trešdiena, 2015. gada 14. janvāris

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 51.nodarbība (2558-2597)

Studējam 4. daļu, kas saucās - Kristīgā lūgšana. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) tad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā (Dzīve Kristū) un tagad par to, kā veidot dzīvas attiecības ar dzīvo Dievu. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=vtyvckx&n=katehisms-51.MP3

Bibliskā mīkla

Dažas dienas iepriekš, lasot Jāņa evaņģēliju, uzdūros interesantām rakstu vietām, par kurām arī nopietni Bībeles komentāru veidotāji ir apmulsuši. Lūk šīs vietas.

Vispirms Jāņa 3, 22:

"Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja."

Un tad seko Jāņa 4, 2:

"...lai gan Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi."

Paliek jautājums - Jēzus kristīja vai nekristīja?

Grieķu tekstā abās vietās tiek lietots vārds baptizein, tas nozīmē, ka abās vietās ir vārds kristīja. Jāsaka, ka pirms Jēzus Kristus krusta nāves un  augšāmcelšanās tā bija tikai grēku nožēlas zīme un aicinājums atgriezties. Kristības sakraments tā mūsdienu nozīmē tika dots tikai pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās. Bībeles komentātori skaidru atbildi šai mīklai nedod. Viens no nopietnākiem komentatoriem piebilst, ka visdrīzāk jāuzskata, ka Jēzus pats nekristīja, bet viņa mācekļi gan to darīja, dodot Jāņa Kristītāja grēku nožēlas kristību. Gaidu jūsu komentārus!


otrdiena, 2015. gada 13. janvāris

Internetā testa versijā jau skan Radio Marija Latvija



12. decembrī, Gvadalupas Dievmātes dienā, pirmo reizi interneta vietnē http://radio-marija.lv:8000 Jau var klausīties Radio Marija Latvija (RML) testa versiju.
Aptuveni trīs ar pus mēnešus 24 stundas diennaktī skanēs testa programma, kas ik pa laikam mainīsies. Sākumā tie būs ieraksti, kas pakāpeniski papildināsies ar raidījumiem dzīvajā ēterā. Oficiāli RML darbu sāks 2015. gada 25. martā, Kunga pasludināšanas svētkos, kad programma jau būs pilnībā izveidota un pastāvīga. Radio studija atradīsies O. Vācieša ielā 6, Rīgā.


Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs

Interesanta sarakste Twiterī :)







Pievienoju arī akadēmiķa Jāņa Stradiņa teikto 2014.gada 27.aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā, pasākumā "Latvijas identitātes krustpunktā":

"J. Stradiņš atzina, ka 13. gadsimtā kristianizācija bija varmācīga iekarošana, bet Jānis Pāvils II bija pirmais pāvests, kas katoļu Baznīcas vārdā atvainojās par 13. gadsimtā kristianizācijas gaitā nodarīto pārestību. Tai pat laikā tie bija arī jaunas kristīgas eiropeiskas identitātes veidošanās pamati pagānu zemēs: „Un mums šodien jārod jauns izlīgums - varmācībai līdzi nāca jauna ticība, ētika, izglītība un tehnoloģijas - viss tas, ko mēs dēvējam par Eiropas kultūru." Tāpēc, viņaprāt, mums jākļūst tolerantākiem gan pret krustnešiem, gan pret vāciešiem, atzīstot viņu izšķirīgo devumu Latviešu kultūras attīstībā." (www.katolis.lv)

pirmdiena, 2015. gada 12. janvāris

Kādēļ katoļu dievnamos Latvijā līdz 2.februārim ir Ziemassvētku rotājumi?

