Šajā nedēļā dažādu konfesiju kristieši piemin Kristus ciešanas un nedēļas nogalē svinēs viņa augšāmcelšanās svētkus. Triduum jeb Trīs lielās dienas sākas ceturtdienas vakarā, pieminot Kunga pēdējās vakariņas, un noslēdzas ar Lieldienu svinībām, kas katoļu Baznīcā ir svarīgākie svētki gadā.
Šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju un dažādos ierobežojumus, šīs piemiņas dienas un svētki norisināsies citādi, nekā ierasts, tomēr tas nekādā veidā nemazina šo notikumu būtību un nozīmi. “Šajā laikā varam apzināties, ka svinēt kopīgus dievkalpojumus ar plašu ticīgo klātbūtni ir privilēģija,” norāda Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. “To iztrūkums mūs mudinās ar vēl lielāku dedzību piepildīt baznīcu rindas tad, kad tas būt atļauts, bet šajā grūtību brīdī varam arī īpašā veidā būt vienoti ar to valstu iedzīvotājiem, kur pulcēšanās ir liegta. Arī 21. gadsimtā ir daudz kristiešu dažādās zemēs, kas tiek vajāti savas ticības dēļ un dievkalpojumus labākajā gadījumā var svinēt slepenībā. Mūsu situācija ir citādāka, šie ierobežojumi ieviesti kopējam labumam, lai pasargātu sabiedrību no vīrusa izplatīšanās iespējām. Tomēr Kristus augšāmcelšanās piemiņa un svinēšana nav atcelta, esam vēl lielākā mērā aicināti šo prieka un dzīvības uzvaru atzīmēt ar ģimenes locekļiem vai vienatnē, esot savās mājās un izmantojot mediju sniegtās iespējas piedalīties dievkalpojumos.”
Pēdējo nedēļu laikā draudžu, kas translē dievkalpojumus video tiešraidē, skaits ir krietni palielinājies. Tiem, kurus interesē konkrētas draudzes, iespējams sekot līdzi tās sociālo tīklu profilos vai mājaslapās, bet dažādās baznīcās notiekošos dievkalpojumus, kas pieejami labā kvalitātē, apkopo Facebook profils KatolisTV. Dievkalpojumu dažādību, tai skaitā arī translācijas no Vatikāna piedāvā Radio Marija Latvija, kā arī dažādi citi mediji.
Laiks starp dievkalpojumiem šo dienu laikā parasti tiek veltīts individuālai lūgšanai klusumā, tāpēc tajās vietās, kur baznīcas šais dienās būs vaļā, ticīgie kādā brīdī var iegriezties, lai individuāli apcerētu šo dienu notikumus.
Hrizmas svētīšanas Mise ceturtdienas rītāLielās ceturtdienas rītā katedrālēs parasti pulcējas pēc iespējas visi diecēzes priesteri. Tās laikā tiek svētītas katehumēnu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas, kas tiks izmantotas turpmākā gada laikā. Katehumēnu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Savukārt slimnieku svaidīšanas eļļa atgādina, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Iezīmēšana ar hrizmas eļļu pēc kristības – iestiprināšanas un ordinācijas laikā – ir iesvētīšanas zīme. Tāpat šī Lielās ceturtdienas dievkalpojuma laikā garīdznieki atjauno savus priesterības svētsolījumus.
Šogad šajos dievkalpojumos piedalīsies salīdzinoši neliels skaits priesteru, lai būtu iespējams ievērot nepieciešamo distanci. Ticīgā tauta ir aicināta lūgties par priesteriem un bīskapiem, skatoties dievkalpojumu translācijas.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē šis dievkalpojums notiks plkst. 09:00, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē – plkst 10:00; abi dievkalpojumi būs vērojams gan draudzes Youtube lapā, gan jau minētajā KatolisTV profilā. Plkst. 10:00 Hrizmas svētīšanas Svēto Misi no Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrāles translēs Radio Marija Latvija.
Pēdējo vakariņu piemiņa ceturtdienas vakarāLielās ceturtdienas vakars aizsāk Triduum norisi. Parasti šajā Svētajā Misē tiek veikts kāju mazgāšanas rituāls, kurā priesteris, kurš dievkalpojumu svin, mazgā kājas 12 vīriešiem, kas simbolizē apustuļu klātbūtni Jēzus pēdējā mielasta laikā. Šogad Vatikāns ir norādījis, ka šī tradīcija ir atceļama. Šajā Svētajā Misē pēdējo reizi tiek izmantoti svinīgie zvani un ērģeles, kas vairs neizskan līdz Lieldienu vigīlijai. Tāpat Svētajā Misē tiek izlaists nobeigums, jo šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu vigīlijai.
Svēto Misi Lielās ceturtdienas vakarā priesteri svinēs lielā daļā Baznīcu, tāpēc šajā laikā būs pieejamas dažādas tiešraides iespējas.
Kunga nāves piemiņas dievkalpojumsLielās piektdienas dievkalpojumi ir lūgšanas brīdis, kad tiek pārdomās Kristus dzīves pēdējie mirkļi, sākot ar notiesāšanu Poncija Pilāta priekšā līdz krustā sišanai, dzīvības atdošanai un guldīšanai kapā.
Jau daudzus gadus šajā dienā tradicionāli norisinājies Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgas ielās ar dažādu konfesiju garīdznieku un ticīgo klātbūtni, tāpat Krusta ceļš kā lūgšanu forma tika īstenota dažādās draudzēs. Šogad iespēju izdzīvot Ekumenisko Krusta ceļu, kurā pārdomās dalīsies dažādu konfesiju bīskapi un mācītāji, kā arī laji, sniegs vairāki mediji. Plkst. 11:30 tiešraidē tas būs redzams kanālā TV24, savukārt īpaši sagatavotu radio ierakstu plkst. 13:05 piedāvās Latvijas Radio 1 un plkst. 17:00 tas būs dzirdams Radio Marija Latvija. Ir arī draudzes, kas piedāvās Krusta ceļa lūgšanu savos sociālo mediju kanālos.
Pašu Kristus nāves piemiņas dievkalpojumu dažādos laikos būs iespējams vērot gan draudžu sociālo mediju kanālos, gan KatolisTV kontā.
Krusta ceļš no Vatikāna plkst. 22:00 Lielajā piektdienā tiks tiešraidē translēts Radio Marija Latvija, bet plkst. 23:00 to pārraidīs arī LTV1.
Lieldienu vigīlija, Rezurekcijas Svētā Mise un svētdienas dievkalpojumiKlusajā sestdienā dievkalpojumi nenotiek, simbolizējot tukšumu, kas pasauli pāršalc pēc Kristus nāves. Sestdienas vakars, kas tradicionāli iezīmē svētdienas sākumu, ir brīdis, kad Baznīca ar Vigīlijas dievkalpojumu svin Kristus augšāmcelšanos. Ar šo dievkalpojumu Baznīcās atgriežas ērģeļu un zvanu skaņas, tiek iedegtas gaismas, tiek svinēta Kristus uzvara.
Svētās Mises dažādos laikos būs redzamas dažādos sociālo mediju kanālos. Parasti šajā dienā baznīcās tiek svētīts Lieldienu mielasts, tāpēc priesteri, kas svin tiešraidē pārraidītos dievkalpojumus, ir aicināti svētību sniegt attālināti.
Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 12:00 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs Radio Marija Latvija. Pēc tā tiks sniegta “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei” svētība, kas būs vērojama arī LTV1.
Pirmdien, 13. aprīlī, plkst. 11:00 Svēto Misi no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Otrajās Lieldienās pārraidīs Latvijas Radio 1.
LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)
