svētdiena, 2015. gada 1. februāris

Sprediķis 1.februārī (Vatikāna radio)

Vieta, netālu no Nācaretes, kur pūlis vēlējās Jēzu nogrūst no klints
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Šajā svētdienā evaņģēlists Marks mūs aizved uz skaistā Galilejas ezera piekrasti, uz Kafarnaumas ciematu. Marka evaņģēlija 1.nodaļas 21-45. panti apraksta Jēzus Kristus darbību Kafarnaumā vienas dienas ietvaros. Jēzus dodas uz sinagogu, lai klausītos Rakstus. Izraēlī bija pieņemts, ka sinagogā jebkuram pieaugušajam varēja lūgt nolasīt un interpretēt Rakstus. Tomēr Jēzus ne tikai lasa un interpretē. Viņš māca. Visiem bija izbrīns, jo Jēzus neteica: „Tā saka Dievs.” Jēzus saka: „Jums ir teikts... bet es jums saku.” Pat Vecās Derības pravieši bieži runāja Dieva Vārdā, sakot: „Tā saka Dievs.” Bet Jēzus saka: „Es jums saku!” Evaņģēlists, svētais Marks norāda uz Jēzus, kā Mācītāja autoritāti. Jēzus ir kas vairāk par Rakstu mācītājiem, kuri tikai intelektuāli un vienpersoniski skaidro un interpretē Rakstus. Farizeji un Rakstu mācītāji atsaucās vai nu uz pašiem Rakstiem vai uz citu autoritātēm. Savukārt Jēzus māca un darbojas savā spēkā un savā autoritātē. Tas rada izbrīnu un jautājumu: „Kas tā par mācību?”


Te pēkšņi izrādās, ka sinagogā ir ienācis viens ļaunā gara apsēsts cilvēks. Sākas manifestācijas. Caur šo cilvēku sātans apliecina, ka Jēzus ir Dieva Svētais. Varam uzdot jautājumu – Vai ļaunais gars pazīst Dievu? Vai viņš pielūdz Dievu? Nē. Jēzus kategoriskā nostāja izsaka visu: „Apklusti un izej no tā.” Dievs ļaunajam garam ir atņēmis visas dāvanas un atstājis tikai eksistenci. Tomēr ļaunajam garam, kā garīgai būtnei ir spēks un „inteliģence” un tādējādi vinš atrodas uz augstākas pakāpes, nekā cilvēks. Tādēļ viņa īstenotie kārdinājumi un viltības tūkstošiem reižu pārspēj mūsu gudrību un spējas. Tomēr mēs nevaram uzskatīt, ka viņa spēks būtu līdzvērtīgs Dieva spēkam un gudrībai. Viņš ir un paliek tikai un vienīgi kritušais eņģelis. Viņš ir melis un melu tēvs. Dievs aizliedz sātanam dot liecību par Viņu, jo jebkāda komunikācija, saruna, ielaišanās diskusijās ar ļauno vienmēr beigsies ar sakāvi. Jēzus nevēlas diskutēt ar sātanu. Un arī mums to nevajag darīt. Nekādu diskusiju, nekādu ielaišanos sarunā, nekādu komunikāciju. Pēc evaņģēlista liecības ir redzams, ka sātans uzreiz sēj melus un destabilizē situāciju: „Vai tu esi nācis mūs nomaitāt?” Jēzus viņu apklusina un apsēsto cilvēku atbrīvo. Noslēgumā visu acīs ir jaušams izbrīns – ka tā par mācību ar spēku. Jēzus ne tikai sludina. Viņš arī savu mācību apstiprina ar līdzejošām zīmēm. Dieva Valstības atnākšana Jēzū Kristū nozīmē demona valdīšanas beigas. Viņš atpazina Jēzu un Viņa lomu Dieva Valstības atnākšanā. Tomēr vislielākā atbrīvošana, vislielākais brīnums vēl ir priekšā. Jēzus ir ceļā uz Jeruzalemi, lai mirtu un augšāmceltos. Visi šie notikumi, visa Jēzus dzīve ir vērsta uz krustu un tukšo kapu. Jēzus ir nācis arī mūs atbrīvot. Nediskutēsim un neļausim sātanam mūs kārdināt un novirzīt no patiesā ceļa. Ļausimies Jēzus vadībai un kopā ar Viņu iesim uz Jeruzalemi, lai piedzīvotu arī mūsu katra augšāmcelšanos. 

2 komentāri:

  1. Paldies par sprediķi Šķilbēnu Romas katoļu baznīcā 1. februārī (Ļoti uzrunāja un lika aizdomāties) un paldies, ka atradāt laiku atbraukt uz Latgali-tālu Krievijas pierobežu.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies par jauko sprediķi Šķilbēnu Katoļu baznīcā (ļoti uzrunāja un lika daudzko pārdomāt) un paldies, ka atradāt laiku atbraukt uz Latgali- tālu Krievijas pierobežu.

    AtbildētDzēst