Dārgie lasītāji. Pēc svētkiem atkal uznāca "rakstāmais". Un šoreiz mani pamudināja rakstīt pārdomas, par to, kas ir Baznīca šodien. Sīkāk nemēgināšu izklāstīt teoloģisko Baznīcas koncepciju, bet vairāk akcentēt Baznīcas "pastorālo" pusi. Pirms Vatikāna II koncila dominēja monarhiski - piramidālā Baznīcas koncepcija. Baznīcas priekšgalā atradās pāvests, kā monarhs, un tad piramīdas veidā visi pārējie, līdz pat vienkāršam draudzes ticīgajiem. Bija Baznīca - "docetos" - tā, kas māca, kas visu zina un kas atrodas "sacrum" sfērā. Tas bija klērs, Baznīcas mācītāji, u.t.t. Un tad bija otra daļa - "auditos", jeb "profanum", jeb vienkāršā tauta, kura nezināja latīņu valodu, nebija daudz izglītota, bet dievkalpojuma laikā dziedāja garīgās dziesmas, lūdzās rožukroni un kuras pienākums bija pasīvi klausīties, ko māca piramīdas augša - klērs. Tādā veidā veidojās klerikālisms, pret kuru ļoti asi raksta un vēršas pāvests Francisks savā pamudinajumā "Evangelii gaudium". Es tiešām ceru, ka visi izlasīs šo dokumentu, īpaši 93-96 numuram, jo citādi mēs vispār vairs nesapratīsim, kurā virzienā dodas Baznīca šajos laikos.
Vatikāna II koncila koncepcija par Baznīcu veidojās pilnīgi citāda. Tas nenozīmē, ka iepriekšejā bija slikta. Attiecīgajā laikmetā šāds Baznīcas modelis bija ļoti attiecīgs un labi funkcionēja. Tomēr sabiedrība mainās, un pat ja Dievišķā Atklāsme paliek nemainīga, tad tās tālāknodošanas "forma", ko mēs saucam par Tradīciju atrodas nemitīgā dinamiskā attīstībā. Vatikāna II koncils, īpaši dokuments "Lumen gentium" uzsver, ka Baznīca ir visa Dieva tauta. ikviens ticīgais, un pat ja katram Dieva tautas loceklim ir savs aicinajums un harisma Kristus Mistiskajā Miesā - Baznīcā, tomēr visi kopā mēs veidojam vienu Dieva Tautu. Līdz ar to, mūsdienās gan klēram, gan ticīgajiem, visiem kopā ir jāstrādā evaņģelizācijas un Dieva Vārda palsudināšanas labā.
Kāds varētu būt Baznīcas modelis Latvijā? Ilgi esmu par to domājis. Baznīcas modelis Polijā mums neder, jo Polijā 95% cilvēku ir katoļi un būtu grūti šo modeli ieviest šeit. Tomēr mani ļoti fascinē Baznīcas Lietuvā pastoralais modelis, kurš jau ap 20 gadiem efektīvi strādā. Kāds tas ir?
Visā Baznīcā Lietuvā un katrā diecēzē ir izveidoti 5 centri, kuros strādā Baznīcas apmaksāti cilvēki, lielākoties laji. Viņiem ir katehētiskais, karitatīvais, ģimeņu, evaņģelizācijas un jauniešu centri, Pēc tam, katrā dekanātā ir katra šī lielā centra brīvprātīgo grupa, kura kooridinē šo nozaru darbu dekanātā un rūpējas, lai katrā draudzē būtu vismaz viens brīvprātīgais no katras nozares. Visi valsts un diecēžu centros strādajošie koordinē, palīdz, atbalsta un iedvesmo brīvprātīgos. Katras draudzes prāvestam ir jāsadarbojas ar savas draudzes brīvprātīgajiem un tādējādi draudzes gan saņem atbalstu no centriem un arī centri var realizēt savas misijas caur draudžu brīvprātīgajiem. Mums Latvijas problēma ir tā, ka ja pārceļ prāvestu, tad nākamais prāvests, kuram nepatīk tas, ko darīja iepriekšējais, visu ar vieglu roku iznīcina, vai arī nesaprot attiecīgās nozares harismu. Vai arī viss darbs gulstās tikai uz garīdznieka pleciem, Ja mēs arī šādu modeli ieviestu Latvijā, tas atvieglotu gan garīdznieku darbu, kā arī palīdzētu sakārtot un koordinēt laju kalpojumu un veidotos laba sadarbība starp klēru un lajiem. Tā ir tikai mana ideja, ko ilgus gadus "nēsāju "savā sirdī.
Kristus ir teicis, ka elle Baznīcu neuzveiks, resp., Katoļu Baznīca neizzudīs.
AtbildētDzēstKristus NAV teicis, ka Katoļu Baznīca LATVIJĀ vai EIROPĀ neizzudīs.
Pat aklam ir redzams,ka Eiropas katolicisms ir iegājis finiša taisnē, kuras galā ir iznīcība. Spriežot pēc daudziem Franciska izteikumiem un vakardienas iecelto kardinālu saraksta, izskatās, ka arī pāvests uzskata vecenīti par nolemtu.
Protams, var jau mēģināt uzfrišināt struktūras, diemžēl, tas viss ir plāksteris diloņslimības pēdējā stadijā.
Ko dod strukturālas reformas, ja ticība un pēdējā kristīgā paaudze strauji iet mazumā?
Atliek tikai "cerība pretēji jebkurai cerībai".
Lai tā notiek!
AtbildētDzēstJuri, man liekas pēc jūsu komentāriem var spriest, ka jūs nenovērtējat Dieva spēku.
AtbildētDzēstSv.Meinards noteikti nebraucu uz Latviju ar tādu pesimismu, kaut gan te bija pagān tauta.
Var minēt Francisku Ksavjeru, Dominiku Guzmanu, Asīzes Francisku utt.
Pamatā ir katra personiskās attiecības ar svēto Trīsvienību un dzīve katoļu draudzē.
No attiecībām ar Dievu, rodas vēlme nodot šo ticību tālāk.
Dievam vienmēr ir cerība uz mums, un es ticu ka Svētajam Garam vienmēr bija, ir, un būs plāns priekš Latvijas zemes.
Noteikti ir nepieciesami profesionali cilveki kuri var planot un vadīt projektus! Ir jānodrosina viņiem darba apstakļi un alga!
AtbildētDzēstPriesteri diezgan noslogoti nespej savlaicīgi dot info brīvpratīgajiem un kārtīgi visu saplanot. Brīvpratīgiem arī ir savs darbs!
Rezultata viss notiek Svētā Gara vadībā, ar planu kas izdomāts 10 minūtes pirms pasakuma! No vienas puses tas trene paļāvību, bet no otras puses daudzas lietas var darīt kvalitatīvak un ar lielāku speku!
Un kas tad viņiem var nodrošināt algas? No kurienes tad lai Baznīca ņem tās algas? Un kas tad ir Baznīca? Vai tad priesteriem ir vieniem pašiem jāmeklē nauda, lai nodrošinātu lajiem labu, konkurētspējīgu samaksu? Diemžēl daudzi cilvēki Baznīcā gaida, kad viņiem viss tiks sagatavots, nodrošināts, apmaksāts, u.t.t. Bet baznīca esam mēs visi un visiem kopā ir jādomā, kā Baznīcai palīdzēt efektīvāk sludināt Evaņģeliju.
AtbildētDzēstNauda tas ir smags jautājums un bieži kur ir nauda tur rodas intrigas un domstarpibas. Draudze uz vietas tie ir brīvpratīgie! Bet vajadzīgi kordinacijas centri kur būtu gan sabiedrisko attiecību speciālists, gan marketinga cilveks.... un apvienotu draudzes viena koncepta!
AtbildētDzēstIzskatās, ka draudzes konkure sava starpa, un ja esi palīdzējis kādai citai draudzej tad rodas greizsirdība!
Piemeram pirms ziemasvētkiem no Ukrainas skauti atveda Bētlemes miera uguni uz Rīgu! Praktiski uguns palika vienā draudzē! Vai nebūtu forši to nogadat pa latvias draudzēm?!