Katoliskās Baznīcas Katehisms - 11.nodarbība (KBK 422-455)
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=uyuzfcd&n=katehisms_11.MP3
Atbildes uz jauniešu jautājumiem (advents, Ziemassvētki, piederība Baznīcai)
1.Kāda ir adventes nozīme?
Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Atcerēšanās ir bibliska patiesība. Jau Vecajā Derībā Izraēlis " atcerējās" izceļošanas notikumus, un šī atcerēšanās bija šo notikumu izdzīvošana tagadnē.
3.Kāpēc pareizticīgajiem ir Ziemassvētki vēlāk nekā mums? Tad taču sanāk, ka mēs gaidām bērna Kristus piedzimšanu savādākā laikā nekā pareizticīgie?
Tas ir saistīts ar to, ka Pareizticīgo, jeb Austrumu Baznīca nepieņēma jauno, t.s pāvesta Gregora kalendāru, bet palika pie vecā stila, jeb Jūlija kalendāra. To viņi darīja teoloģisku iemeslu dēļ, nevēlēdamies pakļauties pāvesta, kura vārdā šis jaunais kalendārs tika ieviests, gribai. No wikipēdijas:
Advents ir laiks, kurā mēs
gatavojamies pieminēt, atcerēties Jēzus dzīves dramatiskos notikumus, viņa
piedzimšanu nedrošos un sarežģītos apstākļos. Kādēļ Baznīca to dara? Kādēļ ir
nepieciešama šī cikliskā, ikgadējā gremdēšanās gadsimtiem, tūkstošiem gadu
senos notikumos? Tādēļ, ka laiks, kurā mēs atrodamies nav statisks. Laiks
kristietībā, atšķirībā no austurmu reliģijām plūst taisnes veidā. No notikuma
līdz notikumam. No pasaules radīšanas līdz pasaules beigām. No Kristus nākšanas
miesā pirms vairāk kā 2000 gadiem līdz Viņa otrreizējai atnākšanas Pastarajā
Tiesā. Un mēs visi, ar savas dzīves notikumiem esam tam visam pa vidu. Bet
nevis kā pasīvi vērotāji, it kā no malas. Mēs, kas iesaistāmies šajā
„Pestīšanas, Glābšanas virpulī”, tiekam aizrauti līdzi. Mēs tiekam iesaistīti
šajos notikumos kā līdzdalībnieki, tādēļ, ka caur Baznīcas ikgadējo notikumu
pieminēšanu, tie kļūst klātesoši, dzīvi un reāli. Un tie ietekmē, maina manu un
ikviena dzīvi. Vēsturi mēs nevaram izmainīt, nākotne mums ir nezināma. Bet mums
ir šodiena, kurā mēs varam pieņemt ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē – dzīvot savu
dzīvi kopā ar Dievu. Uzticēties Dievam, Cerēt uz Viņu. Man liekas, ka tā ir
adventa būtība – gaidīt, bet gaidīt un rīkoties vienlaicīgi. Jēzus Marka
evaņģēlija 13 .nodaļā uzsver: Tad
nu esiet nomodā! ... ka
tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.” Advents gaidīšanas laiks. Mēģināsim neiemigt, lai tad, kad
atnāks Kungs, mēs būtu gatavi un nomodā lai satiktos ar Viņu.
2.Gaidot Ziemassvētkus, mēs gaidām arī bērna Kristus dzimšanu. Kāpēc? Viņš taču jau ir piedzimis. Vai nesanāk, ka patiesībā vienkārši atceramies Kristus bērna piedzimšanu nevis to gaidām? Vienkārši to atzīmējam un viss? Sanāk taču, ka Kristus nemaz nevar piedzimt vēlreiz, jo tad tā būtu reinkarnācija. Tad ko īsti mēs gaidām Ziemassvētku laikā?Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Atcerēšanās ir bibliska patiesība. Jau Vecajā Derībā Izraēlis " atcerējās" izceļošanas notikumus, un šī atcerēšanās bija šo notikumu izdzīvošana tagadnē.
3.Kāpēc pareizticīgajiem ir Ziemassvētki vēlāk nekā mums? Tad taču sanāk, ka mēs gaidām bērna Kristus piedzimšanu savādākā laikā nekā pareizticīgie?
Tas ir saistīts ar to, ka Pareizticīgo, jeb Austrumu Baznīca nepieņēma jauno, t.s pāvesta Gregora kalendāru, bet palika pie vecā stila, jeb Jūlija kalendāra. To viņi darīja teoloģisku iemeslu dēļ, nevēlēdamies pakļauties pāvesta, kura vārdā šis jaunais kalendārs tika ieviests, gribai. No wikipēdijas:
LKSB studentu Jaungada nometne
Laiks doties!? Nē, ne uz mūža mājām
Laiks doties uz priekšu, dzīvot, uzņemties atbildību, iniciatīvu. Rīkoties pašam un negaidīt uz citiem, attiecinot to uz visām dzīves jomām - draudzību, ģimeni, studijām, darbu, brīvo laiku.. Esi gatavs doties? Vai arī nejūties gatavs, bet gribi, lai tevi sagatavo? Tad šī nometne ir domāta tieši tev!
