priestera Ilmāra Tolstova blogs

Aicinājums!

11.maijs - Labā Gana svētdiena, kad Baznīca lūdzas par aicinājumiem. Pārdomājot pāvesta Franciska vēstījumu šai dienai, ir skaidrs, ka aicinājums ir un paliek tikai Dieva dāvana. Savā dzīvē esmu saticis daudz cilvēkus, kas jautā - kāds ir mans aicinājums? Atbildi dod pāvests:

"Lūk, kādā veidā mēs piederam Dievam - caur neatkārtojamām un personīgām attiecībām ar Jēzu, kurš Kristību mums piešķīra kā sākumu atdzimšanai jaunā dzīvē. Kristus ir tas, kurš mūs nemitīgi pārbauda ar savu Vārdu līdz mēs visu savu uzticību saliekam viņā, iemīlot Viņu "ar visu sirdi, ar visu prātu un no visa spēka". (Mk 12,33) Tāpēc katrs aicinājums, neskatoties uz tik daudzajām iespējām, vienmēr pieprasa aiziešanu pašam no sevis, lai visu savu eksistenci centrētu Kristū un Viņa Evaņģēlijā. Lai tas būtu laulāto dzīvē vai arī reliģiskajā aicinājumā, vai priestera dzīvē, vienmēr ir jāatsakās no tiem domāšanas un rīcības veidiem, kas neatbilst Dieva gribai. Tā ir "izceļošana, kas izved uz Kunga pielūgšanas ceļa un kalpošanas Viņam brāļos un māsās".

Aicinājums vispirms ir būt dedzīgam, aktīvam, "dzīvam" kristietim. Ja esmu dzīvās, personīgās attiecībās ar Dievu, aicinājums atklāsies. Pāvests turpina:

"Aicinājums ir auglis, kas nobriest laukā, kurš ir labi apstrādāts ar savstarpēju kalpojošu mīlestību, aicinājums dzimst autentiskā Baznīcas dzīves kontekstā. Neviens aicinājums nedzimst pats no sevis un nedzīvo pats sev. Aicinājums izplūst no Dieva sirds un laiž asnus uzticīgas tautas labajā zemē, brālīgas mīlestības pieredzē. Vai tad Jēzus nav teicis: "No tā visi zinās, ka esat mani mācekļi, ja jūs viens otru mīlēsiet." (Jņ 13,35)"

Ja kāds domā, jūt, ka Dievs viņu aicina būt par priesteri, konsekrēto personu, mūku, klosterbrāli vai klostermāsu, tad:
1. Jācenšas regulāri iet pie grēksūdzes sakramenta, ieteicams katru nedēļu un pie viena garīdznieka;
2. Katru svētdienu, bet ja ir iespējas tad biežāk ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija;
3. Katru dienu ir jālūdzas rožukronis, jo kopā ar Mariju ir vieglāk iet aicinājuma ceļu;
4. Katru dienu vismaz pusstundu pavadīt adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā;
5. Mīlēt, lasīt un pārdomāt Dieva Vārdu - Bībeli;
6. Intensīvi komunicēt ar kādu garīgo vadītāju, priesteri, konsekrēto personu, vai kādu citu, kurš var palīdzēt atpazīt aicinājuma ceļu;
7. Lūgt Svēto Garu, lai palīdz atpazīt aicinājuma zīmes ikdienā.

Pāvests iet pie grēksūdzes! Vai tu ej pie grēksūdzes regulāri?

Spānijas un Portugāles zemes apceļošana

Es okeāna krastā, vietā ko sauc par Zemes malu

Tikko atgriezos no svētceļojuma pa Spāniju un Protugāli. Satikām Fatimas, Gvadelupes, Almudenas, Burgosas Dievmāti, svēto Antoniju, Svētos Avilas Terēzi, Jāni no Krusta, Izidoru Arāju, svēto Jēkabu, u.t.t. Vienu dienu soļojām pa svētcēļotāju ceļu uz Santjago de Kompostella. Sīkāks apraksts būs vēlāk, tomēr jau tagad vēlos sirsnīgi pateikties Latvijas Vēstniecībām Spānijā un Anglijā, īpaši Gundegai, par izpalīdzēšanu dramatiskajās situācijās. Esmu patiesi lepns un priecīgs, ka mums ir tik labi pārstāvji ārzemēs, kas ir gatavi nesavtīgi palīdzēt cilvēkiem no Latvijas ārzemēs. Turpinājums sekos. :)

Tiem, kas bija svētceļojumā: mizosim tālāk... (savējie sapratīs) :)

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 32.nodarbība (Euharistijas sakraments -2)

Sākam 2 sadaļu - sakramentālā norise

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=iuctdcl&n=katehisms-32.MP3

Taize, Riga, 2014

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

Sprediķis III Lieldienu svētdienai, 4 maijam (Vatikāna radio)

Lasījumi šai svētdienai: www.mieramtuvu.lv

Kristus ir Augšāmcēlies! Alleluja!

