Mūžīgo mieru dodi, "Maksimas mocekļiem", Kungs!

Šodien, kad lūdzos breviāru, priesteru lūgšanas, izlasīju šo tekstu no 2 Korintiešiem 1,3-5:

"Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši. Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu."

Šodien pieminām svēto Cecīliju, pirmo kristietības gadsimtu mocekli, kas savu dzīvību atdeva par Kristu. Pāvils Korintiešiem raksta, ka ja esam kopā ar Kristu, tad Viņš ir mūsu stiprinājums nelaimē. Lai traģēdijā aizgājušie dus Dieva mierā un pārējiem, lai Kristus dod spēku pārdzīvot motikušo nelaimi. Svēta Cecīlija, lūdz par mums!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru