Kristus ir Augšāmcēlies! Ar lielu prieku paziņoju, ka liecību konkurss, kā iepriekš bija paredzēts, ir noslēdzies un pēc bloga lasītaju aptauju apkopošanas, pusgada "Mieram Tuvu" un "Katoļu Baznīcas Vēstneša" abonamentu saņems liecību nr. 1,3 un 7. iesniedzējas, tas ir - Andra, Ance un Terēze. Apsveicam un saku arī lielu pateicību pārējiem, kas atsaucās.
Šobrīd esmu atgriezies no svētceļojuma uz Fatimu un arī citām jaukām vietām, un tuvojas intensīvais sesijas laiks. Līdz ar to, blogā vairs nebūs tik daudz jaunu rakstu, bet no savas puses vēlētos lūgt jūsu lūgšanas, lai šis laiks mums, Ļubļinas studentiem paietu svētīgs.
Aicinājums!
11.maijs - Labā Gana svētdiena, kad Baznīca lūdzas par aicinājumiem. Pārdomājot pāvesta Franciska vēstījumu šai dienai, ir skaidrs, ka aicinājums ir un paliek tikai Dieva dāvana. Savā dzīvē esmu saticis daudz cilvēkus, kas jautā - kāds ir mans aicinājums? Atbildi dod pāvests:
"Lūk, kādā veidā mēs piederam Dievam - caur neatkārtojamām un personīgām attiecībām ar Jēzu, kurš Kristību mums piešķīra kā sākumu atdzimšanai jaunā dzīvē. Kristus ir tas, kurš mūs nemitīgi pārbauda ar savu Vārdu līdz mēs visu savu uzticību saliekam viņā, iemīlot Viņu "ar visu sirdi, ar visu prātu un no visa spēka". (Mk 12,33) Tāpēc katrs aicinājums, neskatoties uz tik daudzajām iespējām, vienmēr pieprasa aiziešanu pašam no sevis, lai visu savu eksistenci centrētu Kristū un Viņa Evaņģēlijā. Lai tas būtu laulāto dzīvē vai arī reliģiskajā aicinājumā, vai priestera dzīvē, vienmēr ir jāatsakās no tiem domāšanas un rīcības veidiem, kas neatbilst Dieva gribai. Tā ir "izceļošana, kas izved uz Kunga pielūgšanas ceļa un kalpošanas Viņam brāļos un māsās".
Aicinājums vispirms ir būt dedzīgam, aktīvam, "dzīvam" kristietim. Ja esmu dzīvās, personīgās attiecībās ar Dievu, aicinājums atklāsies. Pāvests turpina:
"Aicinājums ir auglis, kas nobriest laukā, kurš ir labi apstrādāts ar savstarpēju kalpojošu mīlestību, aicinājums dzimst autentiskā Baznīcas dzīves kontekstā. Neviens aicinājums nedzimst pats no sevis un nedzīvo pats sev. Aicinājums izplūst no Dieva sirds un laiž asnus uzticīgas tautas labajā zemē, brālīgas mīlestības pieredzē. Vai tad Jēzus nav teicis: "No tā visi zinās, ka esat mani mācekļi, ja jūs viens otru mīlēsiet." (Jņ 13,35)"
Ja kāds domā, jūt, ka Dievs viņu aicina būt par priesteri, konsekrēto personu, mūku, klosterbrāli vai klostermāsu, tad:
1. Jācenšas regulāri iet pie grēksūdzes sakramenta, ieteicams katru nedēļu un pie viena garīdznieka;
2. Katru svētdienu, bet ja ir iespējas tad biežāk ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija;
3. Katru dienu ir jālūdzas rožukronis, jo kopā ar Mariju ir vieglāk iet aicinājuma ceļu;
4. Katru dienu vismaz pusstundu pavadīt adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā;
5. Mīlēt, lasīt un pārdomāt Dieva Vārdu - Bībeli;
6. Intensīvi komunicēt ar kādu garīgo vadītāju, priesteri, konsekrēto personu, vai kādu citu, kurš var palīdzēt atpazīt aicinājuma ceļu;
7. Lūgt Svēto Garu, lai palīdz atpazīt aicinājuma zīmes ikdienā.
"Lūk, kādā veidā mēs piederam Dievam - caur neatkārtojamām un personīgām attiecībām ar Jēzu, kurš Kristību mums piešķīra kā sākumu atdzimšanai jaunā dzīvē. Kristus ir tas, kurš mūs nemitīgi pārbauda ar savu Vārdu līdz mēs visu savu uzticību saliekam viņā, iemīlot Viņu "ar visu sirdi, ar visu prātu un no visa spēka". (Mk 12,33) Tāpēc katrs aicinājums, neskatoties uz tik daudzajām iespējām, vienmēr pieprasa aiziešanu pašam no sevis, lai visu savu eksistenci centrētu Kristū un Viņa Evaņģēlijā. Lai tas būtu laulāto dzīvē vai arī reliģiskajā aicinājumā, vai priestera dzīvē, vienmēr ir jāatsakās no tiem domāšanas un rīcības veidiem, kas neatbilst Dieva gribai. Tā ir "izceļošana, kas izved uz Kunga pielūgšanas ceļa un kalpošanas Viņam brāļos un māsās".
