Nu tā! Biju uz dažām dienām Latvijā, ļoti svētīgi pavadīju laiku Valmieras katoļu draudzē, 1. un 2.novembrī. Paldies prāvestam un draudzei par iespēju tā no sirds palūgties par visiem mirušajiem un priecāties par svētajiem, kas jau ir devušies Debesu Valstībā.
Tomēr šajās dažās dienās bija arī iespēja noskatīties divas jaunās latviešu filmas - "Izlaiduma gads" un "Modris". Diemžēl "Segvārds Vientulis" nenoskatījos, jo bija jāatgriežas atpakaļ Polijā pirms šīs filmas pirmizrādes.
Neiedziļināšos šo filmu saturā, jo daudzi varbūt vēl nav tās noskatījušies un viņiem tad nebūs interesanti skatīties. Tomēr gribu uzsvērt vienu niansi, kas man likās svarīga un kas ir pats interesantākais - abās filmās šī nianse tika parādīta. Filmā Izlaiduma gads" jaunā skolotāja uzsāk darbu grūti audzināmā klasē pēc šķiršanās ar vīrieti/vīru (tas no filmas nav skaidrs). Arī otrajā filmā "Modris" māte audzina savu dēlu viena pati, savam dēlam iegalvojot, ka viņa tēvs ir cietumā (kā ir patiesībā, to redzēsim filmā). Manas pārdomas šajā jautājumā ir šādas. Gan vienā, gan otrā gadījumā notiek šķiršanās, kas vienmēr ir smaga, sāpīga, ietekmē bērnus un arī abu cilvēku turpmākos dzīves likteņus. "Izlaiduma gads" situācijā ir redzams, ka skolotāja bieži vien pieņem lēmumus, atrodoties tādā psiholoģiskā stāvoklī, kas parasti veidojas pēc šķiršanās no otra cilvēka - vēlme pašrealizēties, meklēt atzinību, mesties citās attiecībās, bieži vien tikai uz emociju pamata. Arī otrajā filmā ir redzams, ka tajā brīdī, kad tēvs ir aizgājis no ģimenes vai arī viņi ir izšķīrušies, Modra māte ir vēlējusies aizmirsties, norobežoties un tādējādi iestāstījusi savam dēlam melus par viņa tēvu. Arī šajā gadījumā šķiršanās ir atstājušas graujošas pēdas gan šīs sievietes, gan paša Modra dzīvē. Kādas - to var redzēt filmā.
Mans secinājums: Ir jāstiprina dabiskās ģimenes - vīrieša un sievietes institūcija Latvijā, lai būtu mazāk šķirto ģimeņu un lai caur to neciestu bērni. Otrkārt - tiem, kuri ir šķīrušies jāatceras, ka laiks pēc šķiršanās ir emocionāli nestabils, tādēļ būtu jāmeklē atbalsts Dievā, draudzē, Baznīcas kustībās vai kopienās, var palīdzēt arī labs psihologs. Mesties pa galvu un kaklu citās attiecībās un mēģināt aizmirsties grēcīgā veidā noved pie graujošām sekām. Tādas ir manas pārdomas pēc šo abu filmu noskatīšanās.
Mainīt apkārtējos vai mainīties pašiem?
Pēdējā laikā manī raisās pārdomas par kristiešu lomu sabiedrībā. Arvien vairāk lasot Baznīcas Tēvus no pirmajiem gadsimtiem manī nostiprinās stingra pārliecība par to, ka kristiešiem nav jācenšas ar varu pierunāt sabiedrību kļūt kristīgai. Bieži vien mēs domājam, ka ar spēku vai ar protestiem panāksim vajadzīgo rezultātu. Protams, vajag skaidri un noteikti paust savu pārliecību, nevajag kautrēties no savas ticības. Tam es piekrītu. Tomēr vislielākais, visspēcīgākais arguments par labu tam, ka kristīgā ticība ir ticama, uzticama, ir mīlestība. No vienas puses ir skaidrs, ka neticīgos cilvēkus uzrunā pats Dievs ar savu neredzamo žēlastību. Svētais Gars darbojas ikviena cilvēka sirdī. Tomēr Dievs vēlas lai arī mēs, kristieši dotu uzticamu un patiesu liecību par Dievu. Tātad. Ir svarīgi izplatīt publiskus paziņojumus. Ir svarīgi iziet ielās. Ir svarīgi runāt par morāli. Tomēr pats svarīgākais, lai mūsu katoļu draudzes būtu tik spēcīgas ticības un mīlestības kopienas, ka visā apkārtnē - pilsētās un ciemos visi, arī neticīgie savā starpā runātu: "Paskatieties, kā viņi viens otru mīl! Varbūt arī mums vajadzētu uz turieni iet?" (Jņ 15,17; Rom 12,10; Ef 4,2; 1 Pēt 1,22) . Ir skumīgi dzirdēt par skaudību, tenkām, naidu, mantkārību, varaskāri, vienaldzību un citām lietām katoļu draudzēs. Lai tas viss ir tālu no mums. "No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā"."Jņ 13,35, Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. 1 Jņ 4,7; Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga. 1 Jņ 4,12; Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu. Jņ 15,17, Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, Ebr 10,24.
Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 40.nodarbība (1877-1948)
Urā, urā, urā! Kā biju solījis, atsakam katehisma studijas. Sāksim studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā.
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=ssktszc&n=katehisms-40.MP3
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=ssktszc&n=katehisms-40.MP3
Visu svēto diena Valmierā, 1 un 2.novembris
Sestdien, 1.novembrī
7.30 - svētā Mise Visu svēto godam
19.00 - Visu svēto dienas vesperes
19.40 - lekcija - elle, šķīstītava un
debesis - kāda perspektīva? Vada pr. Ilmārs Tolstovs
20.30 - rožukronis
22.00 - adorācija, sirdsapziņas
izmeklēšana, gandarīšanas liturģija, grēksūdzes iespēja,
00.00 - svētā Mise Visu svēto godam, pēc
tam procesija - lūgšana par mirušajiem un adorācija visu nakti.
Svētdien, 2.novembrī
Sedā sv. Mise plkst. 8.00
Valmierā sv. Mise 11.00 un procesija par
mirušajiem
Rūjienā svētā Mise 14.00
Jautājumi un atbildes: iestiprināšana, gnosticisms, svētītais ūdens, ordinācija, svētības, ekumēnisms
Ļubļinas Garīgā Semināra kapela - baznīca |
Lūdzu
pastāsti par iestiprināšanas sakramenta nozīmi. Kāpēc arī tā saņemšanai ir
nepieciešams krusttēvs un krustmāte? Tie taču kā "garīgi pavadoņi"
cilvēkam jau ir līdzās, saņemot kristību.
Par Iestiprināšanas sakramentu plaši ir aprakstīts
Katoliskās Baznīcas Katehismā http://www.catholic.lv/katehisms/d2s2n1.html#a2),
savukārt Kanonisko Tiesību Kodeksa, 893 kanonā ir teikts: „ieteicams, lai
iestiprināšanas tēvs vai māte būtu tas pats krusttēvs vai krustmāte.” Tas
nozīmē, ka Iestiprināšanā var būt tas pats krusttēvs vai krustmāte kas
kristībās, bet ja tas nav iespējams, tad var izvēlēties citus. Tomēr ar tādiem
pat nosacījumiem, kādi ir kristību krustvecākiem. Kanoniskais Likums saka: „cik
tas ir iespējams.” Ja nav iespējams, tad Iestiprināšanā var arī nebūt
krustvecāki, ja ir tāda situācija.
Kāda
ir mūsdienu katoļu baznīcas attieksme pret gnosticismu?
Gnosticisms (gr. gnostikos – tas, kurš zin, pazīst) – ir duālistisks
reliģiski – filozofisks virziens, kas aptver ļoti dažādas domāšanas sistēmas un
virzienus, kuri parādījās galvenokārt II gs. pēc Kristus. Šo virzienu pārstāvji
atsaucās uz kādām apslēptām zināšanām – gnozi un uzskatīja, ka tiem ir kādas
speciālas, apslēptas zināšanas, kuras nav pat apsutuļiem un viņu pēctečiem. Šis
domāšanas veids izraisīja asu Baznīcas reakciju. Galvenie gnosticisma
apkarotāji bija Baznīcas tēvi, un pateicoties šai polemikai daudz spēcīgāk tika
izstrādāta Baznīcas mācība. Sīkāk šeit neanalizēšu šo virzienu, jo tas ir ļoti
plašs. Tomēr mūsdienās gnosticisms paralēli vai pat pašas kristietības ietvaros
atdzimst tieši saistībā ar Bībeles subjetīvi – alegorisko skaidrošanu, neņemot
vērā esamības un ticības analoģiju un uzskatot, ka vēl ārpus Dieva Atklāsmes ir
pieejams kāds ezotērisks pašizziņas un Dieva iepazīšanas ceļš. Šis gnosticisma
paveids visciešāk ir saistīts ar panteistiskiem
un duālistiskiem Absolūtā uztveres veidiem. Ļoti izplatītas, arī Latvijā
ir antropozofiskās un teozofiskās skolas, ar Rēriha biedrību priekšgalā. Arī
rožkrustieši, spiritisti, Scaintalogu baznīca, u.t.t.
