paskaidro ticības būtību. Ticība ir dažādu labumu realitāte, kuru saņemšana saistās ar cerību, ar pārdabisko realitāti. Šim pantam ir cieša saikne arī ar 3 pantu, kurā uzsvērta ticības loma, lai izprastu šīs pasaules realitātes pareizā gaismā, neizslēdzot prātu, racionalitāti un zinātni.

11,4-31 – autors litānijas veidā pakāpeniski atklāj Vecās Derības praviešu un citu ticības cilvēku ticību un paļāvību uz Dievu.

11,32 – autors atzīstās, ka visus ticības lieciniekus nemaz nevar pieminēt. Raugoties uz šo nodaļu, varam saprast, cik svarīga ir ticība un redzam, ka ticība nav abstrakta, bet konkretizējas konkrētos darbos un cilvēkos. Ticība konkretizējas rīcībā, kuru iedvesmo Dievs un kuru virza mīlestība.

11,32-39 – ticībā mēs varam „kalnus gāzt”.

11,40 – cik skaisti vārdi: „Dievs mums ir paredzējis kaut ko labāku...” Grūtību brīžos un tad, kad zūd ticība, lai šie vārdi mums katram ir kā iedrošinājums.

Sestdiena 8.augusts, – Atašiene - Rudzāti

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus upuris aicina uz izturību (10,1-39)

10,1 – autors lieto vārdu ēna, nevis platoniskajā izpratnē, bet gan norādot, ka pirms Kristus nākšanas viss pasaulē atradās ēnā. Kristū mēs realitāti iepazīstam tādu, kāda tā ir patiesībā, bez izkropļojumiem.

10,2 – pašu upuru nemitīgā atkārtošanās jau norāda uz to, ka tie nespēj dzēst grēkus. Šeit nevajadzētu sajaukt ar svētās Mises upuri, kuru priesteri svin katru dienu visā pasaulē. Svētajā Misē tiek „aktualizēts”, jeb darīts klātesošs viens vienīgais Jēzus Kirstus upuris, kas notika vienu reizi pār visām reizēm. Svētā Mise nav Kristus upura atkārtošana, bet gan aktualizācija konkrētā laikā un vietā.

10,3-4 – autors piemin šo vārdu „anamnezis” – atcerēties, pieminēt. Bet šajā kontekstā tiek pieminēti grēki, nevis Jēzus Kristus pestījošais upuris. Grēku pieminēšana nevar viņus izdzēst.

10, 5-7 – autors citē 40. Psalma 7-9a tekstu, kurā aurots saskata netiešu norādi uz Dieva Dēla iemiesošanos.

10, 8-9 – šajos pantos autors komentē šo psalma tekstu.

10,11-12 – šajos pantos autors salīdzina Vecās Derības priesterus, kas stāv, salikdami ikdienas upurus, bet Jēzus Kristus, augstpriesteris sēž mūžīgi pie Dieva labās rokas.

10,13 – norāde uz Ps 110,1. Tomēr vēstules Ebrejiem autors nesaka tā kā Pāvils – 1 Kor 15, 24-26.

10,14 – Jēzus mums ir devis iespēju piekļūt pie Tēva, piedalīties Viņa priesterībā.

10,15-17 – Šis fragments ir būvēts, izmantojot pravieša Jeremija pravietojumu (Jer 31,31-34).

10,18- Tos grēkus, kuri ir nožēloti, izsūdzēti un tātad – pateicoties Jēzus nāvei pie krusta arī piedoti, tos Dievs ir piedevis un vairs nepieminēs. Mēs arī pie tiem vairs varam neatgriezties.

10,20 – autors runā par Kristus Miesu. Nav īsti skaidrs, ko viņš ar to domāja.

10,21 – Dieva nams, tātad kristieši un visa Baznīca.

10,22 – ļoti metaforisks un simboliski tēlains apraksts, kā Dieva žēlastība caur nožēlu un piedošanu šķīstī mūsu sirdis.

10,24 – ir interesanti redzēt, kā autors piemin ticību (22pants), tad cerību (23 pants) un mīlestību (24.pants).

10,25 – norāde uz pirmo kristiešu sanāksmēm – dievkalpojumiem, kuros ir bijušas kādas nekārtības.

10,26-39 – autors norāda, cik smags pārkāpums ir tam, kurš ir piedzīvojis Dieva klātbūtni un tad no Dieva ir atteicies. Pirmajos gadsimtos Baznīcas Tēvi nenosodīja tos, kas neko vēl nebija dzirdējuši par Kristu, bet ja kāds, kurš bija jau kristietis un tad novērsās no Dieva, tad tas saņēma bargu sodu. Mēs paši esam piedzīvojuši situācijas, kad izdarām grēku, domādami pie sevis: „Drīz jau iešu pie grēksūdzes, tāpat man viss būs piedots.”

10,37-38 – autors citē Hab 2,3-4 sasaistot ar Isaja 26,20. Taisnīgais dzīvo no ticības. Mums ir jālūdz ticības skatījums. Autors pakāpeniski ievada nākamajā nodaļā, kur daudz tiks runāts par ticību, kas ir atslēga, lai saprastu un piedzīvotu piedošanu un dzīvi ar Dievu. Ja zaudzējam ticību, Dievs no mums atkāpjas, kaut arī cer uz mums un dara visu iespējamo, lai mēs atgrieztos.

Piektdiena 7.augusts, – Mētriena - Atašiene

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Mūžīgais upuris (8,1-9,28)

8,2 – Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Burtiski – uzcēla telti mūsu vidū. Kungs ir tas, kurš mājo mūsu vidū.

8,3- Vecās Derības upurēšanas laiks ir pagājis.

8,7 – līdzīgi kā Rom 7,11-24

8,8-13 – citāts no Jeremijas 31,31-34. 10. pants – Izraēla nams – tā ir kristiešu kopiena. „Es būšu viņiem Dievs un viņi būs mana tauta” – Vecajā Derībā lietota formula, kura apzīmēja Derības noslēgšanu starp cilvēkiem un Dievu. Tomēr Jaunā Derība tiek slēgta cilvēku sirdīs un tai ir individuāls un personisks raksturs.

9,1-5 – autors apraksta Mozus svētnīcu.

9,7 – tiek pieminētas asinis, par kurām būs plašāks komentārs 10.nodaļā. Asinis Vecajā Derībā simbolizēja dzīvību un dvēseli cilvēkā. 3 Mozus 17,11.14. Asinis tika uzskatīta par  dievišķu elementu cilvēkā. Upurējot asinis, tika upurēta paša cilvēka vai dzīvnieka „dzīvība”, jeb „dvēsele” un nodibināta saikne starp Dievu/dievību un cilvēku vai kopienu. Vecajā Derībā asins upuris bija grēku piedošanas un šķīstīšanās zīme.

9,8-9 – šī upurēšana bija kā prototips tam, ko Kristus paveica pie krusta, līdzīgi kā 1 Kor 10,2 – sarkanā jūra un iegremdēšanās Kristū. Caur Vecās Derības kultu cilvēks var tikai pietuvoties debesīm, bet ne tajās pilnībā ieiet.

9,11-14 – augstākā un pilnīgākā telts – Viņa nāve un augšāmcelšanās. Caur savu krusta nāvi. Ne rokām darināto – Kristus atpestīšanas darbs, kurš dod mums pestīšanu nav cilvēku roku darbs.

9,15 – Jēzus patiesi ir Jaunās Derīas vidutājs, visu mūsu grēku izpircējs.

9,16-17 – autors lieto juridisku valodu, pielīdzinot Veco Derību testamentam, kuru mums ir atstājis Dievs un kuru, pēc Kristus nāves un augšāmcelšanās Dievs mums ir dāvajis kā mantiniekiem. Jēzus, mūžīgais Dēls, kurš kopā ar Tēvu ir iedibinājis Jauno Derību ir vienlaicīgi gan testamenta rakstītājs, gan izpildītājs, caur savu nāvi.

9,18- Jaunai Derībai ir līdzība ar Veco Derību, tikai Jaunajā Derībā Dievs to apzīmogo ar Sava Vienpiedzimušā Dēla upuri.

9,19-20 – Autors mēgina aprakstīt Vecās Derības upuri, caur kuru tika noslēgta Vecā Derība, tikai šis apraksts atšķiras no apraksta 2 Mozus gramatā. Grāmata prezentē pašu Dievu, līdzīgi kā Islāmā Korāns ir svētās Grāmatas, kura atrodas Allāha priekšā, atspoguļojums. 20 pants līdzinās vārdiem, ko Jēzus saka iedibinot Euharistiju – Mt 16, 28...

9,22 – bez asins izliešanas nav piedošanas.

9,24 – Jēzus iegāja debesīs, nevis svētnīcā, kas bija šo debesu attēls šeit uz zemes. Līdzīgi arī Baznīcā, pieņemot sakramentus un ejot uz draudzi mums jāsaprot, ka paši sakramenti, draudze, garīdznieks nav mērķis, bet ir tikai līdzekļi, attēli tam, ko mēs patiesi saņemsim debesīs.

9,25-26 – Ja Jēzus upurim nebūtu vienreizēja un definitīva rakstura, tam vajadzētu bieži, ik gadus, kā augstajam priesterim upurēt par tautas grēkiem. Bet tagad, Jēzus, vienreiz upurēdams sevi, reizi par visām reizēm ir miris un augšāmcēlies, lai mums dāvātu grēku piedošanu.

9,28 – parūzija, jeb Jēzus otrreizējās atnākšanas gaidas pastarajā dienā.

Ceturtdiena, 6.augusts, – Mētriena

Atpūtas - rekolekcijas diena

Trešdiena 5.augusts, – Madona - Mētriena

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus kā priesteris pēc Melhizedeka kārtas (7, 1-28)

7,1-2 – Melhizedeks – Salemas ķēniņš. Tulkojumā: miera ķēniņš.

7,3- Melhizedeks – Jēzus pirmtēls un prototips. Saskaņā ar rabīnisko tradīciju, tas, kas nav pieminēts Torā, tas neeksistē. Tādēļ autors uzskata, ka Melhizedeka izcelšanās nav zināma, tātad noslēpumaina. Melhizedeks kā debesu būtne rabīniskajā literatūrā. Ps 110, 4 norāda uz Melhizedeka nemirstīgumu.

7,4 – desmitā tiesa. Bieži vien daudzas protestantu draudzes atsaucas uz šo vietu, lai pamatotu prasību saviem draudzes locekļiem maksāt 10% no ienākumiem. Vēstules autors balstās uz Vecās Derības principu, ka 10% no ienākumiem jāziedo Levi cilts priesteriem, to uzturēšanai. Skatīt 4 Mozus 18,20-32. Katoļu Baznīcā mēs vadāmies pēc 5 Baznīcas baušļa, kas uzliek par pienākumu uzturēt Baznīcu un tās kalpous, nereglamentējot tieši cik procentus katram ir jādod no saviem ienākumiem. Jebkurā gadījumā nav aizliegts dot 10-to tiesu, bet var dot gan mazāk, gan vairāk, pēc katra ieskatiem.

7, 5-10 – Levi cilts dēli Jaunajā Derībā ir visi, kas kalpo Dieva un Baznīcas labā un ir tiesīgi saņemt par to atlagojumu.

7,11 – Jaunajā Derībā mēs katrs, caur kristību, grēku nožēlu un ticību uz Jēzu Kristu kļūstam par Jaunās Derības priesteriem.

7,12 – Mērķis ir pats Dievs; likums un priesterība ir tikai līdzekļi, lai satiktu Dievu.

7, 15-16 – Jēzus priesterība aizvieto Levi cilts priesterību. Tieši Melhizedeka „mūžīgums” ir tas, kas norāda, ka patiesais „Melhizedeks” ir Jēzus, mūžīgais priesteris. Jēzus šo mūžīgo priesterību apstiprina ar savu nāvi un augšāmcelšanos.

7,17-18 – Vecās Derības priesterība nevarēja attīrīt cilvēku no grēkiem, jo bija tikai primtēls tai patiesai priesterībai, kas nāks caur Kristu.

7,20 – tas, kurš dod zvērestu ir pats Dievs. Jēzus priesterība pārsniedz Vecās Derības priesterību, jo to apstiprina pats Dievs. Tādēļ arī Jēzus ir priesteris uz mūžiem.

7,22 – Jēzus priesterība ir saistīta ar Jauno Derību, kas pārsniedz Veco Derību.

Otrdiena 4.augusts, – Gaiziņkalns - Madona

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus mūžīgā priesterība un mūžīgais upuris (5,11-10,39)

Aicinājums uz garīgo atdzimšanu (5,11-6,20)

Šeit sākas vēstules Ebrejiem galvenā daļa.

5,11-14 – komentatori uzskata, ka šis teksts ir adresēts jūdu priesteriem, kuri ir atgriezušies kristietībā. Autors uzsver, ka daudzi, kuri ir atgriezušies, nevēlas padziļināt savu kristīgo ticību un paliek pie „vieglās barības”. Kad esam no Dieva saņēmuši, svarīgi ir dot tālāk (1 Kor 3,1-3). Kurā kategorijā esam mēs? Atšķirt labo no ļaunā.

6, 1 – vēstules autors atzīst, ka tie, kuri tikko atgriezušies pie Dieva ir ļoti jūtīgi un trausli, tomēr tiem pakāpeniski vajag pieaugt zināšanās par Dievu un garīgajā dzīvē. Vēstules autors norāda, ka intelektuāli mēginājumi iepazīt Dievu nav peļami un var palīdzēt ceļā uz svētumu un moralitātes ievērošanā.

Tālāk autors piemin sešas fundamentālas jūdu ticības patiesības, izmantojot katehisma metodi: gandarījums par mirušiem darbiem; ticība Dievam, kristībām (jūdu rituālo apmazgāšanos), roku uzlikšanu, mirušo augšāmcelšanos un pastaro tiesu. Tomēr šeit daudzi autori redz norādi uz jūdu ticības postulātiem vai arī uz Essēņu sektas locekļu iniciācijas ritiem. Tomēr maz ticams, ka autors būtu šajā vēstulē ievietojis ritus no ārpuskristīgiem avotiem, visdrīzāk šie riti tika izmantoti, lai paskaidrotu grēku nožēlošanas nozīmīgumu. Roku uzlikšana ir Svētā Gara nosūtīšanas zīme.

6,4-6 – ļoti grūti paskaidrot šos pantus, tomēr visdrīzāk tie norāda uz tādiem cilvēkiem, kuri ir bijuši ticīgi un tad atkrituši. Grūti tādiem sludināt Labo Vēsti. Apgaismotie ir tie, kuri ir pieņēmuši sakramentus. Dievs caur svētajiem sakramentiem mūs apgaismo. Tomēr tieši ticība, kas mums tiek dāvāta caur sakramentiem mūs apgaismo.

6,5 – Evaņģēlija sludināšana vainagojas ar Gara klātbūtnes manifestāciju. Šī Gara klātbūtne ir norāde uz  „nākamo laiku” atklāšanos. Jūdaismā „nākamo godību” varēja baudīt tikai maza daļa cilvēces – Izraēļa tauta. Kristietībā šis apsolījums pieder ikvienam – visi var piedalīties debesu godībā.

6,7-8 – praktizējošs kristietis ir tāds, kurš līdzinās auglīgai zemei, savukārt tas, kurš nav ar Dievu līdzinās sausai un neauglīgai zemei.

6,9 – sākot ar 9. pantu vēstules tonis mainās, jo, acīmredzot, autors saprot, ka tikai ar lēnprātību un žēlsirdību spēs pārliecināt remdenos kristiešus būt tuvākiem Dievam.

6,12 – autors ievada tematā, kurš plašāk tiks apskatīts vēstules 11. nodaļā. Kristietim jāapzinās, ka viņš turpina to pašu ticības līniju,  kuru ir uzsācis Abrahāms un citi Vecās Derības ticīas vīri, atsaucoties uz Dieva aicinājumu.

6,13 – Dievs pats apsola un arī izpilda un tur solījumu. Citāts no 1 Mozus 22,16-18. Ābrahāms ir gatavs ticībā paklausīt un upurēt savu dēlu Īzaku. Dievs apsola, ka viņa pēcteči būs neizskaitāmā daudzumā un ka caur viņu nāks svētība pasaulei.

6,17 – Šis pants netieši mēgina pamatot apsolījumu, ko Dievs Vecajā Derībā deva attiecībā uz Mesiju, kurš piepildās Jēzus Kristus personā. Tieši 7.nodaļā autors plaši attīstīs domu par Kristu, kā augsto un mūžīgo augstpriesteri pēc Melhizedeka kārtas.

6,18 – tieši kristieši ir apsolījuma galīgie adresāti, jo tieši kristiešos un caur kristietību galēji un definitīvi piepildās Dieva atklāsme.

6,19 – autors lieto divas metaforas, lai norādītu uz kristīgo cerību – enkuru un svētnīcu. Vēstules tālākajā gaitā daudz tiks runāts par patieso svētnīcu – debesīm, kurās ir iegājis Jaunās Derības augstpriesteris – Jēzus.

Pirmdiena 3.augusts, – Vecpiebalga - Gaiziņkalns

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus kā žēlsirdīgais augstpriesteris (4,14-5,10)

4,14-16 augstais priesteris Jēzus – vienīgā vieta vēstulē, kur Jēzus tā tiek nosaukts. Autors vēlas Jēzu salīdzināt ar Vecās Derības augstpriesteri. Dieva tronis simbolizē pagodināto Jēzu, kurš ir sēdies uz Dieva troņa. Pateicoties Jēzum Kristum, patiesajam augstpriesterim, Dieva tronis kļuva par žēlastības troni.