Atbilde: tā ir sena un skaista tradīcija un arī tas, ka senāk Kristus Dzimšanas svētku laiks turpinājās līdz 2.februārim. Tomēr vēlos uzsvērt kādu teoloģisku niansi. Baznīcas liturģija nav tikai emocionāls ticīgu cilvēku pārdzīvojums, bet galvenokārt iespēja, caur liturģisko vārdu, zīmju un simbolu valodu satikt pašu Kristus un saņemt Viņa sludināto mācību. Līdz ar to, Baznīca, attiecīgos liturģiskā gada periodus un svētkus ir iekārtojusi tā, lai tie pēc iespējas precīzāk izteiktu Jēzus Kristus noslēpumu. Samazinot Kristus Dzimšanas svētku laikaposmu, Baznīca vēlas salikt nepieciešamos akcentus, galveno uzmanību vēršot uz Lieldienām - Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās svētkiem. Ja mēs paskatāmies cik svinīgi, plaši tiek atzīmēti Ziemassvētki. Jau no pirmās adventa svētdienas, citur vēl agrāk jau skan Ziemassvētku dziesmas, ir rotājumi, u.t.t. Un ja šis laiks tiek atzīmēts līdz pat 2 februārim, sanāk divi vai pat trīs mēneši. Padomāsim, kā mēs svinām laiku pēc Lieldienām? Vai mūsos paliek Lieldienu prieks līdz pat Vasarsvvētkiem un vēlāk - visu dzīvi? Nevēlos nostāties pret vietējām tradīcijām Latvijā, tomēr atcerēsimies, ka Baznīcas liturģijai ir sava gudrība un katrai vietējai tradīcijai ir jāizceļ Jēzus Kristus noslēpums un līdzsvaroti jāparāda visa Jēzus atnestā Labā Vēsts.

svētdiena, 2015. gada 11. janvāris

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 50.nodarbība (9 un 10.bauslis)

Studējam 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=eirxobh&n=katehisms-50.MP3

sestdiena, 2015. gada 10. janvāris

Jezuīts: vardarbība pieder islama būtībai!

Uzskats, ka islamam nav nekas kopīgs ar uzbrukumiem Parīzē ir nepieļaujama vārdu spēle. Tāpat arī nav patiesība, ka islamam būtu sveša spēka lietošana. Tā uzskata jezuītu mūks, profesors Samir Khalil Samir SJ no Pontifikālā Austrumu Institūta. Ēģiptes islamalogs atgādina, ka teroristu uzbrukums Parīzē bija islamā pieņemts tipisks bruņots uzbrukums reliģijas aizstāvībai. "Visi teroristi savus uzbrukumus veic Dieva vārdā un ne kaut kāda Dieva vārdā, bet islāma Dieva vārdā. Vēl vairāk. Katram grupējumam, pirms katra šāda uzbrukuma ir jādodas pie imama, lai tas atļautu veikt šādu uzbrukumu un lai atzītu to par pareizu. Tam ir jābūt vai nu imamam, mufti, kādam mācītam cilvēkam, kuram ir tiesības izdot fatvu, t.i. tiesisku atļauju, ka tas akts ir pareizs - halal. Izdodot šādu atļauju, viņš atļauj nogalināt, aizstāvot Dieva godu un islama reliģiju. Tādēļ teikt, ka tas viss nav saistīts ar islāmu ir nepareizi. Toties ir patiesība, ka šie uzbrucēji ir teroristi un ekstrēmisti.

Priesteris, profesors Samir atzīst, ka ir arī mērenie musulmaņi. Tādi neatbalsta teroristus, vēlas dzīvot mierā un visdrīzāk tieši šādi musulmaņi veido ticīgās daļas vairākumu. Tomēr viņiem nav drosmes pretoties ekstrēmistiem.

