Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Vēlos no sirds visus jūs sveikt Kristus
Dzimšanas svētkos un novēlēt Dieva žēlastībām pārbagātu jauno 2015.gadu.
Šodienas evaņģelijā dzirdējām: „Vārds
tapa miesa un dzīvojis starp mums!” Dievišķais Vārds, otrā Trīsvienības Persona
nāk šeit uz zemes, lai Iemiesojoties nestu visai cilvēcei un ikvienam cilvēkam
glābšanas Vēsti. Tomēr arī šodien, pēc 2000 gadiem redzam, ka joprojām pasaulē
pastāv ļaunums. Visi cilvēki ne tuvu vēl nav kļuvuši par kristiešiem un joprojām
mēs sevī piedzīvojam sava veida pretrunu. Kā saka sv. apustulis Pāvils: „To
labo, ko gribu es nedaru, bet to ļauno, ko negribu – daru!” (Rom 7,19) Tādēļ
pārdomāsim, kādas ir attiecības starp Dievu un pasauli.
Pirmajos kristietības
gadsimtos, kad kristiešu kļuva skaitliski vairāk, tā aizvien vairāk sāka iesakņoties
grieķu- romiešu sabiedrībā. Tad šī jaunā mācība saskarās ar zināmu
izaicinājumu. Ja pirmajos gadsimtos tai vajadzēja nospraust skaidras robežas saskarsmē
ar jūdaismu, tad II un III gadsimtā par sava veida izaicinajumu tai kļuva
pagāniskā grieķu - romiešu filozofija un kultūra. Kā kristiešiem reaģēt?
Baznīcas tēvs – Tertuliāns savos izteikumos bija ass – viss kas ir pagānisks ir
ļauns. Pasaule ir ļauna un tikai tas, kas tiešā veidā, caur Atklāsmi nāk no
Dieva, tas, kas ir rakstīts Bībelē, ko atrodam Baznīcā, tas ir labs. Savukārt
citi Baznīcas tēvi, īpaši svētais Irenejs uzsvēra, ka dievišķais Logoss - Vārds,
pirms Iemiesošanās aktīvi, kaut netieši un nepilnīgi jau darbojās pasaulē kopš
radīšanas brīža un pēdējos gadsimtos pirms Kristus nākšanas, caur grieķu un
romiešu filozofiju bija sagatavojis augsni Labās Vēsts ienākšanai Romas impērijā.
Līdz ar to, svētais Irenejs nodalīja pagānu rituālus, burvestības, okultismu,
kas bija pilnīgi nepieņemams kristiešiem, savukārt atzina, ka Platona,
Aristoteļa un citu filozofu domas un idejas var kalpot kā laba un precīza
platforma, lai izmantojot šīs filozofijas jēdzienus varētu izteikt Labo Vēsti
tā laikmeta cilvēkiem saprotamā valodā. Bet vislielākais ieguvums bija tas, ka
šie grieķu un romiešu filozofojas jēdzieni palīdzēja definēt kristiešu ticības
apliecinājumu - Credo, jeb „Es ticu” un precīzi izteikt tādus ticības
pamatjautājumus, kā Trīsvienības doktrīna, Jēzus cilvēciskās un dievišķās dabas
attiecības, u.c. Līdz ar to, varam teikt, ka pat ja pasaulē pastāv ļaunums, tad
pati radība, pasaule un viss cilvēciskais nav ļauns. Pasaulē „nezāles aug kopā
ar kviešiem”, tādēļ mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai cīnoties pret ļaunumu,
nesāktu „izbradāt kviešus”, nesāktu uzbrukt visam cilvēciskajam; tam, kas ir saistīts
ar kultūru un visu citādo, kas ir saistīts ar garīgām vērtībām. Sv. apustulis
un evanģelists Jānis uzsver, ka „viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas
nav radies.” Dievs nāca šajā pasaulē, nevis lai uzbruktu un tiesātu cilvēkus,
vai arī lai panicinātu cilvēcisko. Tieši otrādi – Dievs nāca, lai glābtu
cilvēku. Kristietība nav platonisms, kas
nicina miesīgo un duālistiski atdala garīgo no cilvēciskā. Dievs tapa cilvēks,
lai cilvēks tiktu garīgi paaugstināts līdz dievišķajam līmenim. Jēzū Kristū
mums ir pieejama dievišķības pilnība. Caur Jēzus Kristus cilvēktapšanu, jeb nākšanu
šajā pasaulē cilvēciskā miesā, viss cilvēciskais tiek attīrīts un atjaunots.
Mums tikai jāatver sava sirds Jēzum Kristum, ticībā jadodas Viņš satikt un arī
mēs katrs varam piedzīvot šo pārveidošanu. Lai Dievs dod mums spēku to paveikt!
Viss ir uzrakstīts patiesi, tikai nesaprotams ir uzliktais kritiskais akcents - "Kristietība nav platonisms, kas nicina miesīgo".
AtbildētDzēstProtams, "tumšajos" viduslaikos netrūka ķeceru un sektantu ar brutāli melnbaltu manihejistisku miesu un matēriju nicinošu pasaules uzskatu. Tomēr tie laiki ir bezgalīgi tāla pagātne.
Mūsdienu TOTĀLĀS un ABSOLŪTĀS sekularizācijas apstākļos jāpriecājas par ikkatru, kurš vēl nav noslīdējis līdz tīri fizioloģiska cilvēka līmenim. Liela daļa katoļu nav pat spējīgi vienu dienu nedēļā ievērot atturību no gaļas ēdieniem!