Šodien, iesākuši Maija mēnesi, kas no seniem laikiem ir veltīts Dievmātes Marijas godam un svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu, šodienas evaņģēlija lasījumā dzirdējām par kādiem diviem nelaimīgiem, noskumušiem Jēzus sekotājiem, kuri vīlušies Jēzus mācība, piedzīvojuši Viņa izsmiešanu, sagūstīšanu, spīdzināšanu un nogalināšanu dodas atpakaļ uz savu dzimto Emaus ciemu, lai atgrieztos ierastajos darbos, atgrieztos vecajā dzīvē. Pēc kāda laika viņiem klāt pienāk kāds noslēpumains ceļinieks. Viņi neatpazīst Jēzu. Kādēļ? Mācekļi ir vīlušies, jo nav piepildījušās viņu pašu vēlmes, viņi ir sekojuši Jēzum, bet līdz galam viņa vēsti tā arī nav sapratuši. Viņiem ir izveidojies pilnīgi cits Jēzs attēls. Par to liecina arī viņu saruna ar Jēzu un viņu atbildes. Viņi Jēzū redzēja tikai pravieti un pestīšanas cerību tie balstīja, kā jau daudzi tajos laikos – politiskā un cilvēciskā atbrīvošanā. Viņos nebija notikusi, ja tā var teikt Vecās un Jaunās Derības „saslēgšanās” Jēzū Kristū. Viņi bija saņēmuši informāciju par Jēzu, bet nebija satikušies ar Viņu, kā patieso Izraēļa Mesiju.

1.maijā - Svētā Jāzepa festivāls

Svētceļojums uz Skaistkalni!

Jānis Pāvils II un Latvija (Paldies LTV ziņu dienestam)

Sprediķis II Lieldienu svētdienai (Latvijas Radio, Svētrīts)

Kristus Augšāmcēlies!

Miers jums! Jēzus patiesi ir Augšāmcēlies! Dārgie radioklausītāji! Kā katru gadu, arī šogad esam sagaidījuši Lieldienas, kurās mēs varam piedzīvot to, ka Labā Vēsts par tukšo kapu un Jēzus uzvaru pār nāvi nav tikai sausa vēsturiska patiesība. Šī Vēsts skan no liecinieku mutes un par tās autentiskumu liecina tie, kas satika Augšāmcēlušos Kungu un redzēja, ka kaps ir tukšs. Šī Vēsts nebalstās tukšos izdomājumos, bet tā ir kristīgās ticības centrālā patiesība, par kuru liecina visa Baznīca jau 2000 gadus un daudzi, jo daudzi svētie un mocekļi. Tieši šodien, Vatikānā, svētā Pētera laukumā pāvests Francisks par svētajiem pasludinās divus Dieva vīrus, izcilus pagājušā gadsimta pāvestus Jāni XXII un Jāni Pāvilu II. Tieši viņi bija tie, kas sevi pilnībā atdeva Dieva gribai un caur savu kalpošanu liecināja par Augšāmceltā Kunga klātbūtni savā dzīvē. Viņi visu savu dzīvi bija autentiski tukšā kapa un Jēzus dzīvās klātbūtnes liecinieki.

Jānis XXIII bija tas, kurš sasauca Vatikāna II koncilu, kurš savukārt visā Baznīcā kļuva par pagrieziena punktu un atjaunotnes avotu. Koncils bija notikums, kuru var salīdzināt ar šodienas evaņģēliju – Jēzus atnāca un nostājās savu mācekļu vidū un tie kļuva līksmi. Koncila laikā pāvests, bīskapi un visa Baznīca piedzīvoja dzīvā Kunga klātbūtni un vadību, Baznīca no jauna piedzīvoja to, ka tā ir Kunga Līgava un aicināta būt par Kunga „iemiesojumu” pasaulē. Baznīcā iestājās jauns pavasaris. Kādi bija Vatikāna II koncila galvenie jautājumi: