Lasu
62. psalmu (dziedam to arī korī) - "Tik pie Dieva es rodu mieru", un
tur ir rindas "Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to
dzirdējis". Kā to saprast?
Uzreiz jāsaka, ka būtu labi, ja mēs
citētu visu šo psalma pantu, kurš noslēdzas tā: „Vienu reizi ir runājis Dievs,
un divas reizes esmu to dzirdējis: Dievs ir Visvarens.” Bieži vien, izraujot no
konteksta kādu Bībeles izteikumu, ir ļoti grūti redzēt visu kopskatu. Kā uzsver
Bībeles komentētāji, tad tieši šis psalms no visas psalmu grāmatas vislabāk
norāda uz pilnīgu uzticību, padevību Dievam. Tieši 12 un 13 pantā visnoteiktāk
tiek parādīta Dieva spēcīgā un nemainīgā mīlestība (hesed) uz cilvēku. Kad Dievs kaut ko vienreiz pasaka, Viņam nevajag
atkārtot. Dievs savu lēmumu nemaina. Esot Baznīcā, mēs zinām, ka Dievs visu ir
izteicis savā Vienīgajā Vārdā – Jēzū Kristū.
Savā
Twitter kontā aicināt, lai laji nāk palīgā evaņģelizācijas darbā. Ko konkrēti
laji var darīt?
Pēc savas dabas Baznīca ir misionāra, jo
Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, un Jēzus Kristus ir sūtīts „misijā” no
Tēva, lai atklātu patiesību gan par Dievu, gan par cilvēkiem. Ja mēs, caur
kristību un iestiprināšanu esam iekļauti Baznīcā, līdz ar to, mums, kā Baznīcas
dzīvajiem locekļiem ir absolūts pienākums būt misionāriem un evaņģelizatoriem
tajās vidēs, kurās dzīvojam. Vispirms jau ar svētas dzīves piemēru un ja iespējams,
arī ar konkrētiem vārdiem un darbiem. Kā tas konkrēti izpaudīsies, tas ir
atkarīgs gan no tām dāvanām, ko Dievs mums katram ir devis, gan no mūsu
atvērtības, šīs dāvanas likt lietā Dieva un Baznīcas labumam, kā arī atvērtības
sadarbībai ar Dievu.
Vai
atdot 10 tiesu no saviem ienākumiem mūsdienās nav par daudz? Vai tas ir vēl
aktuāli?
Vai
es un citi vienkāršie cilvēki, kas nav saņēmušo priesterības sakramentu var
otram piedot grēkus, ja šis cilvēks prasa. Piemēram, cilvēkam mirstot tāds ir
arī lūgums: piedot man grēkus!