5,1 – Melhizedeks – svarīga persona Vecajā Derībā, Kristus pirmtēls, kurš nesa Ābrahāmam maizi un vīnu. Viņš bija Salemas, tātad Jeruzalemes ķēniņš, kura izcelsme paliek noslēpumaina. Skatīt 1 Moz 14,18, Ps 110,4.

5,7 – Saikne ar Ģetzemani. Redzams, ka autors pazina Jēzus dzīvi, vai vismaz viņam bija informācija par to. Šeit nav runa par to, ka Jēzus vēlētos izvairīties no krusta nāves, tikai norāde uz to, ka Jēzus pirms nāves piedzīvoja cilvēciskas bailes un atstātību. Vecajā Derībā augstpriesteris palika līdz nāvei. Jēzus arī augšāmceļoties paliek augstpriesteris uz mūžiem.

5,8 – Jēzs mūžīgi ir Dieva Dēls kā otrā Trīsvienības persona. Tomēr pirms savas nāves Jēzus atdeva sevi pilnībā cilvēku rokās.

Sprediķis svētdienai, 2.augustam (Vatikāna radio)

24. Kad ļaudis redzēja, ka tur nav ne Jēzus, ne Viņa mācekļu, tie iekāpa laivās un brauca uz Kafarnaumu, lai meklētu Jēzu.
25. Un tie, atraduši Viņu viņpus jūras, sacīja Viņam: Rabbi! Kad Tu šeit atnāci?
26. Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Patiesi, patiesi es jums saku: jūs meklējat mani nevis tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka baudījāt maizi un paēdāt.
27. Necentieties pēc iznīkstošās barības, bet pēc tādas, kas paliek mūžīgai dzīvei, ko Cilvēka Dēls jums dos, jo Viņu Dievs Tēvs apzīmogojis.
28. Tad tie Viņam sacīja: Kas mums jādara, lai darītu Dieva darbus?
29. Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu uz to, ko Viņš sūtījis.
30. Tad tie sacīja Viņam: Kādu zīmi tad Tu dod, lai mēs redzētu un ticētu Tev? Ko Tu darīsi?
31. Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā tas rakstīts: maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst (2.Moz.16,15;
4.Moz.11,7; Ps.77).
32. Tad Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ne Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums patieso debessmaizi.
33. Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.
34. Tad tie Viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!
35. Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize; kas pie manis nāk, tas neizsalks; un kas uz mani tic, tam neslāps nekad. (Jāņa 6,24-35)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Ir sācies tradicionālais svētceļojumu laiks Latvijā, kad daudzu draudžu ticīgie ir uzsākuši ceļu uz Aglonas Dievmātes svētnīcu, lai pārvarot ceļa grūtības, vienotībā un lūgšanās pie Jaunavas Marijas – Aglonas Dievmātes kājām aiznestu visas lūgšanu vajadzības. Kad 80-to gadu beigās, vēl nelegāli cilvēki devās uz Aglonu, svētcēļojumi tika saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Tomēr cilvēka vislielākā atkarība ir grēks. Mūsdienās, kad mūsu mazā valsts tiek pārpludināta ar grēku ideoloģiju caur medijiem un citos veidos, kad jaunieši ir zaudējuši orientierus savā dzīvē, tad ir svarīgi garīgi atjaunoties. Šie svētcēļojumi augusta mēneša pirmajās divās nedēļās ir lielākā garīgā kustība Latvijā ar 3000 - 4000 cilvēku vienlaicīgu pārvietošanos.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus mācekļi arī veic sava veida svētceļojumu – viņi meklē Jēzu. Jēzus viņiem jautā – kāda ir jūsu motivācija, kādēļ mani meklējat? Vai vēlaties redzēt tikai kādus brīnumus, zīmes? Vai vēlaties būt mani sekotāji tikai kādu egoistisku, savtīgu motīvu vadīti? Jēzus runā par zīmi! Jau Vecajā Derībā daudzi pravieši lietoja dažādas pravietiskas zīmes, caur kurām Dievs runāja uz savu tautu. Šodienas evaņģēlijā Jēzus atraucās uz šādu zīmi tuksnesī, ko Dievs ar Mozus starpniecību deva savai tautai. Tomēr nevienmēr Vecajā Derībā tauta nolasīja šo zīmi. Zīme no Dieva palika nesaprasta vai pārprasta.

Jaunajā Derībā Jēzus Kristus pats ir šī zīme, Jonas zīme. Tāpat kā Jonas trīs dienas un trīs naktis atradās zivs vēderā, tā arī Jēzus trešajā dienā augšāmcēlās un mājo mūsu vidū Vissvētākajā Sakramentā. Vai mēs atpazīstam, nolasām šo zīmi? Jēzus Kristus zīmi? Vai nav tā, ka mēs bieži vien Baznīcā meklējam kādas ārkārtējas zīmes, kādas ārkārtējas dāvanas, harismas, parādības, bet nenovērtējam un nepamanām pašu svarīgāko zīmi?

Reiz draudze lūdzās Vissvētākā Sakramenta priekšā un te pēkšņi viens cilvēks ieskrēja baznīcā un sauca: „Es redzu Jēzu, es redzu Jēzu!” Visi izskrēja ārā lai skatītos, kas tur ir. Tikai viens cilvēks palika baznīcā, lai turpinātu lūgties. Kad vēlāk pārējie viņam jautāja, kādēļ viņš neskrēja ārā, tad šis cilvēks atbildēja: „Kādēļ man kaut kur skriet, ja es Jēzu satieku jau šeit, Vissvētākajā Sakramentā.

Jā, sanktuāriji, svētvietas, svētceļojumu vietas ir īpašas lūgšanu un atjaunotnes vietas, tāpat arī svētceļojumi var dot, un dod impulsu mūsu garīgajai dzīvei, tomēr atcerēsimies, ka mūsu garīgās dzīves pamatu veido ikdienas saruna ar Jēzu Tabenākulā, Vissvētākā Sakramenta priekšā, svētās Mises laikā un pieņemot Vissvētāko Sakramentu svētajā Komūnijā. „Sekošanas Kristum” autors saka: „...daudzi svētceļojumi reti kuru dara svētāku.” (XXIII, 4.) Jēzus saka: „Es esmu Dzīvības Maize!” Atlicināsim ikdienā laiku Jēzum un neaizmirsīsim satikties ar Viņu adorācijā. Mūsu katra patiesais svētceļojums ir ikdienas garīgā dzīve ar Jēzu un mūsu mērķis ir debesis. Amen. 

Svētdiena 2.augusts, – Skujene - Vecpiebalga

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus kā žēlsirdīgs un uzticīgs augstpriesteris (3,1-5,10)

Jēzus, uzticīgā Dēla pārākums pār Mozu (3,1-6)

Autors turpina attīstīt domu, kura izteikta jau 2,17.

3,1 – kristieši ir svēti, tādēļ, ka ir svētīti caur Jēzu. Precīzāk būtu teikt – ceļā uz svētumu, jeb brāļi, kas tiek svētdarīti. Brāļi un māsas mēs esam vienotībā ar Jēzu Kristu. Vienīgais fragments Jaunajā Derībā, kur Jēzus tiek nosaukts par sūtni, tātad apustuli. Jēzus tika sūtīts no Dieva kā pēdējais Vārds cilvēcei. Vēstules autoram vairāk interesē Jēzus kā augstpriesteris, nevis pats vēstījums, ko Viņš atnesa.

3,2 – Jēzus ir Jaunās Derības starpnieks, tātad „jaunais Mozus”. Mozum bija saikne ar priesterību un upuru salikšanu, kaut arī vēstule tieši to nepasaka. Vēstules autors Jēzu, kā augstpriestera prototipu piedāvā nevis Mozus, bet Arona priesterību.

3,3 – Dievs ir tas, kurš visu un caur kuru viss tiek būvēts.

3,6 – māja ir kristiešu kopiena. Nav divas mājas – Izraēls un Baznīca. Ir tikai viena māja, un to būvē Dievs. Ir viens Dieva plāns, kurš realizējas vēsturē un caur vēsturi.

1. Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, skatieties uz mūsu apliecināšanas sūtni un augsto priesteri Jēzu,
2. Kas ir uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, tāpat kā Mozus bija visā Viņa namā.
3. Viņš ir atzīts par lielāka goda cienīgu nekā Mozus par tik, par cik mājas cēlājam piekrīt lielāks gods nekā mājai.
4. Katram namam ir savs cēlājs, bet Dievs ir visu radījis.
5. Un Mozus gan bija uzticīgs visa Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, kas jāsludina.
6. Bet Kristus ir kā dēls savā namā. Mēs esam šis nams, ja līdz galam uzglabāsim nesatricinātu uzticību un cerības godību.