Ar
draugiem luterāņiem runājām par ticības jautājumiem un konfesiju atšķirībām.
Viņu viedoklis / jautājums bija - kāpēc jums, katoļiem,
"nepieciešama" Dievmāte. Ir Svētā Trīsvienība, un kāpēc jums vajag
"starpnieku" - Jaunavu Mariju, lai sarunātos ar Jēzu?
Sīkāk par šo jautājumu var atrast šajā rakstā: http://www.katedrale.lv/index.php?id=17769
Kāpēc
Jēzus sēž pie Tēva labās rokas? Kāpēc ne kreisās?
Katoliskās Baznīcas Katehisma 663 un 664 numuri,
citējot svēto Jāni Damaskieti, uzsver: „Ar Tēva labo roku mēs saprotam
dievišķības godu un slavu, kur Tas, kurš eksistēja kā Dieva Dēls jau no
mūžības, kā Dievs, kā Tāds, kuram tā pati daba, kas Tēvam, ir miesiskā veidā
ieņēmis savu vietu pēc iemiesošanās un Viņa miesas pagodināšanas. Sēdēšana pie
Tēva labās rokas nozīmē Mesijas valdīšanas sākumu un pravieša Daniēla vīzijas
par Cilvēka Dēlu piepildījumu: "Viņam tika dota vara un gods, un
valdīšana; un visas tautas, ciltis un valodas Viņam kalpoja: Viņa vara ir
mūžīga vara, kas netiks atņemta, un Viņa valstība neiznīks." ( Dan 7,
14) No šī brīža apustuļi kļuva par valdīšanas, kurai nebūs gala, lieciniekiem.”
Lūdzu
pastāsti par tradīciju ar krusta zīmi apzīmēt pieri, lūpas un sirdi pirms
Evaņģēlija lasījuma Sv. Mises laikā.
ZInātniska konference LU, 7.novembrī. Iesaku!
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Lietuvas – Latvijas jezuītu province
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Lietuvas – Latvijas jezuītu province
Zinātniskā konference
Jezuītu kultūrvēsturiskais mantojums Latvijā
Konference veltīta jezuītu ordeņa darbības
atjaunošanas 200. gada dienai
Jezuītu kultūrvēsturiskais mantojums Latvijā
Konference veltīta jezuītu ordeņa darbības
atjaunošanas 200. gada dienai
Piektdiena, 7. novembris, 18.00
LU bibliotēkas telpās
Kalpaka bulvārī 4
LU bibliotēkas telpās
Kalpaka bulvārī 4
Pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma
“Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks)
latviešu izdevuma atvēršanas svētki
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vad. pētnieces Dr.phil. Solveigas Krūmiņas – Koņkovas uzruna
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna
Lietuvas – Latvijas jezuītu provinces provinciāļa Gintara Vitkus, SJ uzruna
“KALA Raksti” izdevniecības vadītājas Aijas Balode uzruna
Grāmatas tulkotāja prof. Ēvalda Ikaunieka uzruna
Pasākumu vada Dr.hist. Inese Runce
“Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks)
latviešu izdevuma atvēršanas svētki
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vad. pētnieces Dr.phil. Solveigas Krūmiņas – Koņkovas uzruna
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna
Lietuvas – Latvijas jezuītu provinces provinciāļa Gintara Vitkus, SJ uzruna
“KALA Raksti” izdevniecības vadītājas Aijas Balode uzruna
Grāmatas tulkotāja prof. Ēvalda Ikaunieka uzruna
Pasākumu vada Dr.hist. Inese Runce
Baznīcas mācība par šķīstītavu
“Visi tie, kas mirst Dieva žēlastībā un draudzībā, bet nav pilnībā
šķīstīti, lai gan viņiem ir nodrošināta mūžīgā pestīšana (resp. viņi nekad
nenonāks ellē), izcieš pēc nāves šķīstīšanu, lai iegūtu svētumu, kas
nepieciešams ieiešanai debesu priekā. Katoliskā Baznīca ar vārdu šķīstītava
(lat. purgatorium) apzīmē šo izredzēto galējo šķīstīšanu, kura pilnīgi
atšķiras no soda, kas jāizcieš pazudinātajiem ellē. Baznīca ir definējusi
ticības doktrīnu par šķīstītavu, tas notika galvenokārt Florences un Tridentas
koncilos. Baznīcas Tradīcija, atsaucoties uz dažiem Svēto Rakstu tekstiem (1
Kor 3,15; 1 Pēt 1,7), runā par šķīstīšanās uguni.