TEVI SAGAIDA: lekcijas, diskusijas, radošās darbnīcas, semināri, "Karstā panna" jeb kristieši jautājumu karstugunīs, vakara šovs ar nometnes dalībnieku piedalīšanos, Vecgada dievkalpojums, talantu šovs un Jaungada svinības.
Pieteikšanās līdz 19.decembrim - http://www.lksb.lv
Dalības maksa: Ls 20 / € 28,46 (bez pieteikšanās Ls 23 / € 32,73)
(maksā iekļautas naktsmājas internātā, ēdināšana 3x dienā)
Ierašanās: 29.decembrī no plkst.15:00 (viss sāksies ar vakariņām plkst.18:00)
Dodamies mājās 1. janvārī no plkst. 14:00.
Lai piedalītos, tev jābūt vismaz 18 gadu vecam!
Laiks doties uz priekšu, dzīvot, uzņemties atbildību, iniciatīvu. Rīkoties pašam un negaidīt uz citiem, attiecinot to uz visām dzīves jomām - draudzību, ģimeni, studijām, darbu, brīvo laiku.. Esi gatavs doties? Vai arī nejūties gatavs, bet gribi, lai tevi sagatavo? Tad šī nometne ir domāta tieši tev!TEVI SAGAIDA: lekcijas, diskusijas, radošās darbnīcas, semināri, "Karstā panna" jeb kristieši jautājumu karstugunīs, vakara šovs ar nometnes dalībnieku piedalīšanos, Vecgada dievkalpojums, talantu šovs un Jaungada svinības.
Pieteikšanās līdz 19.decembrim - http://www.lksb.lv
Dalības maksa: Ls 20 / € 28,46 (bez pieteikšanās Ls 23 / € 32,73)
(maksā iekļautas naktsmājas internātā, ēdināšana 3x dienā)
Ierašanās: 29.decembrī no plkst.15:00 (viss sāksies ar vakariņām plkst.18:00)
Dodamies mājās 1. janvārī no plkst. 14:00.
Lai piedalītos, tev jābūt vismaz 18 gadu vecam!
Bezvainīgā Ieņemšana - kas tā tāda?
8.decembrī (šogad 9.decembrī, jo 2 adventa svētdiena ir "stiprāki" svētki) Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta 1854.gadā: "Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa." Arī vēlākie notikumi mazā Francijas ciematiņā Lurdā apstiprināja šī svarīgā fakta patiesumu.
Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?
Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus - Dievs un Cilvēks nāca Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Kā zinam, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē.
Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?
Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus - Dievs un Cilvēks nāca Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Kā zinam, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē.
Katoliskās Baznīcas Katehisms - 10.nodarbība
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=uarqfnc&n=katehisms_10.MP3
Iekšējās sāpes?
Kā sadzīvot ar iekšējām sāpēm vai kā ir iespējams tikt no tām vaļā?
Uz šo jautājumu nebūs viegli atbildēt, jo būtu nepieciešami vēl papildus jautājumi. Jau iepriekš biju teicis, ka ir divu veidu ciešanas - fiziskās un garīgās. Fiziskās ciešanas gan ir vieglākas, gan smagākas, bet ar tām var dažādos veidos tikt galā, bet garīgās ciešanas ir daudz grūtāk pārvarēt. Tās arī atstāj dziļākas rētas mūsu dvēselē. Šeit būtu svarīgi saprast, kas ir tas avots, kas šīs ciešanas, sāpes izraisa. Varbūt var to novērst. Ja esam ar Jēzu, ja dzīvojam intensīvu garīgo dzīvi, ja mums ir personīgas attiecības ar Kungu, tad kopā ar Jēzu var šīs ciešanas pārvarēt. Ir svarīgi uzticēt tās Dievam, atdot savu sāpi Kungam uz krusta. Jo Viņš mūs saprot, tādēļ, ka pats ir cietis, pats ir gājis ciešanu ceļu. Viņš varbūt ir vienīgais, kas mūs saprot un spēj palīdzēt.
Vēl ir svarīgi, lai savās sāpēs nepaliekam vieni. Nenoslēgties sevī, bet atrast kādu cilvēku, kam savu sāpi varam izteikt. Varbūt tie ir mūsu vecāki, vai brāļi un māsas, varbūt draugi. Ļoti svarīgi, lai arī draudzē, kurā esam, mēs nebūtu anonīmi dalībnieki, bet būtu kādā kopienā vai lūgšanu grupiņā, kurā varam izteikt savas sāpes un grūtības, kur par mums var aizlūgt. Tādā veidā, ejot šo dievišķo un cilvēcisko ceļu, mūsu sirds sāpe var tikt dziedināta. Lūgšos par tevi.
Uz šo jautājumu nebūs viegli atbildēt, jo būtu nepieciešami vēl papildus jautājumi. Jau iepriekš biju teicis, ka ir divu veidu ciešanas - fiziskās un garīgās. Fiziskās ciešanas gan ir vieglākas, gan smagākas, bet ar tām var dažādos veidos tikt galā, bet garīgās ciešanas ir daudz grūtāk pārvarēt. Tās arī atstāj dziļākas rētas mūsu dvēselē. Šeit būtu svarīgi saprast, kas ir tas avots, kas šīs ciešanas, sāpes izraisa. Varbūt var to novērst. Ja esam ar Jēzu, ja dzīvojam intensīvu garīgo dzīvi, ja mums ir personīgas attiecības ar Kungu, tad kopā ar Jēzu var šīs ciešanas pārvarēt. Ir svarīgi uzticēt tās Dievam, atdot savu sāpi Kungam uz krusta. Jo Viņš mūs saprot, tādēļ, ka pats ir cietis, pats ir gājis ciešanu ceļu. Viņš varbūt ir vienīgais, kas mūs saprot un spēj palīdzēt.
Vēl ir svarīgi, lai savās sāpēs nepaliekam vieni. Nenoslēgties sevī, bet atrast kādu cilvēku, kam savu sāpi varam izteikt. Varbūt tie ir mūsu vecāki, vai brāļi un māsas, varbūt draugi. Ļoti svarīgi, lai arī draudzē, kurā esam, mēs nebūtu anonīmi dalībnieki, bet būtu kādā kopienā vai lūgšanu grupiņā, kurā varam izteikt savas sāpes un grūtības, kur par mums var aizlūgt. Tādā veidā, ejot šo dievišķo un cilvēcisko ceļu, mūsu sirds sāpe var tikt dziedināta. Lūgšos par tevi.
Sprediķis 1 adventa svētdienā (Vatikāna Radio)
36. Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.
37. Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
38. Jo kā tanī laikā pirms ūdens plūdiem viņi ēda un dzēra, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā,
39. Un viņi nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus; tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
40. Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās.
41. Divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.
42. Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.
43. Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā mājā.
44. Tāpēc esiet arī jūs sagatavoti, jo jūs nezināt, kurā stundā Cilvēka Dēls atnāks.
Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 9.nodarbība
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=jcgcpiz&n=katehisms_9.MP3
Nedēļas nogale ar Baznīcas tradicionālajiem dziedājumiem netradicionālās skaņās
Atklāt no jauna piemirsto Baznīcas mūzikā
Nepārraut saikni ar pagātni, lai būvētu nākotni
Tuvojas garīgajai mūzikai veltītais seminārs „No gregoriāņiem līdz gospeļiem" - jau pavisam drīz, 30. novembra vakarā, mūziķa Jāņa Kurševa un priestera Edgara Cakula vadītās meistarklases ietvaros māsu kalpoņu klosteri Ķīpsalā piepildīs senatnīgas melodijas, kas tikušas dziedātas Latvijas katoļu draudzēs XIX un XX gadsimtā. Novembris īpašā veidā ir laiks, kad neviļus aizdomājamies par savas valsts likteni, tās vēstures līkločiem un saknēm, no kurām tā ir augusi un joprojām atjauno savu identitāti. Baznīcās dziedātās dziesmas cauri gadsimtiem ir stiprinājušas vienkāršās tautas ticību, spēku dzīvot un pastāvēt smagajos okupācijas un apspiestās vārda brīvības gados.
Seminārs „No gregoriāņiem līdz gospeļiem" notiek jau ceturto reizi un ir bijis veltīts gan padziļinātai gregorisko dziedājumu, gan gospeļu apguvei, gan arī lūgšanai ar Tezē dziesmām, kas atspoguļo mūsdienu liturģijas skaistumu. Savukārt šīgada semināra idejas autors un iedvesmotājs ir priesteris Ilmārs Tolstovs, kurš atzīst, ka tieši studiju laiks ārpus Latvijas labāk ir ļāvis apzināties tautā kopto tradīciju un Baznīcas dziesmu nozīmīgumu. „Bieži vien, esot draudzē, tradicionālie dziedājumi mums šķiet garlaicīgi un mokoši. Bet varbūt tādēļ, ka paši neesam izbaudījuši šo dziedājumu skaistumu, senatnīgumu un dziļumu. Ir būtiski nepārraut saikni ar pagātni, lai būvētu nākotni," savās pārdomās dalās priesteris Ilmārs. „Iesaku doties uz šo semināru, lai pavisam jaunā gaismā, pateicoties profesionāliem mūziķiem, izdzīvotu, pat var teikt "izbaudītu" šos dziedājumus. Un ticu, ka priestera Edgara vadībā tas izdosies pavisam labi! " piebilst priesteris.
Abonēt:
Ziņas (Atom)