„Evaņģēlija prieks piepilda to cilvēku, kuri satiek Jēzu, sirdi un visu dzīvi”, ar šiem vārdiem iesākas pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums „Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks), kurā viņš pārdomā, kā sludināt Evaņģēliju mūsdienu pasaulē. Otrdien, 26. novembrī, notika dokumenta prezentācija. Tas ir 2012. gada oktobrī Vatikānā notikušās, jaunajai evaņģelizācijai veltītās, Bīskapu Sinodes auglis. „Es vēlos vērsties pie Kristum ticīgajiem”, raksta Francisks, „lai aicinātu viņus sākt jaunu evaņģelizācijas etapu, ko iezīmētu šis prieks, un gribu norādīt, pa kādiem ceļiem tuvāko gadu laikā Baznīcai būtu jāiet” (1). Tātad, runa ir par visiem kristiešiem adresētu spēcīgu pamudinājumu ar atjaunotu dedzību un dinamismu atklāt saviem līdzcilvēkiem Jēzus mīlestību, sargājoties no lielā mūsdienu riska, proti, padošanās skumjām, kuru cēlonis ir individuālisms (sal. 2).
Dokumentā, kas sastāv no piecām nodaļām, pāvests aicina „no jauna atklāt sākotnējo Evaņģēlija svaigumu”, meklējot „jaunus ceļus” un „radošas metodes”, un neieslēgt Jēzu savās „garlaicīgajās shēmās” (11). Vajadzīga atgriešanās, kas nepieļauj, ka viss paliek pa vecam, un ir nepieciešama ekleziālo „struktūru reforma”, lai padarītu tās misionārākas. Francisks atzīst, ka, veicot atjaunotnes procesu, nevajag baidīties pārskatīt arī dažas Baznīcas ieražas, kas nav „tiešā veidā saistītas ar Evaņģēlija būtību” (sal. 27-43).