Kas attiecas uz viegliem pārkāpumiem (ikdienišķiem grēkiem), tad ir jātic,
ka pirms tiesas pastāv šķīstīšanās uguns, saskaņā ar Jēzus Kristus, sacītajiem
vārdiem, ka tad, ja kāds ir zaimojis Svēto Garu, tas viņam netiks piedots ne
šajā, ne nākamajā pasaulē (Mt 12, 32). No šī teikuma mēs varam saprast,
ka dažas kļūdas var tikt piedotas šajā pasaulē, bet dažas citas – nākamajā.”
(sal. KBK 1030-1031)
Ir skaidri jāsaprot, ka šķīstītava nav kāda vieta, bet ir dvēseles
stāvoklis. Patiesībā, tā dvēsele, kas ir škīstītavā nekad nenonāks ellē, jo
Dievs ikvienu dvēseli vēlas glābt, nevis pazudināt. Daudzi kristieši, kaut arī
ir kristīti, tomēr nedzīvo pēc Dieva un Baznīcas likumiem, nemīl Dievu un tādēļ
nāves brīdī vēl nav pilnībā izlīguši ar Dievu. Dievs, kas ir absolūts Labums,
Mīlestība un Svētums nevar pie sevis ņemt kaut ko, kas vēl pilnībā nav
šķīstījies, tādēl ir nepieciešams šķīstīšanās process.
Dievs dod visus nepieciešamos līdzekļus, lai mēs būtu šķīsti pēc nāves. Ja
cilvēks nav šķīstījies šeit virs zemes un mirst ar viegliem (ikdienišķiem)
grēkiem, tad ir nepieciešama šķīstīšanās pēc nāves.
Katoliskās Baznīcas Katehisms turpina: “Koncilu mācība balstās arī uz
lūgšanu praksi par mirušajiem, par kuru ir jau runāts Svētajos Rakstos:
"Lūk, kāpēc viņš (Jūdass Makabejs) ir sniedzis šo izpirkšanas upuri par
mirušajiem: lai viņi tiktu atbrīvoti no viņu grēkiem." ( 2 Mak 12,
46) Jau no pašiem pirmsākumiem Baznīca godināja mirušo piemiņu un aizlūdza par
tiem, īpaši - euharistiskajā Upurī, lai šķīstīti viņi varētu sasniegt
svētlaimīgo Dieva skatīšanu. Baznīca iesaka arī žēlsirdības dāvanas, atlaidas
un gandarīšanas darbus mirušo labā.” (KBK 1032)
Kristieši ar lūgšanām un atlaidu praksi var palīdzēt mirušajām dvēselēm.
Nevaram arī domāt, ka mēs ar saviem spēkiem kaut ko paveiksim, jo Kristus ir
izlējis savas asinis par katru cilvēku un visu spēku mēs saņemam no Viņa. Šajā
gadījumā, mēs, lūdzoties par mirušajiem bērēs, kapusvētkos, mirušo piemiņas
dienā (2.novembrī), sv. Misē lūdzam Kristum palīdzēt mirušajiem šķīstīties no
visiem grēkiem (“mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs”).
Tomēr Baznīca mūs aicina jau šajā dzīvē izmantot visus Dieva žēlastības
līdzekļus – sv. Misi, sakramentus, Stundu liturģiju, sv. Rakstus, lūgšanu
dzīvi, u.t.t., lai mēs jau šajā dzīvē, šķīstīti no visiem grēkiem sasniegtu
Dieva Valstību. Ka teica viens teologs: “Daudzi katoļi savā dzīvē apmierinās ar
šķīstītavu un bieži “nošauj garām” un trāpa ellē. Vajag mērķēt uz debesīm, un
tad, ja kaut kas nesanāk, kā rezerves gadījums ir šķīstītava. Izmantosim arī
Baznīcas piedāvāto atlaidu praksi, jo atlaidas dzēš mūsu laicīgo sodu par
grēkiem. Jebkuram grēkam ir dubultas sekas. Mūžīgo sodu par grēkiem mums dzēš
Izlīgšanas, Gandarīšanas sakraments, bet laicīgo sodu, grēka sekas mums palīdz
izlīdzināt atlaidu žēlastības. Lai mīļais Jēzus mums palīdz dzīvot svētu dzīvi,
lai mēs jau šajā dzīvē ik dienas piedzīvotu Dieva Valstību, kad pieņemam sv.
Komūniju un 24 stundas diennaktī atrastos svētdarošā žēlastības stāvoklī (bez
nāvīga grēka) un tiektos uz svētumu.
Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 39.nodarbība (1803-1876)
Urā, urā, urā! Kā biju solījis, atsakam katehisma studijas. Sāksim studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā.
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=muvllsv&n=katehisms-39.MP3
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=muvllsv&n=katehisms-39.MP3
Abonēt:
Ziņas (Atom)