Kristības, pirmā Svētā Komūnija (iesvētības) un Iestiprināšanas sakraments
Kristības mūsu draudzē parasti notiek svētdienās. Tomēr dažādu apstākļu dēļ ir iespējams arī cits laiks. Bērni līdz 7 gadu vecumam Kristības sakramentu saņem bez apmācībām (vecākiem ar bērna dzimšanas apliecību ir jāsarunā tikšanās ar draudzes prāvestu pirms kristībām). Krustvecākiem (vismaz vienam) jābūt katoļiem, kas iepazinušies ar ticības patiesībām. Ja kristību kandidātiem ir vairāk par 7 gadiem, tad ir jānāk uz nodarbībām ticības pamatu apgūšanai. Bērniem ir jāapmeklē Svētdienas skola, bet pieaugušajiem ticības mācības nodarbības. Pieaugušajiem kursi sākas februārī un bērniem – oktobrī. Krustiņu, sveci, katehismu un citas kristībām vajadzīgās lietas var iegādāties baznīcas grāmatu galdā, kas atrodas baznīcā.
Bērni un pieaugušie, kas ir iepriekš pieteikušies un sagatavojušies Iestiprināšanas sakramentam, to var saņemt tad, kad draudzi apmeklē bīskaps. Iestiprināšanas zīmes savlaicīgi jāpaņem pie draudzes prāvesta.
Laulības sakraments
Jāpiesakās vismaz 6 mēnešus iepriekš pie priestera. Ja kāds no laulājamiem nav kristīts, un/vai iesvētīts, tad ir jāapmeklē ticības mācības kursa nodarbības. Ir iespējamas laulības katolim ar nekatoli, tikai tad nekatoliskai pusei arī ir jābūt iesvētītai savā konfesijā. Ar citu reliģiju sekotājiem un neticīgajiem arī ir iespējamas laulības, tikai tad ir jāveic specifiska sagatavošanās. Tiem, kuri plāno laulāties ir jāapmeklē Saderināto un iemīlējušos tikšanās kursus. Pieteikšanās elektroniski http://www.laulatiem.lv.
Slimnieku sakraments
Ja kāds no jūsu tuviniekiem ir smagi saslimis, tad aiciniet priesteri, lai slimnieks caur slimnieku sakramentu varētu saņemt nepieciešamās Dieva žēlastības. Neatlieciet to uz vēlāku laiku, jo, esot smagi slimiem, veselības stāvoklis var neparedzēti ātri pasliktināties tā, ka saņemt sakramentus kļūst sarežģīti.
Sv. Mises nodomi
Aizlūgumu par mirušajiem (Sv. Misi) var pieteikt gan bēru dienā, gan arī vēlāk. Ir skaista tradīcija, ka atceramies mirušos viņu gada dienā. Tāpat ir laba tradīcija pasūtīt aizlūgumu par cilvēka garīgo un laicīgo labklājību, jubilejām un svinībām. Uzmeklējiet priesteri sakristijā pēc Sv. Mises.
Pasvētes un māju apmeklējumi!
Ir skaista tradīcija aicināt priesteri pasvētīt savu māju, dzīvokli, darbavietu, kā arī automašīnu vai kādas citas lietas. Sīkāka informācija pie prāvesta.
Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu, 1 Mozus 2, 24
Saņēmu šādu jautājumu:
"Kristus augšāmcēlies! Mani ļoti iespaido Jūsu citāti un īsie, bet ļoti pilnvērtīgie, posti Facebook. Vēlētos palūgt, vai varētu kādreiz ierakstīt par to, kā un kāpēc vecākiem būtu jāatlaiž savi bērni pēc laulībām? Par ģimenes robežām, un, ka jaunlaulātie sāk savu ģimeni, ka viņu vecākiem ne vienmēr vajag iejaukties. Man šķiet, ka daudziem šis būtu ļoti svētīgi to tiešām dzirdēt no priestera, jo daudzi nesaprot Bībeles tekstu par to, ka dēlam jāatstāj savs tēvs un māte un jāatdodas sievai...".
Liels paldies par jautājumu. Pašā sākumā ir jāuzslavē apvienība "Laulāto tikšanās", kura organizē saderinātajiem pāriem kursus un kuros šis jautājums plaši tiek aplūkots. Tādēļ šeit aprakstīšu problēmu, gan no teoloģiskā, psiholoģiskā un pastorālā skatu punkta.