Jezuītu islamalogs atspēko uzskatu, ka islamā sveša ir vardarbība. "Saka, ka vardarbība nepieder islāmam, un ka tie teroristi kuri lieto vardarbību nav patiesi musulmaņi. Tomēr tā nav patiesība. Bieži vien tiek citēts Korāns: "Ticībā nevar būt spaidu" (Korāns. tulk. U. Bērziņš. Neptuns. 2011. 2 sūra, 256.ajats), lai parādītu, ka islāms ir miera reliģija. Tomēr tanī pat sūrā atrodam citus tekstus, kas saka: "un kaujiet tos, kur vien tiekat tiem klāt..." (turpat. 2.sūra, 191.ajats). Šis otrais citāts attiecas uz neticīgajiem, tas ir uz tiem, kas nepiekrita kļūt par musulmaņiem. Muhameds atzina, ka jūdi un kristieši tic Vienīgajam Dievam, kau arī nepilnīgi, jo nepieņēma Muhameda pravietisko misiju. Viņi var pasargāt savu dzīvību, ja pakļausies musulmaņiem un ja maksās augstus nodokļus (Dzimma - nodoklis nemusulmaņiem - kristiešiem un jūdiem zemēs, kurās ir ieviests šariāta likums - tulk. piezīme). Savukārt to, kurš netic Vienīgajam Dievam vajag nogalināt.

Profesors Samirs atzīst arī to, ka šobrīd notiek straujas civilizācijas izmaiņas. Ļoti strauji mainās musulmaņu viedoklis par Rietumu civilizāciju. Līdz nesenam laikam Rietumi bija vairāk vai mazāk kristīga zeme. Šobrīd Eiropa un ASV ir kļuvušas pagāniskas, ir atmetušas ticību Vienīgajam Dievam, izplata morāli ļaunas lietas, brīvās seksuālās attiecības un lietas, kuras ir pretējas cilvēka cieņai. Līdz ar to musulmaņa acīs Rietumi tiek aizvien vairāk uzlūkoti kā Dieva un reliģijas ienaidnieks, un īpaši tā to redz fundamentālisti.

Profesors Samirs tomēr piebilst, ka mērenie musulmaņi skaidri redz atšķirību starp to, kas rietumu civilizācijā ir labs un kas ir ļauns. Viņi atzīst sieviešu līdztiesību, reliģijas šķirtību no valsts, bet redz kā izirst ģimenes institūcija un grūst morāles standarti.
No poļu valodas tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs. Izmantoti Vatikāna Radio un "Gosc Niedzielny" materiāli. 

Roma!

Ir viena vieta braucienam uz Romu. No 10.-17.februārim. Pieteikties un sīkāka informācija pie manis, priesteris.ilmars@gmail.com

ceturtdiena, 2015. gada 8. janvāris

Nemainīgā Baznīca un mainīgā sabiedrība

Laikam tā ir, ka blogs ir vieta kur var izteikt savu viedokli. To tad arī šobrīd vēlos darīt. Tuvojas jaunais 2015.gads. Kāds bija iepriekšējais un kāds būs nākamais? Visi esam neziņas priekšā, jo nezināmais mazliet biedē. Bet zinām, ka kosmiskajā un vēsturiskajā laikā ir ienācis Jēzus Kristus, līdz ar to, tas ir kļuvis par katra no mums un mūsu visu pestīšanas laiku. Mūsu dzīve ir Dieva rokās.

Šī gada nogalē ir notikušas izmaiņas arī informatīvajā telpā. Nākamajā gadā vairs neiznāks žurnāls "Katoļu Dzeive" un arī LTV1 kanālā nebūs redzams raidījums "Vertikāle". Tie ir skumji fakti. Arī citu kristīgo izdevumu tirāžas krīt. Mazāk kļūst arī abonentu Latvijas Pastā. Tomēr tieši šī gada nogalē, gan testa režīmā sāk skanēt Radio Marija Latvija, kas cerams, nākamgad "uzņems apgriezienus". Mani šokē un skumdina fakts, cik gan vienaldzīgi Baznīca Latvijā uzņem šos faktus un ar cik gan vieglu roku daudzu draudžu prāvesti atsakās no kristīgās literatūras un preses popularizēšanas. Bet tas tad būtu atsevišķs stāsts.

