svētdiena, 2014. gada 21. decembris

Adventa pārdomas: svētdiena, 21.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38)

Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija.
Un eņģelis, iegājis pie viņas, sacīja: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Viņa iztrūkās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu.
Bet eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels un tiks saukts par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
Tad Marija sacīja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Un eņģelis viņai atbildot sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu.
Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu. Dievam taču nekas nav neiespējams!” Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Un eņģelis no viņas aizgāja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


Ko es lūdzu Jēzum? Žēlastību ikdienā izdzīvot saikni ar Dievu un Viņa Vārdu. Varu iedomāties Vissvētāko Jaunavu Mariju, vienkāršu un pazemīgu meiteni no Nācaretes. Viņa pieder nabadzīgai ļaužu kārtai. Dievs tuvojas ar mīlestību katram cilvēkam. Viņš nevienam neuzspiež ne Savu mīlestību, ne Savu Glābšanu. Dievs darbojas mūsu ikdienā vienkāršos un „parastos” notikumos. Dieva „neparastums” tiek realizēts mūsu „parastumā”. Eņģelis nosauc bērna vārdu: „Jēzus!” Jēzus ir tas, kurš glābj. Dievs arī mani sauc vārdā. Es esmu Dievam svarīgs. Viņš mani nekad neatstās. Dievs mani nekad neatstums. Vai es tam ticu? Vai Jēzus ir manas dzīves Kungs! Ja nē, tad es varu ieaicināt Jēzu savā dzīvē. Nāc, Kungs Jēzu!

1 komentārs:

  1. Manuprāt, vajadzētu tomēr diferencēt starp vārdu savienojumiem "vienkāršs cilvēks" un "prasts cilvēks". Kristieša ideāls nekādā gadījumā nav primitīvs indivīds, kas ar pārākumu un nicinājumu raugās uz visu, kas paceļas pāri viņa aprobežotajam redzeslokam.
    Mūsdienās šādu primitīvo cilvēku, ļoti iespējams, ir vairāk nekā jelkad agrāk. Prastumam un primitīvismam nav nekāda sakara ar mantisko stāvokli vai izglītību. Augstskolas ir pilnas ar primitīviem profesoriem, turpretim mūsu senču radītās ikonas apliecina to autoru nesalīdzināmo pārākumu par mūslaiku "augsti izglītotajiem" mietpilsoņiem.
    No otras puses, man nav saprotama mūsdienu Baznīcas fiksācija uz mantisko nabagu idealizēšanu. Gan Evaņģēlijā, gan mūsu pieredzē mēs labi zinām, ka nebūt viss nav tik vienkārši - "labie nabagi un ļaunie bagātnieki". Mums apkārt ir daudz nabagu, kuri ar augstprātību skatās uz Evaņģēlija vēsti, kamēr ir arī ne mazums turīgu cilvēku, kas loka ceļus Vissvētākā Sakramenta priekšā.
    Priestera Ilmāra izteiktais pieņēmums, ka Marija bija no nabadzīgas ģimenes, ir hipotēze. Domāju, ka drīzāk viņas ģimene piederēja pie tālaika vidusslāņa.

    AtbildētDzēst