Vispirms jāsaka, ka mani pašu izbrīnija kāda sena kāzu tradīcija, kāda tika praktizēta Latgalē un kuru mēs ļoti labi varam redzēt J. Streiča filmā "Cilvēka bērns". 1 stundas 21 minūtes epizodē tiek parādīta līgavas atvadīšanās no tēva mājām (https://www.filmas.lv/movie/1187/#). Ar lūgšanām un asarām līgava tiek "izvadīta" un atdota nākamajam vīram. Teoloģiski tas nozīmē, ka vīrs un sieva kļūst par vistuvākajiem radiniekiem, bet abi vecāki ir tikai nākamās pakāpes radinieki pēc tēva un mātes. Tas gan nenozīmē, ka cieņa, mīlestība un gādība attiecībā pret vecākiem beidzas. Nē, tieši otrādi - viņa pieaug, bet vecākiem bērni garīgi ir "it kā zuduši". Viņi vairs nav saistīti ar vecākiem un vecāki vairs necenšas ietekmēt, regulēt un kā citādi traucēt jaunajai ģimenei.
Bieži saderinātajos kursos pacēlās jautājums par to, vai jaunajai ģimenei vajadzētu dzīvot kopā ar vecākiem. Nav tādas vienas konkrētas atbildes. Ja tiek ievērots šis garīgais princips, tad kopā dzīvošana ir iespējama, kaut arī vecākiem, tīri psiholoģiski, ir grūti pieņemt, ka starp viņiem un viņu bērnu ir ienācis "kāds trešais". Labāk būtu, ja jaunā gimene, vismaz sākotnējā posmā, padzīvotu atsevišķi, lai nostiprinātu savas laulības saites un arī tīri reāli sāktu izdzīvot, ka viņi ir kļuvuši par vienu miesu.
Un tad seko pats būtiskākais, ko psiholoģijā sauc par "nabas saiti". Ir gadījumi, kad vecāki, īpaši sievietes ir zaudējuši otru pusīti un bērnu ir audzinājuši vienu pašu. Vai arī ģimenē ir bijis tikai viens bērns (mīlulītis). Ja ir izveidojusies ļoti cieša un spēcīga psiholoģiskā saite (māte - bērns), tad ir ļoti grūti šo saiti pārraut un tā tiek ienesta arī jaunajā ģimenē. Māte, tēvs, vai abi divi jaucas jaunajā ģimenē, vēlas kontrolēt, mācīt, ieteikt, u.t.t. kā dzīvot jaunajai ģimenei. Laulātā drauga, kurš tiek turēts "nabas saitē", otrā puse jūtas apspiesta, manipulēta un nebrīva. Attiecības šādā ģimenē, ja netiek risinātas, agrāk vai vēlāk sāk šķobīties, un, diemžēl, arī izirst. Tādēļ šis "nabas saites" jautājums ir jārisina uzreiz, jau pirms vai tikko uzsākot laulības kopdzīvi. Jebkurā gadījumā, saruna ar kompetentu garīdznieku, laulību konsultantu vai ģimenes psihoterapeitu nenāks par sliktu. Šeit arī interesants raksts par šo tēmu: https://jauns.lv/raksts/sievietem/13310-par-matem-kam-japarrauj-emocionala-nabassaite-ar-bernu-30-gadu-veca-dace-mammu-atlaid-mani. Lai visiem ir skaistas un izdevušās laulības un Dieva svētība un Jaunavas Marijas aizbildniecība ir ar visiem.
Bībeles stunda. Lūkas evaņģēlijs 3, 21-4, 13
Visas Bībeles stundas var apskatīt šeit: https://bibelesstundas.blogspot.com/
Kristus ir Augšāmcēlies!
Dārgie draugi! Atļaujiet man paziņot svarīgu jaunumu - kaps, kurā tika apglabāts Jēzus, izrādījās ka ir tukšs.
Tika izplatītas dažādas viltus ziņas, tomēr tad Viņš Pats atnāca un paziņoja - es esmu Dzīvs un mājoju jūsu vidū.
Kristus ir Augšāmcēlies!!! Alleluja!