Pāvests Benedikts XVI savā laikā internetu nosauca par sesto, digitālo kontinentu, kuram ir ļoti nepieciešams sludināt Dieva Vārdu. Ja lūkojamies uz Vatikānu, tad redzam, ka Baznīcas "sirds" izmanto vismodernākās digitalās, audio-vizuālās u.c tehnoloģijas. Pāvests nebaidās rakstīt Twitterī, u.t.t. Ir redzams, ka sabiedrība strauji mainās un arī Baznīcai Latvijā ir jādomā, kā nemainīgo Patiesību par Dievu pasniegt, prezentēt, sludināt šī laikmeta cilvēkam, atbilstoši viņa uztveres un domāšanas veidam. Varam uzdot sev jautājumu - cik katoļu draudzēm Latvijā ir modernas un šim laikam atbilstošas interneta mājas lapas, kurās var atrast precīzu un skaidru informāciju par draudzes dzīvi? Sabiedrībā notiek straujas izmaiņas, nu jau ne pa gadiem, bet pa "minūtēm". Bet mēs, Baznīca, bieži vien vēl vēlamies dzīvot "ulmaņlaikos" un cerēt, ka ar tādām pat evaņģelizācijas metodēm spēsim aizsniegt cilvēku sirdis. Tradīcija ir svarīga un tai ir īpaša loma Dievišķās Atklāsmes tālāknodošanā. Tomēr ir atšķirība starp Tradīciju un "tradīcijiņām", pie kurām spītīgi turamies, bet kuras ir morāli un fiziski novecojušas un kļūst par traucēkļiem Labās Vēsts sludināšanā mūsdienu cilvēkiem. Jā, savā laikā šīs "tradīcijas" bija svarīgas un efektīvas Dieva Vārda pasludināšanā. Bet šodien tie paši veidi un metodes var kļūt par šķēršļiem vai būt ļoti neefektīvas. Padomāsim par to, un nākamajā gadā būsim atvērti jaunajiem izaicinajumiem un nebaidīsimies sludināt Evaņģēlija patiesību, atbilstoši 2015 gada sabiedrības uztveres spējām.

svētdiena, 2015. gada 4. janvāris

II svētdiena pēc Ziemassvētkiem, sprediķis (Vatikāna radio)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Vēlos no sirds visus jūs sveikt Kristus Dzimšanas svētkos un novēlēt Dieva žēlastībām pārbagātu jauno 2015.gadu.

Šodienas evaņģelijā dzirdējām: „Vārds tapa miesa un dzīvojis starp mums!” Dievišķais Vārds, otrā Trīsvienības Persona nāk šeit uz zemes, lai Iemiesojoties nestu visai cilvēcei un ikvienam cilvēkam glābšanas Vēsti. Tomēr arī šodien, pēc 2000 gadiem redzam, ka joprojām pasaulē pastāv ļaunums. Visi cilvēki ne tuvu vēl nav kļuvuši par kristiešiem un joprojām mēs sevī piedzīvojam sava veida pretrunu. Kā saka sv. apustulis Pāvils: „To labo, ko gribu es nedaru, bet to ļauno, ko negribu – daru!” (Rom 7,19) Tādēļ pārdomāsim, kādas ir attiecības starp Dievu un pasauli.


Pirmajos kristietības gadsimtos, kad kristiešu kļuva skaitliski vairāk, tā aizvien vairāk sāka iesakņoties grieķu- romiešu sabiedrībā. Tad šī jaunā mācība saskarās ar zināmu izaicinājumu. Ja pirmajos gadsimtos tai vajadzēja nospraust skaidras robežas saskarsmē ar jūdaismu, tad II un III gadsimtā par sava veida izaicinajumu tai kļuva pagāniskā grieķu - romiešu filozofija un kultūra. Kā kristiešiem reaģēt? Baznīcas tēvs – Tertuliāns savos izteikumos bija ass – viss kas ir pagānisks ir ļauns. Pasaule ir ļauna un tikai tas, kas tiešā veidā, caur Atklāsmi nāk no Dieva, tas, kas ir rakstīts Bībelē, ko atrodam Baznīcā, tas ir labs. Savukārt citi Baznīcas tēvi, īpaši svētais Irenejs uzsvēra, ka dievišķais Logoss - Vārds, pirms Iemiesošanās aktīvi, kaut netieši un nepilnīgi jau darbojās pasaulē kopš radīšanas brīža un pēdējos gadsimtos pirms Kristus nākšanas, caur grieķu un romiešu filozofiju bija sagatavojis augsni Labās Vēsts ienākšanai Romas impērijā. Līdz ar to, svētais Irenejs nodalīja pagānu rituālus, burvestības, okultismu, kas bija pilnīgi nepieņemams kristiešiem, savukārt atzina, ka Platona, Aristoteļa un citu filozofu domas un idejas var kalpot kā laba un precīza platforma, lai izmantojot šīs filozofijas jēdzienus varētu izteikt Labo Vēsti tā laikmeta cilvēkiem saprotamā valodā. Bet vislielākais ieguvums bija tas, ka šie grieķu un romiešu filozofojas jēdzieni palīdzēja definēt kristiešu ticības apliecinājumu - Credo, jeb „Es ticu” un precīzi izteikt tādus ticības pamatjautājumus, kā Trīsvienības doktrīna, Jēzus cilvēciskās un dievišķās dabas attiecības, u.c. Līdz ar to, varam teikt, ka pat ja pasaulē pastāv ļaunums, tad pati radība, pasaule un viss cilvēciskais nav ļauns. Pasaulē „nezāles aug kopā ar kviešiem”, tādēļ mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai cīnoties pret ļaunumu, nesāktu „izbradāt kviešus”, nesāktu uzbrukt visam cilvēciskajam; tam, kas ir saistīts ar kultūru un visu citādo, kas ir saistīts ar garīgām vērtībām. Sv. apustulis un evanģelists Jānis uzsver, ka „viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas nav radies.” Dievs nāca šajā pasaulē, nevis lai uzbruktu un tiesātu cilvēkus, vai arī lai panicinātu cilvēcisko. Tieši otrādi – Dievs nāca, lai glābtu cilvēku.  Kristietība nav platonisms, kas nicina miesīgo un duālistiski atdala garīgo no cilvēciskā. Dievs tapa cilvēks, lai cilvēks tiktu garīgi paaugstināts līdz dievišķajam līmenim. Jēzū Kristū mums ir pieejama dievišķības pilnība. Caur Jēzus Kristus cilvēktapšanu, jeb nākšanu šajā pasaulē cilvēciskā miesā, viss cilvēciskais tiek attīrīts un atjaunots. Mums tikai jāatver sava sirds Jēzum Kristum, ticībā jadodas Viņš satikt un arī mēs katrs varam piedzīvot šo pārveidošanu. Lai Dievs dod mums spēku to paveikt!

ceturtdiena, 2015. gada 1. janvāris

Dieva svētītu mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšanas 2015.gadu (un ne kazas gadu) :)

Piedodiet dārgie bloga lasītāji, ka šajās dienās neko jaunu nerakstīju, jo biju Saldus katoļu draudzē un LKSB studentu nometnē "Viss cimdā!" Liels paldies visiem, ko sastapu Saldū. tas bija fantastiski. Dievs ir klātesošs! Novēlu šajā jaunajā gadā ikvienam piedzīvot Dieva tuvumu un Viņa mīlestību. Un atgādinu, ka šis ir jubilejas gads, kurā mēs svinam 800 gadu jubileju, kopš pāvests Inocents III 1215.gadā, Laterāna IV koncila laikā toreizējo Livonijas (Latvijas un Igaunijas teritoriju) novēlēja Jaunavas Marijas aizbildniecībai, šo zemi nosaucot par Māras zemi (Terra Marianna). Ceru, ka šī gada laikā mēs vēl daudz dzirdēsim par šo notikumu un arī labi un svētīgi to nosvinēsim :) Jauku turpmāko laiku. Vienoti lūgšanās!