Katoļu priesteri, piedošana un aborti!
Pēdējās dienās Latvijas ziņu portālus pāršalca "svaiga" vēsts, par to, ka nu beidzot Katoļu Baznīca "nākusi pie prāta" un piedos aborta, jeb slepkavību grēkus. Tomēr atkal redzam, kā pāvesta Franciska labais nodoms tiek izrauts no konteksta un pasniegts kā kārtējā sensācija, patiesību sajaucot ar meliem. Ko tad īsti vēlējās pateikt pāvests?
Pāvests šo privilēģiju tiešā veidā saista ar Dieva žēlsirdības gadu, kurš sāksies šogad, 8.decembrī un noslēgsies nākamgad novembrī. Primāri pāvests vēlas uzsvērt, ka Dievs ir žēlsirdīgs un arī Baznīca ir aicināta tāda būt. Bet arī līdz šim, ikviens cilvēks, ja viņš nožēloja grēkus, varēja saņemt grēku piedošanu, dodoties pie grēksūdzes. Tomēr aborta grēka gadījumā cilvēks, izdarot šo slepkavību vai piedaloties tajā, reizē ar šo grēku sevi izslēdz no Baznīcas, jeb sevi ekskomunicē. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: "Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien, saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams." (KBK 2272, http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#a5)
Pāvests šo privilēģiju tiešā veidā saista ar Dieva žēlsirdības gadu, kurš sāksies šogad, 8.decembrī un noslēgsies nākamgad novembrī. Primāri pāvests vēlas uzsvērt, ka Dievs ir žēlsirdīgs un arī Baznīca ir aicināta tāda būt. Bet arī līdz šim, ikviens cilvēks, ja viņš nožēloja grēkus, varēja saņemt grēku piedošanu, dodoties pie grēksūdzes. Tomēr aborta grēka gadījumā cilvēks, izdarot šo slepkavību vai piedaloties tajā, reizē ar šo grēku sevi izslēdz no Baznīcas, jeb sevi ekskomunicē. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: "Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien, saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams." (KBK 2272, http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#a5)
Baznīcā šo ekskomuniku, jeb izslēgšanu no Baznīcas var atcelt tikai pāvests vai bīskapi, vai arī priesteri, kuriem bīskaps to ir atļāvis. Citās valstīs, piemēram Polijā, ir speciāli nozīmēti priesteri, pie kuriem cilvēki, kuri bija veikuši abortus var doties un tikai pie šiem priesteriem šo piedošanu cilvēks var saņemt. Baznīcā Latvijā jau ilgus gadus bīskapi visiem priesteriem uz gadu dod atļauju grēksūdzēs dot piedošanu par aborta slekavībām un noņemt šo ekskomuniku. Līdz ar to, šī pāvesta dotā privilēģija Žēlsirdības gada laikā mūsu Latvijas situācijā nekādu jaunumu neienesīs, jo mēs jau līdz šim esam gājuši cilvēkiem pretī un dāvajuši šo iespēju katrā grēksūdzē.
Tomēr vēlos uzsvērt, ka žēlsirdība un piedošana neatceļ taisnīgumu un nemazina šīs slepkavības nodarīto smagumu un postu. Līdz ar to, darīsim visu, lai šādu slepkavību nebūtu un lai katrs bērniņš varētu piedzimt un nodzīvot laimīgu dzīvi.
Svētās Mises Valkā
Svētās Mises VALKĀ notiks katra mēneša 3.svētdienā plkst. 11.00 Valkas kristīgajā bērnudārzā, Rīgas ielā 14
Lūgsimies par priesteriem!
Dārgie draugi! Rīt, 31.augustā Rīgas Garīgajā Seminārā notiks Rīgas arhidiecēzes garīdznieku ikmēneša tikšanās. Šādas sanāksmes, kopā ar arhibīskapu notiek katra mēneša pēdējā pirmdienā. Aicinu visus lūgties par šo tikšanos, jo mums, priesteriem ir ļoti svarīgi, lai par mums un šādām tikšanām lūdzas. Apzināmies, ka paši esam vāji un tikai ar Dieva palīdzību un lūgšanu "aizmuguri" spējam kaut ko izdarīt. Jau iepriekš pateicos par ikvienu, kas lūgdzas un lūgsies.
Jūs lūdzat, bet nesaņemat, jo jūs ļauni lūdzat, lai to izlietotu savām kārībām. Jēkaba 4,3
Dārgie lasītāji! Esmu veiksmīgi atgriezies no svētceļojuma uz Aglonu un arī Aglonas svētkiem. Joprojām esmu pārsteigts, ka tik daudz cilvēku arī mūsdienās meklē Dievu. Dievs nekur nav pazudis, Dievs ir un paliek tas pats nemainīgais Dievs. Tikai mēs Viņu mēdzam paši aizmirst un atstāt.