Aicinājums vispirms ir būt dedzīgam, aktīvam, "dzīvam" kristietim. Ja esmu dzīvās, personīgās attiecībās ar Dievu, aicinājums atklāsies. Pāvests turpina:
"Aicinājums ir auglis, kas nobriest laukā, kurš ir labi apstrādāts ar savstarpēju kalpojošu mīlestību, aicinājums dzimst autentiskā Baznīcas dzīves kontekstā. Neviens aicinājums nedzimst pats no sevis un nedzīvo pats sev. Aicinājums izplūst no Dieva sirds un laiž asnus uzticīgas tautas labajā zemē, brālīgas mīlestības pieredzē. Vai tad Jēzus nav teicis: "No tā visi zinās, ka esat mani mācekļi, ja jūs viens otru mīlēsiet." (Jņ 13,35)"
Ja kāds domā, jūt, ka Dievs viņu aicina būt par priesteri, konsekrēto personu, mūku, klosterbrāli vai klostermāsu, tad:
1. Jācenšas regulāri iet pie grēksūdzes sakramenta, ieteicams katru nedēļu un pie viena garīdznieka;
2. Katru svētdienu, bet ja ir iespējas tad biežāk ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija;
3. Katru dienu ir jālūdzas rožukronis, jo kopā ar Mariju ir vieglāk iet aicinājuma ceļu;
4. Katru dienu vismaz pusstundu pavadīt adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā;
5. Mīlēt, lasīt un pārdomāt Dieva Vārdu - Bībeli;
6. Intensīvi komunicēt ar kādu garīgo vadītāju, priesteri, konsekrēto personu, vai kādu citu, kurš var palīdzēt atpazīt aicinājuma ceļu;
7. Lūgt Svēto Garu, lai palīdz atpazīt aicinājuma zīmes ikdienā.
Spānijas un Portugāles zemes apceļošana
 |
| Es okeāna krastā, vietā ko sauc par Zemes malu |
Tiem, kas bija svētceļojumā: mizosim tālāk... (savējie sapratīs) :)
Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 32.nodarbība (Euharistijas sakraments -2)
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=iuctdcl&n=katehisms-32.MP3
Sprediķis III Lieldienu svētdienai, 4 maijam (Vatikāna radio)
Lasījumi šai svētdienai: www.mieramtuvu.lv
Kristus ir Augšāmcēlies!
Alleluja!
Šodien, iesākuši Maija mēnesi,
kas no seniem laikiem ir veltīts Dievmātes Marijas godam un svinot Latvijas
Republikas neatkarības atjaunošanas dienu, šodienas evaņģēlija lasījumā
dzirdējām par kādiem diviem nelaimīgiem, noskumušiem Jēzus sekotājiem, kuri
vīlušies Jēzus mācība, piedzīvojuši Viņa izsmiešanu, sagūstīšanu, spīdzināšanu
un nogalināšanu dodas atpakaļ uz savu dzimto Emaus ciemu, lai atgrieztos
ierastajos darbos, atgrieztos vecajā dzīvē. Pēc kāda laika viņiem klāt pienāk
kāds noslēpumains ceļinieks. Viņi neatpazīst Jēzu. Kādēļ? Mācekļi ir vīlušies,
jo nav piepildījušās viņu pašu vēlmes, viņi ir sekojuši Jēzum, bet līdz galam
viņa vēsti tā arī nav sapratuši. Viņiem ir izveidojies pilnīgi cits Jēzs
attēls. Par to liecina arī viņu saruna ar Jēzu un viņu atbildes. Viņi Jēzū
redzēja tikai pravieti un pestīšanas cerību tie balstīja, kā jau daudzi tajos
laikos – politiskā un cilvēciskā atbrīvošanā. Viņos nebija notikusi, ja tā var
teikt Vecās un Jaunās Derības „saslēgšanās” Jēzū Kristū. Viņi bija saņēmuši
informāciju par Jēzu, bet nebija satikušies ar Viņu, kā patieso Izraēļa Mesiju.
Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 31.nodarbība (Euharistijas sakraments-1)
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=yvrfzlf&n=katehisms-31.MP3
Abonēt:
Ziņas (Atom)