23. un 24. jūnija hronika.
9.00 svētā Mise Ķemeru katoļu draudzē, kuru vadīja Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Es pusotru stundu pavadīju biktskrēslā. Latvijai ir nākotne, jo cilvēkos vēl ir apziņa par grēku un ilgas pēc garīguma, pēc Dieva Valstības. Arī Jāņos. Tas priecē. Liels prieks par sakopto un ļaužu pilno dievnamu. Tikai kā kontrasts sakoptajam un jaukajam dievnamam ir nolaistā un nebūtībai pamestā Ķemeru apkārtne. Žēl sanatorijas, žēl senatnīgās vides, kas iet bojā.
12.00 celebrēju svēto Misi Kauguru jaunuzceltā baznīcā. Baznīca pilna, cilvēki slavē Dievu. Sprediķī akcentēju ticības un prāta autonomiju un savstarpējo saistību. Ticu lai saprastu un saprotu lai ticētu. Būtisks jautājums - kas manā dzīvē ir Jēzus? Vai tikai kāds garīgs skolotājs, viens no daudzajiem, vai Dieva Dēls, Mesija? Dievnams vēl nav pabeigts, vēl daudz darba, vajadzīgas lūgšanas un ziedojumi.