ceturtdiena, 2013. gada 14. novembris

Paldies, paldies, paldies!

Vēlos informēt visus bloga lasītājus un pārējos manus draugus, paziņas un labdarus, ka svētās Mises visu manu draugu, atbalstītāju, labdaru nodomā tiks svinētas Polijā, Ļubļinā 20.novembrī un arī 26, 27 un 28.novembrī. Izsaku lielu paldies visiem, kas palīdz manā studiju procesā un citās aktivitātēs.

Šobrīd man ir intensīvas studijas, kas tieši saistītas ar specializāciju manā teoloģiskajā disciplīnā - fundamentālteoloģijā. Nedēļā lekcijas ir 4 dienas par šādām tēmām - reliģijas filozofija, reliģiju zinātne, eklezioloģija, ticības teoloģija, fundamentālā kristoloģija, Baznīcas tēvi, Tradīcijas loma Atklāsmes tālāknodošanā, misija Maģistērija dokumentos, tautas dievbijības tradīcijas, Jēzus Kristus attēls nekristīgajās reliģijās, misijas un misioloģijas koncepcija, kā arī Islams un kristietība. Lekcijas ir interesantas, ļoti noderīgas apoloģētikai, jeb kristīgās ticības aizstāvībai un pamatošanai mūsdienu pasaulē, izmantojot racionālo argumentāciju. 

Paliksim vienoti lūgšanās. 

1 komentārs:

  1. Diemžēl, mūsdienu postmodernajā pasaulē kristietības racionāla argumentēta aizstāvēšana ir nozīmīga tikai, labākajā gadījumā, katoļu teologu savstarpējās diskusijās. Jebkurš mēģinājums lietot intelektuālu ticības apoloģētiku, kontaktējoties ar mainstrīmu (t.i., mūsdienu barbariem, no kuriem daudzi pat ir ar augstskolu diplomiem), no paša iesākuma ir nolemti fiasko. Uz visizsmalcinātākajiem teoloģijas un filozofijas domu lidojumiem pretī visdrīzāk var sagaidīt iecietīgu pārākuma pilnu smīnu.
    Evaņģēlijā šo situāciju atspoguļo līdzība par sējēju un sēklu. Diemžēl auglīgās augsnes mūsdienās ir palicis krietni mazāk nekā apustuļu laikos.
    Secinājums - ja racionāla argumentācija neko vairs nenozīmē, tad vienīgais reālais "arguments", kas mūslaikos vēl ir palicis, ir primitīvs un brutāls spēks. Šo "argumentu", protams, bieži vien pavada ārēji humānistiska, pseidoracionāla "apoleģētika" + demokrātiskā vairākuma atbalsts.

    AtbildētDzēst