Pashalās katehēzes ir svēto
Pētera, Pāvila un diakona Stefana pirmatnējie sprediķi par Jēzus
augšāmcelšanos. No 29 dažādām katehēzēm, 9 no tām koncentrējas uz Jēzus
augšāmcelšanos. Šīs katehēzes atspoguļo apustuļu pirmējo kerigmu un ir piepildītas
ar aramiešu kolorītiem. Ir redzama saskaņa starp šīm katehēzēm un var pat
teikt, ka pirmējā mācekļu kopienā pastāvēja sava veida shemats, kā pasludināt
kerigmu, jeb Vēsti par augšāmcēlušos Kungu. Kerigmas galvenie punkti bija Jēzus
ciešanas, nāve un augšāmcelšanās, kā arī Jēzus parādīšanās mācekļiem. Tas
liecina, ka šīs katehēzes ir vēsturiskas un nav izdomātas.
Sv. Pētera pashālās
katehēzes
Apustuļu darbos mēs atrodam 4
viņa izteiktās pashalās katehēzes dažādās situācijās.
a.
Pirmā (Apd 2,14-36)
ir teikta Jeruzalemē Vasarssvētkos un uzsver Jēzus mesiānisko sūtību, Viņa nāvi
un augšāmcelšanos, raugoties no vēsturiski – glābjošās perspektīvas. Vēstījums
bija adresēts jūdiem, tādēļ ka runas sākumā ir ievietots biblisks arguments no
psalmiem, kas bija labi nolasāms jūdu auditorijai. Dāvida pravietojums
piepildās Jēzū Kristū. 32.pantā Pēteris norāda, ka mēs, t.i. Divpadsmit esam tā
liecinieki.
b.
Otrā katehēze (Apd
3,12-26) tiek teikta pēc klibā cilvēka no dzimšanas, dziedināšanas. Uzruna
strukturāli ir līdzīga pirmajai un arī līdzīga apustuļa Pāvila katehēzēm. Tomēr
šo Pēteris attīsta vēl vairāk. Pēteris attīsta biblisko argumentu un divas
reizes atsaucas uz Vecās Derības pravietojumiem. Šīs katehēzes mērķis ir
aicināt uz atgriešanos, tas ir – noticēt, ka Jēzus ir Mesija, dzīvības Kungs,
ka nāvei vairs nav varas pār Viņu.
c.
Trešā katehēze tiek
teikta brīdī, kad viņš, kopā ar Jāni tiek arestēts un tiek pratināts, par slimā
no dzimšanas dziedināšanu (Apd 4, 8-12; 19-20; 5, 29-32). Pēteris Sinhedrīna
priekšā apliecina patiesību par Augšāmcēlušos Kristu. Pasvītro, ka dziedināšana
notika Jēzus Kristus – Nācarieša vārdā. Tad Pēteris pārmet jūdiem, ka viņi piedalījās
pie Jēzus nonāvēšanas un apstiprina, ka Dievs viņu augšāmcēla. Tas viss jau
bija pravietots Rakstos un Jēzus ir vienīgais vidutājs, lai sasniegtu
pestīšanu. „Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots
neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.” (Apd 4, 12) Abas runas
Sinhedrīna priekšā ir līdzīgas. Jēzus Augšāmcelšanās ir arī Viņa pagodināšana. Pēteris
piemin daudzus kristoloģiskos titulus. Pēteris pasvītro, ka gan viņš, gan
pārējie ir šo notikumu liecinieki.
d.
Vēl vienu katehēzi
svētais Pēteris sludināja pagānu karavīra Kornēlija atgriešanās brīdī (Apd 10,
34-43). Šī runa uzsāka katehizāciju grieķu – romiešu vidē. Adresēta pagānu
auditorijai un norāda augšāmcēlušos Kristu pestīšanas vēstures perspektīvā.
Parāda Izraēļa tautas privilēģijas, tomēr Mesija, Svētā Gara svaidīts ir nācis
lai darītu labu un visas tautas atbrīvotu no sātana varas. Viņš atsaucās uz
divpadsimt apustuļu pashālo pieredzi, kuri, pateicoties Kristus parādīšanās
pieredzei (viņi redzēja augšāmcēlušos Kungu reāli) bija autentiski šo notikumu
liecinieki. Sakarā ar to, ka pagāni nezināja Rakstus, viņš nelieto bibliskos
argumentus.
b)
Svētā Pāvila
pashālās katehēzes
Sludināja
Antiohijā un bija adresēta gan jūdiem,
gan pagāniem. Centrā ir Jēzus augšāmcelšanās, kā glābjoša darbība, no kuras ir
atkarīga kristīgā ticība un visa kristietība. Par labu augšāmcelšanās ticamībai
lieto bibliskos un Kristus pēcpashalās parādīšanās (kristofānijas) argumentus.
Katehēzes, kas atrodamas Apustuļu darbos, jāskatās kopā ar katehēzēm, kas
atrodamas viņa vēstulēs. Iespaidīgākā sv. Pāvila katehēze atrodama 1 Kor
15.nodaļā. Citēšu fragmentu: „Bet ja augšāmcelšanās no miroņiem nav, tad arī
Kristus nav augšāmcēlies. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir
mūsu sludināšana, veltīga ir arī jūsu ticība. Ja nav mirušo
augšāmcelšanās, tad mēs esam arī Dieva viltus liecinieki, jo mēs būtu
liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu uzmodinājis, bet Viņš to nebūtu
uzmodinājis. Jo ja mirušie augšām neceļas, tad arī Kristus nav
augšāmcēlies. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu
ticība, jo jūs vēl esat savos grēkos.” (1 Kor 15,13-17)
c)
Svētā Stehana
katehēze
Diakonam
Stefanam pārmata, ka viņš runā pretī svētnīcai un Likumam. Nepatiesi viņu
apvainoja. Tomēr pretinieki nevarēja stāties pretī Stefana gudrībai un
argumentācijai. Stehans savā runā attīsta pestīšanas vēstures notikumus un
norāda, ko Dievs darīja Izraēla vēsturē, līdz kamēr nāca Jēzus. Stefans asi
pārmet jūdiem, ka viņi nespēja līdz galam saprast pestīšanas jēgu un pretojās
tai vēsturē. Stefans pārmet jūdiem, ka viņi liek šķēršļus Dieva darbībai. Jūdi
nodeva Taisnīgo un nogalināja Viņu. Pēc šiem vārdiem jūdi nogalina Stefanu.
Stehana runā ir tie paši elementi, kas Pēterim un Pāvilam. Ir ļoti spēcīgi attīstīts bibliskais arguments,
lai parādītu Jēzus augšāmcelšanos. Parāda Svētā Gara darbību jau Vecajā Derībā
un arī tad, kad apliecinām savu ticību Jēzum, kurš augšāmcēlies.