Domāju arī par Baznīcas Latvijā atmodu un, ejot divas nedēļas uz Aglonu, sapratu, ka patiesas atmodas pamatā ir cilvēki, kuri ir piedzīvojuši un ikdienā izdzīvo personiskas attiecības ar Dievu. Cilvēki, kuri "deg par Dievu". Es arī tāds vēlos būt, kaut apzinos, ka nevienmēr sanāk. Ļoti iesaku izlasīt pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks", kurš ir iztulkots arī latviski un pieejams grāmatu galdos. Tur pāvests ir uzrakstījis visu, kas mums ir jādara un norādījis mums kādi ir patiesas atmodas priekšnoteikumi. Un kā galveno viņš min - būt par Jēzus Kristus mācekli, par tādu, kurš patiesi ir piedzīvojis savā dzīvē īsteno Jēzus augšāmcelšanos, kurš ir saticies ar augšāmcēlušos Kungu un vēlas šo Labo Vēsti, Evaņģēlija vēsti aiznest arī citiem. Pāvests uzsver to, cik svarīgi pašiem būt dzīvās, pesroniskās attiecībās ar Dievu. Neko nelīdzēs skaisti vārdi, programmas, kursi, n-tās rekolekcijas un semināri, ja paši nemeklēsim Kungu.
Pēdējā laikā dzirdu ļoti daudz kritikas un kurnēšanu par procesiem, kas notiek Baznīcā Latvijā. Tiek kritizēti bīskapi, priesteri, draudžu aktīvie locekļi. Domāju, ka daļa šīs kritikas ir pamatotas, tomēr jūtu arī, ka aiz šīs kritikas stāv "melu tēvs" - sātans. Bieži vien, tā vietā, lai lūgtos, lai palīdzētu, lai atbalstītu, kritizējam, nosodam un tādējādi graujam Baznīcas, kā Kristus Mistiskās Miesas kopību. Arī mēs katrs esam daļa no šīs Miesas - Baznīcas un arī mums ir jāiesaistās tās celtniecībā. Ar pazemību, paklausību, lūgšanām, upurgatavību, nevis ar savu tiesību pieprasīšanu, ambīcijām, naudas un varaskāri, "siltāku" vietu meklēšanu, vēlmi iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Baznīca nav domāta, lai barotu manu slimīgo ambiciozitāti, bet tieši otrādi - Baznīca ir "vieta", kur es sastopu Kungu un piedzīvoju pestīšanu. Atcerēsimies par to. Un tad, ja jūtamies no Baznīcas garīdzniecības vai draudžu locekļiem nesaprasti, pārprasti vai ieļaunojušies, tā vietā lai saceltos un aizbēgtu, organizēsimies uz kopīgām lūgšanām. Cik labi būtu, ja mēs pulcētos speciālās lūgšanu grupās un lūgtos par mūsu pāvestu, bīskapiem, prāvestiem priesteriem, klosterļaudīm, kopienu locekļiem, aicinājumiem, ģimenēm, u.t.t. Vairāk lūgsimies, mazāk tenkosim!
Domāju arī par Baznīcas Latvijā atmodu un, ejot divas nedēļas uz Aglonu, sapratu, ka patiesas atmodas pamatā ir cilvēki, kuri ir piedzīvojuši un ikdienā izdzīvo personiskas attiecības ar Dievu. Cilvēki, kuri "deg par Dievu". Es arī tāds vēlos būt, kaut apzinos, ka nevienmēr sanāk. Ļoti iesaku izlasīt pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks", kurš ir iztulkots arī latviski un pieejams grāmatu galdos. Tur pāvests ir uzrakstījis visu, kas mums ir jādara un norādījis mums kādi ir patiesas atmodas priekšnoteikumi. Un kā galveno viņš min - būt par Jēzus Kristus mācekli, par tādu, kurš patiesi ir piedzīvojis savā dzīvē īsteno Jēzus augšāmcelšanos, kurš ir saticies ar augšāmcēlušos Kungu un vēlas šo Labo Vēsti, Evaņģēlija vēsti aiznest arī citiem. Pāvests uzsver to, cik svarīgi pašiem būt dzīvās, pesroniskās attiecībās ar Dievu. Neko nelīdzēs skaisti vārdi, programmas, kursi, n-tās rekolekcijas un semināri, ja paši nemeklēsim Kungu.
Pēdējā laikā dzirdu ļoti daudz kritikas un kurnēšanu par procesiem, kas notiek Baznīcā Latvijā. Tiek kritizēti bīskapi, priesteri, draudžu aktīvie locekļi. Domāju, ka daļa šīs kritikas ir pamatotas, tomēr jūtu arī, ka aiz šīs kritikas stāv "melu tēvs" - sātans. Bieži vien, tā vietā, lai lūgtos, lai palīdzētu, lai atbalstītu, kritizējam, nosodam un tādējādi graujam Baznīcas, kā Kristus Mistiskās Miesas kopību. Arī mēs katrs esam daļa no šīs Miesas - Baznīcas un arī mums ir jāiesaistās tās celtniecībā. Ar pazemību, paklausību, lūgšanām, upurgatavību, nevis ar savu tiesību pieprasīšanu, ambīcijām, naudas un varaskāri, "siltāku" vietu meklēšanu, vēlmi iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Baznīca nav domāta, lai barotu manu slimīgo ambiciozitāti, bet tieši otrādi - Baznīca ir "vieta", kur es sastopu Kungu un piedzīvoju pestīšanu. Atcerēsimies par to. Un tad, ja jūtamies no Baznīcas garīdzniecības vai draudžu locekļiem nesaprasti, pārprasti vai ieļaunojušies, tā vietā lai saceltos un aizbēgtu, organizēsimies uz kopīgām lūgšanām. Cik labi būtu, ja mēs pulcētos speciālās lūgšanu grupās un lūgtos par mūsu pāvestu, bīskapiem, prāvestiem priesteriem, klosterļaudīm, kopienu locekļiem, aicinājumiem, ģimenēm, u.t.t. Vairāk lūgsimies, mazāk tenkosim!
Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Valmieras draudzē 30.augustā
Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Valmieras draudzē 30.augustā
sv. Mise 11.00 Valmieras katoļu baznīcā, Iestiprināšanas sakramenta dalīšana.
Pēc dievkalpojuma kopīgs pasākums draudzes dārzā
Aglonas svētku kārtība 2015.gads
9.augusts,
svētdiena
BĪSKAPA
KANONISKĀ VIZITĀCIJA
12.00 Dienas sv.Mise
10.augusts,
pirmdiena
12.00 Dienas sv.Mise
11.augusts,
otrdiena
SLIMNIEKIEM
VELTĪTĀ DIENA
7.00 sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, svētība
slimniekiem
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija
12.augusts,
trešdiena
ĢIMENĒM
VELTĪTĀ DIENA
7.00 Rīta sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, laulības solījumu
atjaunošana
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise saderinātajiem,
Dievmātes litānija
13.augusts,
ceturtdiena
7.00 Rīta sv. Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise
15.00 Žēlsirdības kronītis
SVĒTĀ
MEINARDA svinības
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes
litānija,
procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt
bazilikai
22.00 Lūgšanu vakars
24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija
bazilikā
14.augusts,
piektdiena
7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie
Dievmātes altāra)
9.00 Dienas sv.Mise, garīgā adopcija
(bazilikā pie lielā altāra)
11.00 Rožukronis (bazilikā pie lielā
altāra)
12.00 Sv.Mise svētceļniekiem (pie
pāvesta altāra)
15.00 Žēlsirdības kronītis
15.30 Tēva V.Pentjuša grāmatas
prezentācija
16.00 sv.Mise (pie Dievmātes altāra
bazilikā)
VISSVĒTĀKĀS
JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVĒTKI
17.30 Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu
dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Iestiprināšana,
Dievmātes litānija,
euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
22.00 Tautas Krustaceļš (sakrālajā
laukumā)
24.00 Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta
altāra)
1.00-7.00 adorācija bazilikā
15.augusts,
sestdiena
7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie
Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 Sv.Mise jauniešiem (pie pāvesta
altāra), Iestiprināšana.
10.00 sv.Mise svešvalodā apakšējā
baznīcā
10.00 Sprediķis krievu valodā
11.00 Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes
litānija,
euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 Vakara sv.Mise (pie Dievmātes
altāra)
Kas ir Aglonas svētki un ko tajos darīt?
Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.
2. Vai šos svētkus atzīmē tikai Latvijā?
Nē, šie ir visas Romas Katoliskās Baznīcas svētki, tie ir vieni no 10 obligāti svināmiem svētkiem, kas iekrīt ārpus svētdienām un kas ir jāsvin. Vienīgi citās zemēs šie svētki netiek svinēti tik plaši, kā tas ir pie mums.
3. Kas ir tas svarīgākais kas būtu jādara, ierodoties Aglonā?
Vispirms jāatceras, ka svētnīcas centrā ir nevis svētbilde, kas protams ir svarīga un ir instruments, caur kuru Dievs darbojas, pateicoties Dievmātes aizlūgšanām. Pats svarīgākais ir Jēzus Kristus, kas ir klātesošs zem maizes zīmēm tabernākulā un īpašā veidā mēs Viņu satiekam svētajā Misē. Tādēļ pirms "mesties" stāties garajā rindā pie Dievmātes svētbildes, būtu jāpadomā - cik sen esmu bijis pie grēksūdzes? Ja senāk kā mēnesi, vai sirdsapziņā jūtu, ka esmu nāvīga grēka stāvoklī, tad ir jādodas pie grēksūdzes. Pēc tam ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija, pirms tam uzmanīgi ieklausoties garīdznieka teiktajā sprediķī.
4. Kāda loma ir Dievmātes brīnumdarītājas svētbildei?
Dievs visos laikos izmanto dažādus līdzekļus, lai atgādinātu par Sevi un vestu cilvēkus uz mūžību. Pamatlīdzekļi ir 7 svētie sakramenti, bet kā papildus līdzekļus Dievs dod sakramentālijas. Varam teikt, ka šī svētbilde ir radīta lieta, caur kuru Dievs dod pārdabiskas žēlastības, un par to liecina Dieva tautas dievbijība. Līdzīgi ir ar pārējām sakramentālijām - svētīto ūdeni, svētītajām svecēm. Tikai šeit ir jābūt piesardzīgiem, lai sakramentālijas neliktu augstāk par sakramentiem.
5. Ko darīt ar avotu? Vai tas ir svētīts ūdens?
Sekojot senai tradīcijai, cilvēki ņem ūdeni no t.s "svētavota" Aglonā, uzskatot, ka ja šis ūdens nāk no Aglonas, tad tas jau ir automātiski svēts. Tomēr, ja mēs šādās kategorijās domātu, tad varētu uzskatīt, ka iepērkoties Aglonas veikalā visi produkti automātiski ir svēti. Pirms kara šis avots bija ar sēra sastāvu, tādēļ tika uzskatīts, ka tam piemīt dabiski dziednieciskas īpašības. Šobrīd tas vairs tā nav, jo padomju laikos, mēģinot iznīcināt šo vietu, avots tika visādos veidos līdzināts un šobrīd sērs tajā ūdenī nav. Līdz ar to, šo ūdeni var ņemt, tas ir veselīgs dzeršanai, bet uzskatīt, ka tas ir svētītais ūdens būtu nepareizi. Ja šo ūdeni pēc tam pasvēta garīdznieks, tad tas kļūst par svētītu ūdeni. Avots var bū arī simbols mūsu kristībām, kad mēs katrs tikām pagremdēti kristības ūdeņos.
6. Kā būtu jāuzvedas Krustaceļa laikā 14.augusta vakarā?
Vispirms jau savlaicīgi ir jāsagādā svece ar speciālu ietvaru, kas pasargā no sveķu uzpilēšanas uz drēbēm. Krustaceļa laikā ir jāizvairās no sarunām, fotografēšanās, sarunām pa mobilo telefonu un citām nevajadzīgām nodarbēm. Ir jāmēģina koncentrēties un uzmanīgi klausīties garīdznieka vadītajās apcerēs. Pēc krustaceļa nevajadzētu degošās sveces likt zālē vai pie trijiem krustiem.
7. Kāpēc svētki ilgst divas dienas - 14. un 15.augusts?
Sekojot senai tradīcijai, Baznīcā svētkus sāk svinēt iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi tas ir arī Ziemassvētkos un Lieldienās. Vēl ir svarīgs apstāklis - 14.augustā mēs svinam pirmā Latvijas bīskapa, svētā Meinarda lielos svētkus. Jaunieši Aglonā mēdz pulcēties jau 13.augusta vakarā, tādēļ abas naktis - no 13-15.augustam nemitīgi Aglonas bazilikā un apkārtnē notiek intensīvas lūgšanas.
8. Kāpēc ārpus bazilikas laukuma ir tik daudz tirgotāji?
Jau no seniem laikiem pie baznīcām veidojās krogi un tirdzniecības vietas, jo tur kur ir daudz cilvēku, tur rodas vēlme kaut ko pirkt un pārdot. Neuzskatu ka tas būtu slikti, tomēr jācenšas darīt visu, lai šī tirgotāju kņada netraucētu satikties ar Dievu šo lielo svētku laikā.
Novēlu visiem jaukus Vissvētākās Jaunavas Marijas svētkus Aglonā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)