Svarīgs paziņojums Salaspils iedzīvotājiem un draudzes locekļiem
Tuvojas Lieldienas, Kristus ciešanu un Augšāmcelšanās piemiņas dienas. Sākot ar šodienu, Lielo Ceturtdienu, mūsu dievnamā notiks dažādi, šiem svētkiem, paredzētie dievkalpojumi. Lielajā Piektdienā, Lielajā Sestdienā un Lieldienās dievnams visu dienu būs atvērts individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām vienas mājsaimniecības ietvaros.
Uz dievkalpojumiem Lielajā Ceturtdienā 18.30 un Lielajā Piektdienā, 14.00 - krustaceļš un 15.00 - Ciešanu piemiņas dievkalpojums, var pulcēties ne vairāk kā 70 cilvēki.
Lielajā Sestdienā plkst. 15.00, 16.00 un 17.00, baznīcas stāvlaukumā tiks svētīts Lieldienu ēdiens un ūdens. Vigīlijas dievkalpojumā plkst. 18.00 var piedalīties tikai ar ieejas kartēm.
Lieldienās, Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumos 8.00 un 11.00 (krievu val.) var piedalīties tikai ar ieejas kartēm. Sākot no 12.00 baznīca būs atvērta individuālam apmeklējumam. Visus dievkalpojumus var redzēt attālināti draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv
Lai visiem svētīgi un Dieva mīlestības piepildīti šie svētki
Salaspils katoļu draudzes prāvests Ilmārs Ilmārs Pēteris Tolstovs
Uz dievkalpojumiem Lielajā Ceturtdienā 18.30 un Lielajā Piektdienā, 14.00 - krustaceļš un 15.00 - Ciešanu piemiņas dievkalpojums, var pulcēties ne vairāk kā 70 cilvēki.
Lielajā Sestdienā plkst. 15.00, 16.00 un 17.00, baznīcas stāvlaukumā tiks svētīts Lieldienu ēdiens un ūdens. Vigīlijas dievkalpojumā plkst. 18.00 var piedalīties tikai ar ieejas kartēm.
Lieldienās, Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumos 8.00 un 11.00 (krievu val.) var piedalīties tikai ar ieejas kartēm. Sākot no 12.00 baznīca būs atvērta individuālam apmeklējumam. Visus dievkalpojumus var redzēt attālināti draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv
Lai visiem svētīgi un Dieva mīlestības piepildīti šie svētki
Salaspils katoļu draudzes prāvests Ilmārs Ilmārs Pēteris Tolstovs
Bībeles stunda. Lūkas evaņģēlijs 2, 8-2,40.
Visas Bībeles stundas var apskatīt šeit: https://bibelesstundas.blogspot.com/
28.marts - Palmu, jeb pūpolsvētdiena.
Svētās Mises 28.martā 9.00 krievu val., 11.00 un 14.00 latviešu valodā
Dievkalpojumu tiešraide:
Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:
Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880
Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.
Par eitanāziju - īsi
Piektdien, 19.martā, svētā Jāzepa dienā piedalījos portāla TVNET rīkotajā diskusijā "Komforta zona", kurā, ar dažādu jomu speciālistiem, diskutējām par eitanāzijas legalizāciju. Diskusijas laikā man pašam izkristalizējās pārdomas, kas skar šo jautājumu. Vispirms ir skaidrs, ka cilvēki dalās divās lielās grupās - viena daļa ir tie, kuri netic pēcnāves dzīvei un viņiem nāve ir vienkārši bioloģiskās dzīves beigas, pēc kuras nekā nav. Čiks un viss. Un tad ir otra daļa, ticīgi cilvēki, kuri tic, ka pēc nāves seko mūžīgā dzīve. Viena daļa cilvēku dodas uz debesīm (arī caur šķīstītavu) un otra daļa uz elli.
Ja runā par ciešanām, tad slimības, ciešanas un nāve skar abas šīs cilvēku kategorijas, neatkarīgi no ticības un neticības. Tādēļ ciešanu un sāpju remdēšana, paliatīvā aprūpe, cilvēka cienīga nāve ir jānodrošina ikvienam, jo katrs cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības, un katram no mums pienākas cieņa, mīlestība un aprūpe. Bet.
Kas skar jautajumu par dzīvību un nāvi, tad šeit atšķiras ticīga un neticīga cilvēka skatījums. Ticīgais cilvēks, kristietis, tic un zina, ka viņš šajā pasaulē nav nokļuvis nejaušības rezultātā. Viņa dzīvības devējs, Tas, kurš ir iepūtis viņā "dzīvības dvašu", ir Dievs. Tātad dzīvību dod un ņem tikai Dievs. Tādēļ arī nedrīkst nogalināt vēl nedzimušu bērnu mātes miesās, jo tā jau ir Dieva radīta būtne - cilvēks. Un arī nāves brīdi cilvēks nevar pats noteikt, jo arī dzīvību atņemt var tikai Dievs. Ir bauslis - tev nebūs nokaut un pašnāvība ir liels un smags grēks. Tomēr ir cilvēki, kuri piedzīvo tik dziļu psiholiģisku vai psihosomatisku krīzi, ka pašnāvību izdara afektīvā stāvoklī, tādēļ arī Baznīca vairs neuzņemas tiešneša lomu un veic kristīgo izvadīšan tiem, kuri ir izdarījuši pašnāvību, jo mums nav zināmi visi šī cilvēka motīvi un psihiskais stāvoklis, kad viņš veic pašnāvību. Tas gan nenozīmē, ka pašnāvība vairs nebūtu grēks, un, ja cilvēks apzināti, pie pilnas apziņas un bez nekāda spiediena izdara šo grēku, tad par to tiks arī tiesāts. Bet tiesa pieder Dievam, ne mums.
Atgriezīsimies pie eitanāzijas. Jāpiekrīt psihiatram, dr. M. Taubem, kurš 18.martā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka daudzi cilvēki, brīdī, kad tuvojas nāve atrodas dažādos psihiskajos stāvokļos, kas var apgrūtināt viņu lēmuma pieņemšanu. Un tādēļ ir ļoti bīstami pieļaut eitanāziju, jo cilvēks var pieņemt lēmumu sev darīt galu afektīvā stāvoklī, pats to nemaz tā īsti negribēdams. Ir risks, ka mēs tā vietā, lai cilvēkam palīdzētu, šo cilvēku nogalinām vai palīdzam viņam izdarīt negribētu pašnāvību.
Kādēļ Baznīca ir pret eitanāziju? Lūgšanā "Esi sveicināta, Marija..." ir otrā daļa, kurā ir teikts: "Svētā Marija, Dieva Māte! Lūdz par mums, grēciniekiem, tagad, un mūsu nāves stundā". Ticīgais cilvēks zina, ka tieši nāves stundā izšķirsies viņa mūžīgās dzīves liktenis. Dzīves laikā cilveks vairākkārt var mainīt savu lēmumu - ticēt vai neticēt Dievam. Bet nāves brīdī notiek viņa galīgā, var teikt, eksistenciālā izvēle - vai nu es teikšu Dievam - jā vai nē. Tieši tādēļ ir svarīgi "izciest" savu noslēdzošo dzīves cīņu, jo tieši dzīves beigās daudzu cilvēku sirdis atveras Dieva mīlestībai, Viņa piedošanai un pestīšanai. Tieši tādēļ ir svarīgi aicināt priesteri pie mirstošā gultas, lai viņš varētu izsūdzēt grēkus, saņemt slimnieku sakramentu, svaidīšanu ar svētajām eļļām, un svēto Komūniju, kā viatiku, jeb ceļa maizi uz mūžību. No kristīgā skatu punkta, cilvēka dzīves pēdējiem mirkļiem var būt un arī ir izšķiroša nozīme. Un tieši tādēļ, var teikt, ka eitanāzija ir dēmonisks plāns, lai atņemtu cilvēkam pēdējo iespēju izdarīt savu galīgo dzīves izvēli, par labu Dievam un mūžīgai dzīve debesīs.
Tomēr nevajadzētu mani pārprast, domājot, ka es vēlos "glorificēt" ciešanas un popularizēt sava veida sadismu. Nē. Ciešanas ir grēka sekas un ļaunums pašas sevī. Ciešanas vajag remdēt, mazināt un jāpalīdz cilvēkam, kurš atrodas smagā slimības stāvoklī, nāves priekšā. Tomēr nedrīkst eitanāzijas jautājumu skatīt tikai no produktivitātes, izdevīguma vai laicīguma prizmas. Vēlos norādīt uz šī aspekta transcendentālo, jeb pārdabisko raksturu. Lūgsumies par visiem cietējiem un lūgsim arī katrs pats par savu laimīgu nāves stundu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)